3. 3
68,8
Vidējais sniegums
stratēģijas sadaļā:
Augstākais vērtējums: 95,25
35% dalībnieku vērtējums Stratēģijas sadaļā ir 70-80%
24% dalībnieku vērtējums Stratēģijas sadaļā ir virs 80%
87% dalībnieku vērtējums Stratēģijas sadaļā ir virs 50%
Uzņēmumiem, kuriem ir sistematizēta pieeja ilgtspējas jautājumu vadībā, kā arī
ilgtspējas jautājumi ir ikdienas biznesa prakse, izdodas sasniegt augstākus
rezultātus
Ir iekšējie dokumenti, materiāli, kuri skaidri un nepārprotami kalpo kā
atsauce kritērijiem
Domājot par ilgtspējas jautājumiem stratēģiskajā līmenī, vienlaikus tiek
atrisināti arī virkne citu sadaļu jautājumi
Augsta korelācija
ar citu sadaļu
vērtējumiem un
kopējo indeksa
vērtējumu
Dalībnieku sniegums
4. Pozitīvās tendences
4
arvien vairāk uzņēmumu ir sākuši mērīt savu sniegumu un
noteikt savu sasniegumu veiksmes indikatorus korporatīvās
atbildības jomā (KPI)
ne tikai lielie uzņēmumi, bet arī mazie un vidējie arvien lielāku
uzmanību sāk pievērst savas darbības ietekmes vērtēšanai
5. Izaugsmes iespējas
Ne tik pozitīvi:
ietekmes analīzes plašums – ne tikai alga, bet arī darba vide
(360, WAS)
misija, vīzija, vērtības – lielākajā daļā gadījumā deklaratīvi
ziņošana – globālās vadlīnijas tiek izmantotas “iedvesmai”
apzināmies atbildību, definējam mērķus, bet ir problēmas
praktiskajā īstenošanas līmenī
Kas kavē sasniegt augstākus rādītājus:
neatbilstošas atsauces – nepilnīgas, neprecīzas atsauces
(neatbilst kritērija būtībai)
6. Ietekmes pušu vadība (ST1 – ST4)
6
Galējības –visas ietekmes puses ir prioritāras vai arī
tikai darbinieki un klienti
Ietekmes pušu viedokļa izzināšana nav to iesaiste
lēmumu pieņemšanā
Nereti viedokļa izzināšana ir pastarpināta un netieša
(mediji u.c.)
Masu mediju informēšana nav iesaiste lēmumu
pieņemšanā
Iesaistes līmenis – starp pārrunām un iesaisti
14. Kādēļ iesaistīt?
14
• Biznesa risku un iespēju monitorings
• Atvērtā procesā mazinās “opozīcija”
• Tiem uz kuriem attiecas “politika”, būtu jābūt iespējai to
ietekmēt
15. Ietekmes pušu vadība (ST1 – ST4)
15
Prioritizēt
Fokusēties
Iesaistīt regulāri
Ko darīt?
16. Izpēte (ST5, ST6)
16
Cita uzņēmuma izsniegts apliecinājums
par sasniegumiem, bez komentārā, kā
tas tiek integrēts uzņēmuma biznesa
vadībā
(Lursoft Top500; Mediju Monitorings; Letas tops,
u.tml.)
Pārrunas ar novada domes pārstāvjiem,
lai precizētu kopienas vajadzības un
definētu tās nākamā projektu konkursa
nolikumā
Sabiedriskās apspriešanas
Reputācijas izvērtēšanā atsauces uz
citiem pētījumiem, piemēram darbinieku
apmierinātības pētījumiem, zīmola tēla
pētījumiem, neidentificējot, kuri izpētes
aspekti un kā tiek izmantoti reputācijas
novērtēšanā un vadībā
Ir skaidri definēts, norādīts
Izpētes mērķis
Kā tas tiek integrēts biznesa vadība
ikdienā
Izpētes jautājums nav citā pētījumā
nejaušs, ir skaidri redzams, kā tas
tiek izmantots slēdzienos
Labas prakses piemēri Nepilnības/ Uzlabojamās lietas
18. Kā veicināt uzņēmuma biznesa mērķu
sasniegšanu?
