1. Laba izaugsme
Austrumeiropas
ziemeļu daļā
Reģiona eiro
grafiks
Dainis Gašpuitis
Austrumeiropas apskats
2013.gada 25.marts SEB bankas ekonomists
1
2. āā ē ā
Globālā ekonomika: Lēnām uz pareizo pusi
IKP izmaiņas, %
Strauji augošās
2011 2012 2013 2014
ekonomikas S
E
B
ASV 1.8 2.2 2.1 2.7
Eirozona
rozona 1.4 -0.5 -0.3 0.9
Pasaule
Vācija 3.2 0.7 0.6 1.6
PasauleOECD 3.8 3.3 3.7 4.1
OECD
Nafta,
Nafta, 112.3 111.8 109.9 110.0
USD/barels
USD/barels
2
3. ī ņ
No eirozonas pozitīvo ziņu maz
SEB prognozes
Zema aktivitāte, kreditēšana IKP, % 2012 2013 2014
rūk
Vācija 0.8 0.6 1.6
Mājsaimniecību parādu
Francija 0.1 0.3 0.5
samazināšanās turpinās
Itālija -2.0 -0.8 0.3
Vācija buksē
Spānija -1.4 -1.3 0.0
Bezdarba rekordi Grieķija -6.5 -4.5 -0.9
Politiskās svārstības, Portugāle -3.0 -1.6 0.1
vēlēšanas, referendumi Īrija 0.3 0.8 1.5
GIPS -2.2 -1.6 0.0
Eirozona -0.4 -0.2 0.8
3
4. ī ā ā
Tirdzniecības aktivitātes vektors mainās
Pasaules tirdzniecība 2001 = 100, indekss
Āzija
Strauji
augošās
ekonomikas
Pasaule
Attīstītās
valstis
4
5. ļ ā
Austrumeiropa: Ziemeļos izaugsme turpinās
Atšķirīgas tendences starp ziemeļiem un dienvidiem saglabājas.
Kreditēšanas apstākļi labi, pieprasījums zems (izņemot Krieviju).
Baltija, Polija, Krievija – laba izaugsme. Zemas procentu
likmes (izņ. Krieviju) un relatīvi labs reālās algas kāpums balstīs
ekonomikas.
Augstās naftas cenas balsta Krieviju. Iespējama straujāka
izaugsme.
Atšķirīgas inflācijas tendences.
Ukrainā krīze: SVF palīdzība un devalvācija.
Eiro grafiks: Latvija, Lietuva. Tālākā paplašināšanās pakļauta
parādu krīzes nenoteiktībai.
5
6. ā āī
Baltijā pieklājīga izaugsme
IKP izmaiņas Baltijas valstīs
10
(%, pret iepr. gada atb. periodu)
Izaicinājumi
Latvija Igaunija Lietuva
8
1. Emigrācija
Prognoze
6
2. Strukturālās problēmas darba tirgū,
augsts bezdarbs
3. Konkurētspējas saglabāšana
4
2
0
11 I II III IV 12 I II III IV 2013 2014
Dati: nac.stat.bir.
6
7. ī ā ņ
Pozitīvāks noskaņojums
ES noskaņojuma indekss
Igaunija Lietuva
Latvija Eirozona
7
8. -40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
2008Q1
2008Q2
Lietuva
2008Q3
2008Q4
2009Q1
Igaunija
2009Q2
ī
2009Q3
Eksports noturīgs
2009Q4
Latvija
Eksporta izmaiņas gada laikā, %
2010Q1
2010Q2
2010Q3
2010Q4
2011Q1
2011Q2
2011Q3
2011Q4
2012Q1
2012Q2
2012Q3
Dati: Nac.stat bir..
2012Q4
8
9. ī ī ē ī ē ņ
Salīdzinoši aktīvs pēckrīzes patēriņš
Mazumtirdzniecība
% gada laikā, salīdz. cenas
Igaunija Latvija Lietuva
9
10. ā ā ā
Algas: Augstāks kāpums Igaunijā
Darba samaksa
% gada laikā
Igaunija Latvija Lietuva
Nac.stat.bir.
10
11. ā ā ā ā
Zema inflācija Latvijā, Lietuvā. Augstāka
ā
Igaunijā
Inflācija, HICP
% gada laikā
Igaunija Latvija Lietuva
11
13. ā ē ņ
Latvija: Privātais patēriņš silda ekonomiku
6 (O) Valsts pārv. 10
(BDE) Ieguve, elektroenerģija,
gāze, u.c. kom. pak.
5
(Q) Veselība 8
Krājumi
(K) Finanses un apdrošināšana
(L) Operācijas ar nek. īp. Bruto
4 6
(P) Izglītība pamatkapitāla
veidošana
(R) Māksla, izklaide un atpūta Net eksports
3 4
(I) Izmitināšana un ēdināš.
