Dzīvokļa īpašnieka loma mājokļa renovācijas procesā /I.Oša, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore (video - http://vimeo.com/27005541 vai youtube.com/siltinam). Prezentācija tika rādīta 2011.gada 18.maija seminārā „Dzīvokļa īpašnieka loma mājokļa renovācijas procesā".

1. Dzīvokļa īpašuma likums
Ilze Oša
ilze.osa@em.gov.lv
Būvniecības un mājokļu politikas departaments
Ekonomikas ministrija

2. Saturs.
Dzīvokļa īpašums, tā sastāvs. Dzīvokļa īpašuma
izveidošana un izbeigšana.
Dzīvokļa īpašnieks, tā tiesības un pienākumi, t.sk.
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pienākums un pienākums
atlīdzināt pārvaldīšanas izdevumus.
Dzīvokļu īpašnieku kopība un tās kompetence.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, to pieņemšanas
veidi, kārtība un noteikumi.
2

3. Dzīvokļa īpašumus un tā sastāvs
Dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs
nekustamais īpašums; (likuma 2.panta pirmā daļa)
Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kas ir sadalīta dzīvokļu
īpašumos pēc tās sadalīšanas dzīvokļu īpašumos vairs nepastāv
kā vienots nekustamais īpašums, kas var būt civiltiesiskās
apgrozības objekts.
Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma
un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma
sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma
domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi. (likuma 2.panta otrā daļa)
3

4. Atsevišķais īpašums
Atsevišķais īpašums var būt dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa
vai mākslinieka darbnīca.
Atsevišķajam īpašumam ir jābūt būvnieciski norobežotai un
funkcionāli nošķirtai telpai vai telpu grupai, kas iezīmēta
būves kadastrālās uzmērīšanas lietā.
4

5. Atsevišķā īpašuma elementi
Atsevišķā īpašuma elementi ir:
1) telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nenesošie,
nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu,
grīdu un sienu apdare, durvis);
2) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem;
3) inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas
ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās
dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi;
4) atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis.
Atsevišķā īpašuma sastāvā papildus var būt: ārpus telpas vai telpu
grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas un palīgēkas vai to
daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu
vai citu atsevišķo īpašumu.
5

6. Kopīpašumā esošā daļa
Kopīpašumā esošajā daļā ietilpst:
1) dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju,
terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas,
arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī
ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās
sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas),
starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi),
koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā
arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas,
iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli
nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā
atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā
darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām);
2) dzīvojamās mājas palīgēkas un būves;
3) zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas
nepieder citai personai. 6

7. Dzīvokļa īpašuma izveidošana un
nodibināšana
Dzīvokļa īpašumu var izveidot uz likuma, tiesas sprieduma,
darījuma, tai skaitā testamenta, vai mājas īpašnieka lēmuma
pamata;
Dzīvokļa īpašumu izveido, sadalot atbilstoši šā likuma
noteikumiem zemesgrāmatā ierakstītu dzīvojamo māju kopā ar
tai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi;
Dzīvokļa īpašums ir nodibināts līdz ar tā ierakstīšanu
zemesgrāmatā.
7

8. Dzīvokļa īpašnieks
Dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa
īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi
zemesgrāmatā;
Dzīvokļa īpašnieks var būt fiziskā vai juridiskā
persona, t.sk. arī valsts vai pašvaldība.
8

9. Dzīvokļa īpašnieka tiesības (1)
Dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas
varas tiesības, tai skaitā tiesības:
valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot
to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to
jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un
ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem;
atsavināt, tai skaitā dāvināt, dzīvokļa īpašumu;
ieķīlāt un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām dzīvokļa īpašumu;
nodot dzīvokļa īpašumu lietošanā citām personām;
9

10. Dzīvokļa īpašnieka tiesības (2)
iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes locekļus un citas
personas;
piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus
nenosaka šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmumi.
10

