Cesu rota1
•Télécharger en tant que PPT, PDF•
0 j'aime•1,137 vues
The brief overview of the situation in Baltic’s after the declaration of Latvian Republic, formation of the first Latvian military unit- Cesis company and the first firefight of the Latvian Independence war December 24, 1918.
Recommandé
Contenu connexe
En vedette
Plus de Cesis Battlefield
Cesu rota1
- 1. Militāri- politiskā situācija Baltijas guberņās 1918. gadā ĒVALDS KRIEVIŅŠ atvaļināts pulkvežleitnants Drabeši 2013
- 2. • Pirmais Pasaules karš Eiropā (1914-1917) • Revolūcijas Krievijā (1917) • Latviešu Nacionālās Pagaidu Padomes izveidošana (1917) • Militāri- politiskā situācija Baltijas guberņās 1918. gadā. • Revolūcija Vācijā 1918. gada rudenī. • Kompjēnas pamiers 1918. gada 11. novembrī. • Brest-Ļitovskas miera anulēšana. • Latvijas valsts proklamēšana 1918. gada 18. novembrī.
- 3. 1. pasaules karš Eiropā 1914. gads
- 4. Fronte Latvijas teritorijā 1915.-1917. gadā
- 5. 1. pasaules karš Baltijā 1915. gads 8. A
- 6. 1. pasaules karš Baltijā 1915. gads 12A
- 7. Februāra revolūcija Krievijā Pagaidu valdība Nikolajs II 1917. gada 2. martā cars atsakās no troņa * 1917. gada 2. marts + 1917. gada 7.novembris
- 8. 1. pasaules karš Baltijā 1917. gads 12A ISKOLASTREL Latvju kareivju nacionālā savienība 1917. gada 5. augustā (pvs)
- 9. Situācija Baltijā pēc Rīgas krišanas 1917. gada septembrī
- 10. Demokrātiskā bloka izveidošana Rīgā Dibināts 1917. gada 23. septembrī Rīgā Slēgts 1918. gada 17. novembrī Rīgā Pauls Kalniņš, Augusts Deglavs, Miķelis Valters, • • • • • • Latviešu zemnieku savienība Latvijas Demokrātiskā partija Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, Latvijas Sociālrevolucionāru partija Latvijas Republikāņu partija Latvijas Nacionālā neatkarības partija • Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija • Latviešu Palīdzības komiteja (Andrejs Krastkalns, Kārlis Ulmanis)
- 11. Boļševiku apvērsums Krievijā 1917. gada 7. novembrī
- 12. Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes izveidošana Dibināta 1917. gada 29. novembrī Valkā Slēgta 1918. gada 17. novembrī Rīgā 1918. gada 28. - 31. janvārī pieņēma deklarāciju par veidojamās Latvijas Republikas neatkarību un demokrātiskumu
- 13. Situācija līdz vācu uzbrukumam 1918. gada februārī
- 14. ISKOLATA Latvija “brīvā Latvija brīvajā Krievijā” Iskolata Latvija, bija Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolata) izveidots autonoms valstisks veidojums KPFSR sastāvā mūsdienu Vidzemes un Latgales teritorijā. 1917. gada 22.decembrī izpildkomiteja pārtapa par valdību 24 locekļu sastāvā ar Frici Roziņu kā priekšsēdētāju. 1917. gada 24. decembrī tika pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija, 1917. gada 31. decembrī tika apstiprināta Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai. 1918. gada martā, padomju Latvijas valdība evakuējās uz Maskavu, kur izbeidza savu darbību
- 15. Vācu okupācija 1918. gadā
- 16. Brest- Ļitovskas miera līguma sekas 8A
- 18. Revolūcija Vācijā 1918. gada novembrī.
- 19. 1. pasaules karš Eiropā 1918. gads
- 20. 1. pasaules karš Eiropā. Versaļas miera līgums
- 22. Tautas Padomes izveidošana Jānis Čakste Demokrātiskais Bloks (DB) Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome (LPNP) Pauls Kalniņš Voldemārs Zāmuēls Jānis Čakste Pagaidu Valdība Kārlis Ulmanis
- 25. Latvijas Pagaidu valdība Kārļa Ulmaņa pirmais Ministru kabinets 19.11.1918. — 13.07.1919. Ministru prezidents 1. Latvijas Apsardzības ministrs 1918. gada 6. decembris — 1919. gada 19. jūlijs
- 26. ?
