LIZDA Rekomendācija par stresa un vardarbības mazināšanu pedagoga darbā | www.lizda.lv

1. Rekomendācija par stresa un vardarbības mazināšanu
pedagoga darbā
Ievads
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība akcentē, ka Latvijas
izglītības iestādes ir darba vieta pedagogiem un uzskata, ka tām jābūt drošai, veselīgai
videi, kurā mācīt un mācīties. Izglītības iestādes dibinātāja un darba devēja pienākums ir
nodrošināt veselīgu un labvēlīgu darba vidi, kas mazinātu ilgstoša stresa riskus un
novērstu „izdegšanu”.
Stress ir psiho – emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar fiziska, psiholoģiska vai
sociāla rakstura sūdzībām vai traucējumiem, kādi rodas, ja indivīds nejūtas spējīgs
izpildīt visas uz viņu liktās, ne vienmēr pamatotās prasības. Aizskaršana un vardarbība
darba vietā ir potenciālie stresa cēloņi, kas ir vēl neapjausts un skaļi neizteikts fakts, bet
tiek novērots darba devēja un darbinieka attiecībās un pastiprina situācijas nopietnību.
Stress var ietekmēt ikvienu darbinieku neatkarīgi no iestādes lieluma un darba
attiecību formas. Pēc Eiropas darba drošības un veselības organizācijas datiem izglītībā
nodarbinātie ir vieni no stresam visvairāk pakļautajām profesiju grupām. Pēc Eiropas
Arodveselības un Darba drošības aģentūras (EU – OSHA) datiem izglītības nozarē un
pedagoga profesijā ir otrs augstākais stresa līmenis, salīdzinot ar citām nozarēm un
profesionālajām grupām, un ar darbu saistītais stress aizvien vairāk ietekmē pedagogu
veselību, labsajūtu un apmierinātību ar dzīvi kopumā (ESENER, 2009.). Ilgstošs stress
saistīts ar fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanos un līdz ar to arī ar darba
kavējumu risku, augstu kadru mainību, kā arī ar disciplīnas problēmām, vardarbību un
pieaugošiem izdevumiem veselības aprūpei.
Izglītības darbinieku stresa pakāpe pieaug, palielinoties skolēnu skaitam klasē,
pieaugot administrēšanas procesa sarežģītībai, prasībām attiecībā uz izglītības kvalitāti.
Pētījumi liecina, ka darbs izglītībā ir ilgstoši saspringts un, tas var novest pie izdegšanas
(McCarthy, Lambert, O’Donell, Melendres, 2009). Vides daudzveidība, saskarsmes
plašais diapazons, emocionālā un fiziskā slodze, strādājot ar atšķirīga vecuma
skolēniem, viņu vecākiem, studentiem, kuri pārstāv dažādas kultūras un sociālās
sistēmas, risinot sarežģītas situācijas, ir tikai daži no stresa faktoriem, kas aktuāli šai
profesijai.
1