11. Dzīvokļa īpašuma ieguvējs
Līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz
dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma
normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības,
pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā
noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs
iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas
zemesgrāmatā.
11

12. Dzīvokļa īpašuma ieguvēja tiesības
Saskaņā ar Civillikuma 1478. pantu, ja darījums nav
korroborēts, tad tas tādēļ nezaudē savu spēku; ieguvējs līdz
korroborācijai nevar izlietot īpašuma tiesību vai kādu citu lietu
tiesību, bet var tikai celt personīgu prasību pret atsavinātāju.
Tādējādi, ja darījums ar nekustamo īpašumu nav nostiprināts
zemesgrāmatā, tad persona, kas pēc darījuma iegūst lietu
tiesību, nav tiesīga tālāk rīkoties ar šādu tiesību. Ieguvējs nevar
valsts iestādēs uzstāties kā pilntiesīgs īpašnieks, piemēram,
risināt apbūves jautājumus, kā arī noslēgt (ieskaitot
noformēšanu zemesgrāmatās) līgumus par rīcību ar iegūto
īpašuma vai citu lietu tiesību.
12

13. Dzīvokļa īpašuma ieguvēja tiesības
Ar lietu tiesību saprot tiesības pār varu, ko realizē tiesīgā
persona. Saistību tiesība ir spēkā attiecībā pret kādu konkrētu
personu, turpretī lietu tiesība ir spēkā attiecībā pret jebkuru
personu, un katrai personai ir pienākums atturēties no visa tā,
kas varētu būt pretrunā ar lietu tiesību.
Īpašuma tiesībā kā lietu tiesībā ietilpst arī rīcība ar lietu, t.sk.
darījumu slēgšana un lēmumu pieņemšana.
Līdz ar to citām personām ir pienākums atzīt īpašnieka
tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā kopsapulcē tikai tad,
ja īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātas
zemesgrāmatā.
13

14. Dzīvokļa īpašnieka pienākumi (1)
Piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
Segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus;
Norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
Maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;
14

15. Pienākums piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā
Pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā ir
reglamentēts Dzīvojamās māju pārvaldīšanas likumā;
Likums nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu
saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās
mājas īpašnieka, t.sk. arī dzīvokļa īpašnieka pienākums;
Dzīvokļa īpašniekiem ir jānodrošina obligāti veicamo
pārvaldīšanas darbību veikšana.
15

16. Pārvaldīšanas darbības
Dzīvojamās mājas
pārvaldīšana
Obligāti veicamās Citas pārvaldīšanas
pārvaldīšanas darbības
darbības
16

17. Pārvaldīšanas darbību atšķirība
Obligātās pārvaldīšanas darbības ir tādas darbības, kuru
veikšanu dzīvojamās mājas īpašniekam ir jānodrošina, jo to
paredz likums kā obligātu dzīvojamās mājas īpašnieka
pienākumu.
Citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ar
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši
dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai.
17

18. Obligātās pārvaldīšanas darbības
Obligāti veicamās pārvaldīšanas
darbības
dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana)
pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība
dzīvojamās mājas lietas vešana
līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana.
informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām
18

19. Dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska
saglabāšana) - apsaimniekošana
dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska
saglabāšana)
dzīvojamās mājas sanitārā apkope
apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī
sadzīves atkritumu izvešana
dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju
apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts
dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes
nodrošināšana
dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo
prasību izpildes nodrošināšana;.
19

20. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
izdevumu segšana (1)
Dzīvokļa īpašnieks sedz izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās
mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai;
Dzīvokļa īpašnieks sedz izdevumus citu pārvaldīšanas darbību
veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un
attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu
un attiecas uz:
1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā
rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;
2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
20

21. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
izdevumu segšana (2)
Citus pārvaldīšanas izdevumus, kas nav minēti likuma
13.panta otrajā daļā, sedz tikai tie dzīvokļa īpašnieki, kas ir
balsojuši “par”;
Pieņemot šādu lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē
dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību izmaksu
efektivitāti.
21

