1. PREZENTĀCIJAS PRASMES
Lolita Stašāne

2. Nevis runāt, bet
pārliecināt
Nevis likt klausīties, bet
tikt saprastam

3. Pasaki man, un es aizmirsīšu.
Parādi man, un es atcerēšos.
Iesaisti mani, un es sapratīšu.
/Konfūcijs/

4. 7 tipu iedalījums
 Reformatori (pašizpausme) – svarīga kvalitāte, nemateriālās
vērtības
 Pētnieki (atklāšana) – enerģiski, jauni (arī sirdī)
 Veiksminieki (kontrole) – mērķtiecīgi, labi organizatori, dzīvi plāno
 Modernie (zīmuļi) – nākamie veiksminieki, ārišķīgi, patīk dārgi zīmoli
 Vairākums (drošība) – ģimeniski, visu saplāno, value for money
 Depresīvie (bēgšana) – pesimisti, cer laimēt loterijā
 Nostaļģiskie (izdzīvošana) – vecāki cilvēki, dzīvo pagātnē, tic
ekspertiem

5. Cilvēki patur prātā
 10% no tā, ko lasām
 20% no tā, ko dzirdam
 30% no tā, ko redzam
 50% no tā, ko dzirdam un redzam
 70% no tā, ko paši pasakām
 90% no tā, ko paši izdarām

6. Ķermeņa valoda
 Skatiens
 Mīmika (55% - sejas izteiksme, 38% balss,
izteiktie vārdi – 7%)
 Žesti
 Stāja
Uznāc stalti, attaisi muti un ātri beidz! Martins Luters
Tevī ir jādeg tam, ko tu gribi aizdedzināt citos. Augustīns

7. Simpātiju zona
 Zona “no kakla līdz nabai”
Žestikulējot nevajadzētu vicināties pārspīleti, bet,
ja gribās to darīt, tad jāuzmanās, lai
neizskatītos bezpalīdzīgi vai nepatīkami.

8. Kāpēc cilvēki piekrīt kaut ko darīt
1. Lai pelnītu naudu
2. Lai iegūtu laiku
3. Lai būtu ērtāk
4. Lai gūtu vairāk varas
5. Lai nosargātu savu īpašumu
6. Lai būtu stilīgs
7. Lai izvairītos no kritikas
8. Lai izmantotu izdevības
9. Lai nosargātu savu labo slavu
10. Lai vairotu drošību

9. 11. Lai ietaupītu naudu
12. Lai ietaupītu laiku
13. Lai būtu populārāks
14. Lai iegūtu atzinību
15. Lai gūtu vairāk baudas
16. Lai būtu kā citi, kurus respektē
17. Lai izvairītos no konflikta
18. Lai vairotu individualitāti
19. Lai gūtu kontroli
20. Lai viņus pieņemtu

10. Kam jāpiemīt
Kompetence metodēs un rīcībā
Profesionālā kompetence Personiskā kompetence

11. Aicinājumi
 Racionālie. Saistīti ar pašinteresi. Uzsver
kvalitāti, ekonomiskumu, vērtību vai izpildījumu.
 Emocionālie. Cenšas izraisīt pozitīvas vai
negatīvas emocijas. Mīlestība, lepnums, vainas
apziņa, kauns.
 Morālie. Uzrunā cilvēku pārliecību par to, kas ir
labi un pareizi.

12. Psiholoģiskie faktori
 motivējums;
 uztvere;
 apguve;
 pārliecība;
 nostāja;
 ieradumi.

13. Efektīvas komunikācijas
modeļi
 AIDA modelis. Šajā kontekstā A ir
uzmanība (attention), I – interese
(interest), D – vēlme (desire) un A – rīcība
(action);
 Efektu hierarhijas modelis AKLPCP. Šai
modelī A ir apzināšanās (awareness), K –
zināšanas (knowledge), L – patika (liking),
P – izvēle (preference), C – pārliecība
(conviction), P – pirkums (purchase

14.  Inovācijas – adapcijas modelis AIETA. Tas
skaidrojams kā A – apzināšanās
(awareness), I – interese (interest), E –
novērtējums (evalutaion), T – pārbaude
(trial), A – lēmuma pieņemšana (adoption);
 Komunikāciju modelis ERCAIB. Šajā modelī
E ir atklāšana (exposure), R – pieņemšana
(reception), C – izzināšana (cognitive
response), A – attieksme (attitude), I –
nodoms (intention), B – uzvedība
(behavior).

15. Bailes no auditorijas
 Jo vairāk savu “vājo vietu” jūs apzināties un
labāk protat ar tām tikt galā, jo drošāka būs
uzstāšanās
 Daudziem kritiskās “’vājās vietas” ir pieredze
un atmiņas no pagātnes, kas saglabājušās
zemapziņā.

