1. „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”
Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002
APTAUJAS PAR STUDIJĀM ERASMUS PROGRAMMĀ IESPĒJĀM APKOPOJUMS
Mērķis: rosināt padomāt par iespēju piedalīties Erasmus programmā studiju laikā un sniegt savu viedokli
un vērtējumu par dažiem studiju mobilitātes aspektiem.
Mērķgrupa: vidusskolu un ģimnāziju pēdējo klašu skolēni (17-19 gadi).
Aptaujas realizācija: laikā no 2011. gada februāra līdz maijam aptaujas anketa tika izsūtīta vairāku Rīgas
vispārizglītojošo skolu skolotājiem ar lūgumu to izplatīt savas skolas skolēniem un savākt aizpildītās
anketas. Tika saņemtas 103 anketas no 4 Rīgas skolām.
Aptaujas rezultātu analīze:
Lielākā daļa respondentu (72%) bija nedaudz informēti par Erasmus programmu, bet 5% no visiem
respondentiem bija ļoti labi informēti.
Kā galvenie informācijas avoti, no kā respondenti ir uzzinājuši par studiju mobilitātes iespējām, ir
skolotāji un ģimenes locekļi (85%), tālāk seko draugi (8%), masu mēdiji ( 4%) un viesi skolā (3%).
Jāatzīmē, ka vienaldzīgo par Erasmus programmu nebija.
Dalību Erasmus programmā pēc pirmā studiju gada plāno 66% respondentu, bet vispār nevēlas tajā
piedalīties 2%. Pārējie (32%) nolēmuši dalību atlikt uz studiju pēdējiem gadiem.
Atbildot uz jautājumu, kura studiju programma būtu pati noderīgākā studiju mobilitātei, domas dalījās.
Atbildes ir apkopotas tabulā:
sociālo zinātņu studiju programmas (ekonomika, vadība, bizness) 44%
humanitāro zinātņu studiju programmas (valodniecība, māksla) 10%
tiesību zinātņu studiju programmas 2%
inženierzinātņu studiju programmas 18%
medicīnas zinātņu studiju programmas 2,5%
lauksaimniecības zinātņu studiju programmas 0,5%
izglītības un pedagoģijas zinātņu studiju programmas 12%
dabaszinātņu studiju programmas 5%
datorzinātņu studiju programmas 6%
Jāsecina, ka vēl joprojām jauniešu vidū populāras ir ekonomikas, vadības un biznesa studiju programmas,
kuru studijās tiek plānota pieredzes gūšana citu valstu augstskolās. Nozīmīga loma mobilitātei tiek
piešķirta inženierzinātņu, izglītības un pedagoģijas studijām. Mazāk nozīmīgas šajā sakarā ir
lauksaimniecības un tiesību zinātņu nozares.
Kā vissvarīgāko ieguvumu no dalības Erasmus programmā respondenti min vērtīgas pieredzes iegūšanu
(35%), tālāk seko karjeras iespējas nodrošināšana (27%), svešvalodu zināšanu pilnveidošana (17%), jaunu
draugu atrašana (12%), jaunu zināšanu apguve (5%), iespaidu gūšana un iepazīšanās ar citu valstu kultūru
(4%). No šejienes var secināt, ka jaunieši studiju mobilitātei piešķir svarīgu lomu savai karjeras
izaugsmei, balstoties uz Eiropas valstu kopīgo pieredzi.
Uz jautājumu par traucējošiem faktoriem Erasmus programmas iespējamajai sekmīgai realizācijai
saņemtas šādas atbildes:
finansiālas grūtības 35%
valodas barjera 32%
nespēja pierast pie svešas vides 10%
1

2. „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”
Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002
bailes iekavēt studijas Latvijas augstskolā 9%
izolētība un komunikācijas trūkums 4%
studiju kursu dublēšanās 7%
citā valstī apgūto studiju kursu neatzīšana Latvijā 1%
bailes pazaudēt tuvus cilvēkus 2%
Kā vistraucējošākos faktorus mobilitātes sekmīgai norisei jaunieši saskata finansiālas grūtības un valodas
barjeru. Acīmredzot, viņi ir saņēmuši iepriekšēju informāciju vai saskata sagaidāmās problēmas
praktiskajā aspektā. Vērā ņemami traucējošie apstākļi ir arī psiholoģiskas un adaptācijas problēmas.
Izvēloties augstskolu Erasmus studiju programmai, par svarīgiem kritērijiem respondenti uzskata valsti,
kurā augstskola atrodas (41%), un augstskolas prestižu (39%). Tiem seko plašas ceļošanas un atpūtas
iespējas (8%), ļoti līdzīga studiju programma (6%), plašas informācijas pieejamība (3%), papildu darba
iespējas (2%) un svešvaloda, kurā attiecīgajā valstī runā (1%). No šejienes var secināt, ka, izvēloties
augstskolu, jaunieši dod priekšroku ekonomiskajiem un politiskajiem aspektiem.
Vislabprātāk respondenti dotos studiju mobilitātē uz Lielbritāniju (42%), kurai seko Kipra (24%),
Nīderlande (20%), Beļģija (8%), Vācija (3%), Spānija (2%). Tiek pieminētas Itālija, Grieķija, Turcija.
Jautājot izvēlēties trīs vissvarīgākos kritērijus Erasmus programmas kandidātu atlasei, dominējošās
atbildes ir šādas:
teicamas angļu valodas prasmes (runāšana, rakstīšana, klausīšanās, lasīšana)
teicamas komunikācijas prasmes 64%
teicami studiju rezultāti Latvijas augstskolā
teicamas angļu valodas prasmes (runāšana, rakstīšana, klausīšanās, lasīšana)
labs materiālais un finansiālais nodrošinājums 21%
teicami studiju rezultāti Latvijas augstskolā
teicamas angļu valodas prasmes (runāšana, rakstīšana, klausīšanās, lasīšana)
vispāratzītas labas cilvēciskās īpašības 19%
teicami studiju rezultāti Latvijas augstskolā
teicamas angļu valodas prasmes (runāšana, rakstīšana, klausīšanās, lasīšana)
spēja strādāt komandā un sadarboties 6%
teicami studiju rezultāti Latvijas augstskolā
Visās izvēlēto kritēriju kopās tiek iekļautas teicamas angļu valodas prasmes un teicami studiju rezultāti,
kas pēc respondentu domām ir visbūtiskākie. Tādējādi jaunieši sev izvirza augstas prasības, lai sekmīgi
varētu studētu Erasmus programmā.
Jautājot, kur tiktu izmantota studiju mobilitātē iegūtā pieredze, gandrīz vienlīdz populāras ir atbildes: savā
darbā citā valstī (42%) un Latvijā (40%). Turpmākajās studijās Latvijā savas pieredzes pielietojumu
saskata 10% respondentu, bet personisko kontaktu uzturēšanai un atpūtai 8%.
Respondentu vidū nav tādu, kurš nespētu atrast pilnīgu informāciju par Erasmus programmas
piedāvātajām iespējām, ja tas būtu nepieciešams.
Kopumā jāsecina, ka aptaujātie jaunieši labi apzinās to, ko nozīmē studēt citā valstī, paredz traucējošos
faktorus un izaicinājumus savai nākotnes karjerai.
Apkopoja angļu valodas skolotājs Miervaldis Karulis, Rīgā, 2011. gada 13. jūnijā
2