22. Pārvaldīšanas maksas
sastāvdaļas (1)
Pārvaldīšanas maksu veido pārvaldīšanas
darbībām paredzētie izdevumi kopā ar
atlīdzību pārvaldniekam.
Atlīdzības apmēru pārvaldniekam nosaka
attiecīgi dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai
dzīvokļu īpašnieki.
22

23. Pārvaldīšanas maksas
sastāvdaļas (2)
Pārvaldīšanas maksa
Dzīvojamās mājas Atlīdzība pārvaldniekam
pārvaldīšanas izdevumi
Obligātie izdevumi Citi pārvaldīšanas
izdevumi
Izdevumi dzīvojamās mājas uzturēšanai (fiziskai saglabāšanai)
Izdevumi pārvaldīšanas darba plānošanai
Izdevumi dzīvojamās mājas lietas vešanai
Izdevumi, kas saistīti ar līguma slēgšanu par piesaistītā zemesgabala lietošanu
Izdevumi, kas saistīti ar informācijas sniegšanu institūcijām
23

24. Saistību rašanās likumiskais pamats
(Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likumā - 28.10.2010.)
Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas
uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas līgumu (turpmāk – pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu
īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku
kopības lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā
kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa
īpašniekam.
Uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz
ikvienu dzīvokļa īpašnieku.
24

25. Mākslinieka darbnīcas statuss
Dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas
dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās
ēkās, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, kā arī telpu grupām,
kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu likuma piemēro
likmi 0,2 – 0,6% atkarībā no īpašuma vērtības.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 2. punkts.
3.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto likmi piemēro arī
daudzdzīvokļu mājās esošajām mākslinieku darbnīcām, kuras likuma
izpratnē pēc funkcionālās izmantošanas tiek pielīdzinātas dzīvošanai
izmantotām telpu grupām.
Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība, 23.1 7.punkts, MK
noteikumi Nr.495, 20.06.2006.)
25

26. Tiesu prakse
Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu, līguma noslēgšana ir
saistīta ar pušu labprātīgu un saskanīgu gribu nodibināt
saistības. Ja „par” balsojusi vairāk kā puse no dzīvokļu
īpašnieku skaita kopsapulces lēmums pieņemts, ievērojot
likuma prasības, bet nevar uzskatīt par likumīgu obligātu
pienākuma uzlikšanu dzīvokļa īpašniekam noslēgt
apsaimniekošanas līgumu, kam ir piespiedu raksturs, jo tas,
savukārt ir pretrunā ar Civillikumā noteikto līgumu slēgšanas
brīvību un civiltiesību principiem. Līdz ar to personai nav
uzliekams pienākums noslēgt pārvaldīšanas līgumu;
Personai saistību tiesība pastāv uz likuma pamata, tas ir likuma
„Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pamata (šobrīd Dzīvokļa
īpašuma likuma 13.pants).
26

27. Dzīvokļu īpašnieku kopība
Dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā
mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos;
Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās
dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki;
Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļu īpašumi pieder vienai
personai, tai ir likumā paredzētās dzīvokļu īpašnieku kopības
tiesības un pienākumi.
27

28. Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence (1)
Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas
uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu
līgumu, var pilnvarot citu personu izlemt kopības kompetencē esošu
jautājumu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos jautājumus.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa
īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi
no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus,
kuros šā likuma 17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais
balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu
īpašnieku kopība.
28

29. Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence (2)
Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu
par:
- kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu,
samazināšanu);
- kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu
dzīvokļu īpašnieku starpā;
- dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu.
Nepieciešams, lai “par” nobalso visi dzīvokļu īpašnieki.
29

30. Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence (3)
Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu
par:
-pilnvarojuma došanu un atsaukšanu;
Nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv
vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.
30

31. Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence (4)
Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu
par:
-lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu;
-kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā;
-kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu;
-atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu
pārvaldniekam;
-dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas
kārtību;
-citiem jautājumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi par tādiem,
kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.
Nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv
vairāk kā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.
31

32. Kopības kompetence un pārvaldnieka, t.sk.
dzīvokļu īpašnieku biedrības kompetence
Lēmuma pieņemšana par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu ir
dzīvokļu īpašnieku kopības pienākums (sk. Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā daļa)
Pārvaldnieks tiesības pārvaldīt dzīvojamo māju iegūst uz
kopības lēmuma, kā arī savstarpēji noslēgtā pārvaldīšanas
līguma pamata.
Pārvaldīšanas līgums slēdzams arī gadījumā, ja dzīvokļu
īpašnieku biedrības biedri ir vairākums no dzīvokļu
īpašniekiem vai pat visi dzīvokļu īpašnieki.
32

33. Kopības kompetence un pārvaldnieka, t.sk.
dzīvokļu īpašnieku biedrības kompetence
Biedrības pārvaldes institūcijas var izlemt jautājumus, kas ir
nodoti to kompetencē saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu
likumu, kā arī Kooperatīvo sabiedrību likumu.
Pārvaldnieka, t.sk arī dzīvokļu īpašnieku izveidotas biedrības
vai kooperatīvās sabiedrības tiesības pieņemt lēmumus
kopības vietā nosaka noslēgtais pārvaldīšanas līgums, kurā
norādāmi jautājumi, kuros dzīvojamās mājas īpašnieks
pilnvarojis pārvaldnieku pieņemt lēmumus viņa vietā, kā arī
slēgt līgumus viņa vietā. (sk. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.panta otrās daļas
7.punkts).
Ja jautājuma izlemšana ar pārvaldīšanas līgumu nav nodota
biedrībai, attiecīgo jautājumu izlemj vienīgi dzīvokļu
īpašnieku kopība
33

34. Tiesu prakse:
(SKC – 69/2007)
Kopsapulces lēmums ir saistošs visiem īpašniekiem, ja “par”
balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no
dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.
Jaunajam dzīvokļa īpašniekam, iegūstot īpašumu, ir saistoši
dzīvokļu īpašnieku lēmumi un normatīvajos aktos noteiktie
dzīvokļu īpašnieku pienākumi arī tad, ja viņš nav parakstījis
pārvaldīšanas līgumu.
34

35. Lēmumu pieņemšanas kārtība
Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem
jautājumiem lēmumus var pieņemt:
- dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē;
- nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā;
- citādi savstarpēji vienojoties.
Visi kopības lēmumi noformējami rakstveidā
35

36. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un kopības
kopsapulce(vecais un jaunais regulējums)
Lēmumu saistošais raksturs (dzīvokļu Lēmumu saistošais raksturs (dzīvokļu
īpašnieku kopsapulce): īpašnieku kopība):
Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir
lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu
no dzīvokļu īpašnieku skaita. īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no
visiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uz
kopsapulci neierodas noteiktais dzīvokļu
īpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāma
par nenotikušu
Normatīvajos aktos nav noteikts Normatīvajos aktos nav noteikts termiņš
termiņš atkārtotas sapulces sasaukšanai, kā atkārtotas sapulces sasaukšanai, kā arī
arī iespēja atkārtotā sapulcē pieņemt iespēja atkārtotā sapulcē pieņemt lēmumus
lēmumus ar mazāku kvorumu. ar mazāku kvorumu.
36

