1. Nozaru politiku loma reģionālās
attīstības veicināšanā
Ilona Raugze
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
valsts sekretāra vietniece
2. Paradigmas maiņa reģionālās
attīstības sekmēšanā
• Paplašinājies reģionālajā attīstībā iesaistīto pušu loks
• Atzīta nozaru politiku nozīmīgā ietekme uz reģionālo
attīstību, līdz ar to nozaru ministrijām ir jāuzņemas
atbildība par teritoriju attīstību
• Atzīta nepieciešamība koordinēt ieguldījumus nozaru un
teritoriju attīstībā, lai nodrošinātu to papildinātību
• Palielinājusies reģionālā un vietējā pārvaldes līmeņa
nozīme
3. ES līmeņa uzstādījumi
• ES Teritoriālās attīstības darba kārtība
– Teritoriālās dimensijas ievērtēšana nozaru politikās un politiku
koordinācija ir būtiski principi teritoriālās kohēzijas veicināšanai
– Politiku efektivitāti var uzlabot, ievērtejot tajās teritoriālo
dimensiju un novērtejot to teritoriālo ietekmi
– Politikās jāņem vērā teritoriālās atšķirības, paredzot teritoriāli
specifiskus atbalsta pasākumus
4. Somijas pieredze
• Ar valdības lēmumu tiek noteiktas ministrijas, kuru pārziņā esošās
jomas ir nozīmīgas reģionālajai attīstībai
• Reģionālās attīstības likums paredz, ka šīm ministrijām savu nozaru
plānošanas dokumentu izstrādes ietvaros jāizstrādā savas nozares
reģionālā stratēģija, ievērtējot tajā nacionālajā līmenī noteiktos
reģionālās attīstības mērķus un valdības apstiprinātos reģionālajā attīstībā
sasniedzamos rezultātus
• Šīs reģionālās stratēģijas ietvaros jāparedz reģionālās attīstības mērķi
un pasākumi konkrētās jomas ietvaros, kā arī principi pasākumu
reģionālai piemērošanai un to finansēšanai, ņemot vērā reģionu izvirzītos
attīstības mērķus
• Reģionālās attīstības likums arī nosaka, ka šīs ministrijas ir atbildīgas par
reģionālās stratēģijas novērtēšanu un tās mērķu sasniegšanas
uzraudzību savā nozarē
5. Atbildība par reģionālo attīstību: stratēģiskais līmenis
Plānojot nozaru politikas, no reģionālās attīstības viedokļa jāņem
vērā:
• reģionu specifika un problemātika noteiktās jomās
(piemēram, Latgalē mazāks iedzīvotāju īpatsvars ir gatavs uzsākt
uzņēmējdarbību – nepieciešami papildu stimuli, atsevišķās teritorijās pastāv
sasniedzamības problēmas)
• nacionālo interešu telpu (Latvija 2030) specifiskās
pazīmes un īpašais potenciāls (piemēram, kūrortu tūrisma attīstība
Baltijas jūras piekrastē, loģistikas un tranzīta attīstība Latvijas Austrumu
pierobežā)
• perspektīvā apdzīvojuma struktūra - attīstības centri kā
darbavietu un pakalpojumu centri, kam nepieciešams nodrošināt
atbilstošu infrastruktūru un cilvēkresursu kapacitāti
• reģionālās un vietējās attīstības prioritātes (piem., ceļi,
kas nodrošina iedzīvotājiem darba vietu un pakalpojumu
sasniedzamību)
6. Atbildība par reģionālo politiku: ieviešanas
līmenis (investīciju atbalsts)
Atbalsta virzieni mērķteritorijām:
• Atbalsta virzieni starptautiskas, nacionālas
un reģionālas nozīmes attīstības centriem
• Atbalsta virzieni lauku teritorijai
• Atbalsta virzieni Rīgas metropoles areālam
• Atbalsta virzieni Baltijas jūras piekrastei
• Atbalsta virzieni austrumu pierobežai
• Izcili dabas, ainavu un kultūrvēsturisko
teritoriju areāli (Ainavu politikas
pamatnostādnes)
7. Atbalsta virzieni starptautiskas, nacionālas un
reģionālas nozīmes attīstības centriem
RPP Nozaru politika
• Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras • Industriālā un inovāciju
attīstība investoru piesaistei (industriālās teritorijas, politika - atbalsts tehnoloģijām,
komunikāciju attīstība, kūrortu teritoriju sakārtošana u.c.) iekārtām, atbalsts uzņēmumiem
industriālo teritoriju attīstībai
• Pakalpojumu pieejamības nodrošināšana atbilstoši • Nozaru reformas pakalpojumu
starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības tīklā, piem., izglītības, veselība
centru līmenim noteiktajam pakalpojumu „grozam”
• Valsts autoceļu attīstība -
• Satiksmes infrastruktūras sakārtošana un attīstība, nozīmīgāko transporta koridoru
t.sk. nodrošinot pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību arī attīstība
lauku iedzīvotājiem (t.i. autoceļi, kas savieno attīstības centrus
ar pārējo novada teritoriju un attīstības centru ielas)
• Vietējo rīcības grupu nostiprināšana, iesaistot
tās pilsētu attīstības aktivitāšu īstenošanā (LEADER pieejas
paplašināšana)
8. Atbalsta virzieni lauku teritorijai
RPP Nozaru politika
• Satiksmes infrastruktūras sakārtošana un • Nozares attīstība
