3. Reģionālās attīstības atšķirības
Eiropas Savienībā
Latvijai ir augstākās reģionālās
attīstības atšķirības Eiropas
Savienībā
Reģionālā IKP uz 1 iedz. dispersija, %, 2007-2008
4. Reģionālās atšķirības – IKP un
nefinanšu investīcijas
Ne-finanšu investīcijas uz vienu iedz.(LVL)
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
2005 2006 2007 2008 2009
Rīga
Vidzeme
Kurzeme
Zemgale
Latgale
IKP atšķirība: 2008.g. 2,5
reizes
Nefinanšu investīcijas: 2009.g.
-3,4 reizes
Nepieciešami papildus stimuli, kas sekmētu nefinanšu
investīciju pieaugumu reģionos ārpus Rīgas
5. Atšķirīgas finanšu iespējas un
depopulācija
Iedzīvotāju ienākuma nod. uz 1
iedz. – 2010.gada starp
reģioniem atšķirība 6,6 reizes
Pēdējo 5 gadu laikā iedz.
skaits ir pieaudzis pamatā
ap Rīgu
6. ES fondu finansējums reģionos
Izmaksātais ES fondu ieguldījumu apjoms (uz 01.02.2011) sasniedz
1071,9 milj. latu, no kuriem vairāk par pusi (629,8 milj. latu jeb 58,8%)
veido aktivitāšu ar reģionāla un vietēja līmeņa ietekmi finansējums
7. ES fondu darbības programmu ieguldījumi ar
reģionāla un vietēja līmeņa ietekmi, milj. latu un
%
DP “Uzņēmējdarbības un inovācijas”
DP “Infrastruktūra un pakalpojumi”
8. ES fondu ieguldījumi ar vietēja līmeņa
ietekmi uz 1 iedz. (01.01.2007-01.02.2011),
Ls
10. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija
līdz 2030.gadam (Latvija 2030)
Policentriska
apdzīvojuma struktūra
(attīstības centri kā reģionu
izaugsmes virzītāji)
Mērķteritorijas:
Attīstības centri
Lauku teritorijas
Rīgas metropoles areāls
Baltijas jūras piekraste
Austrumu pierobeža
11. Jauna investīciju plānošanas/ atbalsta
sniegšanas sistēma teritoriju attīstībai
Pamatprincipi :
Latvija 2030 mērķteritorijas (teritoriju atbalsta pasākumi)
Pašvaldību attīstības programmas (investīciju pieprasījums)
Pakalpojumu “grozs” katram apdzīvojuma līmenim (kritēriji)
Finansējuma kvotēšana (konkurences samazināšana)
12. Atbalsta virzieni Latvija 2030 noteiktajām
reģionālās politikas mērķteritorijām
Atbalsta virzieni attīstības centriem
Atbalsta virzieni lauku teritorijai
Atbalsta virzieni Rīgas metropoles areālam
Atbalsta virzieni Baltijas jūras piekrastei
Atbalsta virzieni austrumu pierobežai
13. Atbalsta pasākums attīstības centriem
Atbalsta virzieni:
• uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība investoru piesaistei (t.sk.
industriālās teritorijas, komunikāciju attīstība, kūrortu teritoriju sakārtošana
u.c.) atbilstoši pašvaldības noteiktajai specializācijai
• publisko pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši nacionālas un
reģionālas nozīmes attīstības centru līmenim noteiktajam pakalpojumu
„grozam”
• transporta infrastruktūras attīstība, t.sk. nodrošinot pakalpojumu un
darba vietu sasniedzamību arī lauku iedzīvotājiem (t.i. vietējie autoceļi, kas ir
pašvaldību pārziņā)
Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:
Nacionālas un reģionālas nozīmes centri, kas
noteikti Latvija 2030 (t.i. republikas pilsētas un novadi,
kuros ietilpst reģionālas nozīmes centri)
14. Atbalsta pasākums lauku teritorijai
Atbalsta virzieni:
– infrastruktūras sakārtošana un pakalpojumu pieejamības
nodrošināšana atbilstoši lauku teritorijai noteiktajam pakalpojumu „grozam”
– uzņēmējdarbības konkurētspēja, produktivitāte, modernizācija,
kooperācija, stimulējot inovatīvus risinājumus un tehnoloģiju ieviešanu
ražošanā un pārstādē
– lauku ekonomikas dažādošana, sekmējot nodarbinātību laukos, attīstot
atjaunojamo energoresursu ražošanu, amatniecību, lauku tūrismu u.c.