Publiskie izdevumi
(A) Lauksaimniecība
2 2
(MNS) Komercpakalpojumi
Mājsaimniecību
(J) Informācijas un kom. pak. patēriņš
1 (H) Transports un uzgl. 0
Nodokļi
0 (F) Būvniecība -2
2011 2012
(C) Apstrādes rūpn.
(G) Tirdzniecība
-1 -4
13
14. ā ā
Zema inflācija saglabāsies
Harmonizētais patēriņa cenu indekss (%)
Patēriņa cenu pārmaiņas gada laikā (%)
Visas preces Pārtikas preces Nepārtikas preces
Pakalpojumi Kopējā inflācija
10
8
6
4
2
0
10 I III V VII IX XI 11 I III V VII IX XI 12 I III V VII IX XI 13 I
-2
-4
-6
Dati: CSP
14
15. ī ā ā
Par rītdienu domājam mazāk
Mājsaimniecību bruto ietaupījumu likme* Finanšu aktīvu apjoms uz iedzīvotāju
(% ) (eiro; 2012.gads)
Latvija Lietuva Igaunija ES-27 vidējais Noguldījumi Skaidra nauda Citi finanšu aktīvi
15 5000
10 4000 659
332
387
5 3000 596
391
670
0 2000
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 3410
2652
-5 1000 2026
-10 0
* Bruto ietaupījumu likme ir tā daļa no kopējiem bruto ieņēmumiem, kas netiek iztērēta
Latvija Lietuva Igaunija
galapatēriņā
Dati: Eurostat Dati: Centrālās bankas, Statistikas biroji, SEB aprēķini
15
17. 0%
5%
10%
15%
20%
25%
1999
Vā
c
eiro ievieš:
F r ij a
an
cij
a
Itā
2000
li
Avots: Eurostat, ECB
Sp ja
Nī ānij
de a
Grie
rla
nd
2001
ķija
Be e
ļģ
i
A u ja
eiro
st
ri
a
Valstu IKP % no ES (27) IKP
G ja
2002
pg r
rie
ķij
ozīb
So a
ā
m
P o i ja
2003
rtu
gā
le
ī
Ī
Eiro ieviests 17 valstīs
S rija
Lu lov
2004
ks ā k
em ija
bu
r
Sl g a
ov
ēn
2005
i ja
Ki
p
Ig ra
au
ni
ja
2006
M
al
Zv t a
ie
Slo
dr
i ja
vēn
2007
Po
ij a
li ja
Če
Ma
Ru hija
Kip
m
lta
ra
2008
ān
B u i ja
lg
ār
ija
Slo
Li
et
vāk
2009
uv
a
ija
La
Li
el tv
b r ija
itā
ni
ja
2010
Dā
ni
ja
Iga
un
2011
ij a
17
17
18. ā ēā
Pārējās valstis pievienoties nesteidz
Eirografiks
Valsts mērķis Mūsu prognoze
Latvija 2014 2014
Lietuva 2015 2015 ne ātrāk
Polija - 2016 ne ātrāk
Bulgārija - 2016 ne ātrāk
Rumānija - 2016 ne ātrāk
Ungārija - 2018-2020
Čehija - 2018-2020
18
19. ā ē
Kā veicas ar kritēriju izpildi?
Tikai Bulgārija un Latvija Inflācija Budžets Parāds
% % IKP % IKP
izpilda trīs svarīgākos
Bulgārija 2.4 -0.1 18.9
kritērijus
Latvija 2.3 -1.4 41.9
Tikai Latvija izpilda visus Lietuva 3.2 -3.2 41.1
sešus kritērijus Polija 3.7 -3.5 55.8
Tikai Latvija un Lietuva ir Rumānija 3.4 -2.9 38.0
pievienojusies VKMII Čehija 3.5 -5.2 45.5
Ungārija 5.7 -2.4 78.6
Avots: SEB, EK
19
20. ā
Eiro Latvijā
ES un eirozonas evolucionēšanas process ir acīmredzams –
kāda izvēle?
Pārāk mazs fokuss uz nākotni
Nenoteiktība par tās nākotni virmos vēl ilgi
Eiro ieviešanas bilance – ilgtermiņā
Panākumi atkarīgi no Latvijas ekonomiskās politikas un spējai
pielāgoties jaunajai konjunktūrai
Daudzi ieguvumi jau iecenoti
Nošķirt eiro efektu sarežģīti
20
21. ī ā
Krievija: Laba izaugsme, krītošs potenciāls
Izaugsme tuvu potenciālam (ap 3%)
Nepieciešamas reformas IKP izmaiņas, %, gada laikā
Ekonomika atkarīga no naftas cenas
IKP
2012 +3.4%, 2013 +3.0%, 2014 +3.5%
Vāja investīciju un rūpniecības
aktivitāte
Mazumtirdzniecības palēninājusies
Kreditēšanās temps krities
Inflācija
Krievijas SP
2012 +5.1%, 2013 +6.3%, 2014 +5.2%
21
