Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes un eksaminācijas centrus, vispārējās un profesionālās izglītības programmas, un novērtē valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību”

1. Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā
akreditē izglītības iestādes un eksaminācijas centrus,
vispārējās un profesionālās izglītības programmas, un
novērtē valsts un pašvaldību izglītības iestāžu
vadītāju profesionālo darbību”
Izglītības kvalitātes valsts dienesta
Kvalitātes novērtēšanas departamenta
direktore Kristīne Strūberga
tālr. 67387864, e-pasts:kristine.struberga@ikvd.gov.lv

2. 07.08.2013. stājās spēkā likums ”Grozījumi Izglītības likumā”, kas noteic:
MK nosaka kārtību un kritērijus valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot
augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanai.
(14.panta 121.punkts)
Mērķis – valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas)
vadītāju profesionālās darbības novērtēšana.
Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (vispārējās, profesionālās, pirmsskolas, interešu,
pieaugušo neformālās) vadītāju novērtēšanas rezultāti tiek izmantoti par pamatu
lēmumam par izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam.
Novērtēšanas rezultātus var ņemt vērā, veicot izglītības iestādes vadītāja materiālo
stimulēšanu.
(Izglītības likuma 30.panta 41.daļa)

3. 04.09.2013. Kvalitātes dienestā notika valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un
citu sociālo partneru pārstāvju sākotnējā diskusija par izglītības iestāžu
vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtības un kritēriju izstrādi.
Pēc diskusijas Kvalitātes dienests lūdza deleģēt pārstāvjus dalībai darba grupā
par priekšlikumu izstrādi MK noteikumu projektam.
02.10.2013. un 24.10.2013. notika darba grupas sanāksmes, kurās Kvalitātes
dienests informēja sociālo partneru pārstāvjus par MK noteikumu projekta
izstrādes nepieciešamību un sagatavoja priekšlikumus MK noteikumu
projekta izstrādei.

4. Darba grupas sastāvā tika ietverti pārstāvji no:
- UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas;
- Izglītības un zinātnes ministrijas;
- Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta;
- Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības;
- Latvijas Pašvaldību savienības;
- Latvijas Darba devēju konfederācijas;
- arodbiedrības „Latvijas izglītības vadītāju asociācija”;
- izglītības pārvaldēm;
- vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm;
- Valsts izglītības satura centra;
- Latvijas Nacionālā kultūras centra;
- biedrības „Vecāki par izglītību”;
- Pirmsskolas izglītības asociācijas;
- Kvalitātes dienesta.

5. 1. Noteikumi nosaka izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijas
kārtību.
2. Noteikumi nosaka kārtību un kritērijus, kādā novērtē valsts un pašvaldību
izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālo
darbību.
3. Iestādes vadītāja novērtēšana notiek ne retāk kā reizi sešos gados (izņemot
to iestādes vadītāju, kurš stājies amatā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā,
novērtēšana notiek pēc diviem gadiem).
4. Izglītības iestādes (izņemot pirmsskolas, interešu un pieaugušo neformālās
iestādes) vadītāju novērtē kārtējā akreditācijas procesā.
5. Ar izglītības iestādes dibinātāja saskaņojumu izglītības iestādes vadītājs var
pieteikties novērtēšanai Kvalitātes dienestā ārpus akreditācijas procesa.

6. Minētais regulējums par iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu stāsies spēkā
2014.gada 1.septembrī.
Iestādes (izņemot pirmsskolas, interešu un pieaugušo neformālās) vadītāja, kurš stājies
amatā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, profesionālās darbības novērtēšanu veic kopā
ar akreditācijas procesu.
Pirmsskolas iestādes vadītāja, kurš stājies amatā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā,
profesionālās darbības novērtēšanu veic trīs gadu laikā pēc šo noteikumu stāšanās
spēkā.
Pašvaldības dibināto interešu izglītības iestāžu, kā arī iestāžu, kuras īsteno pieaugušo
neformālās izglītības programmas, iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu
nodrošina iestādes dibinātājs.

7. 
Lēmumu par izglītības iestādes vai izglītības programmas akreditāciju vai
izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāja (izņemot
interešu un pieaugušo neformālās iestādes) novērtēšanu pieņem
Kvalitātes dienests, pamatojoties uz Izglītības iestāžu, eksaminācijas
centru, izglītības programmu akreditācijas un iestādes vadītāju novērtēšanas
komisijas priekšlikumu.

Iestāde iesniedz akreditācijas iesniegumu un pašnovērtējuma ziņojumu ne
vēlāk kā trīs mēnešus pirms akreditācijas termiņa beigām vai vēlamā
izglītības programmas vai iestādes akreditācijas laika.

