SlideShare une entreprise Scribd logo
1  sur  57
INTERREG projekts
         Nr. LLIII-194
     „Radošo industriju
      attīstība Latvijas-
    Lietuvas pierobežas
           reģionos”




                Robežpārkāpēji:
radošo industriju mainīgai koncepts
              un loma


                           Dace Melbārde
     Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore
Kas ir radošums?
Radošums
 Radošums jeb kreativitāte aplūkojama no trim aspektiem:
- kā personības īpašība (oriģinalitāte, novatorisms, antikonformisms, drosme u.c)
- kā process (radoša intuīcija, bagāta fantāzija, diverģentā domāšana, iedvesma,
  psihes plastiskums, zemapziņas un virsapziņas darbība)
- kā produkts (novatorisms un sabiedriskais nozīmīgums)
                                                                            Prof. Rita Bebre


 ... starp 3 un 5 gadiem radošums ir lielākajai daļai bērnu. Vēlāk tas saglabājas
  tikai nelielai daļai. Radošuma augsto līmeni agrā bērnībā saista ar smadzeņu
  lielo pusložu attīstības un nobriešanas likumsakarībām, jo pirmā nobriest labā
  smadzeņu puslode, kuras aktivitātes ir saistītas ar telpisko vairākdimensiju
  uztveri, kas raksturīga radošumam, vēlāk kreisā, kuras funkcijas ir lineārā
  loģisko un analītisko darbību veikšana. Iespējams, ka audzināšana, kas vērsta uz
  loģisko un analītisko darbību veikšanas attīstīšanu, ierobežo kreativitāti.
                                                           Biologa skatījumu uz kreativitāti
Latvijas Valsts kultūrpolitikas
  vadlīnijas “Nacionāla valsts”
Radošums – iedzimta un izkopta indivīda īpašība/spēja
 radīt oriģinālas un jaunas nozīmes un tēlus. Radošā
 darbība palīdz atklāt jaunas iespējas un formas labākiem
 kopā dzīvošanas un darbības modeļiem, piemēroties
 jauniem apstākļiem un pārveidot esamību ar radošās
 iztēles un iniciatīvas palīdzību. Radošums attiecināms ne
 tikai uz jaunu mākslas priekšmetu vai stilu radīšanu, bet
 uz problēmu risināšanu jebkurā iespējamā jomā.
What is creativity?
 ... we are all, or can be, creative to a lesser or greater
  degree if we are given the opportunity.

 Four characteristics of creativity
1 always involve thinking or behaving imaginatively
2 overall this imaginative activity is purposeful: that is, it is
   directed to achieving an objective
3 these processes must generate something original
4 the outcome must be of value in relation to the objective

UK’s National Curriculum
Kāpēc radošums?
Būt vai nebūt?
Neērtā patiesība un Muļķu
          laikmets
http://www.traileraddict.com/trailer/a
n-inconvenient-truth/trailer
http://www.spannerfilms.net/films/ag
eofstupid
“Reģioni 2020”
galvenie
izaicinājumi
Globalizācija
Demogrāfiskās izmaiņas
Klimata pārmaiņas
Droši, ilgtspējīgi, konkurētspējīgi
enerģijas avoti
"Look  into the toolbox -
creativity is the only tool we
have left ...
and it's important
to see it in the round:
creativity is a new drug, or
a better engine for cars - we
shouldn't get trapped in a
narrow definition."
   (Lord David Puttnam).
Mainīgie koncepti
 Radošums -      Radošums -        Radošums-
  mākslas                            mākslas,
                 Mākslas un
                               radošās industrijas,
                 kultūras un
                   radošās      radošā ekonomika,
                               radošā šķira, radošās
                 industrijas      pilsētas, radošie
                                  reģioni, radošās
                                 kopienas, radošās
                                  nācijas, radošais
                                darba spēks, radoša
                                     pārvaldība
                  20./21.gs
 20.gs II puse      mija             2011.g.
Radošais laikmets?
The future of global
business belongs to the
right-brainers
Radošā Eiropa
“Eiropas konkurētspējas un nodarbinātības
stimulēšana,
it īpaši šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā,
pieprasa jaunas
idejas un progresīvu domāšanu.”

“Radošumu var uzskatīt par
inovācijas galveno avotu – tā radošas
idejas pārvērš produktos vai pakalpojumos.
Radošums ir iesaistīts vienmēr,
kad inovācijas rezultātā tiek
gūti ekonomiski rezultāti.”

