Recommandé
Contenu connexe
Tendances
Tendances (20)
En vedette
En vedette (20)
Similaire à Mugurkaulnieki
Similaire à Mugurkaulnieki (14)
Plus de Andris Ziemelis
Mugurkaulnieki
- 8. Bezţoklaiľi infratips Ţokļaiľu infratips Zivju virsklase u.c.
- 9. Zivju virsklase • Iedalās: • Škrimšļzivju klasē; • Kaulzivju klasē.
- 10. Kopīgā anatomija • Anatomija – zinātne par iekšējiem orgāniem (to izvietojumu) • Ir spuras: gan pāra, gan nepāra • Ķermeni klāj gļotas un zvīľas, kā arī ir plakaniska ķermeľa forma; • Zivīm ir zvīľas, bet ne visām!
- 11. Kopīgā anatomija • Ir līdzsvara orgāns – sānu līnija:
- 12. Kopīgā anatomija • Pirmajiem kam izveidojas mugurkauls; • Elpo ar ţaunām; • Divkameru sirds un viens asins rites loks
- 13. Kopīgā anatomija • Nervu sistēmu veido galvas un muguras smadzenes: vēl vāji attīstītas; • Oţas daiva īpaši haizivīm ir attīstītas; • Smadzenītes atbild par ķermeľa koordināciju, tāpēc zivīm ir labi attīstītas smadzenītes (relatīvi lielas), aktīvo kustību dēļ; • No galvas smadzenēm atirt 10 pāri nervu; • No muguras smadzenēm attiet citi nervi.
- 14. Kopīgā anatomija • Liela nozīme ir arī taustei un garšai; • Ar acīm veidojas monukulāra redze -
- 15. Kopīgā anatomija • Zivis arī dzird – ar sānu līniju un ar iekšējo ausi; • Zivis arī izdvešs skaľas; • Apaugļošanās ir ārēja; • Ir zivis, kam ir iekšējā apaugļošanās, piemēram, haizivis;
- 16. Zivju fauna • Skrimšļzivis: – Haizivis+rajas – Himēras. NAV SASTOPAMAS LATVIJĀ! Siltajās jūrās un okeānos, kā arī amazonas upē!
- 18. Škrimšļzivis • Rajas: • Manta
- 22. Kaulzivis - Latvijā • Asarveidīgie • Karpveidīgie • Lašveidīgie • Plekstveidīgās • U.c.
- 23. Asarveidīgie • Asaris • Zandarts • Ķīsis Raksturīga pazīme – adataina muguras spura
- 24. Karpveidīgās • Karpa • Karūsa • Rauda • Mailīte
- 26. Karpveidīgās • Līnis • Plicis
- 27. Lašveidīgās Raksturīga pazīme – taukspura! • Strauta forele • Lasis • Līdaka
- 28. Lašveidīgās • Salaka • Sīga
- 29. Plekstveidīgās Plakanas, un acis vienā pusē • Plekste • Akimeņplekste
- 33. ABINIEKU KLASE
- 34. JŪSUPRĀT, KĀ VAR DEFINĒT, KAS IR ABINIEKS?
- 35. Abinieki • Mugurkaulnieki, kas daļu dzīves pavada uz sauszemes, bet daļu ūdenī. • Vairošanās notiek ūdenī. • Aukstasiľu dzīvnieki
- 36. Abinieku klase • Sliekabinieku jeb bezkājaiľu jeb cecīliju kārta
- 37. Abinieku klase • Astaino abinieku kārta
- 39. Latvijā Mazais tritons un Lielais tritons
- 40. Abinieku klase • Bezastaino abinieku kārta
- 41. Pasaulē
- 42. Latvijā 13 sugas!
- 44. Parastā kokvarde
- 46. Smilšu krupis
- 47. Zaļais krupis
- 48. Parastais krupis
- 49. Zaļās vardes • 5 sugas
- 50. Brūnas vardes Purva varde un Parastā varde
- 52. Asinsrite • Asinis daļēji sajaucas! Slēgta asinsrite! • Trīsdaļīga sirds! • Divi asinsrites loki!
- 53. Elpošana • Kurkuļu stadijā elpo ar ādu un ţaunām! • Pieaugušie elpo ar ādu un/vai plaušām!
- 54. Maľu orgāni un smadzenes • Attīstīta redze un dzirde, kas funkcionē gan funkcionē gan uz sauszemes, gan ūdenī; • Priekšējās smadzenes ir attīstījušās un sadalījušās divās puslodēs. • Oţa kalpo tikai uz sauszemes; • Garša vāji attīstīta!