16. Virtuālā spēka lauki
 Iztēlojieties, ka uz grīdas, pa kuru staigājat, ir
izveidoti iedomāti apļi.
 Brīdī, kad ievajagas spēku vai radošumu,
aizejiet līdz izdomātajai vietai un iejūtieties
situācijā, kad bija daudz spēka vai radošs
pieplūdums.

17. Empātija
 Empātija ir spēja iejusties citu cilvēku domās
un nostājā, lai saprastu un pareizi interpretētu
pretimstāvošā cilvēka domas, izjūtas un
izturēšanos.
 Pieskaņošanos var panākt:
- ar valodu,
- ar elpošanu,
- ar ķermeņa pozas atdarināšanu.

18. Krāsu nozīme
 Dzeltena: komunikatīva, radoša, kustība,
vieglums
 Oranža: sabiedriska, sadarbošanās, vara un
zināšanas
 Sarkana: aktivizējoša, dinamiska, kaislība,
spriedze
 Zila: nopietna, patiesa, auksta, koncentrācija
 Zaļa: neitrāla, nomierinoša, līdzsvars, drošība
 Balta: jauna, vienkāršība, skaidrība

19. Runas iemesls un mērķis
 Pārliecināšanas runa (arī viedokļa izteikšanas
runa)
 Informatīva runa (arī lietišķs priekšlasījums)
 Svētku runa

20. Runas struktūra - ievads
10-15% no kopējā laika
 klausītāju apsveicināšana un uzruna (augsti
godātais prezidenta kungs, ekselences, kolēģi,
dāmas un kungi)
 iepazīstināšana ar sevi (lai būtu priekšstats par
runātāju kā personību – ne ilgāk kā 2 minūtes)

21. Runas struktūra - ievads
 oriģināls sākuma teikums (virzīšana uz tematu,
orientēšanās uz klausītājiem, stādīšanās priekšā),
 tematiska klausītāju virzīšana uz iztirzājuma daļu
(temata norobežošana, tēžu atspoguļojums,
norādījumi par turpmāko darbību).

22. Runas struktūra - iztirzājums
75-85% no kopējā laika
 Vakar – šodien – rīt
 Mērķa izvirzīšana – plānošana – realizēšana –
pārbaudīšana
 No vienkāršā uz sarežģīto
 No vispārējā uz speciālo
 Iemesls – izpausme – risinājums
 Par – pret – kopsavilkums
 Problēmas – cēloņi – risinājumi
 Reālā – ideālā analīze

23. Runas struktūra - iztirzājums
Ir labi sākt ar spēcīgu argumentu, vājākus
argumentus pietaupot vidusdaļai, kad uzmanība
būs atslābusi. Taču beigām jāpietaupa
vispārliecinošākie, stiprākie trumpji.

24. Iebildumu iemesli
 liela daļa cilvēku nav atvērti pārmaiņām un
nevēlās riskēt;
 daži cilvēki iebilst ieraduma pēc (mūžīgie
opozicionāri);
 iebildumus var izraisīt pārpratumi – nav pareizi
uztverts ziņojums;
 radusies kļūda, novērtējot vajadzības un
motivāciju.

25. Iebildumu veidi
 izvairīšanās, kas sarunā pat neizklausās pēc
iebilduma, bet pēc būtības tāds ir – vēlme
izgāzt uz kādu savas dusmas;
 pārpratumi;
 viltus (melīgie) iebildumi;
 patiesie iebildumi (iebildumi pēc būtības)

26. Kā tikt galā ar iebildumiem
 Saglabājiet mieru un esiet lietišķi. Neieņemiet
pozu, kas izsaka noraidījumu.
 Ļaujiet oponentam izteikties līdz galam un ar
interesi ieklausieties viņā.
 Vispirms padomājiet un tikai tad atbildiet. Ja
nevarat ieturēt pauzi, uzdodiet pretjautājumu,
lai iegūtu laiku.

27. Kā tikt galā ar iebildumiem
 Mēģiniet identificēties ar oponenta nostāju.
Tikai tad, kad sapratīsi, ko viņš vēlas panākt,
dosi jēgpilnu atbildi.
 Atbildiet īsiem un viegli iegaumējamiem
vārdiem. Runājiet mierīgi un lietišķi.
 Ja iebildumi ir pārāk sarežģīti, ierosiniet
pieaicināt ekspertu.

