2. ilgtspējas indekss
Inga Latkovska,
Indra Lazdiņa, Latvijas Sabiedrisko
laikraksta attiecību kompāniju
«Dienas Bizness» asociācijas (LSAKA)
galvenā redaktore prezidente
Ļoti iespējams, no šī brīža Latvijā uzņēmumi tiks vērtēti ne Līdzšinējie uzņēmumu topi nereti līdzinās
tikai pēc to lieluma – lieli, vidēji un mazi, reputācijas vai kā citā- skaistumkonkursiem, kuros visu izšķir mārketin-
di, bet arī pēc tā, kādu no Ilgtspējas indeksa kategorijām – platīna, ga, atpazīstamības vai apgrozījuma rādītāji. Tātad
zelta, sudraba vai bronzas – uzņēmums ieguvis. Tas nenozīmē, vērtēts tiek rezultāts. Ilgtspējas indekss vērtē uzņē-
ka uzņēmumi automātiski tiek sadalīti starp «pelēko un balto» mumu praksi – to, kas reāli notiek uzņēmumā, arī
uzņēmējdarbību vai arī saimnieciskās darbības veicējos, kurus komunikācijas procesu kontekstā.
pastiprināti turpmāk kontrolēs Valsts ieņēmumu dienests vai arī Nav mazums uzņēmumu, kuri savu darbību uz-
nekontrolēs vispār, jo valsts «represīvie orgāni» nemaz nezinās skata un dēvē par atbildīgu un ilgtspējīgu, un tāda tā
par šādu uzņēmumu eksistenci. Protams, vienmēr pastāv zinā- arī ir, bet, dīvainā kārtā, uzņēmumi to nekomunicē
mas bažas, ka būs tirgus dalībnieki, kas nevēlēsies par sevi runāt, – informācija nav atrodama pat mājaslapā. Kāpēc?
baidīsies atklāt savu ekonomisko potenciālu vai kā citādi sevi No malas raugoties, šādu rīcību var vērtēt kā vēlmi
«izgaismot». Tomēr ilgtermiņā šādi uzņēmumi nebūs ieguvēji, atstāt vaļā sētas durvis, jo publiska apņemšanās
jo starptautiskā uzņēmējdarbības prakse liecina, ka uzņēmuma tomēr ir atbildīgs solis – uz to var atsaukties gan
atrašanās Ilgtspējas indeksa «listē» ir signāls godprātīgiem inves- darbinieks, gan klients, gan mediju pārstāvis. Tāpēc
toriem uzlūkot to kā vērtīgu ieguldījumu objektu. var droši apgalvot, ka visi ilgtspējīgie uzņēmumi ir
Ilgtspējas indekss tiek veidots, lai sekmētu atbildīga biznesa labi saziņas veidotāji, kas komunicē pārdomāti.
attīstību, vienlaikus publiskojot Latvijas uzņēmumus, kas atbilst Indeksa reģistrācijas dati liecina, ka lielākajā daļā
šādiem starptautiski atzītiem kritērijiem. Turklāt tā ir iespēja bez gadījumu pienākums nodrošināt uzņēmuma piedalī-
maksas, piesaistot ekspertus, novērtēt uzņēmumu un izmantot šanos Ilgtspējas indeksā, vismaz pirmajā gadā, ir uzti-
Ilgtspējas indeksu kā mārketinga instrumentu biznesa attiecību cēts tieši sabiedrisko attiecību vai komunikācijas spe-
dibināšanā vai nostiprināšanā. ciālistiem, retāk kvalitātes un personāla vadītājiem
Nav noslēpums, ka pie pašreizējām pasaules ekonomiskajām vai valdes locekļiem. Tas mums nav pārsteigums, jo
nedienām lielā mērā ir vainojama vērtību erozija uzņēmējdar- komunikācijas speciālistiem piemīt profesionālās
bībā. Tāpēc arvien skaļāki kļūst aicinājumi par biznesa modeļa spējas būt informācijas plūsmas centrā, ātri apkopot
pārdomāšanu, institūciju pārveidošanu un uzticības un pār- datus no dažādiem avotiem un iedvesmot kolēģus
liecības atjaunošanu, citiem vārdiem sakot – par korporatīvo līdzdalībai kopējā rezultāta sasniegšanā.
sociālo atbildību. Sociāli atbildīga un ilgtspējīga attīstība nav «izre-
Ilgtspējas indeksa ieviešanu kā vienu no kritērijiem uz- dzēto» priekšrocība, tā ir nopietna biznesa ikdiena,
ņēmuma vērtēšanā atbalsta arī Diena un Dienas Bizness, jo viens no uzņēmuma būtiskiem vadības instrumen-
vienmēr esam iestājušies par godīgu un atbildīgu uzņēmēj- tiem. Iesaistoties Ilgtspējas indeksa ieviešanā, LSAKA
darbību, kas ilgtermiņā vairo gan paša uzņēmuma, gan valsts uzņēmās daļu atbildības par līdzšinējo salīdzinoši
labklājību, nevis «vienas dienas» biznesu. Mēs visi esam ie- zemo korporatīvās atbildības un ilgtspējas jēdzienu
interesēti uzņēmumu rūpēs par zaļāku dzīvesveidu, veselīgu izpratni Latvijā. Mēs uzskatījām par savu pienākumu
darba vidi, kā arī godprātīgām tirgus attiecībām un atbildību atbalstīt uzņēmumu iedrošināšanu piedalīties indek-
pret sabiedrību kopumā. sā. Darījām to un turpināsim. Darāmā vēl daudz!
Žurnāls «Ilgtspējas indekss» Žurnāla iznākšanu nodrošina:
Speciālpielikums laikrakstu «Diena» un «Dienas Bizness» abonentiem
Redaktore: Dace Skreija
Lapu redaktore: Ilze Zalcmane
Korektūra: Anita Inte
Foto: Edmunds Brencis, Vitālijs Stīpnieks, Ritvars Skuja, Eva Šavdine
Žurnāls iespiests: Poligrāfijas grupa Mūkusala, tirāža 21 500 eksemplāru

3. ilgtspējas indekss
Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā ir daudz sociāli atbil-
dīgu uzņēmumu gan starp lieliem, gan vidējiem un maziem
uzņēmumiem, taču šai praksei nav tendence izplatīties.
Indekss ir radīts, lai atbildīgie uzņēmumi gūtu priekšrocības
konkurences cīņā un dalītos ar labas pārvaldības principiem.
Pārņemot pieredzi no citām valstīm, kā arī apvienojot spē-
kus ar darba devējiem un profesionālajām organizācijām,
esam atraduši veidu, kā ar nelieliem līdzekļiem izveidot
Pēteris Krīgers, instrumentu, kurš šogad un turpmāk kalpos par mērauklu
Latvijas Brīvo arodbiedrību uzņēmumu atbildībai un ilgtspējai.
savienības priekšsēdētājs Esam gandarīti, ka Ekspertu padome, balstoties uz citu
valstu pieredzi un lokālo problemātiku, par būtiskāko Ilgt-
spējas indeksa kritēriju atzinusi darba vidi. Ņemot vērā, ka
Latvijā dažādas organizācijas jau vairāku gadu garumā indeksā piedalās virkne lielo uzņēmumu, kuriem Latvijas
centušās atrast, izcelt un godināt labāko praksi uzņēmējdar- mērogā ir liela ietekme gan uz nodarbinātību, gan daudziem
bībā. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ik ekonomiskiem rādītājiem, to īstenotā prakse attiecībās ar
gadu godina sadarbības partnerus, kuri uzrādījuši pārāku darbiniekiem rada kopējo noskaņu biznesa vidē.
sniegumu sociālajā dialogā ar saviem darbiniekiem. Tomēr Darba vides eksperti katram Ilgtspējas indeksa dalībnie-
jāatzīst, ka gan mūsu apbalvojumu, gan vairums citu ir bals- kam sniegs individuālus ieteikumus par ieteicamajiem
tīti uz viedokļu apkopojumu, nevis stingru metodoloģiju, uzlabojumiem, taču ikvienam uzņēmumam Latvijā vēlos
kādu sniedz Ilgtspējas indekss. atgādināt – jūsu darbinieki ir jūsu lielākā vērtība.
darba devējus Latvijas reģionos. Pēc pieciem gadiem,
2010. gada 10. februārī LDDK un vairāk nekā 22 publiskā,
privātā un NVO sektora organizācijas noslēdza Memoran-
du par KSA principiem Latvijā (Memorands) un vienojās
par KSA platformas izveidi, apliecinot savu gatavību būt
par neatņemamu sabiedrības sastāvdaļu un rūpēties par
saviem cilvēkiem, apkārtējo vidi un valsti kopumā, nerau-
Elīna Egle, goties uz ekonomisko situāciju. Memorands šodien kalpo
Latvijas Darba devēju par pamatu LDDK darbam, aizstāvot godīgu uzņēmējdar-
konfederācijas bību, kā arī kļūs par praktisku instrumentu KSA biznesa
ģenerāldirektore atbalstam, nodrošinot šo uzņēmumu konkurētspēju caur
labās prakses pārņemšanu un sabiedrības iesaistīšanu.
Balstoties uz Memoranda principiem, LDDK biedri un
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas aprit divdes- sadarbības partneri ir uzsākuši darbu pie rekomendācijām
mit gadi. Tas ir atskaites punkts ne tikai valsts un tās publiskajam sektoram par nepieciešamību atbalstīt sociāli
demokrātijas pastāvēšanai, bet arī sabiedrisko procesu atbildīgu biznesu.
izvērtēšanai. Aktīvākā sabiedrības daļa un ekonomikas KSA ietver sevī godprātīgu attieksmi pret tiesisko re-
virzītājspēks ir uzņēmēji, kas ar savu darbinieku atbalstu gulējumu valstī, kurā darbojas uzņēmums, un brīvprātīgu
rada finanšu un ekonomisko vērtību valstij, rada darba sociālo programmu integrāciju biznesa stratēģijā. KSA
vietas iedzīvotājiem un ietekmē sabiedriskos procesus. arvien vairāk atspoguļo uzņēmuma «racionālo emociona-
Pārejot no plānveida ekonomikas, Latvijas uzņēmējiem litāti», piemēram, uzņēmums, kas orientē KSA praksi uz
bija jārada pamati tautsaimniecībai, jāintegrējas Eiropas patērētājiem, kļūst par patērētāju izvēli Nr.1, personāla
Savienībā un jāsāk konkurēt starptautiskajos tirgos. vadībā tiek izmantota emocionālās inteliģences metode,
Divdesmit gadu laikā uzņēmējiem ir bijis daudz jāmācās, lai kāpinātu darbinieku lojalitāti uzņēmumam, bet, sadar-
lai izveidotu Latvijas biznesa kultūru, apzinoties savu bojoties ar pašvaldību un valsti, tiek veicināta atbalstoša
ietekmi uz sabiedrības attīstību un vidi. uzņēmējdarbības vide.
2005. gadā Latvijas Darba devēju konfederācija LDDK vārdā vēlos pateikt paldies tiem pirmajiem,
(LDDK) kļuva par ANO Globālā līguma kustības nacio- drosmīgajiem uzņēmumiem, kas ir apliecinājuši KSA
nālo kontaktpunktu, sniedzot atbalstu uzņēmējiem korpo- lomu uzņēmuma stratēģijā un ilgtspējā. Novēlu katram
ratīvās sociālās atbildības (KSA) ziņojumu sagatavošanā. uzņēmumam spēku domāt un pilnveidoties, sasniegt
Tas deva impulsu LDDK vērtēt uzņēmumu labo praksi atbildīgus un ambiciozus mērķus, sniedzot ieguldījumu
inovācijās, efektīvā pārvaldībā un KSA, apzināt labākos Latvijas tautsaimniecībā un kopējā labklājībā!