- 55. Attīstība un vairošanās • Attīstība ir ar pārvēršanos – metamorfoze! • Vairojas tikai ūdens vidē, ārējā apaugļošanās
- 56. Āda • Gļotaina un rievaina • Elpošanas orgāns! Piedalās gāzu maiľā! • Piedalās ūdens uzľemšanās
- 57. Iekšējā uzbūve
- 58. Skelets • Nav ribu! • Ir kakla skriemelis – kustina galvu! • 4 ekstremitātes!
- 59. RĀPUĻU KLASE
- 60. Rāpuļi • Sauszemes mugurkaulnieki, kas elpo ar plaušām, ir sausa, pārragojusies āda. • Nespēj saglabāt patstāvīgu ķermeľa temperatūru – aukstasiľu dzīvnieki
- 61. Rāpuļu klase • Zviľrāpuļu kārta
- 62. Pasaulē - čūskas
- 64. Zalktis
- 65. Odze
- 66. Gludenā čūska
- 67. Uzmanību – čūskas inde
- 69. Pasaulē
- 70. Latvijas ķirzakas • 3 sugas • Pļavas ķirzaka un Sila ķirzaka
- 71. Latvijas ķirzakas • Latvijas bezkājķirzaka - Glodene
- 72. Rāpuļu klase • Bruľurupuču kārta
- 73. Pasaulē
- 74. Latvijā • 1 suga vietējā – Purva bruņurupucis
- 75. Latvijā • 1 suga nav vietējā – invazīva, nogalina citus
- 76. Rāpuļu klase • Krokodilu kārta
- 77. Pasaulē
- 78. Rāpuļu klase • Knābgalvju kārta
- 80. Asinsrite • Slēgta asinsrites sistēma! • Divi asinrites loki! Asinis daļēji sajaucas!
- 81. Elpošana • Elpo tikai ar plaušām!
- 82. Maľu orgāni un smadzenes • Redze ir vissvarīgākais maľu orgāns; • Ir asaru dziedzeri – slapina no izţūšanas; • Dzirdes orgāni ir samērā vienkārši; • Tauste: • Ķirzakām, čūskām – mēle; • Bruľurupučiem - bruľas • Ir daţādi receptori: termo un hemo. • Priekšējās smadzenes ir kļuvušas lielākas, nodrošina sareţģītākā izturēšanās;
- 83. Attīstība un vairošanās • Apaugļošanās ir iekšēja, notiek izmantojot kopulācijas orgānus; • Attīstās no olas, ar blīvu apvalku, kas pasargā no izţūšanas
- 84. Āda • Sausa • Zvīľaina • Pārragojusies • Piemērota dzīvei sausumā • Nenotiek gāzu un ūdens maiľa!
- 85. Iekšējā uzbūve
- 86. Skelets • Ir kakls – galva ir kustīgāka • Ir ribas – iekšējie orgāni pasargāti
- 87. Izmirušie dinozauri - pleziozauri
- 89. Izmirušie dinozauri - diplodoki
- 90. Izmirušie dinozauri - stegozauri
- 91. Izmirušie dinozauri - triceratopi
- 92. Izmirušie dinozauri - pterozauri
- 93. PUTNI
- 94. Izcelšanās • Izcēlās ļoti sen un pakāpeniski, no rāpuļiem!
- 95. Kāpēc tā var apgalvot?
- 96. Atrastā fosilija - Arheopterikss • Ir spārni Hmm … tā kā putniem • Rokas ar pirkstiem Hmm … ta kā rāpuļie • Ir zobi Hmm … tā kā rāpuļiem!
- 97. Mūsdienu putni • Kājas ir no zvīľām Hmm … tā kā rāpuļiem
- 98. Definīcija • Putni ir mugurkaulnieki, kuru priekšējās ekstremitātes pārvērtušās par spārniem, tāpēc vairums no tiem spēj dzīvot
- 100. Apspalvojums • Piedod formu, silda, aizsargā, palīdz lidot un neļauj samitrināties: • Dūnas: atrodas vistuvāk pie ādas, pūkainās spalvas kas veic siltuma izolāciju. • Kontūrspalvas: ir daţādas, bet kopīgā pazīme ir lidot; • Vēl ir sariľi (taustei) un krāšľumspalvas (skaistumam).
- 102. Adaptācija • Kāda pazīme pielāgojas vides apstākļiem!
