Andris Vīksna, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

1. Klimata pārmaiņas Latvijā
Jūrmala, 23.05.2018.
Andris Vīksna
Prognožu un klimata daļas vadītājs
Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

2. METEOROLOĢISKIE NOVĒROJUMI
LVĢMC meteoroloģiskos novērojumus
veic 24 novērojumu stacijās

3. Nokrišņu intensitātes un
daudzuma, mākoņu augstuma u.c.
parametru novērojumi tiek veikti
ar datu atjaunošanos ik 10 minūtes
METEOROLOĢISKĀ RADARA
INFORMĀCIJA
3

4. METEOROLOĢISKĀ RADARA
INFORMĀCIJA

5. METEOROLOĢISKO SATELĪTU
NOVĒROJUMI
5
Satelīti, izmantojot pasīvos un aktīvos
instrumentus, sniedz informāciju par
dažādiem atmosfēras raksturlielumiem, kas
palīdz prognozēt pērkona negaisa mākoņu
attīstību.

6. Vidējais dienu skaits ar pērkona negaisu
gada laikā 1960.-2015. gada periodā
PĒRKONA NEGAISU STATISTIKA

7. Dienu skaits ar pērkona negaisu
1960.-2015.gada periodā
PĒRKONA NEGAISU STATISTIKA

8. Pērkona negaisu intensitāte, atbilstoši LVĢMC
un VUGD kopīgi izstrādātajiem kritērijiem, tiek
noteikta, balstoties uz to pavadošo parādību
intensitāti
Termins Pavadošo laika parādību intensitāte
Pērkona negaiss
Krasas vēja brāzmas ≤ 14 m/s
Nokrišņu daudzums ≤ 14 mm
Stiprs pērkona negaiss
Krasas vēja brāzmas 15-19 m/s
Nokrišņu daudzums ≤ 14 mm
Neliela krusa (≤5 mm)
Ļoti stiprs pērkona negaiss
Krasas vēja brāzmas 20-24 m/s
Nokrišņu daudzums 15-49 mm
Lielgraudu krusa (6-19 mm)
Postošs pērkona negaiss
Krasas vēja brāzmas ≥ 25 m/s
Nokrišņu daudzums ≥ 50 mm
Īpaši lielu graudu krusa (≥ 20 mm)
Ja izpildās vismaz
viens no
nosacījumiem
PĒRKONA NEGAISU STATISTIKA

9. DzeltensZaļš
Oranžs
Sarkans
Pērkona negaisu biežums atbilstoši intensitātei (1966.-2015.g.)
PĒRKONA NEGAISU STATISTIKA

10. Pērkona negaisa
varbūtība (%)
HIRLAM un HARMONIE
skaitlisko laika apstākļu
prognožu modeļu rezultāti
PĒRKONA NEGAISU PROGNOZĒŠANA

11. ZIBENS SENSORU NOVĒROJUMI
TUVĀKAJĀ NĀKOTNĒ
- Zibens izlādes vietu un laiku;
- Zibens daudzumu vienas izlādes laikā;
- Maksimālo stāvu (kA);
- Izlādes veidu: mākonis-zeme vai mākonis-mākonis.
2017. gadā ir uzstādīts pirmais zibens sensors Stendē, bet 2018. gada
laikā tiks arī uzstādīts otrs sensors Dagdā, kas augstā izšķirtspējā fiksē:

12. ZIBENS SENSORU NOVĒROJUMI

13. ZIBENS SENSORU NOVĒROJUMI

14. Turklāt ar katru nākamo 30 gadu
periodu vasaras dienu skaits
palielinās un to pieauguma
tendences kļūst izteiktākas.
2002. gadā Latvijā vidēji
bijušas 38.7 vasaras dienas;
Rīgā vasaras dienu skaits
sasniedzis pat 60 dienas
Ievērojami palielinās «vasaras dienu» skaits, kad maksimālā gaisa
temperatūra sasniedz vismaz +25°C.
1961. -1990. g. 1971. -2000. g. 1981. - 2010. g. 1961. - 2010. g.
Vidējais vasaras dienu skaits 15,3 16,9 18,6 17,4
Vidējais maksimālais vasaras
dienu skaits
33,3 35,4 40,9 41,0
Regresijas slīpuma koeficients -0,06 0,03 0,29 0,16
LĪDZŠINĒJĀS KLIMATA PĀRMAIŅAS LATVIJĀ -
GAISA TEMPERATŪRA
14