4. metodoloģija
kas ir ilgtspējas indekss?
Pirmo reizi Latvijā izveidotais Ilgt-
spējas indekss ir sistemātisks vadības rīks
uzņēmuma sasniegumu izvērtēšanai,
pārraudzībai un komunikācijai jomās,
kurās uzņēmums ietekmē citus – vide,
darba vide, tirgus attiecības un atbildība
pret sabiedrību. Indekss tiek veidots,
lai ar starptautiski atzītu metodoloģiju
sekmētu ilgtspējīgu un atbildīgu biznesu
Latvijā, vienlaicīgi popularizējot labāko
praksi Latvijas uzņēmumos.
Kāpēc tagad?
Laikā, kad ekonomika sarūk, visspilg-
tāk parādās atšķirības starp uzņēmumiem
ar «vienas dienas» stratēģiju un ilgtspējī-
giem biznesiem. Turklāt šādā laikā arvien
krasāk iezīmējas plaisa starp pelēko un
atbildīgo uzņēmējdarbību. Novērojumi
liecina, ka Latvijā ir gana daudz atbildīgu
uzņēmumu, tomēr šī prakse netiek pienā-
cīgi novērtēta, jo nav vienota standarta. dukts, tomēr tā ir balstīta uz korpora- galvenie šķēršļi, kāpēc ir nepieciešami
Nereti globālajā biznesa apritē Latvija tīvās sociālās atbildības teoriju, līdzīgu stimuli no malas. Uz šī fona pozitīvi
joprojām tiek uzskatīta par «Sūnu ciemu» indeksu ieviešanu Latvijai līdzīgās vērtējams fakts, ka katrs piektais no
tikai tāpēc, ka neprotam runāt «viņu valo- ekonomikās – Igaunijā un Horvātijā, Latvijas lielajiem uzņēmumiem jau
dā» – sistemātiski parādīt, ka esam sociāli kā arī uz nozīmīgākajiem globālajiem pirmajā gadā reģistrējies dalībai Ilgt-
atbildīgi un no tā izrietoši – arī ilgtspējī- indeksiem – Dow Jones Sustainability spējas indeksā.
gi. Kā pierādījums šai problēmai ir fakts, Index, kurš orientēts uz investoriem, un Nenoliedzami, ka dalība Ilgtspējas
ka neviens vietējā kapitāla uzņēmums Business in the Community veidoto Cor- indeksā no uzņēmuma prasa ne vien
Baltijā vēl nav izdevis ilgtspējas pārska- porate Responsibility Index, kurš, līdzīgi nomaksātus nodokļus, bet arī patiesu
tu saskaņā ar starptautiski pieņemtām Latvijas indeksam, orientēts uz atbal- vēlmi saņemt objektīvu novērtējumu
vadlīnijām (Global Reporting Initiative stu uzņēmumu vadībai. Tāpēc katrs un izmantot to savas attīstības plāno-
G3). Ar līdzīgām problēmām saskārušās Latvijas Ilgtspējas indeksa dalībnieks šanai. Katram dalībniekam nācās veltīt
arī citas Eiropas jaunās ekonomikas, saziņā ar ārvalstu biznesa cilvēkiem var zināmu laiku apmācībai un anketas
tāpēc pēdējo gadu laikā ilgtspējas vai atsaukties uz saviem Sustainability Index aizpildīšanai, bet galvenais – iesaistīt
korporatīvās sociālās atbildības indeksi rezultātiem, un šis kalpos kā nozīmīgs uzņēmuma augstāko vadību un pla-
parādījušies Igaunijā, Horvātijā, Polijā, atbalsts biznesa attiecību dibināšanai šu kolēģu loku. Dalība mazāk laika
Ungārijā, Čehijā u.c. globālajā telpā. aizņēma tiem uzņēmumiem, kuri jau
Tāpat krīzes laiks ir saasinājis vajadzī- līdz šim bija stāstījuši par savu prak-
bu pēc uzticama avota drošu piegādātā- Piedalās kā lieli, tā mazi si uzņēmuma ietekmes auditorijām
ju meklēšanai. Ilgtspējas indekss uzliek Dalība Ilgtspējas indeksā ir brīvprātī- ar gada pārskata, interneta vietnes,
augstu latiņu uzņēmuma sakārtotībai ga, bez maksas un pieejama jebkuram iekštīkla, klientu avīzes, plašsaziņas
un risku vadībai, tāpēc kompānijas at- Latvijā reģistrētam uzņēmumam. To- līdzekļu vai citu komunikācijas kanālu
rašanās indeksā jau ir zināma garantija, mēr indeksa veidotāji nosūtīja uzaici- starpniecību.
ka ar šādu piegādātāju nevar rasties tādi nājuma vēstules 500 pēc apgrozījuma Cik daudz katrs uzņēmums iegūst
«nepatīkami pārsteigumi» kā nelegāla no- lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, lai no dalības Ilgtspējas indeksā, atkarīgs
darbinātība, būtiski drošības pārkāpumi neviens no tiem nepalaistu garām ie- no tā atvērtības. Tomēr kā lielākos
u.tml. Šādā aspektā indeksu ļoti gaida spēju pieteikt savu dalību. Šo TOP uz- ieguvumus uzņēmumu pārstāvji vis-
iepirkumu speciālisti gan valsts pārvaldē, ņēmumu lielā ietekme uz sociālajiem, biežāk min iespēju saņemt individuālo
gan starptautiskos uzņēmumos. ekonomiskajiem un vides jautājumiem vērtējumu, kurš papildināts ar ekspertu
uzliek tiem morālu pienākumu publiski rekomendācijām par uzlabojumu ie-
Novērtēs arī partneri ārvalstīs komunicēt par savu īstenoto praksi, spējām, iespēju izmantot rezultātus kā
Kaut arī Ilgtspējas indeksa metodo- taču atbilstošu tradīciju trūkums un indikatoru mērķiem un vadības sistē-
loģija ir Latvijas zinošāko galvu pro- salīdzinoši zemā vadītāju izglītotība ir mām (līdzsvarotā vadības karte u.tml.),

5. metodoloģija
kā saturu uzņēmuma iekšējai un ārējai ar tikpat augstu datu aizsardzības līme- Iespējamie atbilžu variantu svari:
komunikācijai un kā argumentu saru- ni kā internetbankas, un ievadītajiem 100 – norāda uz pilnīgu uzņēmu-
nās ar partneriem un investoriem ār- datiem pieeja ir tikai indeksa koordina- ma sniegumu attiecīgajā jautājumā;
valstīs. Tāpat tiek uzsvērta iespēja iegūt toriem un Ekspertu padomes locekļiem norādīta atsauce uz publiski pieejamu
plašākas zināšanas, saņemt publisku atsauču pārbaudei. informāciju
atzinību par atbildīgu darbu, kā arī Ikviena atbilde uzņēmumam jāap- 25 – uzņēmums rādītāju izpildījis tikai
iespēja izvēlēties savam uzņēmumam liecina ar atsauci uz publiski pieejamu daļēji; ja iespējamas vairākas atbildes,
drošus piegādātājus. informāciju, kas norāda, ka ar to ir bijis attiecīgais punktu skaits tiek piešķirts
iespējams iepazīties atbilstošām ietekmes katrai no tām; norādīta atsauce uz pub-
Indeksa ilgtspēja auditorijām. Piemēram, informācijai par liski pieejamu informāciju
Saprotama ir interese par paša Ilgt- uzņēmuma politiku attiecībā uz darbi- 0 – uzņēmums atbildējis noraidoši;
spējas indeksa ilgtspēju. Tās pamatā nieku apmācību jābūt komunicētai vai nav sniegta atbilde uz jautājumu; nav
ir stingra stratēģija – nekomerciāls nu iekštīklā, darbinieku avīzē, vai inter- norādīta atsauce uz publiski pieejamu
ikgadējs uzņēmumu vadības pašno- neta vietnē. Tieši uzņēmuma interneta informāciju
vērtējuma modelis, kura metodoloģija vietne ir visbiežāk minētais informācijas
balstīta uz starptautisko praksi un avots, tomēr indeksa dalībnieki bieži kā
lokālo ekspertīzi un kurš dod iespēju komunikācijas kanālu izmantojuši arī Vērtējuma aprēķināšana
uzņēmumiem novērtēt savu izaugsmi iekštīklus, elektroniskas vai drukātas jau-
un attīstību, vienlaikus saņemot par numu lapas, gada pārskatus, darbinieku Kritērijs Svars % Koeficients
to publisku atzinību un konkurences un klientu avīzes.
Profils un stratēģija 10 0.10
priekšrocības. Ilgtspējas indeksa anketā ir 93 jautājumi
Tirgus attiecības 15 0.15
Ilgtspējas indeksa iniciatori un orga- 5 sadaļās – profils un stratēģija, darba
nizatori ir Latvijas Brīvo arodbiedrību vide, tirgus attiecības, sabiedrība, vide. Sabiedrība 15 0.15
savienība (LBAS), Latvijas Darba Katrai sadaļai un katram jautājumam Vide 25 0.25
devēju konfederācija (LDDK) un Lat- ir savs svars (sk. tabulu) atbilstoši jautā- Darba vide 35 0.35
vijas Sabiedrisko attiecību kompāniju jumu skaitam sadaļā un kritērija lomai
asociācija (LSAKA), kuri rūpēsies par uzņēmuma ilgtspējas kopvērtējumā. Ja uzņēmums ir atzīmējis atbildi A,
tā ikgadējas norises nodrošināšanu, kā Lai izslēgtu subjektīvismu vērtējumā, šī jautājuma vērtējums tiek aprēķināts
arī sekos, lai indekss tiktu uzskatīts par jautājumi konstatē faktu – ir vai nav šādi:
nopietnu arī valdības gaiteņos. konkrēta prakse uzņēmumā. Rezultātus 100 X 0.05 X 0.10 = 0.50
Metodoloģiskās bāzes izstrādē, ap- automātiski apkopo sistēma, Ekspertu
kopojot pieredzi no visas pasaules, padome tikai pārliecinās, vai iesniegtās Rezultāti
divu gadu garumā iesaistījušies savas atsauces pēc būtības atbilst jautājumam. Ilgtspējas indeksa rezultāti tiek pa-
jomas eksperti no LBAS, LDDK, ziņoti ikgadējā noslēguma pasākumā,
LSAKA, Pasaules dabas fonda Latvijas publicēti interneta vietnē ilgtspejasin-
nodaļas, Ideju partneru fonda, Latvijas dekss.lv un īpaši veidotā pārskatā, kurš
Ilgtspējas indeksa svēršanas principi
Kvalitātes asociācijas, Latvijas Uni- 2010. gadā tiek izdots sadarbībā ar laik-
versitātes, Sabiedrības par atklātību rakstiem Diena un Dienas Bizness. Tā kā
DELNA, Lursoft un NASDAQ OMX Atbilde Punkti Jautājuma Kritērija indeksa mērķis ir veicināt uzņēmumu
svars svars
Riga. Šo organizāciju pārstāvji veido izaugsmi, nevis sāncensību, publiskots
Ekspertu padomi, kuras darbs balstīts Atbilde A 100 0.05 0.10 tiek tikai uzņēmumu dalījums katego-
uz sabiedriskā labuma principiem. Par Atbilde B 25 rijās atkarībā no to indeksa rādītājiem:
metodoloģijas uzturētāju un indeksa Atbilde C 0 platīna, zelta, sudraba un bronzas.
koordinatoru izraudzīta starptautiskā Katrs Ilgtspējas indeksa dalībnieks
Nav atsauces 0
komunikācijas konsultāciju kompānija saņem Ekspertu padomes sagatavotu
Hauska Partner, kurai ir līdzīgu pro- Nav atbildēts 0 individuālu vērtējumu, kurā norādīts
jektu vadības pieredze arī citās Centrā- uzņēmuma iegūtais summārais rezul-
lās un Austrumeiropas valstīs. tāts un katras sadaļas ietekme uz to,
Jautājumu svars. Vērtēšana uzskaitīti pasākumi, ko uzņēmums
Metodoloģija Katra jautājuma svaru nosaka attiecī- apņēmies īstenot 2010. gada laikā,
Lai uzņēmums iegūtu savu Ilgtspējas gās jomas eksperts, balstoties uz starptau- kā arī sniegti ekspertu komentāri un
indeksa rezultātu, tam bija jāreģistrējas tisko pieredzi un Latvijas situāciju. Viena ieteikumi par soļiem, kuri palīdzētu
interneta vietnē ilgtspejasindekss.lv, jāpa- kritērija visu jautājumu kopējais svars uzņēmumam pilnveidot savu devumu
raksta apliecinājums par maksātnespējas ir 100%. 0% svars jeb koeficients 0.00 katrā no sadaļām.
statusa un nodokļu parādu neesamību un tiek piešķirts statistikas jautājumiem,
jāaizpilda pašvērtējuma anketa. Internetā piemēram, «Norādiet darbinieku skaitu Dace Avena,
bāzētā informācijas ievades forma veidota Jūsu uzņēmumā». Ilgtspējas indeksa koordinatore