8. Lai pieteiktos iestādes (izņemot pirmsskolas, interešu un pieaugušo neformālās iestādes)
vadītāja novērtēšanai, iesniedz:
iestādes
vadītāja novērtēšanas iesniegumu, kas saskaņots ar iestādes dibinātāju. Iestādes
vadītāja novērtēšanas iesniegumam pievieno pēdējo trīs gadu laikā iegūtu dokumentu
kopijas, kas apliecina iestādes vadītāja tālākizglītību iestādes darba organizācijā vai
kvalitātes vadībā, kā arī iestādes vadītāja dzīves gājuma aprakstu (CV);
pašnovērtējuma ziņojumu, kas saskaņots ar iestādes dibinātāju.
Lai pieteiktos pirmsskolas iestādes vadītāja novērtēšanai, iestādes vadītājs Kvalitātes
dienestā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlamā iestādes vadītāja novērtēšanas laika
iesniedz dokumentus.

9. 1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums.
2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi (iepriekšējo mācību gadu prioritātes un konkrēti
rezultāti).
3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde (ja tas ir attiecināms).
4. Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar līmeni visu jomu 1 atbilstošajos kritērijos.
5. Citi sasniegumi (izglītības iestādei svarīgais, specifiskais).
6. Izglītības iestādes vadītāja sniegums un tā novērtējums ar līmeni attiecīgās jomas
atbilstošajos kritērijos.
7. Turpmākā attīstība (balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem).
Piezīme.
1
Ja vērtē tikai izglītības iestādes darbības vai izglītības programmas īstenošanas kvalitāti, nenorāda
šo noteikumu 30.punktā minēto jomu un neaizpilda pašnovērtējuma ziņojuma 6.punktā
minētās prasības.
2
Ja novērtē tikai izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību, aizpilda pašnovērtējuma
ziņojuma 1., 3., 6. un 7.punktā minētās prasības.

10. Iestāde publisko pašnovērtējuma ziņojumu iestādes vai tās dibinātāja tīmekļa vietnē:

ja iestāde pieteikusies akreditācijai, publisko pašnovērtējuma ziņojumu (izņemot iestādes
vadītāja pašnovērtējuma sadaļu, kas nav ietverta). Iestāde nodrošina, ka
pašnovērtējuma ziņojums tīmekļa vietnē ir pieejams līdz attiecīgā akreditācijas termiņa
beigām un tiek aktualizēts katru gadu;

ja iestāde pieteikusies akreditācijai un iestādes vadītājs pieteicies iestādes vadītāja
novērtēšanai, publisko pašnovērtējuma ziņojumu (izņemot iestādes vadītāja
pašnovērtējuma sadaļu). Iestāde nodrošina, ka pašnovērtējuma ziņojums tīmekļa vietnē ir
pieejams līdz attiecīgā akreditācijas termiņa beigām un tiek aktualizēts katru gadu.
Iestādes vai izglītības programmas ārpuskārtas akreditāciju un iestādes vadītāja
ārpuskārtas vadītāja novērtēšanu var ierosināt iestādes dibinātājs.
Kvalitātes dienests ir tiesīgs iestādes dibinātājam iesniegt argumentētu ierosinājumu par
iestādes vai izglītības programmas ārpuskārtas akreditāciju un ārpuskārtas iestādes vadītāja
novērtēšanu.
Iestāde ārpuskārtas akreditācijai un iestādes vadītājs ārpuskārtas vadītāja novērtēšanai
var pieteikties šo noteikumu minētajos termiņos, iesniedzot Kvalitātes dienestā attiecīgi
šajos noteikumos minētos dokumentus.

11. Ekspertu komisijā iekļaujamo ekspertu skaitu nosaka atbilstoši ekspertu komisijas
nolikumam, ņemot vērā iestādē īstenoto izglītības programmu skaitu, to veidus un
pakāpes, izglītojamo skaitu, piešķiramās profesionālās kvalifikācijas, kā arī, ņemot
vērā iestādes vadītāja novērtēšanas posmu.
Ekspertu komisijā iestādes darbības vai izglītības programmas īstenošanas
kvalitātes vērtēšanai var iekļaut:
Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra vai Kvalitātes dienesta
pārstāvi;
izglītības iestāžu pārstāvjus, izņemot akreditējamās iestādes pārstāvjus;
pašvaldību izglītības speciālistus;
citu institūciju pārstāvjus, tai skaitā citu ministriju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju,
darba devēju, amata meistaru un arodbiedrību pārstāvjus.
Ekspertu komisijā iestādes vadītāja novērtēšanai iekļauj Kvalitātes dienesta un
iestādes dibinātāja pārstāvi izglītības jomā, kā arī var iekļaut šo noteikumu 20.punktā
minētos pārstāvjus.

