3. Vielas
• Dabā ir sastopami tikai 92 elementi no 118
• Elementus nav iespējams sadalīt sīkāk tā, lai
būtu noteiktas fizikālas un ķīmiskas īpašības.
• Gan zemes garozu, gan dzīvos organismus
veido līdzīgi elementi, atšķiras to kvantitatīvās
attiecības.
5. Atomi veido vielas
• Katram elementam ir «savs» atoms,
• Tie ir izkārtoti periodiskajā tabulā
• Atomam (elementam) ir savs nosaukums un
simbols;
• H – ūdeņraža atoms, Na – nātrija atoms
6. Atomi veido vielas
• Katram atomam ir sava masa, kuru veido
elementārdaļiņas, stabilākās no tām ir
elektroni, protoni un neitroni – tie ir arī
«vissmagākie»!
8. Joni
• Viena veida atomiem var būt dažāds elektronu
skaits;
• Atomus, kuriem ir vienāds protonu skaits , bet
ir dažāds elektronu skaits sauc par joniem, tie
ir arī lādēti atomi.
9. Izotopi
• Viena veida atomiem var būt dažāds neitronu
skaits;
• Atomus, kuriem ir vienāds protonu skaits , bet
ir dažāds neitronu skaits sauc par izotopiem.
10. Atoma elektronu enerģijas līmeņi
• Elektroni apkārt kodolam riņķo enerģijas līmeņos, Nils
Bors balstījās uz atklājumu, ka elektroniem ar vienādu
lādiņu un masu ir dažādas enerģijas.
• Potenciāla enerģija – uzkrātā
• Elektroni ar vismazāko enerģiju ir tuvāk pie kodola
Ja iegūst enerģiju
M līmenis
L līmenis
K līmenis
Ja enerģiju zaudē
12. Elektronu izvietojums čaulās
• Līdz Kalcijam (Ca) , pirmajā apvalkā ne vairāk kā
2 elektroni, bet katrā nākamajā var būt astoņi.
• No sākuma aizpildās tuvāk esošie apvalki.
• Piemēram, Sērs (S) – kārtas skaitlis 16 – tātad
normāla atoma veidā, ne jonos, būs 16 elektroni:
– Pirmajā 2
– Otrajā 8
– Trešajā 6
13. Atoma uzbūve
• Atomi (elementi) periodiskajā tabulā ir
izkārtoti periodos un rindās.
• Ir sakārtoti rindās atbilstoši elektronu skaitam
ārējā čaulā.
• Elektronu ārējā čaula tiecas iegūt 8 elektronu,
tiem atomiem kuriem ārējā čaulā ir 8 elektroni
ir inerti – nereaģē, piemēram, argons
14. Elektronu izvietojums
• Elektroni nekustās pa riņķa līniju, bet gan
eliptiski, varētu pat teikt, ka neprognozējami;
• Divu elektronu kustības trajektoriju apkārt
kodolam sauc par orbitālēm;
• 1.čaulā var būt viena orbitāle (2 elektroni), bet
otrajā 4 orbitāles (8 elektroni);
16. Elektronu konfigurācija
• 1. Čaulā ir viena s orbitāle
• 2. Čaulā ir viena s orbitāle un trīs p orbitāles
• pēc Kalcija sākas d orbitāles elementi,
• 3. čaulā 1 s orbitāle, 3 p orbitāles un 5 d orbitāles
Elektronu skaits uz šī
Orbitāles veids tipa orbitālēm šajā
čaulā
Elektronu skaits
Čaulas numurs līdz šai čaulas
orbitālēm
17. Ķīmiskās formulas un vienādojumi
• Savienojušies atomi veido molekulas, piemēram,
metāns CH4 vai molekulārais skābeklis O2
• Vai vari pateikt kāds ir atomu skaits katram
elementam?
– 2C2H5(OH)
• C – 4 atomi
• H – 12 atomi
• O – 2 atomi
• Vai tu zini, kas tā par vielu? Organiska vai
neorganiska? Un kāpēc?
