SlideShare une entreprise Scribd logo
1  sur  24
Mendeļa iedzimstības modelis
Gregors Mendelis 1882-1884
Gregors Mendelis
• Studējis matemātiku un dabaszinības;
• Bija vietējā tehnikuma skolotājs;
• Pievērsās reliģiskai dzīvei – dzīvoja klosterī, kur
  veica eksperimentus;
• Formulēja divus nozīmīgus iedzimtības
  likumus
Mendeļa laikā
• Pētnieki uzskatīja, ka gēni, kas nāk no tēva un
  mātes, bērnam nodotās 50:50 – «pazīmju
  sajaukšanās»
• tas nozīmētu, ka jebkura pazīme būtu
  pusdominanta – piemēram, brūni un blondi mati
  izveidotu tumši blondus jeb gaiši brūnus matus....
  Taču praksē tā nav, un to skaidroja ar gēnu
  nestabilitāti un neprognozētību;
• Mendeļa likumus pieņēma tikai 20 gadus pēc viņa
  nāves 
Ko tad darīja Mendelis?
• Viņš veica eksperimentus, izmantojot zinātniskas
  metodes;
• Izvēlējās modeļorganismu – Sējas zirņus;
• Izvēlējās 22 sējas zirņu šķirnes;
• Izmantoja tīrās līnijas – visi pēcnācēji bija
  savstarpēji līdzīgi un līdzīgi vecākorganismam;
• Izvēlējās pētīt vienkāršas pazīmes, zirņu formu,
  stublāja garumu u.t.t.
• Veica pazīmju statistiku, kopumā aprakstot ~ 7324
  indivīdus;
• Iegūtos rezultātus interpretēja ar matemātisko
  statistiku, un savas izjūtas – subjektivitāti
  apspieda, rīkojās objektīvi.
Mendeļa monohibrīdā krustošana
Mendeļa monohibrīdā krustošana
• Veica svešaputi starp indivīdiem;
• Izmantoja vienu pazīmi;
• Vecāku paaudzi nosauca par P paaudzi,
  pēcnācējus par F paaudzi;
• Pēc «pazīmju sajaukšanās» teorijas vajadzētu būt,
  ka sakrustojot gara stublāja augu ar īsu stublāja
  augu, iegūtu vidēja stublāja augu;
• Taču Medeļa krustojumā sanāca tā:
                                                     787/277 = 2.8
   – Izmantojot 1064 indivīdus, ieguva 787 ar garu   ~ 3:1
     stumbru, 277 – ar īsu;
• Kā arī konstatēja, ka tā pazīme, kas pazūd F1
  paaudzē parādās F2 paaudzē.
Mendeļa 2. likums
Ģenētikas izskaidrojums mūsdienās
• Katru pazīmi nosaka 2 alēles – attiecīgā gēna,
  divi novietojumi (hromosomu pārī);
• Šajā gadījumā šis gēns nosaka stublāja
  garumu;
• Dominanto alēli apzīmē ar lielo burtu, tā
  nomāc otras alēles izpausmi;
• Abas alēles atrodas homoloģiskos hromosomu
  pāros vienā vietā – gēnu lokusā
Ģenētikas izskaidrojums mūsdienās
• Mejozē I ir dalīšanās veids gan hromosomu
  skaits dalās uz pusi, tā laikā homoloģiskais
  hromosomu pāris izsķiras, un pečnācējam tiek
  nodota viena hromosoma, kas ir kombinācija
  atarp abām hriomosomām;
• AA un aa ir homozigoti
• AA ir dominanti homozigoti
• Aa ir recesīvi homozigoti
• Aa ir heterozigoti
Fenotips un genotips
• Fenotips ir gēnoma ārēja izpausme;
• Ne visi gēni tiek ārēji izpausti, jo dominantie
  gēni tos nomāc;
• Pēcnācējiem izpaudīsies, ja tie būs recesīvi
  homozigoti.
• Genotips ir viss genoms kopumā, gan
  dominantās, gan recesīvās alēles.
Penneta režģis
Penneta režģis
Dihibrīdā krustošana
• Veica svešaputi starp indivīdiem;
• Izmantoja divas pazīmi;
• Izmantoja stublāja garumu un pāksts krāsu;

