1. Mūžizglītība – iespēja
cilvēka, kopienas un sabiedrības
attīstībai
Brigita Baltača
Līvāni, 27.01.12
1

2. Zināšanu sabiedrība
Cilvēku sociālo attiecību sistēma, kura
nodrošina augstu inovāciju pakāpi un,
kur katrs indivīds spēj panākt augstu
līdzdalības pakāpi, pastāvīgi apgūstot,
izmantojot un radot jaunas zināšanas
savai un sabiedrības labklājībai.
2

3. Mūžizglītības pamatnostādnes
2007-2013
Ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt izglītību
mūža garumā atbilstoši iedzīvotāju
interesēm
spējām un
reģionu sociāli ekonomiskās attīstības
vajadzībām
3

4. Vēlamā situācija 2013.gadā
 Cilvēki uztver izglītību kā savas labklājības
galveno resursu
 Cilvēkiem ir
pārliecība, iniciatīva, zināšanas, radoša
pieeja un prasmes, lai piedalītos
ekonomikā, sociālajā un pilsoniskajā dzīvē
 Cilvēku attieksmes rezultātā, izglītojoties
mūža garumā, tiek veidota
sakārtota, labvēlīga sociālā un kultūrvide
4

5. Mūžizglītība ...
 balstās uz personas iekšēju vajadzību vai
ārēju faktoru izraisītu nepieciešamību iegūt
un papildināt savas zināšanas, prasmes un
kompetences
 ir būtisks faktors gan Latvijas reģionālo
atšķirību samazināšanai, gan līdzsvarotas
un mērķtiecīgas kultūrvides sakārtošanai un
veidošanai, gan arī dzīves kvalitātes
paaugstināšanai un sabiedrības integrācijas
veicināšanai
5

6. Mūsdienu Latvijā jāpārvar:
 iespēju plaisa starp cilvēkiem, kuri
realizē savu potenciālu un tiem,
kuri to nespēj
 atšķirība nodarbināto un
bezdarbnieku prasmēs
 atšķirības Latvijas un Eiropas
vadošo tautsaimniecību ražīgumā
6

7. Problēmas:
 Izglītības sistēmā pieaugušajiem nav
adekvāta piedāvājuma
 Nepietiekama uzmanība tādai mērķa
grupai kā pirmspensijas un pensijas
vecuma cilvēki
 Zems darba devēju (MVU) investīciju
līmenis cilvēkresursu attīstībā
7

8. Mūžizglītības politikas
pamatprincips - dalītā atbildība
Atbildību dala:
 valsts
 pašvaldības
 privātie uzņēmēji
 sabiedriskās organizācijas
 katrs iedzīvotājs
8

9. Kā lai maina pasauli “tur ārā” vispirms
kaut ko nemainot sevī?
Sabiedrība
Organizācija
Komanda
Pats
9

10. Mūžizglītība:
 Formālā izglītība
 Neformālā izglītība
 Ikdienas pieredzē apgūtās prasmes,
zināšanas, attieksmes un uzvedība
10

11. Pamatprasmes
 saziņa dzimtajā valodā
 saziņa svešvalodā(s)
 pamatprasmes matemātikā, dabaszinībās,
tehnoloģijās
 digitālā prasme
 mācīšanās mācīties
 sociālās un pilsoniskās prasmes
 pašiniciatīva un uzņēmējdarbība
 kultūras izpratne un izpausme
11

12. Izaicinājums:
pārvarētu iespēju plaisu
Mācīšanās ir ceļš, kas izved no
nabadzības, kā arī iedrošina cilvēku
iesaistīties sabiedrības procesos
12

13. Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma
struktūra 2004.-2009.gadā (procentos)
13

14. EK nabadzības skaidrojums
Nabadzīgas ir personas, ja to ienākumi
un resursi ir tik ierobežoti, ka viņu dzīves
līmenis ir zemāks par sabiedrībā
pieņemto un tām tiek liegtas vai
ierobežotas pamattiesības. Tādējādi
nabadzība galvenokārt ietver materiālo
resursu trūkumu, kā rezultātā cilvēks
nevar nodrošināt dzīvei nepieciešamās
pamatvajadzības (pārtika, mājoklis,
veselība, izglītība, kultūra u.c.).

15. Finanšu pakalpojumu piedāvājums
un finanšu izstumtība
EK apsekojums:
Visaugstākie finanšu izstumtības līmeņi
ir tādās valstīs kā Latvija, Lietuva un
Polija, kurās ir pārejas ekonomika un
zems iekšzemes kopprodukts
European Comission March 2008

16. Nabadzības riska indekss 2004.2009.
16

17. Nabadzības riska indekss
reģionu griezumā 2009.gadā
 Latgalē 35%
 Zemgalē 29%
 Vidzemē 25%
 Kurzemē 23%
 Rīgā un Pierīgā 14/16%

18. Latvijas Kooperatīvās
krājaizdevu sabiedrību pieredze
Mērķtiecīga kustības attīstība sekmē
vietējās sabiedrības līdzdalību
pilsoniskajās un saimnieciskajās
aktivitātēs, veicinot iekļaujošas un
līdzsvarotas sabiedrības attīstību
Latvijā.
18