Notes de l'éditeur
- Kopš 1918. gada februāra Baltijas guberņas okupēja ķeizariskās Vācijas karaspēka
- 18. februāris - liels streiks Petrogradā Putilova rūpnīcā. Viens no streika iemesliem - pārtikas trūkums galvaspilsētā. Streiks tika nežēlīgi apspiests. 23. februārī - Petrogradā sākas pretkara mītiņi kuru galvenais iemesls ir pārtikas trūkums. Mītiņi pārvēršas sadursmēs ar kazakiem, policiju un kareivjiem. 24 - 25. februāris - sakās ģenerālstreiks. Demonstranti sāk pieprasīt cara patvaldības beigas. Kareivji, kas sūtīti mītiņu apspiešanai, atsakās paklausīt pavēles un pievienojas demonstrācijām. 26. februāri sākas bruņotas sadursmes starp caram uzticīgajiem kareivjiem un kareivjiem kas vēlas caru gāzt. 27. februārī sākas vispārēja bruņota sacelšanās, kuras laikā aizvien vairāk kareivju pāriet revolucionāru pusē. Valsts Domē tiek izveidota Pagaidu komiteja. 1. martā jaunā Pagaidu komitejas vara sāk nostiprināties Petrogradā un visā valstī. 2. martā cars Nikolajs II atsakās no troņa par labu savam brālim Mihailam, kas no tā atsakās un varu nodod Pagaidu padomei kura izveido Pagaidu valdību ar liberālo kņazu Ļvovu, un vēlāk, ar sociālistu Kerenski priekšgalā. Kareivji izveido savu Padomi kurai pieder reālā militārā vara. Valstī izveidojas nedroša divvaldība.
- Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija 1917. gada 23. septembrī Vācijas impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība. 1918. gada oktobra beigās Rīgas Demokrātiskais bloks atklāti paziņoja, ka tā mērķis ir "Latvija kā neatkarīga, demokrātiska republika Tautu Savienībā". Pēc Augusta Deglava un LSDSP pārstāvja Paula Kalniņa ierosmes 1917. gada 14. septembrī notika apspriede, kurā piedalījās LZS pārstāvis Miķelis Valters, LDP pārstāvis Miķelis Bružis un citi, kas vienojās par kopdarbības ideoloģisko platformu. 1918. gada pavasarī RDB nelegālo darbību atviegloja vācu okupācijas varas atļautā Latviešu Palīdzības komiteja ( Andrejs Krastkalnus, Kārlis Ulmanis), kā arī Latviešu Izglītības biedrība (A.Butulis, M.Valters). 1918. gada 19. oktobrī DB pārstāvji M. Valters un E. Traubergs iesniedza Vācijas reihskancleram Bādenes princim Maksim oficiālu iesniegumu, kurā bija minēts, ka no Vācijas valdības sagaida, ka tā atvilks savus okupācijas un valsts varas orgānus un neliks šķēršļus tūlītējam neatkarīgas Latvijas valsts celtniecības sākumam un atzīs sekojošus principus: “Latvija kā neatkarīga suverēna valsts patstāvīgi lemj par savu valsts un pārvaldes iekārtu”. Sākās sarunas starp Latviešu Nacionālo padomi un Demokrātisko bloku par darbības saskaņošanu šajā virzienā. Abas organizācijas nevarēja vienoties par valsts iekārtu jaunajā valstī. Sociāldemokrāti vēlējās iedibināt sociālistisku iekārtu, bet tā nebija pieņemama citām partijām.