• Zinot iepriekšminētās zināšanas par monohibrīdo
  krustošanos, var izvirzīt divas hipotēzes:
   – Ja dihibrīdie gēni ir saistīti, tad sastopami būs tikai divi
     genotipi
   – Ja nav saistīti tad četri genotipi!
• Mendelis ieguva četrus genotipus ar skaldīšanos
  9:3:3:1
Mendeļa iedzimstības modelis
Mendeļa iedzimstības modelis
Mendeļa iedzimstības modelis
Mendeļa iedzimstības modelis

Contenu connexe

Tendances (20)

10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori10 21 ekologiskie_faktori
10 21 ekologiskie_faktori
 
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucijaB 10 13_suga_cilveka_evolucija
B 10 13_suga_cilveka_evolucija
 
B 10 8_augi
B 10 8_augiB 10 8_augi
B 10 8_augi
 
šūNu dalīšanās
šūNu dalīšanāsšūNu dalīšanās
šūNu dalīšanās
 
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamainaB 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
B 11 7_fotosinteze+energetiska_vielamaina
 
Evolūcijas process
Evolūcijas processEvolūcijas process
Evolūcijas process
 
10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide10 20 organisms un vide
10 20 organisms un vide
 
11 31 vairosanas
11 31 vairosanas11 31 vairosanas
11 31 vairosanas
 
Cilvēka evolūcija
Cilvēka evolūcijaCilvēka evolūcija
Cilvēka evolūcija
 
B 11 9_sjuunu_daliisanaas
B 11 9_sjuunu_daliisanaasB 11 9_sjuunu_daliisanaas
B 11 9_sjuunu_daliisanaas
 
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanasB 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
B 11 10_dzimumsjuunu_daliisanas
 
B 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membranaB 11 5_plazmatiska_membrana
B 11 5_plazmatiska_membrana
 
B 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivniekiB 10 9_dzivnieki
B 10 9_dzivnieki
 
Dzīvnieku valsts
Dzīvnieku valstsDzīvnieku valsts
Dzīvnieku valsts
 
Lipīdi
LipīdiLipīdi
Lipīdi
 
10 22 populacijas
10 22 populacijas10 22 populacijas
10 22 populacijas
 
šūNu uzbūve un funkcijas
šūNu uzbūve un funkcijasšūNu uzbūve un funkcijas
šūNu uzbūve un funkcijas
 
11 35 biotehnologijas
11 35 biotehnologijas11 35 biotehnologijas
11 35 biotehnologijas
 
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
1.tēma: Dzīvo būtņu klasifikācija
 
Virusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arhejiVirusi, bakterijas un arheji
Virusi, bakterijas un arheji
 

En vedette

B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsanaB 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsanaDaina Birkenbauma
 
F 11 62 Pretestības. Transformatori.
F 11 62 Pretestības. Transformatori.F 11 62 Pretestības. Transformatori.
F 11 62 Pretestības. Transformatori.Daina Birkenbauma
 
F 11 61 Induktivitāte. Maiņstrāva
F 11 61 Induktivitāte. MaiņstrāvaF 11 61 Induktivitāte. Maiņstrāva
F 11 61 Induktivitāte. MaiņstrāvaDaina Birkenbauma
 
Fizioloģija jautājumos un atbildēs
Fizioloģija jautājumos un atbildēsFizioloģija jautājumos un atbildēs
Fizioloģija jautājumos un atbildēsAndris Ziemelis
 
Organ. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusiOrgan. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusiandrina2
 
Cilvēks un bioloģiskā daudzveidība
Cilvēks un bioloģiskā daudzveidībaCilvēks un bioloģiskā daudzveidība
Cilvēks un bioloģiskā daudzveidībaUzdevumi.lv
 
Etoloģija- dzīvnieku uzvedība
Etoloģija- dzīvnieku uzvedībaEtoloģija- dzīvnieku uzvedība
Etoloģija- dzīvnieku uzvedībaAndris Ziemelis
 
F 11 57 magnētiskā plūsma, indukcijas EDS
F 11 57 magnētiskā plūsma, indukcijas EDSF 11 57 magnētiskā plūsma, indukcijas EDS
F 11 57 magnētiskā plūsma, indukcijas EDSDaina Birkenbauma
 