6. ilgtspējas indekss
Uzņēmumi sarindoti alfabēta kārtībā četrās grupās atbilstoši kopējam
indeksa rezultātam. Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas
PLATĪNS indekss pārsniedz 90%, zelta – no 80 līdz 89,9%, sudraba – no 60 līdz
79,9%, bronzas – no 40 līdz 59,9%.
2010. gadā, kad Latvijā pirmo reizi noteikts uzņēmumu ilgtspējas
līmenis, zelta un platīna grupās nav iekļuvis neviens no indeksa dalīb-
niekiem. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu par 40%,
ZELTS netiek publicēti, tomēr tie tāpat kā pārējie uzņēmumi saņem ekspertu
rekomendācijas savas ilgtspējas uzlabošanai, kas dod iespēju atkārtoti
piedalīties nākamajā gadā.
Uzņēmums Darbības joma
ABB SIA elektroiekārtu vairumtirdzniecība
Aldaris AS alus ražošana
Arčers SIA būvniecība
Balticovo AS olu ražošana
Ceļu satiksmes drošības direkcija VAS valsts dienestu darbība
Cemex SIA cementa ražošana
SUDRABS Cēsu alus AS alus ražošana
Electrolux Latvia Ltd SIA elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecība
Latvenergo VAS enerģētika
Latvija Statoil SIA degvielas mazumtirdzniecība
Latvijas Finieris AS kokapstrāde
Latvijas Gāze AS enerģētika
Rimi Latvia SIA mazumtirdzniecība
Rīgas siltums AS siltumapgāde
SEB banka AS banku darbība
Swedbank AS banku darbība
TNT Latvia SIA starptautiskie pārvadājumi
Valmieras Piens AS piena pārstrāde
Valmieras stikla šķiedra AS ķīmiskā rūpniecība, tekstilindustrija
VTU Valmiera SIA pasažieru sauszemes pārvadājumi
Uzņēmums Darbības joma
Binders SIA ceļu būve
Brīvais Vilnis AS zivju pārstrāde
Daugavpils siltumtīkli AS siltumapgāde
DHL Latvia AS loģistikas pakalpojumi
Elsana SIA elektromontāža, elektroinstalācija
Fazer maiznīcas SIA maizes un mīklas izstrādājumu ražošana
Fortum Jelgava SIA siltumapgāde
BRONZA Grifs AG SIA apsardze
Konekesko Latvija SIA lauksaimniecības tehnikas vairumtirdzniecība
Latsin SIA mežsaimniecība, kokmateriālu tirdzniecība
Latvijas Balzams AS alkoholisko dzērienu ražošana
Latvijas Pasts VAS pasta pakalpojumi
MAXIMA Latvija SIA mazumtirdzniecība
Merks SIA būvniecība
Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle banku darbība
Olimps SIA būvprojektu vadība
Olympic Casino Latvia SIA azartspēles un derības
RBSSKALS AS būvniecība
Rīgas Satiksme SIA pasažieru sauszemes pārvadājumi
Siguldas Būvmeistars AS būvniecība, tirdzniecība, grants un smilts karjeru izstrāde
Skonto būve SIA būvniecība
Skrivanek Baltic SIA tulkošanas pakalpojumi, apmācība
Tele2 SIA bezvadu telekomunikācijas pakalpojumi
Veolia vides serviss SIA atkritumu apsaimniekošana
Vidzemes slimnīca SIA slimnīcas

7. ilgtspējas indekss
Platīna grupa
Kompānijas, kuras sasniedz
Uzsvars Uz pašiniciatīvU
Un pašorganizēšanos
Ilgtspējas indeksa Platīna līmeni,
korporatīvo atbildību ir pilnībā
integrējušas savā darbībā un tajās
ir noteikti atbildīgie gan valdes,
gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņē-
mumos notiek sistemātiska datu
vākšana un ietekmes novērtēšana,
kas norāda uz 3-4 gadu stabilu
snieguma uzlabojumu visās jomās,
kurās uzņēmumam ir ietekme.
Tie darbojas un atskaitās par savu
darbību ar augstu caurspīdības
un ietekmes auditoriju iesaistes
līmeni, bet to publiskotos datus ir
apstiprinājis ārējs auditors.
Zelta grupa
Uzņēmumi ar Zelta statusu
demonstrē atklātību un caurspī-
dību, visus būtiskākos ilgtspējas
aspektus komunicējot publiski. Tie
tiecas paplašināt un pielāgot savus
riska vadības procesus, iekļaujot Roberts Ķīlis,
tajos būtiskākos korporatīvās at- sociālantropologs,
bildības aspektus. Šo uzņēmumu Rīgas Ekonomikas
korporatīvās atbildības stratēģi- augstskolas
ja ietver skaidrus un izmērāmus asociētais profesors
mērķus.
Ilgtspējas indekss ir ļoti apsveicama uzņēmumu sabiedrisko stāju, līdztekus
Sudraba grupa iniciatīva un vairākās nozīmēs tā pa- reputācijas topam, kas ir vairāk pētnie-
Sudraba līmeņa uzņēmumi tiesībā īsteno vēl Saeimas līdz galam cisks, jo neiekļauj apmācību kā daļu no
mērķtiecīgi darbojas, lai īsteno- nepieņemto Latvija 2030. Indeksa iz- indeksa radīšanas. Šādi divi mērījumi
tu efektīvu ietekmes auditoriju veidē ir uzsvars uz lielu pašiniciatīvu ļauj arī labāk izvērtēt dažādas uzņēmu-
iesaisti un ieviestu procesus, ar un pašorganizēšanos – bizness pats mu darbības puses un, kā pareizi apgal-
kuriem identificēt un vadīt riskus apņemas standartizēt savas darbības. vo Ilgtspējas indeksa radītāji, izcelt pašu
un iespējas. Šīm kompānijām ir arī Otrkārt, ilgtspēja šeit tiek skaidri pa- jautājumu dienas gaismā. Ir jāapsveic,
apkopoti dati, kuri uzrāda sniegu- rādīta nevis kā rūpes par dabu, bet kā ka ilgtspēja tiek mērīta un veicināta arī
ma uzlabojumus galvenajās jomās principu īstenošana, kas ļauj biznesam vai it īpaši krīzes laikā.
pēdējā gada vai divu laikā. sekmīgi darboties ilgākā laika posmā.
Jālatvisko jēdzieni
Bronzas grupa Ne tikai finanses Ilgtspējas indeksā, līdzīgi kā citos,
Uzņēmumi, kuri iekļauti bron- Tiek uzsvērts, ka biznesa sekmīgums ir problēmas ar terminu latvisku un
zas grupā, ir spēruši pirmos soļus, noteikti nav tikai peļņas vai apgrozīju- pieņemamu atveidošanu. Korporatīvā
lai publiski komunicētu par savu ma rādītāji. Bizness tiek apmācīts aiz- pilsonība, piemēram, būs ļoti grūti sa-
praksi būtiskākajos jautājumos pildīt anketu, bet reizē apmācībā apgūst protama. Proti, ja ir vēlme, lai Ilgtspējas
par ietekmi uz vidi, sabiedrību, ilgtspējīgas darbības pamatprincipus; indekss «ietu tautās», izplatītos, nepie-
darba vidi un kopējo tirgu, tomēr bizness tiek mudināts uzlūkot savas ciešams veltīt papildu pūles, latviskojot
rezultāti nav viendabīgi augsti ikdienas darbības, piemēram, ofisā kā jēdzienus.
visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir tādas, kas var tieši nest zaudējumus Domāju, ka arī konkrēti piemēri,
noteikuši savu vīziju, misiju un vai ieguvumus pie saprātīgas resursu kas raksturo kompāniju ar augstiem
vērtības, kā arī publiskojuši savus izmantošanas. No otras puses, tiek sa- ilgtspējas rādītājiem, panākumiem no
korporatīvās atbildības principus, asināta interese un uzmanība uz apkār- citām valstīm, būtu jauki un iedvesmo-
kuru īstenošanā iesaistīts viss uz- tējās sabiedrības viedokļu dažādību. joši. Tāpat noderīgs ir konkrētu rīcību
ņēmums. No metodoloģiskā viedokļa, patī- ieteikums tām organizācijām, kas vēlas
kami redzēt vēl vienu mērījumu par kļūt ilgtspējīgākas.