37. Lēmumu saistošais raksturs (dzīvokļu Lēmumu saistošais raksturs (dzīvokļu
īpašnieku kopsapulce): īpašnieku kopība):
Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces Kopības lēmums ir saistošs ikvienam
lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši
īpašniekiem, ja "par" balsojusi vairāk nekā dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk
puse no dzīvokļu īpašnieku skaita. nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem
dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos
gadījumus, kad lēmuma pieņemšanai
nepieciešams cits kvorums.
Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē katram Katram dzīvokļa īpašniekam ir tik
dzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cik balsu, cik dzīvokļu īpašumu viņam pieder.
dzīvokļu ir viņa īpašumā. Ja vienam Ja vienam dzīvokļu īpašniekam pieder
dzīvokļu īpašniekam pieder vairāk nekā vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā
puse no dzīvojamā mājā esošajiem esošajiem dzīvokļiem, balsojot viņam ir
dzīvokļiem, kopsapulcē viņam ir ne vairāk 50 procenti balsu no visām dzīvokļu
kā piecdesmit procenti balsu no visām īpašnieku balsīm.
klātesošo dalībnieku balsīm.
37

38. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces norise: Kopsapulces norise dzīvokļu īpašnieku
kopības lēmuma pieņemšanai:
Dzīvokļu īpašnieku pirmo kopsapulci Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu
sasauc viens dzīvokļa īpašnieks vai vairāki pieņemšanas kārtību un veidu nosaka
dzīvokļu īpašnieki. (Normatīvos aktos nav dzīvokļu īpašnieku kopība.
noteikts cik ilgā laikā pirms kopsapulces jāinformē Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc
dzīvokļu īpašnieki).
pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku
Šī kopsapulce nosaka kārtību, kādā
vai pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļu
sasaucamas turpmākās kopsapulces un
īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā.
noformējami to lēmumi.
Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne
vēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vai
citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā
kārtībā uzaicināms katrs dzīvokļa
īpašnieks. Uzaicinājumā norāda
kopsapulces norises vietu, laiku un darba
kārtību.
38

39. Protokola noformēšana dzīvokļu Protokola noformēšana kopības
īpašnieku kopsapulcē: lēmumu pieņemšanai:
Kopsapulci vada dzīvokļu īpašnieku Dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uz
ievēlēta persona. kopsapulci, reģistrējas dalībnieku
reģistrācijas sarakstā.
Kopsapulces gaita tiek protokolēta. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiek
ievēlēts kopsapulces vadītājs un
Protokolu paraksta visi kopsapulcē protokolētājs.
esošie dzīvokļu īpašnieki. Kārtību, kādā sasaucamas dzīvokļu
īpašnieku kopsapulces un noformējami
tajās pieņemtie lēmumi un protokoli,
nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.
Visi dzīvokļu īpašnieku kopības
pieņemtie lēmumi noformējami
rakstveidā.
39

40. Kopības lēmumu veidi
Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucot
dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, — aptaujas veidā. (Izņēmums - ja
dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi, ka attiecīgais jautājums
izlemjams tikai kopsapulcē).
Par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, citādi savstarpēji
vienojoties, ir pieņemama visu dzīvokļu īpašnieku savstarpēja
vienošanās.
40

41. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu
pieņemšana aptaujas veidā
Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucot dzīvokļu
īpašnieku kopsapulci, - aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav
noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
Kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus, nesasaucot dzīvokļu
īpašnieku kopsapulci, -aptaujas veidā, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.
Ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, - aptaujas
veidā, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katram
dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu
un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā
dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma
pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta
nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida
atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.
41

42. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu
pieņemšana aptaujas veidā (2)
Par balsošanas rezultātiem pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības
noteikta persona sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta
to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:
- lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto
termiņu;
- pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;
- pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma - atšķirīgo viedokļu saturu;
- citas būtiskas ziņas par balsojumu.
Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu
īpašnieku kopības noteikta persona uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma
rezultātus.
42

43. Aptaujas veidā pieņemto lēmumu
noformēšana
Par balsošanas rezultātiem pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku
kopības noteikta persona sagatavo balsošanas protokolu un piecu
darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas
protokolā norāda:
-lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku
balsošanai noteikto termiņu;
-pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;
-pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma — atšķirīgo viedokļu saturu;
-citas būtiskas ziņas par balsojumu.
43

44. Paldies par uzmanību!