Veidot ciešas attiecības ar
būtiskākajām ietekmes
pusēm
Veidot spēcīgu zīmola
pozicionējumu un konkurēt
spējīgu produktu
piedāvājumu
Meklēt efektīvākos veidus
zīmola komunikācijai ar
patērētājiem/ klientiem
Būt radošiem, inovatīviem
produktu piedāvājumos un
komunikācijā
18
19. Ilgtermiņa izaugsmei nepieciešama izcila
un pilnvērtīga ietekmes pušu pārvaldības
stratēģija
High performance
organisation
Korporatīvā
reputācija
Customer
experience
Augstas
efektivitātes
organizācija
Klientu
pieredze Lojalitāte &
noturība
1
Jauni klienti
2
Jauni produkti
& pakalpojumi
3
Jauni tirgi
4
Kompānijas
izaugsme
19
20. Zīmola
vadība
Piegādātāji Izplatītāji
Produktu
piedāvājums
Ietekmes pušu attiecību un vienotās
izpētes shēma
Patērētāji / Klienti
20
Izplatītāju apmierinātība
Partnerattiecības ar
piegādātājiem
Zīmola tēls/
Korporatīvā reputācija
Klientu pieredze
Produktu
lietošanas
pieredze/
apmierinātība
Piemērs
21. Kad tiek izlemts par ietekmes pušu
izpēti
Kādas kopumā ir nozares
tendences
Kāda ir uzņēmuma tirgus
daļa
Kas ir nozīmīgākie
konkurenti
Kā nozarē tiek vērtētas
konkurentu aktivitātes,
piedāvājumi
Cik spēcīgi ir konkurenti? Kā
viņi “apdraud” uzņēmuma
biznesa attīstību
Kāda ir uzņēmuma
atpazīstamība
Kāds ir uzņēmuma tēls,
reputācija
Kas ir uzņēmuma klienti
Ko klienti sagaida no
uzņēmuma
Kas ir uzņēmuma potenciālie
klienti un kā viņus uzrunāt
Kāda ir darbinieku
piesaistība
Kā tiek apkalpoti uzņēmuma
klienti
Vai darbinieki izprot biznesa
mērķus
Kā sabiedrība kopumā vērtē
uzņēmuma darbību
Kāds ir sabiedrības WOM
(word of mouth)
Kā veidot attiecības ar
ietekmes pusēm, lai
sasniegtu biznesa mērķus
Kā uzrunāt esošos un
potenciālos klientus
Kā veidot ciešas attiecības un
skaidru uzņēmuma iekšējo
komunikāciju
Kāds ir labākais vai
efektīvākais veids, lai
sasniegtu vēlamo
mērķauditoriju
Vai uzņēmuma komunikācija
ir veiksmīga
Kā noturēt, kāpināt
uzņēmuma reputāciju
Tirgus situācijas analīze
Novērtēt būtiskāko ietekmes
pušu viedokli un vajadzības
Izstrādāt mārketinga stratēģijas
plānu
21
22. Katram biznesa mērķim savs
piemērotākais izpētes veids
Produktu testi
R&D pētījumi
PRODUKTA
PĒTĪJUMI
KLIENTU
PĒTĪJUMI
Klientu apmierinātības un noturības pētījumi
Noslēpumainā klienta pētījumi (MS)
Segmentācijas (piem., pēc vajadzībām gan
racionālā, gan emocionālā līmenī)
Zīmolu tēla un reputācijas pētījumi
Patēriņa un attieksmes pētījumi (U&A)
Šī brīža un nākotnes potenciāla pētījumi
Reklāmu kampaņu efektivitātes pētījumi
Komunikācijas efektivitātes pētījumi
ZĪMOLA
PĒTĪJUMI
DARBINIEKU
PĒTĪJUMI
Darbinieku apmierinātības un noturības
pētījumi
Darba devēja tēls potenciālo darbinieku
skatījumā
Var veikt
vienreizēji vai kā
monitorējošus
pētījumus
22
23. Galvenie soļi integrētajai pieejai
iesaistīto pušu izpētei
Skaidri nodefinēts mērķu
sasniegšanas plāns
Noteikt prioritārās
ietekmes puses
biznesa mērķu
sasniegšanai
Noteikt galvenos
darbības rādītājus,
kuriem nepieciešams
sekot līdzi
Saprast, kā izpētes
jautājumi tiks
izmantoti biznesa
stratēģijas veidošanā
Biznesa izaugsmes plāns
Veikt iegūto rezultātu
savstarpējo analīzi,
kas ļaus nospraust
vienotus primāros
mērķu, kā arī
identificēt
sekundārās
prioritātes dažādās
ietekmes pusēs
Vienota un pilnvērtīga
pētījumu plāna izstrāde
Galvenajiem
uzstādītajiem
mērķiem jābūt
aptvertiem visās
ietekmes pušu
izpētēs – gan zīmola,
gan klientu attiecību
vadības izpētē, gan
darbinieku
piesaistības
novērtēšanā u.c.
