1. Līgatnes pagasta vēstures hronoloģija
Ramas muiža
15.gadsimts Sākās muižu iekārtošana Siguldas pilsnovada, tagadējā Līgatnes pagasta
teritorijā. Ramas muiža- ordeņa laikos ar nosaukumu'' Tirza'' piederēja
Fitinghofu dzimtai
1584.gads Ramas muiža- Eberhards Koškuls
1590.gads Ramas muiža- Johanns Ramms
1621.gads Ramas muižu ieķīlāja Francim Nīstedam
1630.gads Ramas muiža- Heinrihs Meiners
1640.gads Ramas muižu mantoja Dāvids Rois
1644.gads Ramas muižu pārdeva Joahimam Kipenam
1682.gads Ramas piederēja Kārlim Magnusam Krūzem
1725.gads Ramas nopirka Johans Merklijs
1783.gads Ramas piederēja Johanam Frīdriham Šrēderam
1884.gads 19.gadsimtā muiža gāja no rokas rokā, līdz 1884.gadā Ramas muižu nopirka
R.Dolgojs
1937.gadā no Dolgoja Ramas muižu nopirka Lielbriedis, ar kalpiem
apsaimniekoja līdz 1944.gadam, emigrēja no Latvijas.
1946.gadā Ramās saimniekoja Hipodroma palīgsaimniecība
Līgatnes pagasts
1823.-1826.gads Vidzemes zemnieku brīvlaišana
1826.gads Slaņos uzcēla brāļu draudzes Saiešanas namu
1841.gads Uzcēla Ķempju baznīcu-1669.gadā celtās sv.Ignača baznīcas vietā
1861.gads Māju iepirkšana dzimtas īpašumā Jaunķempju pagastā
1862./1863.gads Dibināta Paltmales pagasta skola
1863.gads Pagasta teritoriju šķērso Rīgas- Veclaicenes šoseja,izbūve pabeigta
1863.gadā.
1863.gads Sākās māju iepirkšana dzimtas īpašumā Paltmales pagastā
1882.gads Uzbūvēta Kempju baznīcas mūra ēka.
1889.gads Rīgas- Valkas dzelzceļš izbūvēts
1892.gads Līgatnes dzelzceļa stacija uzcelta, saspridzināta 1944.gadā
1895.gads Pirmā telefona līnija savienoja Līgatnes staciju ar Līgatnes papīrfabriku

2. 1915.gads 1.augustā 1914.gadā sākās Pirmais pasaules karš, kurā piedalījās 34 valstis.
1915.gada aprīlī vācu karaspēks iebruka Latvijā.
''Bēgļu kustība'' ''Bēgļu kustība'' starptautiskajās tiesībās radās 1915.gada pavasarī
Līgatnē .Līgatnes fabrika piedāvāja vietu 200 bēgļiem. Paltmales pagasta Rāvkalnu
saimnieks Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitējas noliktavas
ierīkošanai iznomāja šķūni, riju un vienu klēti uz neierobežotu laiku,
saimniekam uzņemoties arī tās uzraudzīt.Līgatnes papīrfabrikā 6.septembrī
tika izveidots ēdināšanas punkts, kurā dienā paēdināja 3432 cilvēkus.
Ēdināšanas punkts bija Bēgļu apgādāšanas nodaļas pakļautībā. 4.oktobrī
Ziemeļpalīdzības organizācija izveidoja ēdināšanas punktu Līgatnes stacijā,
kur dienā paēdināja 550 cilvēkus.1915.gada oktobrī izveidoja bēgļu
nodarbināšanas arteli, Līgatnes-Nurmižu artelis 2000 strādniekiem.
Pirmo skolu 50 bēgļu bērniem atvēra 1915.gada 27.novembrī Līgatnē,
strādāja viens skolotājs.1916.gada janvārī skolā mācījās 149bērni,
4skolotāji. Par skolas pārzini iecēla J.Rudlapu.
20.novembrī Līgatnes stacijā Ziemeļpalīdzības organizācija organizēja
medicīniskās palīdzības pagaidu punktu, bet Līgatnes papīrfabrikā Bēgļu
apgādāšanas nodaļa izveidoja 25 gultas vietas.
1917.gada februāra revolūcija,carisma krišana Bēgļu apgādāšanas
organizācijas darbību sarežģīja.Pēc jūlija konferences vietējās komitejas
sākās pārstāvju vēlēšanas bēgļu padomei-no Līgatnes izvirzīja(no
220bēgļiem)Jāni Vītoluun Frici Osi. 30.jūlijā Līgatnē bēgļu sapulcē ievēlēja
5 komitejas locekļus:J.Vītols,F.Osi,A.Auziņu, P.Ērģelnieku,
K.Senolu.Revīzijas komisijā-
J.Gaili, G.Koškinu, K.Bandenieku, bet par ēdināšanas punkta pārzini-
K.Mengotu.