- Kurzeme, Vidzeme un Latgale Krievijas impērijā atradās dažādās guberņās. Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā Kurzemi okupēja Vācijas karaspēks un nodibināja militāro pārvaldi (Oberostu), fronte gāja gar Daugavu. 1917. gada oktobrī Petrogradā sapulcējās latviešu pilsonisko partiju (bez sociāldemokrātiem) un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri nolēma dibināt Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi. Jau 1917. gada pirmajā pusē Rīgā bija dibināta cita latviešu organizācija Demokrātiskais bloks, kurā ietilpa sociāldemokrāti, kā arī dažas citas partijas, tai skaitā Latviešu Zemnieku savienība. No 1917. gada 29. novembrī līdz 2. decembrī (pēc vecā stila 16. — 19. novembris) Valkā sapulcējās lielākās latviešu partijas un sabiedriskās organizācijas, kura tika apspriesta Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes nepieciešamība. Par LPNP valdes priekšsēdētāju ievēlēja advokātu Voldemāru Zāmuēlu. Tika izveidotas astoņas nodaļas, kurām būtu jāatrodas Valkā, bet Ārlietu nodaļas centram — Petrogradā. Tika nolemts uz ārzemēm sūtīt delegāciju (Zigfrīds Meierovics, Jānis Čakste un Jānis Kreicbergs). 1918. gada 1. janvārī (Iskolats) aizliedza LPNP darbību, bet Iskolata priekšsēdētājs Fricis Roziņš (Āzis) kavējās lēmumu izpildīt. LPNP savā otrajā sesijā 1918. gada 28. - 31. janvārī pieņēma deklarāciju par veidojamās Latvijas Republikas neatkarību un demokrātiskumu. 17. novembrī notika sanāksme, kurā piedalījās abās organizācijās pārstāvētās partijas. Pēc ilgiem strīdiem sanāksme nolēma dibināt pagaidu parlamentu Tautas padomi. Līdz ar to Latviešu Nacionālā padome un demokrātiskais bloks iekļāvās Tautas padomē. Nākamajā dienā 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts
- Iskolata Latvija- izveidots autonoms valstisks veidojums KPFSR sastāvā mūsdienu Vidzemes un Latgales (no 1917. gada 31. decembra) teritorijā. 1918. gada martā padomju Latvijas valdība evakuējās uz Maskavu, kur pēcBrestļitovskas miera līguma nosacījumiem izbeidza savu darbību 1917. gada 13.-26. martā sasauktajā Valmieras Zemes sapulcē tika ievēlēta Vidzemes Zemes padome kā Vidzemes landtāga tiesību pārņēmēja. 1917. gada 20. augustā tika no jauna ievēlēti 40 deputāti, 24 pārstāvēja LSDSP, 15 - LZS,1 -LSR. Latviešu sabiedrisko organizāciju pārstāvji prasīja visu latviešu apdzīvoto apriņķu apvienošanu un autonomiju Krievijas sastāvā, taču Krievijas Pagaidu valdība pret šīm prasībām izturējās nelabvēlīgi. 1917. gada 29.-30. jūlijā (11.-12. augustā) Rīgā notika Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes sēde, kurā ievēlēja padomes izpildkomiteju 27 locekļu sastāvā, no kuriem 24 bija lielinieki, bet 3 mazinieki. Priekšsēdētājs bija O. Kārkliņš. Izpildkomiteja bija augstākās varas institūcija padomju deputātu kongresu starplaikā. Pēc Rīgas operācijas, kad to 1917. gada 3. septembrī ieņēma ķeizariskās Vācijas armija, Iskolats pārvācās uz Cēsīm. Pēc Oktobra revolūcijas Iskolats uzsāka aktīvi iedibināt padomju varu neokupētajā latviešu apdzīvotajā teritorijā. 1917. gada 21.—22. novembrī Valkā notika Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes sēde, kas pasludināja padomju varu Latvijā un pārņēma visu civilo varu neokupētajā Latvijas daļā. No 1917. gada 22.decembra līdz 1918. gada 4. janvārim Valmierā notika Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress, kurā Iskolatu pārvēlēja, un izpildkomiteja pārtapa par valdību 24 locekļu sastāvā ar Frici Roziņu kā priekšsēdētāju. 1917. gada 24. decembrī tika pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija, 31. decembrī tika apstiprināta Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai. 1918. gada 1. janvārī (pēc vecā stila 19. decembrī) Iskolats aizliedza Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes darbību. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts, kurā cittautu valodām (g.k. krievu un vācu valodām) deva līdzīgas tiesības kā latviešu valodai visur tur, kur tas izrādās par nepieciešamu.
