DSS pirmais, kopīgi ar “Latvijas Sertificēto Personas Datu Aizsardzības Speciālistu Asociāciju” rīkotais, seminārs “Privātums. Personas dati. ES jaunā regula.” Paredzams, ka šis seminars aizsāks veselu semināru ciklu, kurā centīsimies stāstīt par visdažādāko nozaru specifiskām aktualitātēm digitālās pasaules drošībā no likumdošanas un juridiskā skatpunkta, gan no tehnoloģisko apdraudējumu un aizsardzības metožu skatpunkta. Jautājums par privātumu internetā, kā arī par datu aizsardzību, uzņēmumos izmantojot visdažādākās datorprogrammas, kļūst arvien aktuālāks ne tikai tehnoloģiju straujās attīstības rezultātā, bet arī kibernoziedznieku izsmalcinātības un, kas visvairāk šokē un ko atklāja kāds nu jau ļoti slavens „informācijas nopludinātājs” Eds Snoudens – dažādu valstu algotu specdienestu aktivitātes dēļ. Lai uzņēmumi un valsts iestādes labāk saprastu jaunās tehnoloģiju ēras izaicinājumus, riskus, nepieciešamos preventīvos veicamos soļus (juridiskais, administratīvais, tehnoloģiskais, personālpārvaldes, finansiālais un citi faktori), runāsim paši un esam priecīgi, ka uz aicinājumu piedalīties ir atsaukušies arī svarīgākie nozares valsts „spēlētāji” šo jautājumu kontekstā.

1. Atziņas par datu aizsardzību
Eiropas Cilvēktiesību tiesas
spriedumos
Mg.iur. Gundega Bruņeniece
Tiesībsarga birojs
2014.gada 7.aprīlī
gundega.bruneniece@tiesibsargs.lv

2. Eiropas Cilvēktiesību tiesa
 Likums „Par 1950.gada 4.novembra Eiropas
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību
aizsardzības konvencijas un tās 1., 2., 4.,
7. un 11.protokolu” 4.pants nosaka –
Latvija atzīst par obligātu ipso facto bez
īpašas vienošanās Eiropas Cilvēktiesību
tiesas jurisdikciju visos jautājumos, kas
attiecas uz ECK un tās Protokolu
interpretāciju un pielietojumu

3. Datu aizsardzība ECK
Tiesības uz privāto dzīvi:
ECK 8.pants
1. Ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves,
dzīvokļa un korespondences neaizskaramību.
2. Sabiedriskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt
šīs tiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir
nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts
drošības, sabiedriskās kārtības vai valsts labklājības
intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai
aizsargātu veselību vai morāli, vai lai aizstāvētu citu tiesības
un brīvības.
+(Tiesības uz vārda brīvību: ECK 10.pants)

4. Tiesības uz privāto dzīvi
 Fiziskā, garīgā integritāte
 Gods un cieņa
 Personas dati, to iegūšana,
apstrāde
 Uzvārdu rakstība
 Apkārtējās vides aizsardzība
 u.c.

5. Nosacījumi cilvēktiesību
ierobežošanai
 Ierobežojums noteikts ar likumu
 Tam ir leģitīms mērķis
 Ierobežojums ir nepieciešams
demokrātiskā sabiedrībā

6. Tiesības uz privāto dzīvi
Valsts pienākumi:
 Negatīvs pienākums atturēties no
iejaukšanās
- izņēmumi, kad var iejaukties
 Pozitīvie pienākumi

7. Vispārējie principi
 Informācijas par personas privāto dzīvi
uzglabāšana, ja to dara valsts institūcija,
rada iejaukšanos tiesībās uz privāto dzīvi
atbilstoši ECK 8.pantam.
Leander v. Sweden, 26.03.1987;
Kopp v. Switzerland, 25.03.1998;
Amann v. Switzerland, 16.02.2000.
 Personas datu aizsardzībai ir fundamentāla
nozīme, lai persona varētu īstenot tiesības
uz privātās dzīves neaizskaramību.
M.S. v. Sweden, 27.08.1997.