Izvirzīt vienotus
mērķus
2
Veikt Linkage analīzi
būtiskāko
jautājumu starpā
4
Nodefinēt izpētes
prioritātes
1
Bāze integrētas pieejas
analīzei
Lai novērtētu
sniegumu primārajos
biznesa un izpētes
mērķos, atsevišķos
pētījumos pamata
jautājumiem jābūt
vienotiem un
saskaņotiem
Pārdomāt un
saskaņot dažādo
ietekmes pušu
izpētes periodus
Sinhronizēt
būtiskākos
jautājumus un izpētes
periodus
3
23
25. Vidējie rezultāti pa gadiem
37,30%
44%
63,50%
66,70%
2010 2011 2012 2013
Šogad:
Zemākais
vērtējums: 27%
Augstākais
vērtējums: 93,73%
26. Galvenie secinājumi (1)
Indeksa dalībnieki: caurspīdīgi & atvērti,
dažādoti komunikācijas kanāli;
Būtisks “klupšanas akmens” – rakstiski
formulēti darbības principi;
Joprojām katrs piektais uzņēmums uzskata, ka
tā produkti vai pakalpojumi neatstāj ietekmi
(kaitējumu) uz sabiedrību;
27. Ietekme uz sabiedrību 2012 / 2013
60,7%
41,1%
46,4%
3,6%
21,4%
58,9%
33,9%
60,7%
3,6%
23,2%
0,0
10,0
20,0
30,0
40,0
50,0
60,0
70,0
Jā, veicam analīzi Jā, esam publiski definējuši
savu pozīciju
Jā, veicam pasākumus, lai
mazinātu negatīvo ietekmi
Nē, neanalizējam Nē, jo sniegtais
pakalpojums/pārdotās preces
nerada potenciālu kaitējumu
sabiedrībai
2012
2013
Vai Jūsu uzņēmums analizē potenciālo kaitējumu
sabiedrībai, kas varētu rasties Jūsu nozares uzņēmumu
produktu/ pakalpojumu dēļ?
28. Ietekmes analīze
Visbiežāk uzņēmuma (kaitīgā) ietekme tiek analizēta
būtiskuma (materiality) analīzes ietvaros. Tā palīdz
noskaidrot indikatorus un tēmas, kas atspoguļo uzņēmuma
ietekmi uz vidi, ekonomiku, sociālo jomu un kas var būtiski
ietekmēt ietekmes pušu viedokli.