D. Hūbnere – “Ekonomisko pārmaiņu reģioni”,
2009. gads.
Radošā nācija
“... nenovēršamās globālās tendences     “Mūsu galvenais kapitāls ir cilvēki
– mūsu sabiedrība noveco, globālā        – viņu spējas, zināšanas un
ekonomika mainās un kļūst visaptveroši   talanti.
inovatīva, publiskās pārvaldības         Mūsu kapitāls ir Latvijas daba, vide
ierastas formas pārdzīvo dziļas          un telpa. Arī kultūras mantojums
izmaiņas, bet enerģijas resursu cenas    un radošums, spēja sadarboties un
un pieejamība lielā mērā sāk noteikt     kopā izdarīt to, ko nav iespējams
sabiedrības dzīvi jau mājsaimniecību     paveikt katram atsevišķi, ir mūsu
līmenī.”                                 kapitāls un izaugsmes resurss.”
Creative Britain: New Talents
    for the New Economy

 Creativity is at the heart of
  British culture – a defining
  feature of our national
  identity.
 Our aim is to improve the
  quality of life for all through
  cultural and sporting
  activities, support the pursuit
  of excellence, and champion
  the tourism, creative and
  leisure industries.
 Promoting Britain as the
  world‟s creative hub
Creative Britain - creative regions - creative cities -
       creative businesses - creative careers -
                 creative individuals

The vision is of a Britain in ten years‟ time where the local
economies in our biggest cities are driven by creativity, where
there is a much expanded range of creative job opportunities in
every region with clear routes into creative careers from local
schools and colleges, and where every young person believes they
have a real choice to use their talents in a creative capacity. It is a
vision of creativity as the engine of economic growth for towns, cities
and regions. It‟s also a vision of dynamic, innovative, successful
creative businesses providing prosperity and fulfilling job
opportunities right across the country.
Radošās pilsētas
Radoša pilsēta: valdošā
   urbānās attīstības paradigma 21.gs
 Radoša pilsēta: vieta,
  kur radoši dzīvot un
  strādāt kopā, risinot
  21.gs globālos
  izaicinājumus


• Visi cilvēki, lielākā vai
mazākā pakāpē, var būt
radoši savas pilsētas
veidotāji, ja viņiem tiek
dota iespēja un radīti
atbilstoši apstākļi
2 radošās pilsētas attīstības
               stratēģijas
1.stratēģija – mērķtiecīga “radošās
šķiras veidošana” – pilsētas
avangards un pārmaiņu katalizators




                                      2.stratēģija – radošums kā laterāla un
                                      horizontāla domāšana, kas caurauž visas
                                      pilsētas attīstības jomas
http://creativecities.british
  council.org/
Radošie indivīdi
Employment Prospects


 60% of the jobs kids
  in school today will
 do have not yet been
 invented




    Creative Partnerships London East
    Raw Skills Dance project
    Photographer: Dee Conway
Not job
seekers but
job creators
Kas ir radošās industrijas?
Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas
           2006 -2015
 Radošās industrijas – aktivitātes, kuru izcelsme balstās
  indivīda radošajā darbībā, prasmēs un talantā un kurām,
  radot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls
  veidot produktus ar augstu pievienoto vērtību.

 Tās aptver arhitektūru, reklāmu, mākslas un kultūras
  industrijas, dizainu (ieskaitot modi, grafisko dizainu un
  lietišķo mākslu), filmu, datorspēles un interaktīvās
  programmatūras, mūziku, jaunos medijus, izdevējdarbību,
  radio un televīziju.
Pētījums Kultūras ekonomika Eiropā
 Radošo industriju nozaru apgrozījums ES 2003 - 654
   miljardi EUR.
(salīdzinājumam: IKT ražotāju apgrozījums 2003 - 541
   mljr. EUR)
 nodarbinātība 2002-2004 pieauga par +1.85%,
(kopējā nodarbinātība ES kritās)
 sektora ieguldījums 2003.g - 2.6% no ES IKP
(salīdzinājumam: nekustamā īpašuma tirgus – 2.1%;
     pārtikas un dzērienu rūpniecība – 1.9%;
     tekstilrūpniecība – 0.5%)