- Vācu uzbrukuma operācijas Operation Faustschlag rezultātā tika okupēta visa Baltijas guerņu teritorija. 1918. gada 18. februārī 53 vācu un austro-ungāru divīzijas sāka uzbrukumu Austrumu frontē. Ziemeļu virzienā 16 divīzijas bez pūlēm virzījās Pleskavas un Narvas virzienos. Daugavpils krita uzbrukuma pirmajā dienā. .
- Ziemeļu virzienā 16 divīzijas bez pūlēm virzījās Pleskavas un Narvas virzienos. Daugavpils krita uzbrukuma pirmajā dienā. 2. martā tika aplenkta Kijeva. Krievu armija bija sagrauta, tā zaudēja vairāk nekā 63 000 gūstekņu. 3. martā Padomju Krievija bija spiesta parakstīt Brest-Ļitovskas miera līgumu
- The Allies' Armistice Demands 10 November, 1918 Official release by the German Government, published in the Kreuz-Zeitung, November 11, 1918. 9. In the East all troops to withdraw behind the boundaries of August 1, 1914, fixed time not given. 10. Renunciation of the Treaties of Brest-Litovsk and Bucharest.
- 1918.gada otrajā pusē bija izveidojušās un darbojās divas latviešu tautas pārstāvniecības - Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome (LPNP) un Demokrātiskais Bloks (DB). Oktobrī sākās pārrunas par LPNP un DB apvienošanos. Kad kļuva skaidrs, ka DB atsakās apvienoties uz LPNP bāzes, pēc vairāku nedēļu pārrunām tika panākta vienošanās par jaunas pārstāvniecības - Tautas padomes (TP) - dibināšanu. Tautas padomes dibināšana notika Rīgā 1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās tagadējā Krišjāņa Barona ielā. Tautas padomes dibināšanas sēdi vadīja Marģers Skujenieks. Sēdē piedalījās 8 politisko partiju pārstāvji un Staņislavs Kambala kā Latgales Zemes padomes loceklis. Jāni Čaksti aizmuguriski ievēlēja prezidija priekšsēdētāju. TP dibināšanas brīdī bija 40 locekļu. 1919.gada rudenī TP locekļu skaits sasniedza 183, bet līdz TP darbības beigām tās locekļu skaits pieauga līdz 245. Jauni TP locekļi tika uzņemti kooptācijas ceļā. TP nebija tautas vēlēta pārstāvniecība. TP dibināšanas sēdē vienbalsīgi tika pieņemta TP politiskā platforma, kas sastāvēja no septiņām nodaļām. TP politiskajā platformā bija paredzēts, ka līdz Satversmes sapulces sasaukšanai suverēnā vara Latvijā pieder TP, kas arī ieceļ Pagaidu valdību. Par Pagaidu valdības ministru prezidentu vienbalsīgi tika ievēlēts Zemnieku savienības izvirzītais kandidāts Kārlis Ulmanis. 1918.gada 18.novembrī II (krievu) Rīgas pilsēta teātra telpās (tagad Nacionālais teātris) TP svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas valsts. Pirmo Pagaidu valdību TP apstiprināja 1918.gada 19.novembrī un tā darbojās līdz 1919.gada 13.jūlijam. Līdz Satversmes sapulces sasaukšanai TP izveidoja vēl divas Pagaidu valdības. TP darbība ilga 18 mēnešus, 1918.gada 17.novembra līdz 1920.gada 30.aprīlim. Bermonta uzbrukuma laikā 11. un 31.oktobra TP sēde notika Cēsīs.
- 1918.gada 18.novembrī II (krievu) Rīgas pilsēta teātra telpās (tagad Nacionālais teātris) TP svinīgā sēdē tika proklamēta Latvijas valsts. Pirmo Pagaidu valdību TP apstiprināja 1918.gada 19.novembrī un tā darbojās līdz 1919.gada 13.jūlijam. Līdz Satversmes sapulces sasaukšanai TP izveidoja vēl divas Pagaidu valdības. TP darbība ilga 18 mēnešus, 1918.gada 17.novembra līdz 1920.gada 30.aprīlim