- 104. Asinsrites sistēma Četrkameru sirds Divi asinrites loki Slēgta asinsrite Asinis nesajaucas
- 105. Gremošanas sistēma • Sākas ar knābi; • Starp knābi un kuľģi ir barības vads un guza; • Guzā sēklas izmiekšķējas un sagremojas, baro mazuļus, daudz fermentu; • Ir divu veidu kuľģi: dziedzerkuľģis un muskuļkuľģis; • Muskuļkuľģī nonākušie akmens graudiľi piedalās barības sasmalcināšanā; • Ir kloāka (kakas+urīns)
- 106. Kā putni spēj lidot? • Viegli kauli – kauli ir ar gaisu pildīti, tukšs vidus, tas piedod izturību un mazu svaru; • Ir divkārša elpošana; • Ir ķīlis (kauls), kas palielina muskulatūras jaudu; • Ir spārni
- 107. Divkārša elpošana Putni elpo ar plaušām un ar gaisa maisiem; Kad putns ieelpo, skābeklis virzās uz plaušām un uz gaisa maisiem; Kad izelpo tad skābeklis plaušās ieiet no gaisa maisiem;
- 108. Nervu sistēma • Labi attīstīta dzirde, redze ir ļoti asa; • Putniem ir attīstītas: • Starpsmadzenes, vidusmadzenes, smadzenītes • Putniem ir ļoti labi attīstītas balss saites;
- 109. Siltasiľu dzīvnieki • Nodrošina patstāvīgu ķermeľa temperatūru!
- 110. UZVEDĪBA
- 111. Ļoti sabiedriski (sociāli) dzīvnieki
- 115. Riesti • Notiek pavasarī, • Dzimumiem ir dzimumdimorfisms (tēviľi no mātītēm riesta laikā atšķiras)
- 116. Ligzdguļi un ligzdbēgļi • Ligzdguļi – mazi vāji putnēni un ļoti ilgi pavada ligzdā; • Ligzdbēgļi – ātraudzīgi putnēni kuri jau pēc izšķilšanās gatavi doties lielajā pasaulē;
- 117. Nometnieki • kas visu laiku uzturas noteiktā vietā kā pastāvīgi iemītnieki, piem. sīlis, zīlīte, rubenis, krauklis, ţagata, mednis, ūpis un citi.
- 118. Viesi • kas ierodas no aukstākiem ziemeļu apgabaliem pārziemot, vai ieklīst gadījuma dēļ
- 119. Gājputni • kas rudeľos dodas uz siltākiem apvidiem, pavasaros atgrieţas ligzdot.
- 120. Maldu viesi • Noiet no ceļa, sajauc virzienu migrāciju laikā
- 121. Attīstība • Attīstās ar olu;
- 122. LATVIJAS FAUNA - ~ 300 SUGU
- 123. ZĪDĪTĀJI
- 124. Zīdītāji • Ir mugurkaulnieki, kuri savus mazuļus baro ar pienu. Tie ir piemērojušies dzīvei uz sauszemes un ūdenī.
- 125. Zīdītāju iedalījums Dējējzīdītāju apakšklase Dzemdētājzīdītāju apakšklase • Pirzīdītāju infraklase • Bezplacentāļu infraklase • Oldējēju kārta • Somaiľu kārta • Placentāļu infraklase • Plēsēju kārta • U.c.
- 126. Dējējzīdītāju apakšklase Pirzīdītāju infraklase Oldējēju kārta • Dēj olas, taču mazuļus zīda ar pienu • 3 sugas • Dzīvo Austrālijā
- 127. Pīļknābis
- 128. Ehidnas Īsa purna ehidna Gara purna ehidna
- 129. Dzemdētājzīdītāju apakšklase Bezplacentāļu infraklase Somaiľu kārta • Dzīvo Austrālijā, mazāk Madagaskarā un Damerikā; • Nav placentas, tā rezultātā mazuļus kādu laiku nēsā «somā».
- 130. Ķenguri
- 131. Koku ķenguri
- 132. Mazie valabiji
- 133. Citi valabiji
- 134. Klinšu valabiji
- 135. Lielā ţurka
- 137. Placentāļi • Visi tie mugurkaulnieki kuri baro mazuļus ar pienu ir placenta, nedēj olas un neaudzina mazuļus «somā» • Izplatīti pa visu pasauli, gan gaisā, gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- 138. Kukaiľēdāju kārta
- 139. Sikspārľu kārta
- 140. Nepilnzobju kārta
- 141. Grauzēju kārta
- 142. Zaķu kārta
- 143. Nepārnadţu kārta
- 144. Pārnadţu kārta
- 145. Snuķaiľu kārta
- 146. Airkāju kārta
- 147. Vaļu kārta
- 148. Sirēnu kārta
- 149. Plēsēju kārta
- 150. Primātu kārta
- 151. Primātu kārta