28. Argumentācijas figūras
 Jā – bet (pārveidojiet, variējiet formulējumu)
 Priekšrocības – trūkumi (atzīstat trūkumus, bet
uzsveriet priekšrocības)
 Jautājuma pārveide (atkārtojat iebildumu,
pārformulējot to tā, lai veidotos aspekts, ko
varat pamatot)
 Atvairīšana (pārsūtat iebildumu atpakaļ,
apšaubīdams tā saturu un piespiezdams
publiku pārbaudīt savus pieņēmumus)

29. Runas struktūra - nobeigums
5-10% no kopējā laika
 Tiek veikts rezumējums
 Tēzēs tiek apkopoti galvenie izteikumi
 Tiek dota viela pārdomām
 Tiek dots ieskats turpmākajā darbībā

30. Runas struktūra - nobeigums
 Tiek pastāstīts neliels notikums vai izmantots
piemērots citāts
 Tiek izdalīti uzdevumi
 Tiek izteiktas vēlmes un cerības
 Tiek izteikts aicinājums

31. Kā izteikties saprotami
1. Vienkāršība:
- īsi, vienkārši teikumi,
- bieži lietoti vārdi,
- izskaidrot sarežģītus vārdus un svešvārdus,
- tēmas saturu attēlot konkrēti un uzskatāmi.
2. Iedalīt un sakārtot:
- informācija pareizajā secībā (iekšējā vadlīnija),
- struktūru veidot, izmantojot runas pauzes un
paralēli vizuālos līdzekļus (ārējā vadlīnija),
- pārskatāmība un kopsavilkumi,
- komentāros atšķirt svarīgo no nesvarīgā

32. Kā izteikties saprotami
3. Īsi un atmiņā paliekoši:
- neizplūst nevajadzīgos sīkumos,
- daudz informācijas nedaudzos vārdos,
- koncentrēties uz galveno mērķi,
- censties nebūt pārāk formālam.
4. Ierosinoši papildinājumi:
- izmantot valodas analoģijas un ilustrācijas,
- vairīties no monotonijas – gādāt par pārmaiņām,
- iekļaut piemērus no klausītāju pieredzes sfēras,
- lietišķo informāciju saistīt pašam ar sevi.

33. 5 punktu formula
1. Izraisīt interesi
2. Pateikt, par ko ir runa
3. Pamatot un minēt piemērus
4. Rezumēt
5. Uzaicināt rīkoties

34. Problēmu risināšanas formula
1. Izraisīt interesi
2. Izklāstīt problēmu
3. Mērķis problēmas risināšanai
4. Risinājumu priekšlikumi un to novērtējums
5. Izšķiršanās par vienu risinājuma variantu
6. Uzaicinājums rīkoties

35. Par un pret formula
1. Izraisīt interesi
2. Definēt problēmu
3. Atspoguļot pretējās pozīcijas
4. Atspēkot pretējās puses argumentus
5. Formulēt savu pozīciju
6. Pārliecinoši pamatot savu pozīciju
7. Izdarīt secinājumus
8. Uzaicināt rīkoties

36. Dažādas sākuma iespējas
 Rast kopīgo ar klausītājiem (mēs, mums)
 Lietišķs, nopietns sākums (dati, statistika)
 Personiski piedzīvotais un pieredzētais
 Kompliments klausītājiem
 Radīt salīdzinājumus
 Izmantot palīglīdzekļus un uzskates materiālus

37. Dažādas sākuma iespējas
 Vēsturisks ievads
 Retorisks jautājums
 Tiešie jautājumi (ar šiem – uzmanīgi!)
 Humors
 Atsauksme, citāts (par dzejniekiem piedzimst,
par oratoriem kļūst)

38. Palīglīdzekļu izmantošana
 Pieraksti (A6 vai A5 izmērs)
 Uz katras lapiņas – 1 vai 2 galvenās domas
 Lieli un skaidri burti
 Rakstīt tikai uz vienas puses
 Sanumurēt

39. Palīglīdzekļu izmantošana
 Režijas norādes (jautāt dalībniekiem, nākošais
slaids, acs, lēnām, smiekli, laiks)
 Personvārdi, nosaukumi, skaitļi, citāti –
jāuzraksta pilnībā
 Visā pilnībā – sākuma teikums
 Gatava runa – A4

40. Pareiza valoda
 Īsi teikumi
 Nelietot iestarpinājumus
 Maz svešvārdu
 Izvairīties no speciāliem terminiem vai arī tos
izskaidrot
 Izvairīties no modes vārdiem un dažādiem
saukļiem

41. Pareiza valoda
 Izvairīties no vēlējuma izteiksmes
 Izvairīties no liekiem vārdiem (parazītvārdiem)
 Iekļaut salīdzinājumus un piemērus
 Nelietot pārāk izteiktu dialektu