8.  Cīņa ar terorismu– dalībvalstis nedrīkst,
cīņas ar terorismu vārdā, pielietot jebkādus
līdzekļus, kas tām šķiet piemēroti. Klass
and Others v. Germany, §49
 Modernās tehnoloģijas – moderno zinātnisko
tehnoloģiju izmantošana krimināltiesību
sistēmā nedrīkst tikt pielietota nekontrolēti
un bez uzmanīgas potenciālo ieguvumu un
privātās dzīves aizskāruma līdzsvarošanas..
S. and Marper v. the United Kingdom,
04.12.2008.

9. Saziņas kontrole
 Telefonsarunu noklausīšanās – policija,
slepenie dienesti, tiesa
Sk. Malone v. The UK, A v. France, P.G.and J.H. V. The UK,
Van Vondel v. The Netherlands, Kruslin v. France,
Halford v. The UK, Association “21 December 1989” and
Others v. Romania, Drakšas v. Lithuania
 Dzīvokļa noklausīšanās – Sk. Vetter v.France
 Ziņojumapmaiņas sistēma (Messaging
systems) – peidžeri, e-pasti, u.tml. – Taylor-
Sabori v. The UK, Copland v. The UK
 Izslūkdienestu datu bāze – Shimovolos v.Russia,
21.06.2011

10. Brīvības atņemšanas vietā
 Korespondence
Korespondence ar juristiem ir saistīta ar privāta
vai konfidenciāla rakstura jautājumiem. Būtībā,
saskaņā ar 8.pantu šādas vēstules ir
priviliģētas
Sk. Przyjemski v.Poland, Bista v Poland, Golder v. The
United Kingdom, Cotlet v. Romania
 Sarunu noklausīšanās
Sarunu starp aizturētajām personām un viņu
radiniekiem noklausīšanās sistēma apmeklētāju
pieņemšanas telpās cietumā kā 8.panta
pārkāpums Sk. Wisse v. France, 20.12.2005.

11. Piekļuve datiem
Publiska informācija var kļūt par privātās
dzīves aizsardzības objektu, ja valsts to
sistemātiski vāc un uzglabā lietā. Rotaru
v.Romania, §43
 Piekļuve datiem – sociālais dienests,
nacionālā drošība – Gaskin v. UK, Segerstedt-
Wiberg and Others v.Sweden
 Piekļuve slepeno dienestu uzkrātajiem
datiem – Rotaru v.Romania, Haralambie v.Romania,
27.10.2009
 Policijas datu bāzes – Bouchacourt v. France,
17.12.2009, Dimitrov-Kazakov v.Bulgaria,
10.02.2011, Khelili v. Switzerland, 18.10.2011

12. Nodarbinātības jomā
 Slepenu reģistru izmantošana
pieņemot darbā – Leander v. Sweden
 Telefonsarunu noklausīšanās, e-pastu
kontrole – Halford v. UK, Copland v. The
United Kingdom
Telefona zvani no uzņēmuma telpām ir ietverti
jēdzienā „privātā dzīve” un „korespondence”.
Loģiski, ka e-pastus, kuri tiek sūtīti no darba un
informāciju, kas iegūta no personīgās interneta
lietošanas, tāpat aizsargā Konvencijas 8.pants.”

13. Medicīniskie dati
 Medicīniska rakstura informācijas
konfidencialitātei ir ārkārtīgi liela nozīme
ne vien no personas privātuma
aizsardzības viedokļa, bet arī sakarā ar
uzticību medicīnas darbinieku profesijai
un veselības aprūpes sistēmai kopumā
sk. Gillberg v. Sweden, 02.11.2010.
 Dati par psihisku saslimšanu, HIV/AIDS,
u.c. – Chave v France, Z v. Finland,
Mitkus v. Latvia

14. Paldies par uzmanību!