• Ietekmes puses interesējošie jautājumi, bažas
• Uzņēmuma ietekme uz vidi, ekonomiku, sociālo jomu;
uzņēmumu ietekmējošie problēmjautājumi (issues)
• Prioritārie problēmjautājumi (issues)
• Indikatori ziņošanai
29. Galvenie secinājumi (2)
Pietrūkst paškritikas jautājumā par ieguldījumu
nozares attīstībā;
Atsevišķi labi piemēri par publisku pozīciju
definēšanu saistībā ar izmaiņām tiesību aktos,
kuros uzņēmums ir ieinteresēts;
Ieguldījumu piegādātāju attīstībā pamatā veic
lielie uzņēmumi;
31. Ieguldījums nozares attīstībā 2013
41,1%
42,9%
32,1%
44,6%
51,8%
28,6%
0,0
10,0
20,0
30,0
40,0
50,0
60,0
Stipendijas studentiem ar
nozari saistītās studiju
programmās
Nozares produktu
attīstībai noderīgi
pētījumi
Tirgus un līdzīgi pētījumi,
kas padarīti publiski
Atbalsts zinātniskai
darbībai / izpētei
Diskusiju / konferenču
organizēšana par nozares
attīstību
Cits variants
33. Ietekmi uz vidi samazinošie pasākumi
87,5
75,0
67,9
85,7
80,4
69,6
48,2
60,7
46,4
50,0
5,4
12,5
25,0
32,1
14,3
19,6
30,4
51,8
39,3
53,6
50,0
94,6
0 50 100
Elektroenerģijas taupības pasākumi
Siltumenerģijas taupības pasākumi
Atkritumu apjoma samazināšanas pasākumi
Dalīta atkritumu savākšana
Videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošana
Pasākumi, lai mazinātu piesārņojošo vielu izmešus
gaisā
Ūdens taupības pasākumi
Riska pārvalde
Izejvielu patēriņa samazināšana
Produktu/ pakalpojumu ietekmes uz vidi
samazināšana
Uzņēmums neveic nevienu no šiem pasākumiem
Jā Nē
34. Dzīves cikla izvērtējums
Vai Jūsu uzņēmums novērtē produktu/ pakalpojumu
ietekmi uz vidi visā to dzīves cikla laikā?
35. Dzīves cikla izvērtējums
Kuros produkta/pakalpojuma dzīves cikla posmos Jūsu uzņēmums
novērtē produkcijas/ pakalpojumu ietekmi uz vidi?
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Resursu ieguves Produkcijas ražošanas/
pakalpojuma sniegšanas
Produkta /pakalpojuma
izmantošanas (lietošanas)
Nolietotu produktu
apsaimniekošana pēc dzīves cikla
beigām
Nē
Jā
Bāze: Ilgtspējas indeksa dalībnieki, kuri novērtē produktu/ pakalpojumu ietekmi uz vidi visā vai daļā no to dzīves cikla laika, n=3
36. Dzīves cikla izvērtējums
Gatis Bažbauers (2013)
Dzīves cikls –
produkta/pakalpojuma
sistēmas secīgi un cieši saistīti
posmi, no jēlmateriālu ieguves
līdz atbrīvošanās posmam (LVS
EN ISO 14044)
Dzīves cikla analīze –
produkta/pakalpojuma
izmantoto vielu (resursu), radīto
vielu (atkritumi, emisijas) un
potenciālās ietekmes uz vidi
raksturojums visam dzīves
ciklam (LVS EN ISO 14044)
37. Dzīves cikla izvērtējums
Pakalpojumu sektors var radīt ietekmi uz vidi visās dzīves cikla
sistēmas posmos, tajā skaitā:
Izvēlējoties piegādātājus, kas piedāvā videi draudzīgus
produktus un pakalpojumus;
Samazinot resursu patēriņu, piemēram, ieviešot
energoefektivitātes programmas un samazinot darbu
braucienu skaitu;
Izglītojot patērētājus par dažādu produktu un pakalpojumu
ietekmi uz vidi (īpaši mazumtirdzniecības nozarē);
Samazinot patērētāju izmantotus resursus, piedāvājot videi
draudzīgākus pakalpojumus (piemēram, aizvietojot darba
braucienus ar telekonferencēm);
Izglītojot, stimulējot, vai piespiežot patērētājus vai klientus
rīkoties atbildīgi pret vidi.