8. ilgtspējas indekss
līdz zeltam nedaUdz pietrŪkst
nav nozīmes, ja tas netiek attiecināts
uz Latvijas specifiku. Šajā kategori-
jā ietilpst tādi pazīstami uzņēmumi
kā SIA Rimi Latvia, AS Aldaris, AS
Latvijas Gāze, SIA Latvija Statoil, AS
Swedbank, SIA Electrolux Latvia Ltd
u.c. Jāatzīmē, ka dažiem uzņēmumiem
pietrūka tikai pāris punktu, lai iekļūtu
augstākā kategorijā.
Sudraba līmeni sasniedza gan valsts,
gan pašvaldību, gan arī vietējā kapitāla
uzņēmumi, piemēram, AS Latvenergo,
AS Rīgas siltums, AS Latvijas Finieris,
u.c., kas norāda uz Latvijas uzņēmumu
attīstības progresu pēdējos gados.
Savējiem bronza
Bronzas līmeni sasniedza 25 indeksa
dalībnieki, un lielākoties tie ir pašmāju
uzņēmumi. Jāatzīmē, ka te ir iespējas
izaugsmei vismaz 10 uzņēmumiem, ku-
riem pietrūka dažu punktu, lai iekļūtu
augstākā kategorijā.
Nespēj komunicēt
Lielākā daļa vērtējumu balstījās uz
publiski pieejamiem dokumentiem un
uz komunikāciju. Tā kā lielākā daļa
vērtēto uzņēmumu nevarēja uzrādīt
uz publiski pieejamu dokumentāciju,
kas atbalstītu viņu darbību, tas norāda
uz vāju spēju komunicēties ne tikai
ar sabiedrību vispār, bet arī ar saviem
darbiniekiem un klientiem. Šai aspektā
var minēt tādus kritērijus kā saturīgu
un labi noformētu interneta mājaslapu
u.c. komunikācijas veidus, kas varētu
ne tikai paaugstināt uzņēmuma publis-
ko redzamību, bet arī sakārtot iekšējās
komunikācijas politiku.
Viesturs Pauls Karnups, Dr. oec., Latvijas Universitātes Ekonomikas un Jātiecas uz platīnu
vadības fakultāte, Starptautisko ekonomisko attiecību katedra Latvijas uzņēmumiem ir jāstrādā un
jākonkurē vienotā ekonomiskā telpā ar
Ir noslēdzies 2010. gada Ilgtspējas dzēt, ka lielākā daļa ir uzņēmumi, kuri citiem ES valstu uzņēmumiem. Latvi-
indeksa vērtējums un iegūti rezultāti. vai nu ir ārzemju uzņēmuma filiāles, vai jas Ilgtspējas indekss dod iespēju katram
Kaut gan visaugstākos iespējamos lī- tieši pieder ārzemniekiem, kas ir galve- Latvijas uzņēmumam sevi novērtēt pēc
meņus – Platīnu un Zeltu – nesasniedza nie akciju turētāji. Tas norāda uz to, ka tiem kritērijiem, pēc kuriem tiek vērtēti
neviens no vairāk nekā 70 uzņēmumiem, šie uzņēmumi ir lielā mērā pārņēmuši arī citu ES valstu uzņēmumi. Katrs
kuri piedalījās vērtējumā, tomēr var uz- (vismaz teorētiski) ārzemju praksi. uzņēmums, kas piedalījās, saņems savu
skatīt, ka pasākums bijis veiksmīgs. Arī šiem uzņēmumiem ir potenciāls individuālo vērtējumu, kā arī norādes,
izaugsmei, jo vairāki nebija adaptējuši kas būtu jāuzlabo, lai iekļūtu augstākā
Sudrabs ārzemniekiem ārzemju praksi Latvijas apstākļiem un kategorijā. Cerēsim, ka drīzumā lielākā
Analizējot 20 uzņēmumu rezultātus, samierinājušies ar atsauci uz mātes daļa Latvijas uzņēmumu būs Platīna
kuri sasniedza Sudraba līmeni, var re- uzņēmuma izstrādāto politiku, kam līmenī.

9. stratēģija
Lai darbi saskan ar vārdiem Stratēģijas sadaļa nebūtu pilnīga, ja uzņēmumiem nebūtu
jānorāda, vai tiem ir noteikti skaidri, stratēģiski mērķi, kurus
tie vēlas sasniegt attiecībā uz savas ilgtspējas būtiskākajiem
elementiem – personāla un vides resursiem, korporatīvo
pārvaldību, biznesa ētiku un sabiedrības attīstību. Jāsecina,
ka kritiski mazs ir to uzņēmumu skaits, kuri ir noteikuši
savus mērķus atsevišķās ilgtspējas disciplīnās. Tomēr esmu
drošs, ka šajā jautājumā Ilgtspējas indekss būs īpaši noderīgs tā
dalībniekiem – noteikt turpmāko gadu mērķus un prioritātes
attiecībā uz uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību.
Ievieš formāli
Analizējot iesniegtos apliecinājumus, patīkami pārsteidza
fakts, ka 84% uzņēmumu ir izstrādāta vīzija un vēl 7% to
apņēmušies izdarīt šī gada laikā. Objektīvi priekšrocības
stratēģijas sadaļā ir starptautisko koncernu meitas uzņē-
mumiem, jo tiem ir iespēja (un nepieciešamība) mācīties
no globālās pieredzes, pārņemot un adaptējot to vietējiem
apstākļiem. Tomēr ir uzņēmumi, kuri savu mātes kompāniju
politiku pārņēmuši tikai deklaratīvi. Viens no indikatoriem,
Māris Plūme, kas liecina par vāju globālo korporāciju stratēģiju ieviešanu
SIA Hauska Partner vadošais partneris Latvijā Latvijā, ir netulkotie, nelokalizētie pamatdokumenti. Vēl
vairāk tas attiecināms uz vērtībām, jo tām jābūt saskaņotām
Ilgtspējas indeksa stratēģijas sadaļā galvenā uzmanība pie- ar Latvijas iedzīvotāju mentalitāti un kultūras tradīcijām.
vērsta uzņēmuma sakārtotībai visaugstākajā – uzstādījumu Pārsteidz indeksa dalībnieku salīdzinoši vājais sniegums at-
līmenī. Te raugāmies, lai uzņēmumam, tā darbiniekiem un tiecībā uz darbinieku iesaisti stratēģisku lēmumu pieņemšanā.
citām ietekmes auditorijām būtu skaidrs, kāda ir uzņēmuma Kā vienīgais iesaistes veids tiek minētas darbinieku sapulces,
politika, un lai ikdienas darbi būtu saskaņā ar to, kas «uz kuras faktiski var notikt tikai pēc vadītāja iniciatīvas. Tas
papīra». Pluss ir tiem uzņēmumiem, kuri ieviesuši kādu no vedina domāt, ka arī bieži daudzinātie iekšējās komunikācijas
vadības sistēmām, jo tas nodrošina, ka būtiskākie procesi ir labie piemēri Latvijā ir ar dubultdibenu – tie tiek izmantoti
aprakstīti. Latvijā lielākā daļa uzņēmumu cenšas «darīt kaut tikai tad, kad vadītājiem tas ir vēlami. Kaut gan situācija
ko labu», tomēr, ja šīs labās gribas darbības īsākā vai garākā ekonomikā prasa pretējo – uzņēmumam grūtos un pārmaiņu
termiņā neatbalsta biznesa mērķus, tad to nevar uzskatīt par laikos jāstiprina saikne ar darbiniekiem un jāpanāk to atbalsts
ilgtspējīgu ieguldījumu. grūtu lēmumu pieņemšanā, lai kopīgi pārvarētu grūtības.
Darbinieki var sniegt daudz lielāku pienesumu pārmaiņu
Definē vīziju un misiju vadībā nekā vairums vadītāju spēj iedomāties.
Būtisks kritērijs uzņēmuma ilgtspējai ir fakts, vai uzņē-
mums vispār ir definējis pamatnostādnes – vīziju un misiju,
un vai tajos iespējams atrast norādes uz ilgtspējīgas attīstības stratēģija. ekspertu izvēle
modeli. Ja ir noteikts un darbiniekiem izskaidrots uzņēmu-
ma lielais mērķis, tad ir sagaidāms, ka viss kolektīvs strādā Uzņēmums Darbības joma
vienā virzienā, nevis katra struktūrvienība savā. Tomēr ne
Balticovo AS olu ražošana
mazāk svarīgs ir jautājums, vai kāds uzņēmuma valdes līmenī
ir tieši atbildīgs par ilgtspējas jeb korporatīvās atbildības Fazer maiznīcas SIA maizes un mīklas izstrādājumu ražošana
jautājumiem un vai kādam no darbiniekiem tas atrodams Latvenergo VAS enerģētika
starp tiešajiem darba pienākumiem. RBSSKALS AS būvniecība
Šī iemesla dēļ Ilgtspējas indekss pievērš uzmanību arī
veidam, kādā un cik sistemātiski uzņēmumi komunicē savu
praksi. Brīvprātīga ziņošana par savu korporatīvo sociālo UzŅēmUmU vidējais sniegUms
46,0%
atbildību un ilgtspējīgu attīstību pasaulē tiek vērtēta augstāk
tādā mērā
nekā sausi finanšu skaitļi. Ilgtspējas indeksā visaugstāk tiek visi uzņēmumi
vērtēti tie uzņēmumi, kuri izmanto starptautiskas ziņošanas kopā (vidēji)
vadlīnijas, piemēram, Global Reporting Initiative (GRI G3), apliecinājuši
tomēr par labu praksi uzskatāma arī sistemātiska komuni- kategorijas
kritēriju izpildi
kācija interneta vietnē un gada pārskata ietvaros.