attīstība sasniedzamībai novada ietvaros starp (lauksaimniecība,
mežsaimniecība, zivsaimniecība)
mazākām apdzīvotajām vietām
– teritoriālais pieprasījums
• Uzņēmējdarbības atbalsta • Zivsaimniecības teritorijas,
infrastruktūras attīstība atbilstoši lauksaimniecības zemju attīstība,
pašvaldības noteiktajai teritorijas specializācijai mežu attīstības plāni
uzņēmējdarbībā
• Pakalpojumu pieejamības nodrošināšana
atbilstoši lauku teritorijai noteiktajam • Nozaru reformas pakalpojumu
pakalpojumu „grozam” tīklā, piem., izglītības, veselība
(piem., nozares politika attiecībā uz
mazo skolu saglabāšanu)
• Vietējo rīcības grupu nostiprināšana,
iesaistot tās lauku attīstības aktivitāšu
īstenošanā (LEADER pieejas turpināšana)
9. Atbalsta virzieni Rīgas metropoles areālam
RPP Nozaru politika
• Rīgas pilsētas un Pierīgas transporta • Valsts autoceļu attīstība -
infrastruktūras, sabiedriskā nozīmīgāko transporta koridoru
attīstība
transporta sistēmas uzlabošana
• Kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšana
• Valstij piederošo kultūras
• Kultūras mantojuma, kultūras un objektu attīstība
tūrisma infrastruktūras attīstība
10. Atbalsta virzieni Baltijas jūras piekrastei
RPP Nozaru politika
• Ostu infrastruktūras un kuģošanas • Lielo ostu attīstība
drošības uzlabošana (t.sk. jahtu piestātnes) • Valsts autoceļu attīstība -
• Piekrastes publiskās infrastruktūras nozīmīgāko transporta koridoru
attīstība
attīstība piekrastes sasniedzamības un pieejamības
uzlabošanai, saglabājot dabas vērtības
• Uzņēmējdarbības, kas mazina
sezonalitātes ietekmi, attīstība (t.sk. veselības
tūrisms un kūrortresursu izmantošana)
• Pielāgošanās klimata pārmaiņām - t.sk. krasta
erozijas seku mīkstināšana, applūšanas riska mazināšana, • Pielāgošanās klimata
atjaunojamo energoresursu izmantošana pārmaiņām (siltumnīcefekta
mazināšanas pasākumi)
• Piekrastes identitātes stiprināšana (kultūras
mantojuma apzināšana, saglabāšana un atjaunošana,
informācijas, izglītības centru un objektu attīstība (mācību
takas, skatu vietas, torņi, identitātes zīmes, norādes))
• Vides kvalitātes uzlabošana
• Vides kvalitātes nodrošināšana (t.sk. (lielie infrastruktūras objekti)
ūdenssaimniecības infrastruktūras un atkritumu
apsaimniekošanas uzlabošana, degradācijas novēršana, lai
vietas/būves varētu izmanot infrastruktūras attīstīšanai)
11. Atbalsta virzieni Austrumu pierobežai
RPP Nozaru politika
• Transporta infrastruktūras izbūve vai • Valsts autoceļu attīstība -
rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur nozīmīgāko transporta
austrumu pierobežu (ceļi, ielas, koridoru attīstība
dzelzceļš)
• Robežkontroles punktu atjaunošana • Investīcijas robežkontroles
un attīstība punktos
• Loģistikas kompleksu un citu ar
tranzītu saistīto pakalpojumu un • Atalgojuma politika
objektu attīstība
• Cilvēkkapitāla attīstība
Latgales reģiona rīcības plāns
2012.-2013.gadam - pilotprojekts
12. Neinvestīciju atbalsta pasākumi: Norvēģijas
piemērs
Finnmark un Nord-Troms funkcionālajā reģionā
īstenotie neinvestīciju atbalsta pasākumi:
•Atbrīvojums no darba devēja sociālās
apdrošināšanas iemaksām
•Studentu kredītu daļēja dzēšana līdz 10%
apmērā no sākotnējās summas
•Zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme
•Lielāks ģimenes pabalsts
•Papildus mērķfinansējums pirmsskolas
skolotāju algām
13. Neinvestīciju atbalsta pasākumi: esošā pieredze
• Piemaksas rezidentūras studentiem ārstniecības iestādēs
ārpus Rīgas (Veselības ministrija)
• Īpaša pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība un īpaša zaudējumu
segšanas kārtība īpaši atbalstāmajās teritorijās
• Nodokļu atvieglojumi SEZ un brīvostās
• Atviegloti nosacījumi pierobežā dzīvojošajiem robežas šķērsošanai
– vietējās satiksmes atļaujas pierobežā
14. Neinvestīciju atbalsta pasākumi: perspektīva
• Latgales reģiona rīcības plāna 2012.-2013.gadam ietvaros
• Izstrādāt un ieviest atbalsta pasākumu iekšējās Latgales reģiona
mobilitātes veicināšanai, darba uzsākšanas sākotnējā periodā
finansiāli atbalstot tos bezdarbniekus, kuri atrod darbu citā
pilsētā/novadā, tātad lai dotos no savas dzīves vietas uz darbu citā
administratīvajā teritorijā (pasākuma ietvaros sedzot transporta
izmaksas)
• Izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, paredzot studiju un studējošo
kredīta dzēšanas nosacījumus (specialitātes, gadījumi (pēc studijām
strādā Latgalē publiskajā sektorā utt.))