 Latvijā
    2004.g. radošo industriju sektorā 3,2 %
      nodarbināto,
    2003.g. sektora ieguldījums ir 1,8% no IKP
Inovāciju dzinējspēks
Restrukturē vai pievieno vērtību
„tradicionālajām industrijām‟
Nozīmīga lomu vēsturisko vietu
reģenerācijā un atjaunošanā
Ilgtspējīga ražošana
KULTŪRAS SEKTORA EKONOMISKĀ NOZĪME UN
            IETEKME LATVIJĀ
Tiešā ekonomiskā ietekme
 1,79%. nodarbinātie no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem
 2006.gadā - ieņēmumi - 96 368 245 Ls 2006.gadā.
Netiešā ekonomiskā ietekme
 Ar kultūras pakalpojumu starpniecību dažādās ekonomikas nozarēs
  2006. gadā radīti papildu ieņēmumi 39 855 608 latu apmērā
Izraisītā ekonomiskā ietekme
 2006.gadā 1 lats valsts un pašvaldību finansējuma piesaistījis 0,21 latu no
  citiem avotiem jeb valsts un pašvaldību finansējuma izraisītais efekts ir
  1,21
 Darba vieta kultūras sektorā 2006.gadā radīja valstī kopumā 1,71 darba
  vietas
 Apvienotās karalistes Dizaina padome ir izpētījusi, ka
  katras 100 mārciņas, ko uzņēmums investē dizainā
  palielina tā apgrozījumu par 225 marciņām un tā peļņu par
  83 marciņām.

 NESTA: uzņēmumi, kas izmanto 2x vairāk radošos
  līdzekļus (ne tikai dizainu) ir 25% inovatīvāks nekā cita
  vidusmēra firma
John Howkin „The Creative Economy”
  “Cilvēki, kam pieder idejas, ir kļuvuši daudz
  spēcīgāki nekā cilvēki, kas strādā ar
  mašīnām, un daudzos gadījumos - varenāki
  par tiem, kam pieder mašīnas.”
RI – lokāli sakņotas, bet globāli
saistītas
I created this...
Galvenie priekšnoteikumi radošuma
 ietekmes palielināšanai ekonomikā un
          publiskajā pārvaldē
•Radošuma atraisīšana izglītības procesā no pirmsskolas
izglītības līdz pieaugušo izglītībai

•Daudzveidības uzturēšana, izkopšana un novērtēšana

•Veicinošs politiskais ietvars

• Radoša sadarbība:
- Strapnozaru, starpsektoru partnerības, tīkli un aģentūras
- Pārrobežu sadarbība
Atraisiet radošumu izglītības procesā no
 pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo
 izglītībai
What are the skills necessary
                                  -    Thinking imaginatively/ lots of
to succeed in the 21st                ideas
Century?                          -    Taking confident decisions
                                  -    Taking and managing risks
                                  -    Asking challenging questions
                                  -    Transferring knowledge/skills into
                                      new settings
                                  -    Emotionally literate/ working
                                      effectively in teams
                                  -    Spotting surprises
                                  -    Persistence/resilience
                                  -    Reflecting critically




                                Creative Partnerships Slough
                                Montem School project
                                Photographer: Lesley Young
Radošā daudzveidība:
valodu un identitāšu plurālisms
21.gs spilgtākā iezīme
Veidojiet starpnozarisku,
      starpsektorālu
   publisko politiku un
  iesaistiet tajā galvenos
       RI spēlētājus




Creative Britain: New Talents for the New
                  Economy
Organizējiet plašākas sadarbības un tīklošanās
iespējas, veidojot daudzfunkcionālas
radošās izaugsmes un radošā
kopdarba vietas
HUB/co-working - jauna kopā strādāšana kultūra
Birojnīca
http://www.biro.lv/
Kultūras institūcijas – radošuma
brokeri
Radošā Baltija?
INTERREG projekts
             Nr. LLIII-194
         „Radošo industriju
          attīstība Latvijas-
        Lietuvas pierobežas
               reģionos”




Paldies!
Vairāk informācijas: http://www.creativeeconomy.lv/


Kontakti
Dace Melbarde
KNMC
E-pasts: dace.melbarde@knmc.gov.lv

Contenu connexe

Plus de karlis133

Liara ozola prezentacija par-izglitibu
Liara ozola   prezentacija par-izglitibuLiara ozola   prezentacija par-izglitibu
Liara ozola prezentacija par-izglitibukarlis133
 
Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).
    Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).       Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).
Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris). karlis133
 
Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).
Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).   Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).
Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris). karlis133
 