10. stratēģija – labākā prakse
VAS Latvenergo dības politika, kurā noteikti
galvenie darbības virzieni.
uzskatām par lietderīgu un
nepieciešamu apkopot līdz-
zēšana, energoefektivitātes
veicināšana (Energoefektivi-
Ingrīda Lāce, Pēdējos trijos gados korpo- šinējo korporatīvās sociālās tātes centra bezmaksas kon-
Komunikācijas un ratīvās sociālās atbildības atbildības praksi un izveidot sultācijas), kultūras, vēstures
starptautisko attiecību sadaļa tiek iekļauta ikgadējā nefinanšu pārskatu, ņemot un sporta aktivitāšu atbalstī-
direktore konsolidētajā gada pārskatā, par pamatu Global Reporting šana, darbinieku labklājības
tomēr starptautiskās konku- Initiative (GRI) vadlīnijas, un lojalitātes stiprināšana.
Pirmie Baltijā, kas gatavo rences apstākļos Latvenergo kuras ir vispiemērotākās Realizējot uzņēmuma mi-
Ilgtspējas pārskatu pēc apzinās, ka nefinanšu pārska- ražošanas un pakalpojumu siju «Nodrošināt drošu, kva-
GRI G3 vadlīnijām. ta izstrāde kļūst par nepiecie- sniegšanas uzņēmumam. litatīvu un videi draudzīgu
šamību uzņēmumiem, kuri Saskaņā ar korporatīvās enerģijas ražošanu un piegā-
Latvenergo koncerns – darbojas vai vēlas darboties sociālās atbildības politiku, di, kas veicina līdzsvarotu un
viens no lielākajiem Latvijas starptautiskajā tirgū, ekspor- esam veikuši aktivitātes šādos ilgtspējīgu tautsaimniecības
uzņēmumiem jau vairākus tējot produkciju vai veicot virzienos: bērnu elektrodro- attīstību», saskatām iespē-
gadus darbojas korporatī- ieguldījumus ārvalstīs. Šādi šība, zinātnes un izglītības jamo korporatīvās sociālās
vās sociālās atbildības jomā. pārskati dod iespēju novēr- atbalstīšana (konkursi, sti- atbildības nišu – «zaļās» ener-
2009. gadā ir apkopota labākā tēt organizācijas pašreizējo pendijas, konferences, prak- ģijas lietošanas popularizēša-
uzņēmuma prakse un izstrā- stāvokli nefinanšu griezumā. ses u.tml.), vides aizsardzība, na, «zaļās» domāšanas veici-
dāta Latvenergo koncerna Darbojoties elektroenerģi- industriālā mantojuma izpē- nāšana, klientu apkalpošanas
korporatīvās sociālās atbil- jas brīvā tirgus apstākļos, te, saglabāšana un populari- pilnveidošana.
strat‰Ìija
AS Balticovo izmērīt uzņēmuma kopējo procesu rezultātus un veikt
efektīvas uzlabošanas darbības.
Arnis Veinbergs, valdes priekšsēdētājs Mums ir būtiski, lai visi uzņēmuma darbinieki strādā
pēc vienotiem principiem un ar pārliecību, jo tad rezultāts
Definēti un publiskoti uzņēmuma mērķi, tiek sasniegts ātrāk un ir stabilāks. Sadarbības partneri
misija, vīzija un vērtības. un klienti zina vai jebkurā brīdī var iegūt informāciju
par mūsu mērķiem, vīziju un vērtībām, un tādēļ mūsu
Mūsu uzņēmums kļūst lielāks, konkurences cīņā tas ir sadarbība ir saskaņotāka un prognozējamāka.
izdzīvojis un ieguvis stabilitāti, un tādēļ jābūt skaidram Mums ir svarīga finanšu perspektīva, kuru uztveram caur
nākotnes redzējumam, lai tikpat veiksmīgi turpinātu saviem akcionāriem, klientu perspektīva – ar apmierinā-
virzību. Jānodrošina pietiekoša procesu kontrole un tiem klientiem, procesa perspektīva – ar pilnveidojamiem
līdzsvarota attīstība. procesiem, mācīšanās un jaunievedumu perspektīva – ar
Skaidra misija, mērķi, vīzija un savu vērtību apzināšana kompetentiem, motivētiem darbiniekiem un jauniem pro-
mums palīdzējusi efektīvi organizēt savas darbības un duktiem. Un visas šīs vērtības esam publiskojuši, formulējot
resursus. Ja mums ir izvēlēts galamērķis, tad mēs zinām misiju, vīziju, mērķus un politiku.
vai uzzināsim ceļu, pa kuru iet. Mērķus formulējām tā, lai Projektā Ilgtspējas indekss piedalījāmies tā nosaukumā
tie būtu specifiski, izmērāmi, sasniedzami, atbilstoši un ieliktās idejas (ilgtspēja un indekss) ieinteresēti. Visa mūsu
noteikti laikā. Uzskatām, ka mūsu vīzijai jābūt reālai un līdzšinējā darbība un nākotnes plāni ir vērsti uz uzņēmu-
saredzamai. Mums ir svarīgi skaidri saprast savas vērtības, ma darbības nodrošināšanu ilgtspējā. Esam apmierināti,
kuras varam izmantot mērķu sasniegšanai, tādēļ vērtības ka piedalījāmies projektā – uzzinājām virzienus, kuros
esam apzinājuši un publiskojuši. būtu lietderīgi strādāt vairāk, t.i., darbs pie attiecībām
Misijas, vīzijas, uzņēmuma kopējo mērķu un darbības ar sabiedrību.
politikas izstrādāšana ir valdes priekšsēdētāja pienākums. Pēc anketas aizpildīšanas esam sapratuši, ka kopumā
Līdz ar to katrs darbinieks savā atbildības līmenī var mūsu idejas, darbs un nākotnes plāni ir pareizi vērsti.
pildīt tam deleģētos un pakārtotos uzdevumus, vienlaikus Tagad mums ir iespēja atkal pilnveidoties, papildinot
ievērojot izpildes termiņus. Rezultātā augstākā vadība var esošo sistēmu.
10

11. stratēģija – labākā prakse
strat‰Ìija
SIA Fazer mēs to konsekventi komu- produktus, drošu darba vidi, zultātiem, nozīmīgākajiem
maiznīcas nicējam mūsu ārējām un iek-
šējām publikām. Komunikā-
darbinieku attīstības iespējas
un sociālo garantiju prog-
projektiem u.c. uzņēmumam
svarīgām lietām.
Ivars Skrebelis, cija ir būtisks mūsu darbības rammu, kā arī ieguldījumu Mums ir arī uzņēmuma
rīkotājdirektors elements, tas ir viens no sabiedrībā – mēs atbalstām žurnāls Fazer Way – drukāts
mūsu veiksmes faktoriem. daudz sociālos un labdarības izdevums šodien tik ierastās
Starptautiskā stratēģija Fazer uzņēmumu darbība projektus. Piemēram, pagā- elektroniskās komunikācijas
veiksmīgi lokalizēta un balstās uz trim pamatvēr- jušajā gadā, izprotot smago vietā, pieejams visiem Fazer
izskaidrota darbiniekiem. tībām – klients, kvalitātes ekonomisko situāciju, dažā- uzņēmumu darbiniekiem
izcilība un komandas gars. diem sociāliem projektiem katras valsts nacionālajā va-
No neliela uzņēmuma Fa- Fazer pamatdokumenti ir ziedojām vairāk nekā 85 lodā. Latvijā lasām žurnālu
zer maiznīcas septiņu gadu sagatavoti nacionālajās valo- tūkst. kukulīšu maizes. latviski un krieviski. Fazer
laikā ir izaugušas par otro dās katrā valstī un tos saņem Darbinieki ir mūsu vērtī- Way ir viens no informācijas
lielāko spēlētāju maizes tir- katrs grupas darbinieks, ne- ba! Tāpēc lielu uzmanību uz- avotiem par uzņēmumā no-
gū Latvijā, ieņemot 23,2% atkarīgi no tā, vai esi strād- ņēmumā pievēršam iekšējās tiekošo, un tas iepazīstina ar
tirgus daļas. Tas ir labākais nieks maizes cehā vai struk- komunikācijas nodrošinā- dažādu valstu kolēģiem un
pierādījums tam, ka jau no tūrvienības vadītājs. šanai. Uzņēmumā ir darbi- viņu sasniegumiem. Fazer
pirmsākumiem sekmīgi īs- Korporatīvā sociālā atbil- nieku pārstāvības institūci- Way informāciju nostipri-
tenota sociāli atbildīga uz- dība ir neatņemama uzņē- ja, kas veicinājusi vadības na citi komunikācijas ins-
ņēmējdarbība sniedz labus muma darbības un attīstības un darbinieku savstarpējo trumenti – iekšējais tīkls,
rezultātus. Protams, tas nav sastāvdaļa. Arī Latvijā so- sapratni un komunikāciju. sanāksmes, gada sanāksmes
nācis viegli un ir prasījis ne ciālās atbildības program- Darbinieki ievēl savus pār- u.c. Fazer korporatīvā kultū-
mazums pūļu, taču viennozī- mas ietver finansiālo atbil- stāvjus vadības sapulcēm, ra saka – ja Tev ir jautājums,
mīgi ieguldītais ir atmaksā- dību – ilgtermiņa attīstības pārstāvji informē par ak- ierosinājums vai kritika, nāc
jies. To pierāda arī Ilgtspējas stratēģiju, darbību saskaņā tualitātēm ražotnē, nāk ar un runā! Tāpēc attiecības
indeksa rezultāti. ar likumdošanas prasībām; priekšlikumiem darba vides uzņēmumā ir demokrātis-
Tas izdevies ar darbu, t.i., vides atbildību – attīstību, sakārtošanā, rosina vadību kas. Lai uzlabotu uzņēmu-
skaidri definētu uzņēmuma nekaitējot videi, vides sakop- risināt aktuālus jautājumus, ma ilgtspēju, mēs ievērojam
darbības profilu, mērķtiecī- šanu un vides projektu atbal- pēc tam savukārt nodod ko- sociālās atbildības principus
gu attīstības stratēģiju, un stu; sociālo atbildību – drošus lēģiem informāciju par re- visās sava darba jomās.
šādas rokasgrāmatas priekšrocības, jo tā sniedz atbildes uz
AS RBSSKALS nozīmīgākajiem jautājumiem, un tas ir svarīgi ne tikai jauno,
Edgars Štrauss, valdes priekšsēdētājs bet jau esošo darbinieku kontekstā, īpaši, ja vēlamies visu
grupas uzņēmumu līmenī noturēt vienu kvalitātes latiņu.
Katram darbiniekam rokasgrāmatā izskaidroti Uzņēmuma stratēģija un atbildība pret vidi ir svarīgā-
uzņēmuma mērķi un īstenotā politika. kie no ilgtspēju raksturojošajiem aspektiem, jo no tiem
izriet uzņēmuma darbības pārējās sfērās: sabiedrībā,
RBSSKALS Darbinieka Rokasgrāmata ir kā ceļvedis darba vidē un citur. Ja mēs esam elastīgi un sekojam
darbiniekam uzņēmuma «pasaules kārtībā». Rokasgrāmata līdzi globālajām un vietējām tendencēm, definējam savu
tiek izsniegta visiem jaunajiem darbiniekiem, un tajā ir ap- darbību un attieksmi pret vidi, pārskatām to, koriģējam,
kopota vērtīga informācija par uzņēmuma politiku, noteikto tad attiecīgi arī mūsu saskarsme ar sabiedrību un mūsu
kārtību, prasībām un citiem jautājumiem, kas ir saistoši darbība konkrētajā uzņēmējdarbības telpā ir šim laikam
ikvienam darbiniekam. Līdz šim mēs esam spējuši novērtēt atbilstoša un atbildīga.
11