12. Kvalitātes dienests veic ekspertu atlasi atbilstoši ekspertu komisijas
nolikumam. Ekspertu komisijā iekļauj ekspertus, kuri apguvuši
Kvalitātes dienesta organizētos iestāžu darbības, izglītības programmu
īstenošanas kvalitātes vērtēšanas un iestāžu vadītāju novērtēšanas kursus.
Minētais regulējums par ekspertu atlasi un apmācību stājas spēkā 2014.gada
1.septembrī.

13. Akreditācijas procesā iestādes darbības vai izglītības programmas īstenošanas
kvalitāti, kā arī iestādes vadītāja novērtēšanas procesā iestādes vadītāja
profesionālo darbību vērtē atbilstoši šiem noteikumiem un attiecīgajai
metodikai:
četros kvalitātes vērtējuma līmeņos:
I līmenis – nepietiekami;
II līmenis – pietiekami;
III līmenis – labi;
IV līmenis – ļoti labi.
aprakstoši, īsi raksturojot situāciju, norādot sasniegumus un nepieciešamos
uzlabojumus.

14. 1. Iestādes vadītāja profesionālo darbību vērtē, nosakot jomai „iestādes vadītāja
profesionālā darbība un prasmes” atbilstošo kritēriju kvalitātes vērtējuma līmeni:






iestādes vadītāja izglītība, tālākizglītība un profesionālā pieredze;
iestādes darbības plānošana un organizēšana;
iestādes personāla resursu pārvaldīšana;
iestādes materiāltehnisko resursu pārvaldīšana;
sadarbības veidošana;
iestādes mērķu, uzdevumu un rezultātu sasniegšana.
2. Nosakot kritērija kvalitātes vērtēšanas līmeni, ekspertu komisija ņem vērā Kvalitātes
dienesta vai citu kompetento institūciju pārbaudes aktus vai atzinumus par iestādes
darbību, izglītības programmas īstenošanu vai iestādes vadītāja darbību.
3. Pēc ekspertu komisijas darba pabeigšanas ekspertu komisijas vadītājs iepazīstina
iestādes vadītāju ar ekspertu komisijas ziņojumu un priekšlikumu par
akreditāciju vai iestādes vadītāja novērtēšanu. Ekspertu komisijas ziņojumu un
priekšlikumu paraksta visi ekspertu komisijas eksperti.

15. Akreditācijas un iestādes vadītāju novērtēšanas komisiju izveido ar Kvalitātes
dienesta vadītāja rīkojumu. Komisijā iekļauj:
trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus;
vienu Kultūras ministrijas pārstāvi;
divus Valsts izglītības satura centra pārstāvjus;
vienu Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvi;
vienu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi;
vienu arodbiedrības „Latvijas izglītības vadītāju asociācija” pārstāvi;
vienu Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi;
vienu Profesionālās izglītības biedrības pārstāvi;
vienu biedrības „Pirmsskolas izglītības asociācija” pārstāvi;
vienu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi;
trīs Kvalitātes dienesta pārstāvjus.

16. Kvalitātes dienests, pamatojoties uz akreditācijas un iestādes vadītāju
novērtēšanas komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu:
par tādas iestādes akreditāciju uz sešiem gadiem, kura īsteno vismaz vienu
akreditētu vispārējās pamatizglītības programmu, vispārējās vidējās izglītības
programmu, profesionālās pamatizglītības programmu, arodizglītības programmu
vai profesionālās vidējās izglītības programmu;
par iestādes akreditācijas atteikumu;
par izglītības programmas akreditāciju uz sešiem gadiem;
par izglītības programmas akreditāciju uz diviem gadiem;
par izglītības programmas akreditācijas atteikumu;
par iestādes vadītāja novērtējumu uz sešiem gadiem;
par iestādes vadītāja novērtējumu uz diviem gadiem;
par iestādes vadītāja novērtējumu ar nepietiekamu kvalitātes vērtējuma
līmeni.

17. 1.
Lēmumu par iestādes vadītāja novērtēšanu uz sešiem gadiem pieņem, ja ne mazāk kā divas
trešdaļas minēto kritēriju ir novērtēti ar „ļoti labi” un „labi” un neviens kritērijs nav novērtēts ar
„nepietiekami”.
2.
Lēmumu par iestādes vadītāja novērtēšanu uz diviem gadiem pieņem, ja ne mazāk kā divas
trešdaļas minēto kritēriju ir novērtēti ar „pietiekami” un neviens kritērijs nav novērtēts ar
„nepietiekami”.
3.
Lēmumu par iestādes vadītāja novērtējumu ar nepietiekamu kvalitātes vērtējuma līmeni
pieņem, ja kaut viens no minētajiem kritērijiem ir novērtēts ar „nepietiekami”.
4.
Uz atkārtotu akreditāciju iestāde var pieteikties ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad
stājies spēkā lēmums par iestādes vai izglītības programmas akreditācijas atteikumu.
5.
Uz atkārtotu iestādes vadītāja novērtēšanu iestādes vadītājs var pieteikties ne agrāk kā sešus
mēnešus pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par iestādes vadītāja novērtējumu ar
nepietiekamu kvalitātes vērtējuma līmeni.