Elina dobele liepaja zo-fa
Elina dobele   liepaja zo-faElina dobele   liepaja zo-fa
Elina dobele liepaja zo-fakarlis133
 
Aija freimane liepaja-konf
Aija freimane   liepaja-konfAija freimane   liepaja-konf
Aija freimane liepaja-konfkarlis133
 
Liene kupla creative andrejsala present
Liene kupla   creative andrejsala presentLiene kupla   creative andrejsala present
Liene kupla creative andrejsala presentkarlis133
 
Kristine abolina liepaja radosums
Kristine abolina liepaja radosumsKristine abolina liepaja radosums
Kristine abolina liepaja radosumskarlis133
 

Plus de karlis133 (7)

Liara ozola prezentacija par-izglitibu
Liara ozola   prezentacija par-izglitibuLiara ozola   prezentacija par-izglitibu
Liara ozola prezentacija par-izglitibu
 
Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).
    Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).       Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).
Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).
 
Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).
Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).   Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).
Saulius Jusionis (Arhitekts, Interjera dizaineris).
 
Elina dobele liepaja zo-fa
Elina dobele   liepaja zo-faElina dobele   liepaja zo-fa
Elina dobele liepaja zo-fa
 
Aija freimane liepaja-konf
Aija freimane   liepaja-konfAija freimane   liepaja-konf
Aija freimane liepaja-konf
 
Liene kupla creative andrejsala present
Liene kupla   creative andrejsala presentLiene kupla   creative andrejsala present
Liene kupla creative andrejsala present
 
Kristine abolina liepaja radosums
Kristine abolina liepaja radosumsKristine abolina liepaja radosums
Kristine abolina liepaja radosums
 

Dace Melbārde (Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore)