12. darba vide
Neder formāla pieeja darba videi
instruments jeb kontroljautājumu saraksts, kas palīdzējis
apzināties turpmāk veicamās darbības.
Veiksmīgāk ar arodbiedrībām
Ja runājam par darbinieku pārstāvību, ir interesanti, ka
tiem uzņēmumiem, kuros ir nodibinātas arodbiedrības vai
iecelti darbinieku pārstāvji, ir mazāk tiesas procesu. Problē-
mas un konflikta situācijas darbinieki var atrisināt ar arod-
biedrību palīdzību, bet, ja tādu nav, tad nesaskaņu gadījumā
bieži vien vienīgais risinājums darbiniekam ir tiesa.
Trūkst komunikācijas
Būtiska iezīme, kas bija vērojama lielā daļā uzņēmumu – ko-
munikācijas trūkums ar darbiniekiem. Biju pārsteigts, cik kūtri
uzņēmumi savus esošos un potenciālos darbiniekus informē,
piemēram, par viņiem sniegtajām priekšrocībām, bieži vien pat
sludinājumos darba meklētāji netiek informēti par papildu soci-
ālajām garantijām. Tomēr, neskatoties uz to, esam novērojuši pir-
mās pozitīvās izmaiņas – neilgi pēc Ilgtspējas indeksa uzsākšanas
vairāki uzņēmumi ir būtiski papildinājuši savu interneta vietņu
saturu, tādējādi paaugstinot ne tik daudz esošo darbinieku, kā
potenciālo speciālistu zināšanas par uzņēmumu.
Jānovērtē rezultāti
Domājot par nākotni, uzņēmumos noteikti lielāka uzmanī-
Kaspars Rācenājs,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, ba būtu jāpievērš ne tikai iekšējai komunikācijai, bet arī siste-
darba tiesību eksperts mātiskai pieejai attiecībā uz darbinieku apmācību un rezultātu
novērtēšanu. Skaidri izstrādāti principi ne tikai atvieglotu
Darba vides sadaļai gan pasaulē, gan Latvijā ir bijis at- apmācības organizēšanu, bet arī palīdzētu efektīvāk plānot un
vēlēts lielākais svars Ilgtspējas indeksa noteikšanā, kas vien- izlietot darbinieku izaugsmei nepieciešamos resursus.
nozīmīgi skaidrojams ar darbinieku lielo ietekmi jebkura Lai arī darba vides jomā uzņēmumiem būtu jābūt daudz
uzņēmuma darbībā, tāpēc, vērtējot uzņēmumu sniegumu, atklātākiem pret saviem esošajiem un potenciālajiem dar-
balstījāmies uz trīs galvenajiem pīlāriem, un tie bija darba biniekiem, ir prieks, ka valstī ir uzņēmumi, no kuriem var
aizsardzība un darba tiesiskās attiecības, kā arī sociālais iedvesmoties arī citi.
dialogs uzņēmuma līmenī.
Darba aizsardzības jomā mums likās svarīgi vedināt uzņēmu-
mus aizdomāties, vai pasākumi tiek veikti tikai formāli vai arī
tie patiešām ir vērsti uz darba vides sakārtošanu un darbinieku darba vide. ekspertu izvēle
izpratnes paaugstināšanu. Līdzīgi kā citos darba vides aspektos
arī darba aizsardzībā būtiska ir komunikācija ar darbiniekiem, Uzņēmums Darbības joma
ir svarīgi ne tikai panākt parakstīšanos instruktāžas žurnālā, bet Aldaris AS alus ražošana
pārliecināties par personāla izpratni un arī laikā starp obligāta- Latvijas Balzams AS alkoholisko dzērienu ražošana
jām apmācībām veicināt zināšanu pilnveidi.
SEB banka AS banku darbība
Pozitīvāki ārvalstu uzņēmumi Valmieras stikla šķiedra AS ķīmiskā rūpniecība, tekstilindustrija
Jāsaka, ka pozitīvākie piemēri arī attiecībā uz darba vidi
saistās ar ārvalstu kompāniju meitas uzņēmumiem Latvijā, jo
tajos ir gan skaidrāk izstrādāta atalgojuma sistēma, gan apmā- UzŅēmUmU vidējais sniegUms
54,3%
cību kārtība, diemžēl ne vienmēr šie dokumenti ir tulkoti un tādā mērā
pielāgoti vietējām vajadzībām, bet tā noteikti būs uzņēmumu visi uzņēmumi
iespēja uzlabot savu sniegumu turpmākajos gados. kopā (vidēji)
Pirmie uzņēmumu komentāri liecina, ka ir piepildījusies apliecinājuši
kategorijas
mūsu sākotnējā iecere – indeksa novērtējuma anketa dau-
kritēriju izpildi
dziem uzņēmumiem ir kalpojusi kā sava veida izglītojošs
1

13. darba vide – labākā prakse
AS Aldaris dzot ar darbinieku vadību u.c.
Tostarp šogad nodrošinājām
apmācības kursu «Iedvesmo-
joša un iesaistoša vadība».
biznesa lēmumi. Lai šīs Veik-
smes Formulas iedzīvinātu
Pārsla Baško, Aldara kravas automobiļu va- Visi Aldara nākotnes poten- uzņēmumā, tika veikti vairāki
Personāla vadības dītāju un ekspeditoru apmācī- ciālie vadītāji šobrīd strādā praktiski apmācību mode-
un administratīvā bas, lai papildinātu zināšanas pie projekta, lai efektivizētu ļi visos Aldara darbinieku
departamenta direktore gan par ekonomisku un drošu pārmaiņu vadību uzņēmumā līmeņos. Līdz ar jaunajām
braukšanu, gan apgūtu Aldara jaunu biznesa procesu ievie- vērtībām uzņēmumā tika ie-
Moto: sniegt darbiniekiem standartus klientu apkalpo- šanas jomā. vēlēti arī to vēstnieki – dažādu
iespēju iesaistīties. šanas jomā. Šādu apmācību Maksimāli cenšamies līmeņu darbinieki no visdažā-
modeli izvēlējāmies, jo vie- izmantot arī priekšrocības, dākajām struktūrvienībām,
Apmācības plānojam un na no Aldara stratēģiskajām ko mums sniedz dalība lielā kuru uzdevums ir strādāt di-
veicam saskaņā ar AS Aldaris prioritātēm ir būt par labāko starptautiskā grupā (Aldaris ir vos virzienos – gan izglītot
darbības stratēģiju, lai darbi- servisa sniedzēju saviem sa- Carlsberg Grupas uzņēmums), kolēģus, stāstot, kas ir jau-
nieks iegūtu ne tikai zināša- darbības partneriem. piemēram, Mārketinga aka- nās Veiksmes Formulas, gan
nas sev, bet arī izpratni par Tāpat Aldarī norit regulā- dēmija, Pārdošanas akadēmi- sniegt vadībai atgriezenisko
uzņēmuma darbības stratēģi- ras apmācības, kas paredzē- ja, Ražošanas un Loģistikas saiti par to, kāda ir atmosfēra
ju un prioritātēm. Galvenais tas saskaņā ar likumdošanu akadēmija, Vadības akadēmija uzņēmumā.
moto: sniegt darbiniekiem saistībā gan ar darba drošību, u.c. Tā, piemēram, Latvijā nav Izvēloties apmācību tema-
iespēju iesaistīties! Viens no gan higiēnas prasībām. Tā iespējams pilnībā apgūt alus tiku un veidus, mēģinām, cik
jaunumiem apmācību jomā, kā Aldarim ir ISO sertifikāts, tehnologa zināšanas, tādēļ mū- vien iespējams, «iet prom» no
ko ieviesām pagājušā gadā, ir darbinieki no dažādiem uzņē- su aldarus apmācām speciālā akadēmiskajām apmācībām,
apmācību projekts «Iekšējais muma līmeņiem ir apmācīti akadēmijā Skandināvijā. bet izmantojam darba sesijas,
treneris». Laikā, kad tiek sa- par iekšējiem auditoriem. Savu artavu iekšējās kul- kurās tiek apvienotas teorētis-
mazinātas personālvadības Mums ir arī pašiem sava tūras un apmācību sistēmas kās zināšanas ar praktiskām
izmaksas, šis bija labs veids, degustatoru komanda. Tā- mainīšanā deva arī 2008. gada zināšanām. Vēl viens svarīgs
kā attīstīt savus talantīgos dējādi mēs sniedzam iespēju nogalē noformulētās Alda- priekšnosacījums – apmācī-
darbiniekus, kā arī dot zināša- darbiniekiem iesaistīties gan ris Veiksmes Formulas, kas bām jāsaskan ar uzņēmuma
nas citiem. Apmācību tēmas, produktu jaunrades procesā, ieviestas, lai ikvienam uzņē- stratēģiskajām prioritātēm.
kuras šī projekta ietvaros ap- gan kvalitātes uzlabošanā. mumā būtu skaidrs, ar ko tas Aldarī mēģinām veidot vidi,
guva mūsu iekšējie treneri, Šobrīd izraudzīti arī vairā- atšķiras no konkurentiem, lai darbinieks varētu izmantot
bija visdažādākās, sākot no ki potenciālie Aldara vadības un lai darbinieki zinātu, uz apmācībās iegūtās zināšanas
mārketinga, pārdošanas, bei- talanti, kuri apgūst speciālu ko balstoties tiek pieņemti arī savā turpmākajā karjerā.
darba vide
AS Valmieras stikla šķiedra smīgai komunikācijai uzņēmumā kalpo noslēgtais koplīgums.
Valmieras stikla šķiedrā tas paredz būtiskas sociālās garantijas
Andris Oskars Brutāns, valdes priekšsēdētājs darbiniekiem. Patlaban noris aktīvs darbs pie darba koplī-
Mudīte Virza, arodbiedrības priekšsēdētāja guma izmaiņām, ko, strādājot darba grupās, ar vienlīdz lielu
atbildību veic gan uzņēmuma administrācijas, gan arodbied-
Arodbiedrība un uzņēmuma vadība rības pārstāvji.
strādā roku rokā Ikdienā uzņēmums organizē regulāras vadības un darbinie-
ku tikšanās rūpnīcas komitejas sēdēs un darbinieku sanāks-
AS Valmieras stikla šķiedra nepārtrauktu sociālo dialogu mēs, kur tiek pārrunāti nodarbinātības, tehnisko jauninājumu,
starp uzņēmuma vadību, arodorganizāciju un darbiniekiem investīciju un operatīvās darbības jautājumi. Tas ir laika un
uzskata par neatņemamu uzņēmuma ikdienas darba sastāv- līdzekļu ieguldījums, kas uzlabo darba apstākļus uzņēmumā,
daļu. Veiksmīgas sadarbības pamatā ir partnerība. Nereti uz- nodrošina uzņēmuma darbiniekiem sociālās garantijas un
ņēmumu vadības un arodorganizāciju starpā valda opozīcija, kopumā veicina uzņēmuma darbinieku izpratni par situāciju.
un tas visbiežāk ir lielākais klupšanas akmens. Šāda ieguldījuma vērtība ne vienmēr parādās ikdienā, bet bieži
Uzņēmuma veiksmīgai darbībai ir nepieciešama sadarbība vien tieši krīzes situācijās tas palīdz nezaudēt perspektīvu un
visu iesaistīto pušu starpā. Par nozīmīgu apliecinājumu veik- sadarboties.
1