42. Runas tehnika
 Balss un dikcija
 Skaļums
 Runas temps (jo svarīgāka doma, jo lēnāk
jāizrunā). Ideāli – 100 līdz 130 vārdi minūtē
 Pauzes

43. Kāpēc vajadzīgas pauzes?
- runātājam (lai ievilktu elpu, formulētu nākamo
domu, izveidotu acu kontaktu, pārbaudītu, vai ir
saprasts un vai izklāsts tiek pieņemts);
- klausītājam (lai pārdomātu un pārstrādātu
dzirdēto, saprastu ieteikumu iedarbību, piem.,
joku, īsi cits ar citu padiskutētu, atpūstos un
atslābinātos no jauno ideju pārpilnības);
- tās ir labs līdzeklis, lai izlīdzinātu ātru runas
tempu, radītu spriegumu, radītu mieru u.c.

44. Runas tehnikas vingrinājumi
 Skaļa lasīšana
 Tekstu kodēšana (skaļāk, klusāk, pauzes,
akcenti)
 Mēles mežģīšana
- Klārā glāzē Klāras krelles
- Viens vecs vāzu vecis veda veselu vezumu
vārītus vēžus. Visiem vēžiem vēderi vaļā.
- Sasien siksnas siksniski
 Elpošanas tehnika

45. Kā tikt galā ar stresu
 Aprunāties ar saviem klausītājiem
 Iepriekš iekārtot savu vietu
 Sagatavot atslēgas vārdu lapiņas
 Iedomāties iespējamos panākumus
 Pievērsties garīgajam treniņam
 Kontrolēt elpošanu (dziļas ieelpas/izelpas)

46. Kas ir saruna?
 Saruna ir process, kas notiek divu vai vairāku
personu starpā. Citi cilvēki sarunas laikā
ietekmē mūsu emocijas, uzvedību, tāpat kā
mēs ietekmējam viņu emocijas un uzvedību.
 Saruna ir ietekmes apmaiņas process, kas
notiek ar mērķi sasniegt vēlamo.

47. Sarunas vadīšana
 Sarunas gaitu nosaka un veido katra dalībnieka
personība, pieeja, stils, temperaments,
intereses, mērķi, vajadzības, vērtības un
personības spēks.
 Te palīdzēs zināšanas un izpratne par noteikto
konfliktu, komunikācijas principu izpratne un to
pielietojums praksē, pārliecināšanas māksla, kā
arī spēja vākt, apkopot un analizēt informāciju.

48. Ieteikumi efektīvai komunikācijai
 vairāk klausieties, mazāk runājiet;
 tiecieties pēc plašākas informācijas;
 nepārtrauciet runātāju;
 nepārtrauciet klausīties iekams kāds vēl runā,
jo varat maldīgi domāt, ka zinat, ko viņš/viņa
grasās teikt;
 neiedomājieties, ka jūs zināt, ko pārējie ar savu
sakāmo domājuši;

49.  ja nespējat izsekot domai vai to nesaprotat,
godprātīgi atzīstieties un palūdziet
paskaidrojumu;
 izrādiet interesi – arī ar neverbālajiem
līdzekļiem;
 neatbildiet uz jautājumu, ja neesi tam gatavi;
 ja jautājums nav izskanējis, necentieties pats to
izskaidrot, ja vien esat pārliecināts, ka tas var
ietekmēt procesa gaitu;
 nebaidieties uz jautājumu atbildēt ar
pretjautājumu;

50.  neatbildiet tūlīt uz jautājumu, kas nav saskaņā
ar jūsu stratēģiju. Taču apsoliet atbildi sniegt
vēlāk;
 neatbildiet uz provokatīviem jautājumiem, labi
apzinoties, ka tie izsauks jautājumu birumu, uz
kuriem neesat gatavs atbildēt;
 tiklīdz esat uzdevis sevi interesējošo jautājumu,
apklustiet, lai cilvēks var atbildēt, bet jūs –
uzklausīt;
 šad un tad varat uzdot jautājumu, uz kuru
atbildi jau zināt, ar mērķi pārbaudīt citu cilvēku
ticamību;

51.  pārliecinieties vai skaļi pārrunājiet savu sarunu
kopsavilkumu, lai pārliecinātos, ka visu esat
sapratis pareizi;
 apziniet savu saprašanas līmeni un novērtējiet
citu pozīcijas;
 neesat uzbrūkošs vai rupjš;
 līdz brīdim, kad esat gatavs vienoties, lietojiet
nosacītus un hipotētiskus paziņojumus;
 nebīstieties parādīt, ka kaut ko nezināt.