  • 1. INTERREG projekts Nr. LLIII-194 „Radošo industriju attīstība Latvijas- Lietuvas pierobežas reģionos” Robežpārkāpēji: radošo industriju mainīgai koncepts un loma Dace Melbārde Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore
  • 3. Radošums  Radošums jeb kreativitāte aplūkojama no trim aspektiem: - kā personības īpašība (oriģinalitāte, novatorisms, antikonformisms, drosme u.c) - kā process (radoša intuīcija, bagāta fantāzija, diverģentā domāšana, iedvesma, psihes plastiskums, zemapziņas un virsapziņas darbība) - kā produkts (novatorisms un sabiedriskais nozīmīgums) Prof. Rita Bebre  ... starp 3 un 5 gadiem radošums ir lielākajai daļai bērnu. Vēlāk tas saglabājas tikai nelielai daļai. Radošuma augsto līmeni agrā bērnībā saista ar smadzeņu lielo pusložu attīstības un nobriešanas likumsakarībām, jo pirmā nobriest labā smadzeņu puslode, kuras aktivitātes ir saistītas ar telpisko vairākdimensiju uztveri, kas raksturīga radošumam, vēlāk kreisā, kuras funkcijas ir lineārā loģisko un analītisko darbību veikšana. Iespējams, ka audzināšana, kas vērsta uz loģisko un analītisko darbību veikšanas attīstīšanu, ierobežo kreativitāti. Biologa skatījumu uz kreativitāti
  • 4. Latvijas Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas “Nacionāla valsts” Radošums – iedzimta un izkopta indivīda īpašība/spēja radīt oriģinālas un jaunas nozīmes un tēlus. Radošā darbība palīdz atklāt jaunas iespējas un formas labākiem kopā dzīvošanas un darbības modeļiem, piemēroties jauniem apstākļiem un pārveidot esamību ar radošās iztēles un iniciatīvas palīdzību. Radošums attiecināms ne tikai uz jaunu mākslas priekšmetu vai stilu radīšanu, bet uz problēmu risināšanu jebkurā iespējamā jomā.
  • 5. What is creativity?  ... we are all, or can be, creative to a lesser or greater degree if we are given the opportunity.  Four characteristics of creativity 1 always involve thinking or behaving imaginatively 2 overall this imaginative activity is purposeful: that is, it is directed to achieving an objective 3 these processes must generate something original 4 the outcome must be of value in relation to the objective UK’s National Curriculum
  • 8. Neērtā patiesība un Muļķu laikmets http://www.traileraddict.com/trailer/a n-inconvenient-truth/trailer http://www.spannerfilms.net/films/ag eofstupid
  • 9. “Reģioni 2020” galvenie izaicinājumi Globalizācija Demogrāfiskās izmaiņas Klimata pārmaiņas Droši, ilgtspējīgi, konkurētspējīgi enerģijas avoti
  • 10. "Look into the toolbox - creativity is the only tool we have left ... and it's important to see it in the round: creativity is a new drug, or a better engine for cars - we shouldn't get trapped in a narrow definition." (Lord David Puttnam).
  • 11. Mainīgie koncepti Radošums - Radošums - Radošums- mākslas mākslas, Mākslas un radošās industrijas, kultūras un radošās radošā ekonomika, radošā šķira, radošās industrijas pilsētas, radošie reģioni, radošās kopienas, radošās nācijas, radošais darba spēks, radoša pārvaldība 20./21.gs 20.gs II puse mija 2011.g.
  • 13. The future of global business belongs to the right-brainers
  • 15. “Eiropas konkurētspējas un nodarbinātības stimulēšana, it īpaši šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, pieprasa jaunas idejas un progresīvu domāšanu.” “Radošumu var uzskatīt par inovācijas galveno avotu – tā radošas idejas pārvērš produktos vai pakalpojumos. Radošums ir iesaistīts vienmēr, kad inovācijas rezultātā tiek gūti ekonomiski rezultāti.” D. Hūbnere – “Ekonomisko pārmaiņu reģioni”, 2009. gads.
  • 16.
  • 18. “... nenovēršamās globālās tendences “Mūsu galvenais kapitāls ir cilvēki – mūsu sabiedrība noveco, globālā – viņu spējas, zināšanas un ekonomika mainās un kļūst visaptveroši talanti. inovatīva, publiskās pārvaldības Mūsu kapitāls ir Latvijas daba, vide ierastas formas pārdzīvo dziļas un telpa. Arī kultūras mantojums izmaiņas, bet enerģijas resursu cenas un radošums, spēja sadarboties un un pieejamība lielā mērā sāk noteikt kopā izdarīt to, ko nav iespējams sabiedrības dzīvi jau mājsaimniecību paveikt katram atsevišķi, ir mūsu līmenī.” kapitāls un izaugsmes resurss.”
  • 19. Creative Britain: New Talents for the New Economy  Creativity is at the heart of British culture – a defining feature of our national identity.  Our aim is to improve the quality of life for all through cultural and sporting activities, support the pursuit of excellence, and champion the tourism, creative and leisure industries.  Promoting Britain as the world‟s creative hub
  • 20. Creative Britain - creative regions - creative cities - creative businesses - creative careers - creative individuals The vision is of a Britain in ten years‟ time where the local economies in our biggest cities are driven by creativity, where there is a much expanded range of creative job opportunities in every region with clear routes into creative careers from local schools and colleges, and where every young person believes they have a real choice to use their talents in a creative capacity. It is a vision of creativity as the engine of economic growth for towns, cities and regions. It‟s also a vision of dynamic, innovative, successful creative businesses providing prosperity and fulfilling job opportunities right across the country.
