1. “VIRTUĀLĀS KLASES”
IZMANTOŠANAS IESPĒJAS
MŪŢIZGLĪTĪBĀ
Gatis Šeršņevs

2. PAR PĒTĪJUMU
Pētījuma mērķis:
Noskaidrot tiešsaistes nodarbību virtuālajā klasē kā
tālmācības realizācijas veida priekšrocības,
trūkumus, attīstības perspektīvas un pielietojumu
mūžizglītībā.
Pētījuma priekšmets:
Ekspertu un skolotāju viedoklis par tiešsaistes
nodarbībām virtuālajā klasē kā tālmācības veidu, tā
priekšrocībām un trūkumiem, kā arī izmantošanas
perspektīvām, īstenojot dažādas izglītības
programmas.

3. PAR PĒTĪJUMU
 Aptauja ar 94 «Virtuālās klases»
dalībniekiem
 Četras ekspertu intervijas ar «Virtuālās
klases» dalībniekiem
 Norises laikas Laika posmā no
2012.g. 5. – 13. februārim

4. PĒTĪJUMA REZULTĀTI

5. RESPONDENTU VECUMS

6. RESPONDENTU NODARBOŠANĀS

7. KĀDOS KURSOS PIEDALĪJUŠIES

8. GALVENĀS PROBLĒMAS

9. VAI ŠĀDU MĀCĪBU VEIDU IZVĒLĒSIETIES ARĪ
TURPMĀK?

10. VIRTUĀLĀS KLASES PIEMĒROTĪBA

11. Virtuālās klases Virtuālās klases trūkumi
priekšrocības
Taupa laika resursus, jo nav Dalībnieku datoriem jābūt
jānokļūst līdz nodarbību vietai sagatavotiem virtuālās klases
Taupa finanšu līdzekļu sesijai un dalībniekiem jāzina visi
Nodarbību iespējams ierakstīt un nosacījumi, lai tiešsaistes sesija
skatīt atkārtot varētu notikt sekmīgi
Mācības iespējams savienot ar Nepieciešams kvalitatīvs interneta
darbu pieslēgums
Iespēja piesaistīt pasniedzējus, Tiešā kontakta trūkums ar citiem
kas ģeogrāfiski atrodas tālu dalībniekiem
Iespēja dažādot mācību veidus Nepieciešamas labas iemaņas
Labs veids kā iesaistīt mācību darbā ar datoru
procesā cilvēkus ar kustību Nepieciešama motivācija un
traucējumiem patstāvīga darba prasmes

12. SECINĀJUMI
 Lielākā daļa aptaujas respondentu 82%, atzina, ka „Virtuālo
klasi” kā tālmācības veidu būtu gatavi izmantot atkārtoti, no
kuriem daļa vēlas apgūt iemaņas un prasmes, kas ļautu
pašiem vadīt šāda veida nodarbības, kas liecina, ka
nepieciešams palielināt un paplašināt piedāvājumu.
 „Virtuālās klases” dalībnieki un eksperti norāda, ka
„Virtuālās klasi” var izmantot dažādos formālās un neformālās
izglītības veidos, tai skaitā pedagogu tālākizglītības kursiem,
tādējādi risinot kursu pieejamības problēmu, kas tiek uzsvērta
kā problēma un tiek akcentēta citos pētījumos.
 Augstākā izglītība, pieaugušo izglītībā un mājmācība ir tie
izglītības līmeņi, kur „Virtuālās klases” pielietojums tika
visaugstāk novērtēts aptaujas respondentu vidū. Īpaši tiek
akcentēta šī tālmācības veida piemērotība cilvēkiem, kam
dažādu iemeslu dēļ nav iespējas piedalīties klātienes
mācībās.

13. SECINĀJUMI
 Pedagogu un ekspertu viedokļi ļauj secināt, ka mācības
„Virtuālajā klasē” būs sekmīgas, ja izpildīsies šādi
priekšnosacījumi:
 noteikta aprīkojuma un stabila interneta pieejamība;
 nodarbību vadītāja pieredze un prasme komunicēt ar
auditoriju;
 nodarbību rūpīga plānošana;
 pamatiemaņas darbā ar datoru;
 laba instrukcija par „Virtuālās klases” programmatūru.
 Pētījumā iegūtie viedokļi ļauj secināt, ka „Virtuālā
klase” var tik izmantota gan kā autonoms tālmācības
veids, gan kā papildus aktivitāte, piemēram,
konsultācijas, semināri, projektu darbs u.c.

14. IEROSINĀJUMI
 „Virtuālās klases” īstenotājiem jāinformē pēc iespējas plašāka
sabiedrība par „Virtuālās klases” izmantošanas iespējām.
 Institūcijām, kas atbildīgas par mūžizglītības programmu
finansēšanu, vajadzētu radīt apstākļus, kas veicina kursu
piedāvājuma paplašināšanu, izmantojot „Virtuālo klasi” kā
tālmācības realizācijas veidu. Viens no variantiem, kā to
īstenot ir iekļaut šo vedu, izsludinot dažādus konkursus.
 Nepieciešami papildus eksperimenti un pētījumi par „Virtuālās
klases” izmantošanas iespējām formālajā izglītībā. Tie būtu
veicami, gan vidusskolas vecākajās klasēs, gan augstskolās.
 Ar „Virtuālās klases” palīdzību augstskolas var piesaistīt
vieslektorus, tai skaitā ārzemju, kā arī organizēt tiešsaistes
nodarbības grupām, kas mācās neklātienē.
 „Virtuālā klase” var būt efektīvs veids ar kura palīdzību
pedagogi var iegūt vai uzlabot, piemēram angļu valodas
zināšanas.

15. Paldies par uzmanību!