14. darba vide – labākā prakse
AS SEB banka saistīts ar SEB Mācību centra
organizētajām apmācībām,
visi SEB grupas darbinieki
pasaulē un šīs apmācības ir
tības pētījumus Voice, kurā
aicināts piedalīties un sniegt
Gunita Meiere, lai veicinātu finanšu pakal- tulkotas katras SEB darbības savu vērtējumu tiek ikviens
Personāla pārvaldes pojumu pārzināšanu un to valsts valodā. SEB banka darbinieks. 2009. gadā 91%
vadītāja pārdošanu. Šīs apmācības regulāri organizē arī līderī- SEB grupas darbinieku Lat-
parasti vada SEB bankas ek- bas treniņus dažāda līmeņa vijā sniedza savu vērtējumu
Apmācību procesā sperti ar ievērojamu darba un vadītājiem. par darba vidi. Šis ikgadē-
iesaista iespējami daudz zināšanu pieredzi. Šogad esam uzsākuši jau- jais novērtējums ļauj gan
darbinieku. Nu jau vairākus gadu SEB nu pieeju apmācību proce- starptautiski, gan arī Latvijas
banka ir ieviesusi e-apmā- sam – caur spēles prizmu. līmenī novērtēt darbinieku
Apmācību process SEB cības, kad virkne svarīgu «Vērtību spēli» izspēlējuši viedokli un reaģēt uz būtis-
bankā tiek veidots tā, lai tas jautājumu, kas jāapgūst, tiek augstākā līmeņa vadītāji, ta- kām šī novērtējuma niansēm.
aptvertu pēc iespējas lielāku organizēti e-apmācību formā. gad plānojam, lai spēli izspēlē- Paralēli Voice novērtējumam
darbinieku skaitu, jo neat- E-apmācība nozīmē to, ka tu visi SEB grupas darbinieki SEB bankā 2009. gadā pir-
karīgi no pienākumiem un cilvēki pie saviem datoriem Latvijā. Reizi gadā SEB banka mo reizi veicām arī valdes
atbildības cilvēki vēlas stipri- sev ērtā laikā atbild uz saga- lemj arī par augstākā līmeņa jeb augstākā līmeņa vadības
nāt savas zināšanas un apgūt tavotajiem apmācību jautāju- darbinieku mācībām Valen- novērtējumu. Par tradīciju
ko jaunu. Šobrīd darbinieku miem. E-apmācības parasti berga institūtā, kur augstā- kļuvušas pusgada pārrunas
apmācības SEB bankā tiek tiek organizētas gadījumos, kā līmeņa vadītāji no visām ar darbiniekiem jeb darba iz-
veidotas vairākos posmos. kad jāpārbauda darbinieku valstīm, kur pārstāvēta SEB pildes un attīstības pārrunas.
Uzsākot darbu bankā, rī- zināšanas un izpratne, un banka, apgūst vadības pras- Visi šie pasākumi – gan novēr-
kojam ievadapmācības, kur caur dažādiem dzīves piemē- mes, pilnveido savas zināša- tēšanas, gan apmācību – ir ļoti
jebkurš jaunais darbinieks riem (case studies) tiek parādī- nas cilvēku vadīšanā. svarīgs SEB bankas iekšējās
iegūst pamatinformāciju par ta pareizā jeb vēlamā pieeja Kas attiecas uz darbinieku kultūras attīstību veicinošs
SEB banku un tās struktūru. noteiktam jautājumam. Tieši apmierinātības vērtējumu, process, jo esam pārliecinā-
Darbinieki apgūst arī finanšu šobrīd SEB bankā notiek SEB grupa starptautiski, tai jušies, ka tādus, kādi esam
pakalpojumu nianses. Otrs e-apmācības par informācijas skaitā arī Latvijā, ik gadu bankas iekšienē, mūs redz arī
nozīmīgs apmācību bloks ir sistēmu drošību, kuras iziet veic darbinieku apmierinā- mūsu klienti.
darba vide
AS Latvijas Balzams tas vietu un garderobju sakārtošanā. Remontus veic uzņēmuma
remonta un celtniecības dienesta darbinieki, kuri regulāri seko
Signe Bīdermane, valdes locekle līdzi telpu kosmētiskā remonta nepieciešamībai.
Uzņēmuma vadība apzinās, ka nepieciešami līdzekļu iegul-
Drošības pasākumi pilnīgi novērsuši dījumi darba vietu ergonomiskam iekārtojumam, un nākotnes
negadījumus darbā. mērķos ir iekļauta datoru monitoru pakāpeniska nomaiņa un
ergonomisku krēslu iegāde.
Uzņēmums seko līdzi darba aizsardzības jautājumiem gan Pērn nenotika neviens nelaimes gadījums darbā, par ko
tehnoloģiskas nepieciešamības dēļ, gan lai nodrošinātu darbi- būtu jāziņo Valsts darba inspekcijai. Atsevišķi incidenti darba
niekiem atbilstošus darba apstākļus. Līdzīgi kā citi, darba vides vietā ir bijuši, bet bez nopietnām sekām darbinieku veselībai.
risku novērtēšanas rezultātā esam izstrādājuši pasākumu plānu Nepieciešams mainīt darbinieku attieksmi pret darba drošību,
darba aizsardzības jomā un, pamatojoties uz katrai darba vietai lai viņi nebaidītos norādīt darba devējam par iespējamiem
noteiktajiem darba vides riskiem, noteiktas profesijas, kurās riskiem darba vietā un notikušajiem nelielajiem incidentiem.
strādājošo veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt kaitīgie Īpaša uzmanība drošas darba vides garantēšanā tiek pievērsta
darba vides faktori un jāveic obligātās veselības pārbaudes, speciālām apmācībām. Neviens jauns darbinieks neuzsāk darbu
ko uzņēmums saviem darbiniekiem regulāri organizē. Risku bez nepieciešamās sākotnējās apmācības un darba drošības ins-
vērtējums nosaka arī darba apģērba un individuālo darba aiz- truktāžas. Ražošanas līniju jaunie darbinieki pirmos mēnešus
sardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību. strādā pieredzējuša darbinieka vadībā un patstāvīgi sāk strādāt
Pēdējo gadu laikā ir paaugstināta ventilācijas sistēmas tikai pēc zināšanu un iemaņu pārbaudes sekmīgas nokārto-
efektivitāte, kas ir uzlabojusi gaisa apmaiņu, kā arī palielināta šanas. Regulāri tiek organizēta darbinieku apmācība darba
apgaismojuma intensitāte. Daudz ir paveikts darbinieku atpū- aizsardzībā, ugunsdrošībā un darbā ar bīstamām iekārtām.
1

15. tirgUs attiecības
svarīgi iegūt partneru uzticību
Lai uzņēmums strādātu ilgi un veiksmīgi, tam jāstrādā ar
peļņu. Tāpēc svarīga ir sadarbības partneru, klientu uzticība,
tāpat arī uzņēmuma spēja gan labos laikos, gan grūtos brīžos
piesaistīt papildu finansējumu – banku aizdevuma, obligāci-
ju vai akciju emisijas veidā. Finanšu investoru – vietējo un
starptautisko pensiju, ieguldījumu fondu un citu privāto in-
vestoru rīcībā ir neierobežota apjoma finansējums; ieguvējs
ir uzņēmums, kurš spēj pārliecināt investorus tam uzticēt
kaut nelielu daļu no to rīcībā esošās naudas un izmantot to
savai attīstībai vai konkurētspējas nostiprināšanai.
Biržas NASDAQ OMX Riga speciālisti ikdienā seko līdzi
biržā kotēto uzņēmumu paziņojumiem, vietējo un starptau-
tisko investoru reakcijām un darījumiem, tiekas ar biržā
nekotētiem uzņēmumiem, apspriež tiem pieejamos kapitāla
piesaistes veidus, un redz gan labos piemērus, gan pastāvošās
problēmas. Biržas speciālistu zināšanas deva iespēju iekļaut
projektā arī vairākus svarīgus kritērijus uzņēmumu finan-
siālās ilgtspējas noteikšanai.
Svarīga caurskatāmība
Potenciālo investoru acīs obligāta, bet bieži arī daudz
plašākām interešu grupām svarīga ir uzņēmuma caurskatāmī-
ba – zināt, kas ir uzņēmuma vadītāji, vai uzņēmuma darbība
ir īpaši atkarīga no kāda konkrēta īpašnieka. Uzņēmuma Āris Dreimanis,
caurskatāmību un pārliecību par tā vadības profesionalitāti un
Biržas NASDAQ OMX Riga Komunikāciju daļas vadītājs
neatkarību finanšu investori min kā vienu no būtiskākajiem
faktoriem lēmumu pieņemšanā, līdzās tādiem kritērijiem kā
uzņēmuma darbības veiksme un finanšu rezultāti. iespējas un riskus un rezultātā paaugstinātu uzņēmuma
gatavību iespējas izmantot, bet riskus samazināt. Nākamais
Definē rakstiski solis ir šos kodeksus un normas skaidri komunicēt darbinie-
Savukārt ētikas kodeksa, produktu un citu politiku un kiem un publiskot. Indeksa dalībnieku vidū redzami daudzi
normu rakstiska definēšana liecina, ka uzņēmums ir veltījis labi piemēri, kā uzņēmumi veidojuši tieši savai darbības
laiku un resursus, lai saskatītu un aprakstītu potenciālās specifikai atbilstošas un konkrētas vadlīnijas, bet daļa ār-
valstu uzņēmumu grupas ietvaros izstrādātos dokumentus ir
iztulkojuši latviešu valodā. It kā sīkums, bet svarīgs sīkums.
Vienoti un katram uzņēmuma darbiniekam saistoši standarti
tirgUs attiecības. ekspertu izvēle efektīvi uzliek visiem uzņēmuma darbiniekiem pienākumu
ievērot šīs normas un sniedz pašiem darbiniekiem, kā arī sa-
Uzņēmums Darbības joma darbības partneriem un klientiem zināmas garantijas, ka tas
Konekesko Latvija SIA lauksaimniecības tehnikas tā arī notiks. Savukārt gadījumiem, kad tas nenotiek, ir dots
vairumtirdzniecība
atskaites punkts, lai situāciju risinātu. Šo pasākumu kopums
padara uzņēmumus stiprākus un prognozējamākus darbībā,
Latvijas Gāze AS enerģētika
labāk pasargātus no negaidītiem pārsteigumiem.
Rīgas siltums AS siltumapgāde
VTU Valmiera SIA pasažieru sauszemes pārvadājumi Jāsaredz iespējas
Daudzi Latvijas izcelsmes uzņēmumi sliecas uztvert šīs
lietas kā apgrūtinājumu un risku, taču vērts ir padomāt arī
UzŅēmUmU vidējais sniegUms par iespējām. Var paraudzīties uz veiksmīgiem, ilgtermiņā
37,3%
tādā mērā darbojošamies uzņēmumiem, kas to uztvēruši kā iespēju
visi uzņēmumi un pratuši izmantot biznesa attīstībai. Daudzi no tiem kotē
kopā (vidēji) savas akcijas biržās vai ir biržās kotētu uzņēmumu meitas
apliecinājuši sabiedrības, kam šo normu ievērošana ir nodrošinājusi vieg-
kategorijas
lāku un lētāku pieeju finansējumam vai lielāku akcionāru
kritēriju izpildi
atbalstu grūtos laikos.
1