19. Krājaizdevu sabiedrība ir
finanšu kooperatīvs, kura galvenais
uzdevums ir sekmēt finanšu resursu
pieejamību, kā arī reģionālo
attīstību, veicinot Latvijas iedzīvotāju
līdzdarbošanos tautsaimniecībā

20. Kooperācija veicina iedzīvotāju
līdzdalību
The UN General Assembly has declared 2012
as the International Year of
Cooperatives, highlighting the contribution of
cooperatives to socioeconomic development

21. Starptautiskie kooperatīvu principi
1. Brīvprātīga un atklāta piedalīšanās.
2. Demokrātiska biedru kontrole.
3. Biedru ekonomiskā/saimnieciskā
līdzdalība.
4. Autonomija un neatkarība.
5. Izglītība, apmācība un informācija.
6. Kooperatīvu sadarbība.
7. Rūpes par sabiedrību.
21

22. Krājaizdevu sabiedrību nozīme
 Kā īpašas sociālās uzņēmējdarbības
organizācijas ir sociālās ekonomikas
dalībnieces
 Risinot finanšu pieejamību sociāli jūtīgajām
iedzīvotāju grupām, veicina citu sociālās
ekonomikas uzņēmumu/organizāciju attīstību

23. Dalība krājaizdevu sabiedrībās
Dod cilvēkiem reālu iespēju izmantot
finanšu pakalpojumus, kuru veidošanā
paši ir piedalījušies.
Un, tas ir ļoti svarīgi - cilvēki apgūst
jaunas prasmes un iemaņas -
uzņēmējdarbības pamatus, finansu
vadību, kolektīvu lēmumu pieņemšanu.
23

24. Krājaizdevu sabiedrību kustība
 Latvijā darbojas 33 KS, t.sk.
 Vidzemē – 22
 Kurzemē – 6
 Zemgalē - 3
 Latgalē – 2
21 no 33 (64%)
organizētas pēc teritoriālā principa

25. KS kustība Latvijā
 KS skaits 33
 Biedru skaits < 25500
 Aktīvi 12,7 mlj.
t.sk.kredīti 9,2 mlj
 Paju kapitāls 1,8 mlj.
 Biedru noguldījumi 8,7 mlj.
25

26. KS valdes locekļu skaits Rīgā
 Rīgā darbojas 7 KS
 17 694 biedri
 28 valdes locekļi
vai 0,16% no kopējā biedru skaita

27. KS valdes locekļu skaits ārpus
Rīgas
 ārpus Rīgas darbojas 26 KS
 7 867 biedri
 89 vales locekļiem
vai 11,7% no kopējā biedru skaita

28. Pašvaldību KS biedru skaits un
iesaistes rādītājs
Rajons Pašvald.
KS skaits skaits Iesaistes rād. %
Balvu 1 1 0,4
Bauskas 2 4 1,51
Cēsu 8 18 5,8
Gulbenes 1 4 0,3
Jēkabpils 1 1 0,8
Jelgavas 1 0 0,5
Liepājas 3 1 3,1
Ogres 2 1 0,7
Rīgas raj 1 5 0,6
Saldus 1 1 0,3
Talsu 1 1 1,1
Tukuma 2 5 2,3
Valmieras 2 11 2,3
WOCCU aprēķinātais rādītājs: Latvijā - 1,6%
Lietuvā – 4,1%
Polijā – 7,4%

29. Krājaizdevu sabiedrību biedru
aptaujas rezultāti
Dalība KS veicinājusi:
 sabiedrisko un saimniecisko aktivitāti 58%
 uzsākt uzņēmējdarbību 16%
 uzņēmējdarbības paplašināšanu 20%

30. Cēsu rajona KS biedru ieguvumu
novērtējums 10 ballu sistēmā
80
70
Respondentu skaits
60
50 Līdzdaliba
Fin. Izglīt.
40
Aktivitāte
30 Kop.labums
20
10
0
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

31. Latvijas KS darbības pieredze
pierādījusi, ka finanšu kooperatīvi:
 sekmē pilsoniskas sabiedrības veidošanu
 rosina iedzīvotājus saimnieciskai darbībai
 iesaista iedzīvotāju uzkrātos naudas līdzekļus
valsts naudas apritē, reinvestējot tos vietējā
ekonomikā
 palīdz saglabāt esošās darba vietas un veidot
jaunas
 pilnveido finanšu pakalpojumu tirgu
 aizpilda „tukšās vietas‟ finansu pakalpojumu
jomā fiziskām personām
 popularizē demokrātisku vadības stilu
 veic izglītojošu darbu
31

32. Paldies par uzmanību!
32

33. Izmantotie informācijas avoti
 Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007–2013. MK 23.02.2007. rīk. Nr.111 ar grozījumiem MK
09.12.2009.rīk.Nr.832
 Par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem 2010. gadā. Centrālā statistikas pārvalde
 Par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2009.gadā . Centrālā statistikas pārvalde
 Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība. LR Labklājības ministrija
 Nabadzības riska indeksu reģionu griezumā 2008.gadā. LR Labklājības ministrija
 Press Release DEV/2784. United Nations, 21 December 2009
 B.Baltača. Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību nozīme sabiedrības līdzdalības veicināšanā Latvijā.
Latvijas Universitātes raksti. 2010.
 B.Baltača. The Added Value of Social Enterprise. International Journal of Interdisciplinary Social
Sciences. Illinois, USA by Common Ground Publishing LLC. 2011.
33