1918.gada janvārī Cēsu apriņķa strādnieku,karavīru un bezzemnieku
deputātu padomes izpildkomitejai pienāca Iskolata Bēgļu nodaļas
paziņojums:''Uz Jūsu rakstu Baltijas komitejai no 11.janvāra š.g. Zem
Nr.203 paziņojam, ka Baltijas latviešu Bēgļu komiteja no 15.janvāra š.g.
Likvidēta un tagad darbojas Iskolata Bēgļu nodaļa.Iskolata protokolos
redzams,ka Latviešu bēgļu nodaļa darbojās Petrogradā līdz 1917.gada
decembrim.
1915.gads Būvēja tiltus pār Gauju pie Attakām, Rāmniekiem, Līgatnes fabrika-
Gaujkrogs
Sāka uzlabot un paplašināt ceļus, kas nāca no Gaujas tiltiem uz Līgatnes
staciju.
Rudenī iesāka būvēt dzelzceļam otru sliežu ceļu.
1915./1916.gads Gaujas tiltu, ko uzbūvēja starp Muižniekiem un Gaujmaļiem , nodedzināja
atkāpjoties lielinieku karaspēks 1919.gada maijā.
1916.gads Kara resors ceļam no Čaulēm uz Vildogu koka tiltu uzcēla uz pāļiem.
Ziemā turpinājās tranšeju rakšanas darbi visā frontē.Raka tranšejas ap
Ramu, Vilciņiem, Struņķa kalnu, Čaulēs.Vildogā- gar
Jānīšiem,Līgotnēm,Leijām, Lūsariem.
Starp Paltmales pagasta skolu un veco tautas namu bija uzstādīta teltīs
karaspēka ''maizes ceptuve''. Maize negaršīga, jēla.
1921.gads 7.decembrī Ķempju pagasta padome izdeva atļauju Artūram Vīgantam atvērt

3. Ķempju krogā 2.šķiras restorānu ar reibinošiem dzērieniem, bet ar
noteikumu,ka viņam jāsamaksā 1000rbļ. Gadamaksa pagasta kasē.Šajā laikā
pagastā jau bija reģistrēti sekojoši tirgotāji un rūpnieki:
 Paltmales- Ķempju patērētāju biedrība ar koloniālpreču tirgotavu
Briņķos
 Ed.Ģipslis- gaļas tirgotājs Spriņģos
 Balduss – pārtiķas preču un gaļas tirgotājs Spriņģos
 Dāvis Vīgants- tējnīcas īpašnieks Ķempju krogā
 K.Meijats – kaļķu ieguve ''Kaudzītēs''
 Dreimanis – mala Ķempju dzirnavās
 Šutte, Blumbergs, Treija, H.Levenšteins, D.Starobinskis, E.Dolfijs- ar
kokmateriālu sagatavošanu
 Jānis Deimuts – kuļmašīnas īpašnieks
Dibināta Piensaimnieku sabiedrība.
Nolēma ierīkot pagasta namā cietumu.
Paltmales skolā nolēma atvērt ceturto klasi pieņemt ceturto skolotāju.
Pēc agrārreformas, kad Paltmalē apbūves gabalu skaits palielinājās līdz
260, tai piešķīra ciema statusu- Līgatnes stacijas ciems.
1921.gadā reģistrēti tirgotāji un rūpnieki:
 J.Briedis-Neimaņa mājā tirgoja ar grāmatām
 E.Poruka – Līgatnes stacijas bufetē tirgoja grāmatas
 D.Vīgants- Jaunramā iekārtoja viesnīcu
 P.Meņģelis- būvuzņēmējs, darbarīku tirgotājs
 P.Lakka- sagatavo malku
ar malšanu nodarbojās
 A.Liepa-Liepkalna dzirnavas
 J.Dumpe- Jaunšķēpeļu dzirnavās
 K.Ezergailis-Visendorfa dzirnavās
 Brakmans ,Treija- ar koku sagatavošanu
 Ed.Bibīts- ar akmeņu drupināšanu
1922.gads Paltmales muižas sadalīšanas zemes ierīcības plāns sastādīts 17.oktobrī.
Gada nogalē pagasta valdes pilnvarotais Kārlis Kreišmanis no Rīgas
apriņķa valdes saņēma aizdevumu 50000 rbļ. Ķempju pagasta skolas
remontam.
1924.gads 19.augustā daļu no Ķempju muižas dārza saimniecības – 11,90 ha ar parku
un muižas jauno pils ēku piešķīra Paulam Saksam.
1925.gads 26.maijā izstrādāts Paltmales apdzīvotas vietas sadalīšanas plāns.