18. Akreditācijas vai iestādes vadītāja novērtēšanas izdevumus sedz dibinātājs.
Šobrīd akreditācijas pakalpojumu izmaksas aprēķina, ņemot vērā Kvalitātes
dienesta maksas pakalpojumu cenrādi.
Kvalitātes dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādī papildus tiks paredzēts
arī tiesiskais regulējums par iestādes vadītāja novērtēšanu .

19. Kvalitātes dienests, veicot vispārējās izglītības kvalitātes monitoringu, katru gadu
apkopo informāciju šādos izglītības kvalitātes indikatoros:
izglītību ieguvušo skaits;
valsts pārbaudes darbu rezultāti;
izglītojamo skaits, kuri ir atstāti uz otro gadu tajā pašā klasē;
finansējums uz vienu izglītojamo;
izglītību ieguvušo turpmākā izglītība un nodarbinātība;
izglītojamo skaits, kuri bez attaisnojoša iemesla ilgstoši neapmeklē iestādi;
izglītojamo skaits, kas apgūst interešu un profesionālās ievirzes izglītības
programmas;
izglītojamo skaits, kuri mācās pēc individuālā mācību plāna;
izglītojamo skaita izmaiņas;
izglītojamo skaits, kas konkrētā izglītības programmā vienā gadā apgūst divu vai
vairāku klašu mācību priekšmetu saturu.

20. Ja iestāde vai izglītības programma iepriekš bija akreditēta uz sešiem gadiem, tad Kvalitātes dienests triju
mēnešu laikā pēc akreditācijas iesnieguma un pašnovērtējuma ziņojuma saņemšanas, pamatojoties uz
akreditācijas un iestādes vadītāju novērtēšanas komisijas priekšlikumu, bez ekspertu komisijas ziņojuma un
priekšlikuma var pieņemt:
1. lēmumu par kārtējo akreditāciju uz sešiem gadiem, izvērtējot:
iepriekšējās
akreditācijas rezultātus un iepriekšējās akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā norādīto
ieteikumu izpildi;
akreditācijas
iesniegumā un pašnovērtējuma ziņojumā norādīto informāciju;
Valsts
izglītības satura centra sniegto informāciju par profesionālās izglītības iestādes izglītojamo pēdējo
divu gadu vidējiem sasniegumiem valsts un gala pārbaudes darbos;
Kvalitātes
dienesta rīcībā esošo informāciju par iestādes darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām;
informāciju
par izglītojamo vecāku apmierinātību ar iestādes darbību;
informāciju
par pedagogu apmierinātību ar iestādes darbību;
informāciju
par izglītojamo apmierinātību ar iestādes darbību;
Kvalitātes
dienesta rīcībā esošo informāciju par izglītības kvalitātes indikatoriem (izņemot finansējumu iz
vienu izglītojamo);
2. lēmumu par akreditācijas procesa uzsākšanu.

21. Kvalitātes dienests apkopo vispārējās izglītības iestāžu rezultātus izglītības kvalitātes
indikatoros un vērtē šo noteikumu minēto informāciju (akreditācija bez ekspertu
komisijas), ievērojot Kvalitātes dienesta izdoto metodiku, ko publisko Kvalitātes
dienesta tīmekļa vietnē.
Informācijas apkopošana vispārējās izglītības kvalitātes indikatoros:
izglītību ieguvušo skaits, valsts pārbaudes darbu rezultāti, izglītojamo skaits, kuri ir
atstāti uz otro gadu tajā pašā klasē, finansējums uz vienu izglītojamo tiek uzsākta
2014.gada 1.septembrī.
Pārējos tiek uzsākta 2015.gada 1.septembrī.
Informācijas apkopošana un vērtēšana par izglītojamo vecāku, pedagogu un
izglītojamo apmierinātību (anketēšana) par iestādes darbību tiek uzsākta 2015.gada
1.septembrī.

22. MK noteikumu projekts un grozījumi Kvalitātes dienesta nolikumā par iestāžu
vadītāju novērtēšanas organizēšanu 01.11.2013. nosūtīti saskaņošanai IZM.
Pēc MK noteikumu projekta saskaņošanas, IZM to virzīs izskatīšanai uz MK
pieteikšanai Valsts sekretāru sanāksmē (VSS).
Pēc MK noteikumu projekta izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē (VSS), MK
noteikumu projekts būs jāsaskaņo ar visām protokolā norādītajām institūcijām un
sociālajiem partneriem.
Pēc MK noteikumu projekta saskaņošanas ar visām protokolā norādītajām
institūcijām un sociālajiem partneriem, IZM virzīs MK noteikumu projektu
izskatīšanai MK.