16. tirgUs attiecības – labākā prakse
AS Rīgas siltums SIA VTU Valmiera
Linda Rence, Ineta Kļaviņa, valdes priekšsēdētāja
Informācijas daļas vadītāja
Kvalitāti sekmē ar Darbinieku uzvedības noteikumu palīdzību.
Ētikas kodeksā skaidrotas
uzņēmuma pamatvērtības. SIA VTU Valmiera Darbinieku uzvedības noteikumi reglamentē
vienotu darbinieku uzvedības standartu komercsabiedrībā un saskar-
AS Rīgas siltums Ētikas kodekss tika smē ar klientiem un trešajām personām, un tie ietver dažādas prasī-
apstiprināts 2009. gadā. Tā mērķis – vei- bas, kas darbiniekiem jāievēro darba procesā. Darbinieku uzvedības
dot biznesa praksi, kas balstīta uz ētikas noteikumu mērķis ir uzlabot komunikāciju starp darbiniekiem un
pamatprincipiem un palīdz darbinie- trešajām personām (klientiem), nepieļaut konflikta situācijas, kā arī
kiem rast atbildes uz jautājumiem, kas noteikt rīcību nestandarta situācijās. Vairākkārt esam pārliecinājušies,
saistīti ar dažādām ētikas dilemmām. ka noteikumi veicina darba pienākumu precīzu izpildi un korektu
Ētikas kodekss skaidro tādas uzņēmuma attiecību veidošanos ar klientiem.
pamatvērtības kā godīgums, taisnīgums, Uzņēmumam ir definēta arī misija un vīzija, noteikti stratēģiskie
atbildība, lojalitāte, profesionalitāte un mērķi darba vides, cilvēkresursu un vides aizsardzības jomās, ir
cieņa. Kodeksā iztirzāta komunikācijas sertificēta kvalitātes vadības sistēma ISO 9001:2000, notiek regulāri
ētika ar mērķi izvairīties no viedokļu auditi. Nākotnē plānojam noteikt stratēģiskos mērķus korporatīvajā
nesakritības publiskajā telpā un nodro- pārvaldībā un biznesa ētikā, izstrādāt korporatīvās sociālās atbildības
šināt godīgas, precīzas un saprotamas pārskatu, kā arī izvirzīt arvien jaunas kvalitātes prasības vadības un
informācijas paušanu. Uzmanība pie- darba procesiem un sniegtajiem pakalpojumiem, nodrošinot klientu
vērsta jautājumiem saistībā ar interešu apmierinātību.
konfliktu, kas palīdz izvairīties no ie-
spējām nonākt personīgā vai uzņēmuma
tirgus
interešu konfliktā.
Ētikas kodeksa pieņemšana ir svarīga
nevis īstermiņā, bet gan ilgtermiņā. Tas
skaidri pozicionē akciju sabiedrības
viedokli aktuālos ētikas jautājumos, sek-
mē pozitīvu mikroklimatu uzņēmumā,
veicina godprātīgu darba pienākumu
izpildi un nodrošina lietišķas attiecības
ar siltumenerģijas lietotājiem.
Centralizētās siltumapgādes ilgtspēju AS Latvijas Gāze
raksturo nemitīgas rūpes, lai nodrošinā- Adrians Dāvis, valdes priekšsēdētājs
tu viszemākās siltumenerģijas ražošanas
izmaksas, efektīva, videi draudzīga kuri- Īsteno atklātas tirgus attiecības.
nāmā izmantošana, pastāvīgi paplašinot
atjaunojamo energoresursu ieviešanu sil- AS Latvijas Gāze ir starptautisks uzņēmums un tā akcionāri, kas
tumenerģijas ražošanā, kā arī augsta sil- ir būtiski enerģētikas uzņēmumi Eiropā un pasaulē, pret Latvijas
tumapgādes drošība un siltumenerģijas Gāzi izvirza augstus standartus gan finanšu pārvaldībā, gan citās
lietotājiem pievilcīgs servisa līmenis. uzņēmuma ikdienas jomās. Latvijas Gāze ir NASDAQ OMX biržas
Akciju sabiedrība sekmē siltumener- dalībnieks, kas papildus rada virkni nosacījumu ilgtspējīgai finanšu
ģijas ražošanas apjomu no atjaunojamiem caurspīdībai – uzņēmums ievēro ne vien starptautiskos un Latvijas
energoresursiem palielināšanu, tādējādi standartus finanšu pārvaldībā, bet ievēro arī «Korporatīvās pārvaldības
mazinot Latvijas atkarību no primāro principus», kas tiek veidoti sadarbībā ar biržu un tiek vērtēti gan no
enerģijas resursu importa. AS Rīgas sil- biržas, gan investoru puses. Vēsturiski Latvijas Gāzes atrašanās biržā ir
tums siltumenerģijas ražošanai izmanto saistīta ar uzņēmuma privatizāciju, tomēr, neskatoties uz mazo akciju
Latvijā iegūto šķeldu siltumcentrālē skaitu brīvā finanšu instrumentu tirgū šodien, Latvijas Gāze turpina
Daugavgrīva. Šogad iecerēts šķeldu iz- darbu biržā, jo tas padara uzņēmumu pieejamāku ne vien akcionāriem,
mantot siltuma ražošanai siltumcentrālē bet arī citām interešu grupām, piemēram, žurnālistiem, sabiedrībai un
Vecmīlgrāvis, bet 2011. gadā – siltumcen- valsts iestādēm. Latvijas Gāze ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs,
trālē Ziepniekkalns. Tādējādi trīs gadu tādēļ vēl viens faktors, kas ietekmē uzņēmuma caurspīdīgumu, ir pa-
laikā šķeldas izmantošana siltumapgādē tērētāju un uzņēmumu interešu starpnieks – Sabiedrisko pakalpojumu
pieaugs līdz pat sešām reizēm. regulēšanas komisija.
1

17. tirgUs attiecības – labākā prakse
SIA Konekesko Latvija ekonomisko atbildību, enerģijas, resursu, materiālu
izmantošanas efektivitāti, atbildīgu produktu klāstu,
Antra Spickus, valdes priekšsēdētāja atbildīgu iepirkuma politiku, loģistiku un darījumu
braucienus, bet arī klimata pārmaiņas, veselīgu dzīves
Ikvienam skaidras uzņēmuma darbības vadlīnijas. veidu un darbinieku labklājību.
Šīs stratēģijas realizācijas ietvaros notika uzņēmuma
Kesko ir Somijas korporācijas uzņēmums ar vairākiem strukturālā reorganizācija, nosakot prioritāros darbības
darbības virzieniem – Kesko Food, apģērbi un mēbeles virzienus – tehnikas tirdzniecība un tās pēcpārdošanas
mājai (Anttila), celtniecības preces un preces mājai (Rau- apkalpošana. Liels uzsvars tika likts uz pēcpārdošanas
takesko uzņēmumi), tehnikas tirdzniecība – Konekesko apkalpošanas kvalitātes uzlabošanu, lai iegūtu ilgtermi-
grupa, pie kuras pieder arī SIA Konekesko Latvija. Visi ņā uzticamu un apmierinātu klientu. Tā rezultātā izvei-
uzņēmumi darbojas visās trijās Baltijas valstīs un kat- dota vienota Baltijas tehnikas rezerves daļu noliktava
ram grupas uzņēmumam ir kopēja stratēģija, mērķi un ar atrašanās vietu tirdzniecības centrā Jelgavā, nosakot
uzdevumi, kurus katrs uzņēmums realizē, ņemot vērā optimālo produktu klāstu, optimizējot izmaksas un lo-
sava reģiona likumdošanas un tirgus īpatnības. ģistiku, kā arī operatīvāk apmierinot klientu vajadzības
Kesko korporācijas vadība ir pasludinājusi par mērķi pēc tehnikas rezerves daļām un servisa.
uzlabot klientu apmierinātību, darbinieku apmierinā- Reorganizācijas rezultātā darbs tika uzteikts vairāku
tību, konkurētspēju un efektivitāti, veicināt kopējus, nodaļu darbiniekiem. Šiem darbiniekiem tika nodroši-
atbildīgus darbības veidus un nodrošināt atbildīgu risku nāts aprūpētais darba uzteikums, organizēta apmācība,
vadību un to, ka Kesko ir pievilcīgs darba devējs. Dar- izmantojot Komin Talantor pakalpojumus, kā arī pieai-
bības pamatprincipi tika apstiprināti Kesko korporācijas cināti speciālisti no Nodarbinātības valsts aģentūras, lai
valdē. Visiem grupas uzņēmumiem bija jāizstrādā savs palīdzētu iekļauties darba tirgū un atrast jaunu darbu.
plāns, kā šīs pamata vadlīnijas tiek ieviestas uzņēmuma Katru gadu notiek darbinieku apmierinātības pētījumi
darbībā. katras valsts līmenī un salīdzināti rezultāti ar pārējiem
2008. gada sākumā korporācijas vadībā tika izveidota māsas uzņēmumiem. Katru gadu notiek visu darbinieku
Baltijas Konekesko (agrāk Kesko Agro) uzņēmumu vadības individuālās pārrunas ar savu vadītāju par iepriekšējā
darba grupa, kura detalizēti izstrādāja «Mūsu darbības gadā paveikto un nosprausti mērķi nākošajam gadam;
vadlīnijas». Šāda dokumenta izstrādes nepieciešamību gada pirmajos mēnešos uzņēmumā notiek Labo darbu
noteica arī korporācijas definētā misija – izveidot labu pasākums, kurā uzņēmuma vadība un korporācijas
kolektīvu, pārspēt klientu vēlmes un kļūt par labāko pārstāvji informē par iepriekšējā gada rezultātiem un
operatoru savā tirdzniecības sektorā. Vadlīnijas nosaka mērķiem pašreizējam gadam, uzņēmuma darbinieki
to, ka mēs ievērojam normatīvos dokumentus un ik- anonīmās anketās nominē aizvadītā gada labāko pār-
dienā izvairāmies no interešu konfliktiem, mūs nevar devēju, atbalsta un citu funkciju darbinieku, kuri tiek
piekukuļot un veidojam kopā labu darba kolektīvu. sveikti šajā pasākumā.
Faktiski vadlīnijas ietver sevī visas uzņēmuma ietekmes 2009. gada beigās, reaģējot uz negatīvo ekonomisko
auditorijas. Pamatojoties uz šīm uzņēmuma darbības situāciju, kā arī vadītāju satraukumu par to, ka paslik-
vadlīnijām tika izveidota Baltijas Konekesko uzņēmu- tinoties ekonomiskajai situācijai var parādīties nozie-
mu vadības darba grupa, kas 2008. gada laikā strādāja dzīgas rīcības pret uzņēmumu, tika organizēta darba
pie uzņēmumu stratēģijas 2008.-2012. gadam. 2008. grupa par riska vadības politiku attiecībā uz iespēja-
gada decembrī Kesko korporācijas valde apstiprināja miem zagšanas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem
Kesko Darbības (Responsibility) vadlīniju programmu un pieņemti lēmumi par konkrētu procesu izstrādi un
2008. – 2012. gadam. Šī programma sevī ietver ne tikai kontroli.
attiecÈbas
1