  • 22. Radoša pilsēta: valdošā urbānās attīstības paradigma 21.gs  Radoša pilsēta: vieta, kur radoši dzīvot un strādāt kopā, risinot 21.gs globālos izaicinājumus • Visi cilvēki, lielākā vai mazākā pakāpē, var būt radoši savas pilsētas veidotāji, ja viņiem tiek dota iespēja un radīti atbilstoši apstākļi
  • 23. 2 radošās pilsētas attīstības stratēģijas 1.stratēģija – mērķtiecīga “radošās šķiras veidošana” – pilsētas avangards un pārmaiņu katalizators 2.stratēģija – radošums kā laterāla un horizontāla domāšana, kas caurauž visas pilsētas attīstības jomas
  • 26. Employment Prospects  60% of the jobs kids in school today will do have not yet been invented Creative Partnerships London East Raw Skills Dance project Photographer: Dee Conway
  • 28. Kas ir radošās industrijas?
  • 29. Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006 -2015  Radošās industrijas – aktivitātes, kuru izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā, prasmēs un talantā un kurām, radot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls veidot produktus ar augstu pievienoto vērtību.  Tās aptver arhitektūru, reklāmu, mākslas un kultūras industrijas, dizainu (ieskaitot modi, grafisko dizainu un lietišķo mākslu), filmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, mūziku, jaunos medijus, izdevējdarbību, radio un televīziju.
  • 30.
  • 31.
  • 32. Pētījums Kultūras ekonomika Eiropā  Radošo industriju nozaru apgrozījums ES 2003 - 654 miljardi EUR. (salīdzinājumam: IKT ražotāju apgrozījums 2003 - 541 mljr. EUR)  nodarbinātība 2002-2004 pieauga par +1.85%, (kopējā nodarbinātība ES kritās)  sektora ieguldījums 2003.g - 2.6% no ES IKP (salīdzinājumam: nekustamā īpašuma tirgus – 2.1%; pārtikas un dzērienu rūpniecība – 1.9%; tekstilrūpniecība – 0.5%)  Latvijā  2004.g. radošo industriju sektorā 3,2 % nodarbināto,  2003.g. sektora ieguldījums ir 1,8% no IKP
  • 34. Restrukturē vai pievieno vērtību „tradicionālajām industrijām‟
  • 35. Nozīmīga lomu vēsturisko vietu reģenerācijā un atjaunošanā
  • 37. KULTŪRAS SEKTORA EKONOMISKĀ NOZĪME UN IETEKME LATVIJĀ Tiešā ekonomiskā ietekme  1,79%. nodarbinātie no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem  2006.gadā - ieņēmumi - 96 368 245 Ls 2006.gadā. Netiešā ekonomiskā ietekme  Ar kultūras pakalpojumu starpniecību dažādās ekonomikas nozarēs 2006. gadā radīti papildu ieņēmumi 39 855 608 latu apmērā Izraisītā ekonomiskā ietekme  2006.gadā 1 lats valsts un pašvaldību finansējuma piesaistījis 0,21 latu no citiem avotiem jeb valsts un pašvaldību finansējuma izraisītais efekts ir 1,21  Darba vieta kultūras sektorā 2006.gadā radīja valstī kopumā 1,71 darba vietas
  • 38.  Apvienotās karalistes Dizaina padome ir izpētījusi, ka katras 100 mārciņas, ko uzņēmums investē dizainā palielina tā apgrozījumu par 225 marciņām un tā peļņu par 83 marciņām.  NESTA: uzņēmumi, kas izmanto 2x vairāk radošos līdzekļus (ne tikai dizainu) ir 25% inovatīvāks nekā cita vidusmēra firma
  • 39.
  • 40. John Howkin „The Creative Economy” “Cilvēki, kam pieder idejas, ir kļuvuši daudz spēcīgāki nekā cilvēki, kas strādā ar mašīnām, un daudzos gadījumos - varenāki par tiem, kam pieder mašīnas.”
  • 41.
  • 42. RI – lokāli sakņotas, bet globāli saistītas
  • 44. Galvenie priekšnoteikumi radošuma ietekmes palielināšanai ekonomikā un publiskajā pārvaldē •Radošuma atraisīšana izglītības procesā no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai •Daudzveidības uzturēšana, izkopšana un novērtēšana •Veicinošs politiskais ietvars • Radoša sadarbība: - Strapnozaru, starpsektoru partnerības, tīkli un aģentūras - Pārrobežu sadarbība
  • 45. Atraisiet radošumu izglītības procesā no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai
  • 46. What are the skills necessary - Thinking imaginatively/ lots of to succeed in the 21st ideas Century? - Taking confident decisions - Taking and managing risks - Asking challenging questions - Transferring knowledge/skills into new settings - Emotionally literate/ working effectively in teams - Spotting surprises - Persistence/resilience - Reflecting critically Creative Partnerships Slough Montem School project Photographer: Lesley Young
  • 47.
  • 48. Radošā daudzveidība: valodu un identitāšu plurālisms 21.gs spilgtākā iezīme
  • 49. Veidojiet starpnozarisku, starpsektorālu publisko politiku un iesaistiet tajā galvenos RI spēlētājus Creative Britain: New Talents for the New Economy
  • 50.
  • 51. Organizējiet plašākas sadarbības un tīklošanās iespējas, veidojot daudzfunkcionālas radošās izaugsmes un radošā kopdarba vietas
  • 52. HUB/co-working - jauna kopā strādāšana kultūra
  • 54. Kultūras institūcijas – radošuma brokeri
  • 55.
  • 57. INTERREG projekts Nr. LLIII-194 „Radošo industriju attīstība Latvijas- Lietuvas pierobežas reģionos” Paldies! Vairāk informācijas: http://www.creativeeconomy.lv/ Kontakti Dace Melbarde KNMC E-pasts: dace.melbarde@knmc.gov.lv