Interesants ir Līgatnes Piensaimnieku biedrības valdes
lūgums(1925.g.13.oktobris),kuru pagasta valde noraidīja:''Centrālā Zemes
ierīcības komiteja piešķīra Līgatnes Piensaimnieku sabiedrībai no Paltmales
muižas fonda zemes mazo Āboliņa māju, bet pagastam lielāko Āboliņa
māju.Iecerēts 1926 gadā uzcelt koppienotavas vienu spārnu gar Līgatnes-
Nītaures ceļu, bet turpmākos gados ēkas otro spārnu gar Rīgas – Apes
šoseju, kurā ietilptu siernīca, putnu un olu pieņemšana eksportam, kā arī
augļu pieņemšana un kaltēšana. Tādēļ Piensaimnieku valdes lūgums būtu
piešķirt pusi no kopējās zemes platības...(L.P.S.priekšsēdētājs P.Leikarts,
sekretārs J.Čaule)

4. 1926.gads Agrārreformas gados Paltmales pagasta valdes priekšsēdētāja amatā bija
P.Tenisons un pagasta padomes priekšsēdētājs E.Leitmans.
Paltmales pagastu pārdēvēja par Līgatnes pagastu.
Plaši atzīmēja Slaņu saieta nama 100.gadu pastāvēšanas jubileju. Draudzes
vadītājs bija Dodu māju saimnieks Jānis Pelkaus.
Līgatnes un apkārtnes mednieku biedrība''Vanags''
1929.gads Līgatnes brīvptātīgo ugunsdzēsēju biedrība
1930.gads 10.jūlijā Jaunķempju muižas šosejas brīvjoslu sadalīja 5 saimniecībām:
 Vecleču mājām- Jānis Demuts
 Sauleskalna mājām- Gustavs Ķempelis
 Jaunleču mājām- Jānis Ķēnis
 Jaunķempju mājām- Jānis Rāka
Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem Ķempju pagastā Spriņģu kalnā piešķīra
10 apbūves gabalus.
1933.gads Ķempju pagastu pievienoja pie Līgatnes pagasta.
Izstrādāts plāns Paltmales muižas Vidzemes šosejas brīvjoslas zemes
gabaliem.Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem piešķīra 13 apbūves gabalus
Paltmales biezi apdzīvotā vietā.
1935.gads Līgatnes pagasta kopplatība- 85.07 kvadrātkilometri , iedzīvotāju skaits-
3076, t.sk. Vīrieši-1445, sievietes 1631.Pagasta teritorijā 465 saimniecības.
Darbojas:
 E.Engelharta Ķempju dzirnavas
 M.Trofimova bij.Visendorfa dzirnavas
 J.Dumpja Šķēpeles ūdensdzirnavas
 E.Zālītes vilnas apstrādāšanas, tūbas un koka tupeļu fabrika
Sprinkšļos
 M.Mūrmaņa mehānisks koku apstrādes uzņēmums
 pienotava
Pagastā bija 8 pārtikas preču tirgotavas, 4 maiznīcas, 4 valsts degvīna
tirgotavas, 3 gaļas un desu tirgotavas, 1 drogu tirgotava, 5 veļas un sīko
preču tirgotavas, 3 apavu veikali, 2 pulkste nu veikali, 1 sēklu tirgotava, 1
benzīna uzpildīšanas punkts, 7 frizētavas.
Gadatirgus vieta-pie Laivenes, nedēļas tirgus- pie Līgatnes papīrfabrikas un
Jaunramas.
Pagasta vecākais - Jānis Purgailis, darbvedis- Pēteris Priedītis, policijas
kārtībnieks- Andreijs Pilskalns.
Pagastā 2 skolas – Līgatnes 6-klasīgā pamatskola, pārzinis Jēkabs
Brants.Līgatnes papīrfabrikas 6-klasīgā pamatskola, pārzinis Ernests
Priedītis.
Ārsts- Leonhards Stūrītis, dzīvo ārsta mājā un Edgars Lundsbergs Līgatnes
papīrfabrikas ciemā. Vecmātes- Milda Liepiņa Jaunramā. Aptieka- pie
Līgatnes dzelzceļa stacijas. Veterinār feldšeris- Jānis Zīle, dzīvo
Lielpēterēnos.

5. 1938./1939.gads 30.gadu beigās Līgatnes pagastā tika pārdēvēti vairāki veco māju
nosaukumi un nekustamie īpašumi:
 Lauvas krogs - par Lauviņām, īp.Augusts Grīnvalds
 Beķereju jeb Pekarņa -par Ainavas, Paltmales zemnieku savienības
īpašums
 Mālukalni – par Plūmītes, īp.Jānis Plūmīte
 Ivankalns- par Mierkalni, Līgatnes pagasta kapsēta
 Švanka – par Avotiņi, īp. Mārtiņš Tītmanis
 Blodiņi- par Blodziņi, īp. Ģertrūde un Berta Švalbes