1. Zelta rudens Nakts melnu apmetni klāj,rotātu zvaigžņu dzirkstīm,Vējš miglas mēteli vērpjpūkainiem mēness pirkstiem.Dus pelēks akmens,kritušām lapām sedzies,Debesīs gājputni kliedz,mežs kļavlapu sārtā dedzis.Ābele, augļiem pilna,rudenim pretim smaida.Dobē zied mārtiņroze,sudraba salnu gaida/M.Fidrihsone/

3. Nāk rudens apgleznot Latviju.

4. Kad slapjās ielās rudens aukaKā dzirkstis kļavu lapas nes,Par tavu rudenīgo laimiUn savu mieru baidos es...Iet meitene ar mārtiņrozēm ,Zib laka kurpes spīdīgās,Zem kājām lapas čaukst:-Jel neej!-Bet neklausa tām spītīgā.Iet meitene ar mārtiņrozēm,Pūš auka palsā apmetnī,Zem kājām asfalts dun:-Jel neej!-Bet nesadzird to apmātā.Iet meitene ar mārtiņrozēm,Sīks lietus liepās čubinās,Čukst lāses lūdzoši:-Jel neej!-Bet viņu nepielabināt.Iet meitene ar mārtiņrozēm,Kā savā laikā gāju es,Un slapjās ielās rudens aukaKā dzirkstis kļavu lapas nes./Ārija Elksne/

5. Lapas dzeltenas !