2. Stress darbā kā nozīmīga darba devēju un darbinieku problēma identificēta gan
starptautiskā, gan Eiropas un atsevišķu valstu līmenī. Savukārt stresa līmenis darba vietā
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skolās ir viens no visaugstākajiem visā Eiropā. ETUCE
pētījuma rezultāti 30 valstu izglītības iestādēs rāda, ka ilgstošs stress ietekmē
apmierinātību ar darbu un dzīvi kopumā, veselības stāvokli, izdegšanas risku un
vēlēšanos atstāt darbu profesijā (ETUCE Ziņojums, 2011.). Pētījuma rezultāti rāda, ka
Latvijā ir visaugstākās emocionālās prasības darbam, un nepieciešamība neizrādīt
emocijas (64%), ir visaugstākais apvainojumu (verbālās vardarbības) līmenis (56%),
otrs augstākais darba nedrošības līmenis (50%), viens no augstākajiem mobinga
līmeņiem Eiropā (34%), daudzi aptaujātie pedagogi atrodas uz izdegšanas robežas
(49%). Latvijas pedagogi sliktāk vērtē savu fiziskās veselības stāvokli un ir retāk
apmierināti ar darbu un dzīvi kopumā (59%) nekā pedagogi citās Eiropas valstīs, kur
apmierināti ar dzīvi ir 67 procenti pedagogu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība konstatējusi
nepieciešamību uzsākt aktīvu darbu šajā jomā. Ilgstoša stresa un spriedzes mazināšanai
vajadzētu būt gan skolu, gan arī izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības darba
kārtībā, īstenojot stresa profilaksi ar dažādām tradicionālām un netradicionālām
aktivitātēm.. Nepieciešams nodrošināt rehabilitācijas iespējas tiem pedagogiem, kuriem
draud profesionāla „izdegšana”. Valsts un pašvaldību līmenī jāveic uzlabojumi
izglītības un zinātnes politikā atbilstoši dzīves realitātei un 21.gadsimtam.
Mērķis
Rekomendācijas mērķis ir radīt izpratni sabiedrībā un politikas veidotājos, darba
devējos par stresu darbā, palīdzēt izprast, identificēt pazīmes un veidot labvēlīgu psiho
– emocionālo un fizisko darba vidi.
LIZDA ieteiktie darba virzieni arodbiedrību, valsts, darba devēju un
vecāku organizācijām stresa mazināšanai darba vietā
balstās uz trīs svarīgu faktoru ievērošanu:
 Darba organizācija – viens no būtiskākajiem darba vidi raksturojošiem
faktoriem;
 Preventīvo, rehabilitācijas un korekcijas pasākumu kopums;
 Profesijas statuss sabiedrībā.
Šo faktoru ievērošana nepieciešama gan pedagogu darba vietā, pašvaldības un
novada līmenī, gan valstī kopumā, organizējot konkrētas aktivitātes un veidojot
izglītības politiku.
Veicamās aktivitātes darba vietā:
 Apzināt problēmas darba vidē;
 Veicināt veselīgu darba atmosfēru un komunikāciju;
 Iesaistīt darbiniekus veselības un darba drošības jautājumu risināšanā;
 Nodrošināt profesionālās izglītības iespējas un atbalstu personālam;
2

3.  Iekļautstresa mazināšanas pasākumus kolektīvajā līgumā;
 Organizēt regulāras darba devēja un arodorganizācijas konsultācijas darba vides
uzlabošanas jautājumos;
 Psiho – emocionālā klimata stabilizācija darba vietā.
Veicamās aktivitātes pašvaldībā:
 Nodrošināt profesionālu psihologa atbalstu un konsultācijas, regulāras
supervīzijas pedagogiem;
 Nodrošināt veselības apdrošināšanu, sociālās garantijas, apmaksāt profesionālās
pilnveides kursus;
 Izmantot pieejamos resursus atbalsta sistēmas veidošanai, piemēram,
sporta zāles vai baseina izmantošanas iespējas pedagogiem;
 Uz atbildību balstīta sadarbība starp pašvaldību sociālajiem dienestiem un
izglītības iestādēm.
Veicamās aktivitātes valstī:
 Motivējošas darba samaksas sistēmas izveide, tādejādi veicinot, pedagogu,
akadēmiskā personāla un zinātnisko darbinieku statusu sabiedrībā;
 Plānojama un pārredzama slodze, skaidras nākotnes perspektīvas un iespēja
attīstīt karjeru;
 Izstrādāta pedagogu veselības politika, kurā iekļauta veselības apdrošināšanas
sistēma pedagogiem valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ietverot tajā
arodveselības programmu pedagogiem, fiziskās un emocionālās veselības
rehabilitācijas programmu pedagogiem, fizioterapijas iespējas ar atlaidēm,
līdzīgi kā tas notiek citās ES valstīs;
 Organizēta psiholoģiskās palīdzības telefona līnija pedagogiem, skolēniem,
studentiem un vecākiem;
 Reformām izglītības jomā jābūt balstītām uz pētījumiem, apspriestām pedagogu
un pētnieku profesionālajās organizācijās un sabiedrībā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība izvirza šīs aktivitātes kā
pedagogu profesionālās darbības prioritātes un aicina sadarbības un sociālos
partnerus, kā arī sabiedrību aktīvi iesaistīties to risināšanā.
www.lizda.lv
3