– dabas resursu, vides, tradicionālās lauku ainavas un bioloģiskās
daudzveidības saglabāšana, integrētās augu aizsardzības ieviešanai
– vietējo rīcības grupu nostiprināšana, iesaistot tās lauku attīstības
aktivitāšu īstenošanā (LEADER pieejas turpināšana)
Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām::
Novadi, kuros neietilpst nacionālas vai reģionālas nozīmes centrs un novadu, kuros
ietilpst nacionālas vai reģionālas nozīmes centrs, teritorija ārpus attīstības centra
15. Atbalsta pasākums Rīgas metropoles areālam
Atbalsta virzieni:
• Rīgas pilsētas un Pierīgas transporta infrastruktūras,
sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana
• kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšana
• kultūras mantojuma, kultūras un tūrisma infrastruktūras
attīstība
• radošas vides veidošana – radošo kvartālu attīstība
Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:
Rīgas pilsēta un Pierīgas pašvaldības
(Rīgas metropoles areālā ietilpstošās pašvaldības)
16. Atbalsta pasākums Baltijas jūras piekrastei
Atbalsta virzieni:
• atbalsts piekrastes biznesa infrastruktūrai, mazinot
sezonalitātes ietekmi uz teritorijas ekonomiku;
• mazo ostu un piestātņu attīstīšana;
• veselības tūrisma attīstīšana, aktivizējot kūrortresursu
izmantošanu;
• atjaunojamo energoresursu izmantošana (vēja enerģija,
pilotprojekti jūras resursu izmantošanā);
• vides kvalitātes uzlabošana – klimata pārmaiņu seku mīkstināšana
jūras krastā un upju ietekās, Baltijas jūras un piekrastes piesārņojuma
mazināšana;
• kuģošanas drošības uzlabošanas pasākumi.
Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:
Republikas pilsētas un novadi, kuru administratīvās teritorijas
robežojas ar Baltijas jūru
17. Atbalsta pasākums Austrumu pierobežai
Atbalsta virzieni:
• transporta infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija tranzīta
veicināšanai caur austrumu pierobežu (pašvaldību ceļi un ielas, kas
ir daļa no robežšķērsošanas infrastruktūras, dzelzceļa infrastruktūra
(piemēram, stacijas), ja tā ir pašvaldības pārziņā)
• loģistikas kompleksu un citu ar tranzītu saistīto
pakalpojumu un objektu attīstība
Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:
Krievijas un Baltkrievijas pierobežas
pašvaldības
19. Pašvaldību investīciju pieprasījuma
apzināšana
• Uzņēmējdarbība
Finansējums uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai investoru
piesaistei (vietējo un ārvalstu)
• Pakalpojumi
Vajadzības, kas izriet no pakalpojumu „groza”
• Ceļi
Nepieciešamība rekonstruēt/izbūvēt pašvaldību ceļus, kas
nodrošina attīstības centru sasniedzamību
• Citi gadījumi
Papildus specifiskās vajadzības austrumu pierobežā (transporta
infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur
austrumu pierobežu, loģistikas kompleksu attīstība u.tml.)
20. I Kvotēšana - principi kvotu
aprēķināšanai
1. Finansējuma sadale pa teritorijām, mazinot
reģionālās attīstības atšķirības
2. Finansējuma koncentrācija attīstības
centros
21. II Kvotēšana - principi un rādītāji
1. Finansējuma sadale pa reģioniem, mazinot reģionālās
attīstības atšķirības
• IKP uz 1 iedzīvotāju plānošanas reģionos
• Nodokļu ieņēmumi pašvaldības budžetā uz 1 iedzīvotāju (lielākas
investīcijas pašvaldībām, kurām ir mazāki pašu rīcībā esošie resursi)
1. Finansējuma koncentrācija attīstības centros
• Iedzīvotāju skaits pašvaldībā no reģiona iedzīvotāju kopskaita (nauda
seko iedzīvotājam)
• Pilsētu iedzīvotāju īpatsvars pašvaldībā no reģiona iedzīvotāju
kopskaita (lielāki ieguldījumi attīstības centros kā teritoriju attīstības
virzītājspēkos)
• Pašvaldību ceļu tīkla kopgarums (lielāki ieguldījumi teritorijās, kurās ir jāuztur
lielāks ceļu tīkls)
22. III Kvotēšana – aprēķins
1.variants
1.solī (reģionu līmenis): IKP uz vienu iedzīvotāju
2.solī (pašvaldību līmenis):
• nodokļu ieņēmumi pašvaldības budžetā uz vienu iedzīvotāju
• pašvaldības iedzīvotāju skaita īpatsvars no reģiona iedzīvotāju kopskaita
• pilsētu iedzīvotāju īpatsvars pašvaldībā no reģiona pilsētu iedzīvotāju kopskaita
2.variants
1.solī (reģionu līmenis): IKP uz vienu iedzīvotāju
2.solī (pašvaldību līmenis):
• nodokļu ieņēmumi pašvaldības budžetā uz vienu iedzīvotāju
• pašvaldības iedzīvotāju skaita īpatsvars no reģiona iedzīvotāju kopskaita
• pilsētu iedzīvotāju īpatsvars pašvaldībā no reģiona pilsētu iedzīvotāju kopskaita
• pašvaldības ceļu tīkla kopgarums