15. Mēneša vidējās gaisa temperatūras izmaiņas (ºC) Latvijā laika
periodā 2071. – 2100. g., salīdzinot ar 1971. – 2000.g. periodu:
– RCP4.5 (SEG koncentrācijas maksimumu sasniedz 2040. gadā)
– RCP8.5 (SEG koncentrāciju pieaugums turpinās līdz pat gadsimta beigām)
NĀKOTNES KLIMATA PĀRMAIŅU
SCENĀRIJI LATVIJAI - GAISA TEMPERATŪRA

16. Arī nokrišņu daudzuma
izmaiņās vērojama
pozitīva tendence, jo īpaši
ziemas sezonā, kā arī
vasaras laikā.
LĪDZŠINĒJĀS KLIMATA PĀRMAIŅAS LATVIJĀ -
NOKRIŠŅU DAUDZUMS

17. Pieaudzis ne tikai kopējais nokrišņu
daudzums, bet arī dienu skaits ar
stipriem nokrišņiem.
Nokrišņu daudzuma palielināšanās
vasaras sezonā var būt saistīta ar
konvektīva tipa nokrišņu jeb
lietusgāžu īpatsvara palielināšanos,
kam raksturīgs liels nokrišņu
daudzums īsā laika periodā.
Dienu skaits gadā ar stipriem (≥10 mm) nokrišņiem
Dienu skaits gadā ar ļoti stipriem (≥20 mm)
nokrišņiem
NĀKOTNES KLIMATA PĀRMAIŅU
SCENĀRIJI LATVIJAI – NOKRIŠŅU DAUDZUMS

18. Mēneša kopējo nokrišņu daudzuma izmaiņas (%) Latvijā laika
periodā 2071. – 2100., salīdzinot ar 1971. – 2000.g. periodu:
– RCP4.5 (SEG koncentrācijas maksimumu sasniedz 2040. gadā)
– RCP8.5 (SEG koncentrāciju pieaugums turpinās līdz pat gadsimta beigām)
NĀKOTNES KLIMATA PĀRMAIŅU
SCENĀRIJI LATVIJAI – NOKRIŠŅU DAUDZUMS

19. 19
Globālo klimata modeļu ansambļa prognozētās sezonas vidējā atmosfēras nokrišņu
daudzuma izmaiņas Latvijas teritorijā pēc RCP 8,5 klimata pārmaiņu scenārija
Ziema Pavasaris
Vasara Rudens
NĀKOTNES KLIMATA PĀRMAIŅU
SCENĀRIJI LATVIJAI – NOKRIŠŅU DAUDUZMS

20. 20
SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA PAR
KLIMATA PĀRMAIŅĀM LATVIJĀ
2016. gada laikā tika
izstrādāts interaktīvs klimata
pārmaiņu analīzes rīks, kas
parāda līdzšinējās klimata
pārmaiņas un nākotnes
klimata pārmaiņu scenārijus
līdz pat gadsimta beigām.
Rīks arī nodrošina piekļuvi
gridētām datu kopām, ko var
izmantot tālākiem pētījumiem,
kā arī pieejams plašs ziņojums
par pētījumā izmantoto
metodiku un rezultātiem.
http://www2.meteo.lv/klimatariks/klimata.atlants@lvgmc.lv

21. PALDIES PAR UZMANĪBU!
www.meteo.lv
https://twitter.com/LVGMC_Meteo