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletuOrganus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletuAndris-Ziemelis
 

En vedette (20)

B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsanaB 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
B 11 22_ar_dzimumu_saist_iedzimsana
 
Cilvēka ģenētika
Cilvēka ģenētikaCilvēka ģenētika
Cilvēka ģenētika
 
B 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojumsB 11 1_atkārtojums
B 11 1_atkārtojums
 
Gēnu mijiedarbība
Gēnu mijiedarbībaGēnu mijiedarbība
Gēnu mijiedarbība
 
F 11 62 Pretestības. Transformatori.
F 11 62 Pretestības. Transformatori.F 11 62 Pretestības. Transformatori.
F 11 62 Pretestības. Transformatori.
 
Populāciju ekoloģija
Populāciju ekoloģijaPopulāciju ekoloģija
Populāciju ekoloģija
 
F 11 61 Induktivitāte. Maiņstrāva
F 11 61 Induktivitāte. MaiņstrāvaF 11 61 Induktivitāte. Maiņstrāva
F 11 61 Induktivitāte. Maiņstrāva
 
Fizioloģija jautājumos un atbildēs
Fizioloģija jautājumos un atbildēsFizioloģija jautājumos un atbildēs
Fizioloģija jautājumos un atbildēs
 
B 10 10_noteiceji
B 10 10_noteicejiB 10 10_noteiceji
B 10 10_noteiceji
 
Organ. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusiOrgan. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusi
 
Bezmugurkaulnieki 2
Bezmugurkaulnieki 2Bezmugurkaulnieki 2
Bezmugurkaulnieki 2
 
Biocenozu ekologija
Biocenozu ekologijaBiocenozu ekologija
Biocenozu ekologija
 
B 11 4_mutacijas
B 11 4_mutacijasB 11 4_mutacijas
B 11 4_mutacijas
 
Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1Bezmugurkaulnieki 1
Bezmugurkaulnieki 1
 
Cilvēks un bioloģiskā daudzveidība
Cilvēks un bioloģiskā daudzveidībaCilvēks un bioloģiskā daudzveidība
Cilvēks un bioloģiskā daudzveidība
 
Etoloģija- dzīvnieku uzvedība
Etoloģija- dzīvnieku uzvedībaEtoloģija- dzīvnieku uzvedība
Etoloģija- dzīvnieku uzvedība
 
F 11 57 magnētiskā plūsma, indukcijas EDS
F 11 57 magnētiskā plūsma, indukcijas EDSF 11 57 magnētiskā plūsma, indukcijas EDS
F 11 57 magnētiskā plūsma, indukcijas EDS
 
Mugurkaulnieki
MugurkaulniekiMugurkaulnieki
Mugurkaulnieki
 
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletuOrganus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
Organus sistēmas un pirmā tēma par skeletu
 
11 33 manjas_balsts
11 33 manjas_balsts11 33 manjas_balsts
11 33 manjas_balsts
 

Plus de biologija_11klase (9)

Biotehnoloģija
BiotehnoloģijaBiotehnoloģija
Biotehnoloģija
 
Dns un gēnu aktivitāte
Dns un gēnu aktivitāteDns un gēnu aktivitāte
Dns un gēnu aktivitāte
 
Mejoze
MejozeMejoze
Mejoze
 
Nosleguma tema fotosinteze
Nosleguma tema fotosintezeNosleguma tema fotosinteze
Nosleguma tema fotosinteze
 
šūnas elpošana
šūnas elpošanašūnas elpošana
šūnas elpošana
 
Vielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimiVielmaiņa energija un enzimi
Vielmaiņa energija un enzimi
 