• Perspektīvā reģionālās politikas ietvaros:
• priekšlikumi jauno speciālistu piesaistīšanai darbam ārpus Rīgas (fiskāli
risinājumi – starp reģioniem diferencēta atalgojuma un sociālās
apdrošināšanas sistēma no valsts budžeta finansētajās profesijās
(pedagogi, mediķi u.c.)
15. Neinvestīciju atbalsta pasākumi: riski un
izaicinājumi
• Nodokļu atvieglojumu piemērošanas gadījumā – uzņēmumu
formāla pārreģistrēšanās uz atbalstāmo reģionu; atbalsts
gan labiem, gan sliktiem uzņēmumiem
• Ieguldījumu un efektivitātes samērīgums - atteikšanās no
īstermiņa izdevumiem par labu ieguvumiem ilgtermiņā
• Pārraudzības mehānisms – vienoti uzraudzības rādītāji teritoriālā
iedalījumā (pakārtoti reģionālās politikas mērķa teritorijām),
vienlaikus jāizvairās no papildus administratīvā sloga radīšanas
16. Citi pasākumi, kur būtu lietderīga nozaru
ministriju līdzdalība
• Plānošanas reģionu attīstības programmu izstrāde
– Nozaru ministriju atbalsts reģioniem, iesaistoties programmu
izstrādē
– Reģionu programmas kā informācijas avots nozaru politiku
plānošanai
• Pētījums par atbalsta pasākumu izstrādi attālām un
mazapdzīvotām teritorijām kvalificēta darbaspēka un
uzņēmēju piesaistei – mērķteritorijas identificēšana, nozaru
politiku izvērtējums, stimulu izveide, balstoties uz Norvēģijas pieredzi
(Norvēģijas finanšu instrumenta projekta ietvaros)
17. Diskusija
1. Investīciju papildinātība starp teritoriālajām un nozaru
investīcijām: nozaru (rūpniecības, lauksaimniecības
u.tml.) attīstība teritorijās – pašvaldību infrastruktūras
mērķis
– Līdzšinējā pieredze?
– Kā saskaņot – koordinācija starp nozaru un teritoriju
aktivitātēm?
2. Kādas reģionālās īpatnības / specifiku saskatāt savā
pārraudzībā esošajās nozarēs?
3. Kādi varētu būt specifiski teritoriālie atbalsta pasākumi
nozaru politikās? Vai tādi ir nepieciešami?
4. Vai ir nepieciešams VARAM / reģionu atbalsts teritoriālā
aspekta ievērtēšanai nozaru politikās?
Piektais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju -, t.sk., atbalsts vietējās attīstības pieejai EK komunikācija par ES budžetu – ierosināts izveidot vienotu stratēģisko ietvaru abiem struktūrfondiem, Kohēzijas fondam, Lauku attīstības fondam lauku attīstībai un Zivsaimniecības fondam stratēģiskās plānošanas līmenī, noslēdzot attīstības un ieguldījumu partnerattiecību līgumu par šiem pieciem fondiem ar katru no dalībvalstīm un operacionālā līmenī īstenojot daudz-fondu pieeju. Līgumos būs noteiktas partneru apņemšanās nacionālā un reģionālā līmenī novirzīt piešķirtos līdzekļus ES 2020 mērķu sasniegšanai. Cieša saikne jānodrošina ar Nacionālajām reformu programmām.