Prezentācija par LR kultūrpolitikas dokumentu kvantitatīvu kontentanalīzi.
No:
LU 71. konferences Socioloģijas sekcijas "Zināšanu sabiedrība, identitāte un kultūra" (LU SZF, Lomonosova ielā 1a; 2013.gada 15. februāris)
Aizvestais un sastaptais Latvijas tēls ikdienas pieredzē ārzemēs
Latvijas kultūrpolitisko dokumentu diskursi
1. Latvijas
kultūrpolitisko
dokumentu diskursi
Jānis Daugavietis, LU SPPI
LU 71. konference
Socioloģijas sekcija "Zināšanu sabiedrība, identitāte un kultūra"
LU SZF, Lomonosova ielā 1a
2013.gada 15. februāris
2. ‘Mākslinieciskā pašdarbība un
Latvijas reģionu attīstība’ (prom.d.)
• Kultūras vieta attīstības ideoloģijā un praksē
• Mākslinieciskās pašdarbības sociālā nozīme Latvijas
vietējās kopienās
Mūsdienās dominējošajā ilgtspējīgas attīstības modelī, līdzās ekonomiskajiem, sociālajiem un
ekoloģiskajiem mērķiem, par vienlīdz būtisku attīstības resursu tiek uzskatīta kultūra.
Izmantojot sociālā kapitāla un kopienas attīstīšanas pieejas, tiek apgalvots, ka iedzīvotāju
aktivitātes kultūras laukā var sekmēt attīstību.
3. Latvijas kultūrpolitikas
dokumentu kvantitatīvā analīze
Latvijas kultūras jomu regulējošie dokumenti (38):
•
•
kultūras jomu regulējošie likumi
kultūrpolitikas plānošanas dokumenti
•
•
kultūrpolitikas plānošanas dokumenti – izpildes ziņojumi
KM stratēģijas
• KM darbību regulējošie dokumenti
No 1992. - 2011.gadam
~ 2 mlj. zīmju jeb 1000 lpp.
4. Hipotēzes...
...izriet no kultūrpolitikas dokumentu kvalitatīvās
analīzes secinājumiem:
1. Dominē 'vecā valoda' un tiek atražota
klasiskā ekonomiskā reģionālās izaugsmes
pieeja (bet ne visos).
2. Nav prioritāšu: kultūra ir gan mērķis, gan
instruments.
5. Teorētiskais modelis, 1
ASV sociālās labklājības pētnieki Marks
Šterns (Mark J. Stern) un Sjūzana
Seiferte (Susan C. Seifert)
kultūrpolitikas pieeju klasifikācija:
1.Didaktiskā
Māksla un kultūra iedzīvotāju
izglītojoši-politiskai
ietekmēšanai, tikumu
uzlabošanai.
6. Teorētiskais modelis, 2
2. Diskursīvā
Māksla kā sociālās diskusijas un kritikas līdzekli,
veids kā veicināt sociālās pārmaiņas.
7. Teorētiskais modelis, 3
3. Ekoloģiskā
Iedzīvotāju iesaistīšana jebkāda veida kultūraktivitātēs,
uzskatot to par vienu no pilsoniskās līdzdalības formām
(sociālais kapitāls un kopienas attīstība).
8. Tehnika
1.Klasiska kvantitatīvās kontentanalīzes
procedūra
teorētiskie modeļi tiek pārvērsti kategorijās , tās –
jēdzienos, bet tie – atslēgvārdos
2.Sintaktiski-semantiskā līmeņa kontentanalīze
piem., ‘valsts’, ‘tīkls’
3.Nomināla atslēgvārdu skala
summēšana un ‘sadalīšana’ pa modeļiem (ar ‘QSR NVivo 8’).
9. Modelis Kategorijas Jēdzieni
Didaktiskais: Valsts (suverēns) kā amatiermāksla,
labuma apgaismošana, augstais,
avots/noteicējs/ demonstrācijas, dramaturģija,
„mākslas un piegādātājs, un gars, iesaistīšana, ietekme,
instrukcija, izdaiļošana,
kultūras spēja kultūra viens no izglītošana, izpratne,
izglītot un šādiem labumiem. kontrole, līmenis (pacelšana),
pārliecināt Mākslas spēja ‘pacelt mācīšana, manifestācijas,
iedzīvotājus” garu’, apgaismot manipulācija, masas,
iedzīvotājus. mobilizācija, morāle,
Kultūras dzīves pārmaiņas, pārraudzība,
pārvalde un pārvlade, plāns, propoganda,
standartizācija. simboli, skaistais, tauta,
Klasiskā kultūras telpa, tikums, uzlabošana,
uzraudzīšana, valsts, vide
izpratne.
10. Kodi Hierarhiskie kodi (modeļi)
DIDAKTISKAIS DISKURSĪVAIS EKOLOĢISKAIS
amatieri,
amatiermāksla, X X
pašdarbība
cilvēks X
iesaistīšana X X
labklājība X
vides kvalitāte X
kopiena X X
iedzīvotāji X
Sintaktiski-semantiskā līmeņa kontentanalīzes uzdevums bija noskaidrot, kādos kontekstos un ar kādām nozīmēm tiek lietoti teorijā aprakstītie jēdzieni jeb potenciālie empīriskie indikatori, un tā faktiski kalpoja par kontroles mehānismu. Vārds ‘ tauta ’ tiek izmantots katrā dokumentā un atšķirīgās nozīmēs, runājot gan par iedzīvotāju iesaistīšanu kultūras dzīvē (‘tautas kolektīvs’), gan kultūras piedāvājuma nodrošināšanu (‘tautas nams’). Tāpat vārds ‘tauta’ izmantots vairākos programmu un iestāžu nosaukumos. Tāpēc tā iekļaušana analīzē nav lietderīga. Vārds ‘ tīkls ’, kas ir konceptualizēts kā viens no ekoloģiskās pieejas jēdzieniem, LR kultūrpolitikas dokumentos pamatā tiek lietots administratīvas pārvaldes un infrastruktūru kontekstā, tas drīzāk ir objektu vai institūciju, nevis pilsoņu vai kopienu tīkls, tīklošanās. „ derīgo” atslēgvārdu meklēšana un kodēšana. Par analīzes vienību tika izvēlēta rindkopa – ja rindkopā tika atrast meklētais kods (atslēgvārds), tad rindkopa tika kodēta atbilstoši šī vārda kodam. Pēc tam ‘radniecīgie’ kodi tika apvienoti trīs hierarhiskos kodos, atbilstoši analītiskā modeļa trim grupām: didaktiskā, diskursīvā, ekoloģiskā. Analīzes galarezultāts ir īpatsvars/apjoms, kādā katra šī grupa konstatēta noteiktajā tekstā vai tekstu kopā.
Ja didaktiskā ‘elementa’ īpatsvars visa tipa dokumentos ir aptuveni vienāds (50-56% apmērā), tad diskursīvais un ekoloģiskais saturs variē daudz lielākās robežās (attiecīgi 15-49% un 4-33%).
LR kultūrpolitiskajos dokumentos: likumos, kuru liela daļa pieņemti 90-jos gados, lasāma vēl ‘vecā’, daļēji no padomju laikiem pārmantotā centralizētas un paternālistiskas valsts valoda, kamēr plānošanas dokumentos un īstenošanas ziņojumos (vecākie pieņemti 2006.gadā), daudz spēcīgāk izteikts ‘jaunais’ kultūrpolitiskais diskurss, kurā uzsvērta kultūras sociālā loma un liktas cerības uz tās izmantošanu sociālajā attīstībā, iezīmēti mehānismi, kas varētu īstenot šādu funkciju.