39. Piecas ekspertu piezīmes
Stratēģiska ilgtermiņa darbība vai neregulāras,
gadījuma rakstura atbalsta aktivitātes
Labdarība un sponsorēšana vai stratēģiska
atbalsta sniegšana
Globālais vai lokālais
Reaktīvs atbalsts vai proaktīvs atbalsts
Ziņošana kā labā prakse vai atgriezeniskās
saites trūkums
40. Kālab jāpublisko atbalsta principi?
Caurspīdīguma laikmets un tā diktēta uzvedība
Stratēģiska pieeja atbalsta principu noteikšanā un prioritāšu
izvirzīšanā
Vienlīdzīga un godīga pieeja procedūrai
Efektīvāka darba organizācija
Konkrēts un skaidrs mehānisms
Lomu sadalījums un atbildības noteikšana
Izvairīšanās no nenoteiktības un interpretācijām
Konkrēts atbilžu sniegšanas laiks
Sadarbības un partnerības veidošana un ietekmes pušu
iesaiste
Dienaskārtības jautājums, kas nepazūd citās aktualitātēs
41. Izaugsmes iespējas
Sabiedrības investīciju politikai nav sasaistes ar
biznesa mērķiem, stratēģiju
Nav konkrētu mērķu, indikatoru (laiks, nauda,
atbalstu saņēmušo skaits u.tml.) līdz ar to nevar
novērtēt rezultātu
43. Iespējamie indikatori
Brīvprātīgajā darbā ieguldītais laiks (stundas,
dienas), darbinieku skaits
Ietekmes pušu novērtējums
Atbalsta saņēmēju vērtējums
Statistikas rādītāji par kopienas problēmām
46. Darba vide līdztekus darba algai ir viens no
nozīmīgākajiem darbiniekus motivējošajiem
faktoriem. Savukārt labs darbinieks ir
apmierināts, motivēts darbinieks.
Ar profesionālu, apmierinātu (motivētu)
darbinieku komandu biznesa mērķus
sasniegt ir vieglāk, tāpēc darba vide ir jāveido
kvalitatīva, ilgtspējīga, darbiniekiem
draudzīga.
47. Darbinieku novērtējums I
Darbinieku snieguma novērtējums prēmiju
formā ir ļoti pozitīvi vērtējams darba devēja
labās gribas žests. Tomēr visiem darbiniekiem
ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas saņemt šīs
piemaksas pie algas, primāri ņemot vērā
individuālo sniegumu, uzņēmuma mērķu
izpildi, nevis nostrādāto dienu skaitu mēnesī.
Proti, ja uzņēmuma iekšējā politika paredz, ka ceturkšņa
prēmija darbiniekam pienākas vien tad, ja viņš ir uzrādījis
augstus darba rezultātus un nav kavējis darbu vairāk par 5
dienām ceturksnī, tas netieši ierobežo darbinieka tiesības,
piem., tiesības slimot.
48. Darbinieku novērtējums II
Līdzīgi kā prēmijas, arī papildu mācības
darbiniekiem ir uzskatāmas par darba devēja
labās gribas žestu. Tomēr, ņemot vērā, cik
strauji mūsdienās mainās darba vide un
metodes, ikviens uzņēmums ir ieinteresēts
darbinieku kvalifikācijas celšanā, jo tā ir iespēja
būtiski palielināt uzņēmuma konkurētspēju.
Šeit gan svarīgi ņemt vērā, ka uzņēmums neaprobežojas tikai ar
tā vadību. Ja uzņēmuma iekšējā politika paredz, ka apmācību
iespējas tiek nodrošinātas visiem darbiniekiem, tās iespēju
robežās ir jānodrošina visiem darbiniekiem, nevis tikai un
vienīgi augstākajai vadībai.
49. Ieteikumi darba aizsardzības kritērijos I
Lasām jautājumus, meklējam pierādījumus,
kas apliecina atbildes uz jautājumu.
Piemēram, ja jautājums ir - kas piedalījās riska novērtējumā,
tad pierādījumi ir jāliek par darba vides riska novērtējumu nevis
līgums ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumu sniegšanu
darba aizsardzības jomā.
Ja pievienojam fotogrāfijas, tad bezkaislīgi
skatāmies uz fotogrāfiju, vai tā kaut ko
pierāda.
Piemēram, vai fotogrāfija sanāksmju zālē bez prezentācijas un
kādas mapes pierāda, ka darbinieki tiek iesaistīti darba
aizsardzības jautājumu risināšanā.
50. Ieteikumi darba aizsardzības kritērijos II
Pievēršam uzmanību darba vides indikatoru
analīzei - tiem indikatoriem, kas ir vairāk nekā
normatīvo aktu prasības (piemēram, zaudētās
darba dienas slimības dēļ).
Domājam par interaktīviem un
netradicionāliem risinājumiem stresa
novēršanai darba vietā.
2014.gadā notiks labās prakses balva «Zelta ķivere»
Eiropas kampaņas ietvaros "Veselīgas darba vietas
uzvar stresu"!