Sunas membrana
Sunas membranaSunas membrana
Sunas membrana
 
Dzīvības ķīmija
Dzīvības ķīmijaDzīvības ķīmija
Dzīvības ķīmija
 
Kimijas pamati
Kimijas pamatiKimijas pamati
Kimijas pamati
 

Mendeļa iedzimstības modelis

  • 3. Gregors Mendelis • Studējis matemātiku un dabaszinības; • Bija vietējā tehnikuma skolotājs; • Pievērsās reliģiskai dzīvei – dzīvoja klosterī, kur veica eksperimentus; • Formulēja divus nozīmīgus iedzimtības likumus
  • 4. Mendeļa laikā • Pētnieki uzskatīja, ka gēni, kas nāk no tēva un mātes, bērnam nodotās 50:50 – «pazīmju sajaukšanās» • tas nozīmētu, ka jebkura pazīme būtu pusdominanta – piemēram, brūni un blondi mati izveidotu tumši blondus jeb gaiši brūnus matus.... Taču praksē tā nav, un to skaidroja ar gēnu nestabilitāti un neprognozētību; • Mendeļa likumus pieņēma tikai 20 gadus pēc viņa nāves 
  • 5. Ko tad darīja Mendelis? • Viņš veica eksperimentus, izmantojot zinātniskas metodes; • Izvēlējās modeļorganismu – Sējas zirņus; • Izvēlējās 22 sējas zirņu šķirnes; • Izmantoja tīrās līnijas – visi pēcnācēji bija savstarpēji līdzīgi un līdzīgi vecākorganismam; • Izvēlējās pētīt vienkāršas pazīmes, zirņu formu, stublāja garumu u.t.t. • Veica pazīmju statistiku, kopumā aprakstot ~ 7324 indivīdus; • Iegūtos rezultātus interpretēja ar matemātisko statistiku, un savas izjūtas – subjektivitāti apspieda, rīkojās objektīvi.
  • 7.
  • 8. Mendeļa monohibrīdā krustošana • Veica svešaputi starp indivīdiem; • Izmantoja vienu pazīmi; • Vecāku paaudzi nosauca par P paaudzi, pēcnācējus par F paaudzi; • Pēc «pazīmju sajaukšanās» teorijas vajadzētu būt, ka sakrustojot gara stublāja augu ar īsu stublāja augu, iegūtu vidēja stublāja augu; • Taču Medeļa krustojumā sanāca tā: 787/277 = 2.8 – Izmantojot 1064 indivīdus, ieguva 787 ar garu ~ 3:1 stumbru, 277 – ar īsu; • Kā arī konstatēja, ka tā pazīme, kas pazūd F1 paaudzē parādās F2 paaudzē.
  • 10.
  • 11. Ģenētikas izskaidrojums mūsdienās • Katru pazīmi nosaka 2 alēles – attiecīgā gēna, divi novietojumi (hromosomu pārī); • Šajā gadījumā šis gēns nosaka stublāja garumu; • Dominanto alēli apzīmē ar lielo burtu, tā nomāc otras alēles izpausmi; • Abas alēles atrodas homoloģiskos hromosomu pāros vienā vietā – gēnu lokusā
  • 12.
  • 13. Ģenētikas izskaidrojums mūsdienās • Mejozē I ir dalīšanās veids gan hromosomu skaits dalās uz pusi, tā laikā homoloģiskais hromosomu pāris izsķiras, un pečnācējam tiek nodota viena hromosoma, kas ir kombinācija atarp abām hriomosomām; • AA un aa ir homozigoti • AA ir dominanti homozigoti • Aa ir recesīvi homozigoti • Aa ir heterozigoti
  • 14. Fenotips un genotips • Fenotips ir gēnoma ārēja izpausme; • Ne visi gēni tiek ārēji izpausti, jo dominantie gēni tos nomāc; • Pēcnācējiem izpaudīsies, ja tie būs recesīvi homozigoti. • Genotips ir viss genoms kopumā, gan dominantās, gan recesīvās alēles.
  • 15.
  • 17.
  • 19.
  • 20. Dihibrīdā krustošana • Veica svešaputi starp indivīdiem; • Izmantoja divas pazīmi; • Izmantoja stublāja garumu un pāksts krāsu; • Zinot iepriekšminētās zināšanas par monohibrīdo krustošanos, var izvirzīt divas hipotēzes: – Ja dihibrīdie gēni ir saistīti, tad sastopami būs tikai divi genotipi – Ja nav saistīti tad četri genotipi! • Mendelis ieguva četrus genotipus ar skaldīšanos 9:3:3:1