18. Jonu saite
• Jonu saite ir ķīmiska saite starp atomiem, kas
satur kopā joni (pozitīvā un negatīvā lādiņa
pievilkšanās), piemērs, nātrija hlorīds jeb
vārāmā sāls
19. Kovalentā saite
• Veidojas kad diviem atomiem ir kopīgi
elektroni, līdz ar to katram atomam ir pa 8
elektroniem
20. Polārās, nepolārās kovalentās saites
• Ja ārējā čaulā ir nesimetrisks elektronu
sadalījums starp atomiem, tad rodas polāra
molekula (ir lādiņš)
22. Ūdeņraža saite
• Ūdens molekulā polaritāti izraisa ūdeņraža
atomi, un tie ir saistīti arī ar citu molekulu
skābekļa atomiem, veidojas vāja saite, ko sauc
par ūdeņraža saiti
23. Oksidēšanās-reducēšanās
• Oksidēšanās ir elektronu atdošana
• Reducēšanās ir elektronu pievienošana
• NaCl gadījumā nātrijs oksidējas (atdod
elektronu) un attiecīgi hlors reducējas
•
Red-oks reakcijas attiecina arī uz kovalentajām
saitēm – jāskatās, kas pie kā pievienojas, kas
pievienojas tas oksidējas
24. H2O
• Visi dzīvie organismi satur 70-90% ūdens;
• Uz Zemeslodes ~ 71%
• Ūdens molekula ir polāra;
• Molekulas saista kopā ūdeņraža saites, kas ir
salīdzinoši vājas;
• Ja būt kovalentās saites, tad ūdens vārītos
−800C un sasaltu −1000C, nebūtu iespējama
dzīvība.
25. H2O
• Kalorija ir siltuma enerģijas daudzums, kas
nepieciešams, lai vienam gramam ūdens
paaugstinātu temperatūru par 1 oC
• Šī enerģija ir augstāka nekā citiem šķidrumiem ar
kovalento saiti;
• Ūdens lēni atdziest un sasilst, kas, piemēram,
dzīvajos organismos palīdz nodrošināt
homeostāzi.
26. H2O
• Ūdenim ir liels iztvaikošanas siltums, ši
īpašības nodrošina «normālu» klimatu un
organismu nepārkaršanu
28. H2O
• Molekulas kuras nav jonu veidā un saistās ar
ūdeni sauc par hidrofīlajām molekulām, bet
molekulas, kuras nesaistās un nav jonu veidā,
piemēram, tauki, sauc par hidrofobajām
molekulām
Šādas pazīmes bar būt arī vienai
molekulai, piemēram, šūnapvalkiem, šunu
membrānām, hidrofīlais gals ir ūdeni, bet
hidrofobais prom no tā un veido telpu
29. H2O
• Ūdenim piemīt kohēzija un adhēzija
• Kohēzija – saistīšanās
• Adhēzija – pielipšana
30. Kāpēc ūdens mērītājs var staigāt pa
ūdeni?
• Tāpēc, ka ūdens spraigums ir lielāks nekā
spēks ko spiež ūdensmērītājs
34. Skābes,bāzes
• Tīram ūdenim sadaloties un disociējoties
veidojas vienāds skaits ūdeņraža joni (H+) un
hidroksiljoni (OH-);
• Šajā gadījumā pH=7, jo šis cipars norāda, ka
ūdeņraža jonu koncentrācija šķīdumā ir 10-7
moli/litrā
35. Skābes
• Skābēm disociējot ūdenī atbrīvojas H+ joni,
piemēram, nozīmīga skābe ir sālsskābe
– HCl → H+ + Cl-
• Sālskābes pH= 2, kas nozīmē, ka ūdeņražu
jonu koncentrācija ir palielinājusies līdz 10-2
moli/litrā
36. Bāzes
• Bāzēm disociējot ūdenī vai nu pievieno
ūdeņraža jonus vai atbrīvo hidroksiljonus,
nozīmīga bāze ir nātrija hidroksīds
– NaOH→ Na+ + OH-
• Nātrija Hidroksīda pH= 11, kas nozīmē, ka
ūdeņražu jonu koncentrācija ir samazinājusies
līdz 10-11 moli/litrā
37.
38. Bufersistēmas
• Bufersistēmas nodrošina pH nemainīgumu, t.i.
Ja šķīdumā nonāk kāda viela vai joni, tad pH
būtiski nemainās, dabiska bufersistēma ir
asinis
• Šī sistēma uzņem pārpailkušos hidroksiljonus
un ūdeņraža jonus
