VALODĀ IZŠĶIR DIVĒJĀDUS VĀRDU
SAVIENOJUMUS:
Lielākā daļa valodā lietojamo vārdu savienojumu
ir brīvi.
Lai kaut ko pateiktu, runātājs izvēlas saturam atbilstošus
vārdus. No atsevišķajiem vārdiem, ievērojot gramatikas
likumus, tiek veidoti vārdu savienojumi.
Piemēram:
jauna celtne, mācīties peldēt, darbs bija padarīts, laiks ir saulains.
Šādu savienojumu nozīme ir saprotama, ja zināma
atsevišķo vārdu nozīme.
FRAZEOLOĢISMI
Līdzās brīviem vārdu savienojumiem ir tādi vārdu savienojumi,
kuru nozīme neizriet no atsevišķo vārdu nozīmēm. Šādi savienojumi izsaka
gluži ko citu nekā vārdi, kas tos veido.
Piemēram:
bada pātaga (makšķere),
uz karstām pēdām (tūlīt),
pa kaklu pa galvu (lielā steigā),
kost pirkstos (nožēlot),
ņemt kājas pār pleciem (skriet).
Tie ir nozīmes ziņā nedalāmi, ar tradīciju nostiprināti vārdu
savienojumi. Runātājs tos neveido no atsevišķiem vārdiem, bet pārņem
gatavā veidā.
1.VINGRINĀJUMS.
ATROD TEKSTĀ FRAZEOLOĢISMUS UN IZCEL TOS!
,,Tu vienādi ar saviem radiem!" Andra māte vai
jau ar dusmām atteica. ,,Kādu labu tad tie radi
tev iedeva? Andris jau trešo gadu pie svešiem
gandrīz par vēderu... Lūdzies tu cik gribi, radi ne
ausu nepaceļ."
Andris jau trešo gadu pie svešiem gandrīz par vēderu .
. . Lūdzies tu cik gribi, radi ne ausu nepaceļ.’’ (Apsīšu
Jēkabs.)
FRAZEOLOĢISMU NOZĪME IR AR VALODAS TRADĪCIJU NOSACĪTA.
TĀ JĀZINA TĀPAT KĀ ATSEVIŠĶU VĀRDU NOZĪME, CITĀDI
FRAZEOLOĢISMS IR NESAPROTAMS.
VISBIEŽĀK SASTOPAMI TĀDI FRAZEOLOĢISMI, KAS IZSAKA PILNĪGI
KO CITU NEKĀ VĀRDI, KURI TOS VEIDO.
Piemēram:
piektais ritenis (cilvēks, kas kaut kur ir lieks),
ciets rieksts (grūts uzdevums),
lēkt acīs (izaicinoši izturēties),
ņemt uz grauda (bārt),
vienā mutē (visi reizē),
atplestām rokām (ar sajūsmu),
ar dievu uz pusēm (šā tā, slikti),
uguns pakulās (sākas tracis, pēkšņas dusmas, sašutums).
IR ARĪ FRAZEOLOĢISMI, KURU NOZĪME VEIDOJAS
MAZLIET BRĪVĀK –
KĀDS NO VĀRDIEM IT KĀ SAGLABĀ SAVU
LEKSISKO NOZĪMI.
zili brīnumi (liels, negaidīts brīnums),
gaisa gabals (liels ceļa gabals),
cūkas laime (nejauša, negaidīta laime).
Tomēr arī šais gadījumos savienojuma nozīme
jāvērtē kopumā, to nevar izsecināt no atsevišķajiem
vārdiem.
DIEZGAN DAUDZI FRAZEOLOĢISMI IZTEIKTI
SALĪDZINĀJUMA VEIDĀ.
Piemēram:
kā vējš (ātri),
kā likts (noteikti),
kā ūdenī iekritis (pazudis),
kā uz adatām (lielā nepacietībā, satraukumā),
kā no laivas izsviests (pilnīgā neziņā).
Šādus salīdzinājumus pretstatā atsevišķu autoru veidotajiem
salīdzinājumiem sauc par frazeoloģiskiem salīdzinājumiem.
• ATROD TEKSTĀ FRAZEOLOĢISMUS UN
IZCEL TOS!
• ,,Bet Andratēva gan, Matvej, neaiztieciet!" ,,Dievs pasarg, - tam
pirkstu piedurt! Lai tad es suns, ne cilvēks!... Drauga dvēselei
pāri darīt, ar ko abi vēl kopā bēgām kā brāļi?! Par to nav
jābīstas... Gan viņu glabāšu kā aci pierē: sargāšu kā savu
acuraugu..."
,,Bet Andratēva gan, Matvej, neaiztieciet!"
,,Dievs pasarg, - tam pirkstu piedurt! Lai tad es
suns, ne cilvēks! . . . Drauga dvēselei pāri darīt,
ar ko abi vēl kopā bēgām kā brāļi?! Par to nav
jābīstas . . . Gan viņu glabāšu kā aci pierē:
sargāšu kā savu acuraugu . . ."
FRAZEOLOĢISMU KRĀJUMU PAPILDINA SAKĀMVĀRDI,
PARUNAS, NO LITERĀRIEM DARBIEM PĀRŅEMTI TEICIENI.
SAKĀMVĀRDI DIEZGAN BIEŽI TIEK IZMANTOTI LĪDZĪGI
FRAZEOLOĢISMIEM, ĪPAŠI TIE, KAS IZTEIKTI
METAFORISKI.
MAZS CINĪTIS GĀŽ LIELU VEZUMU.
Parunas pēc savas dabas ir ļoti tuvas frazeoloģijai.
Piemēram:
vīrs kā ozols,
tumšs kā akā,
plātās kā rūsa,
kas uz sirds, tas uz mēles;
ar kāsi veldams, ar kruķi stumjams,
liela brēka, maza vilna.
PAR FRAZEOLOĢISMIEM DAŽREIZ KĻŪST
ATSEVIŠĶOS LITERĀROS DARBOS LIETOTI
TEICIENI, KAS DIEZGAN BIEŽI TIEK PĀRŅEMTI
DAUDZĀS VALODĀS.
Piemēram:
lāča pakalpojums (no I. Krilova fabulas),
mirušās dvēseles (no N. Gogoļa tāda paša nosaukuma romāna),
Ahileja papēdis (no sengrieķu literatūras).
ATROD SKAIDROJUMU!
1. Ļoti tumšs. A Skrien kā vējš!
2. Viņš nekur nav atrodams. B Nenokar
degunu!
3. Skrien, cik spēj! C Necel gaisa
pilis!
4.Nezaudē ticību sev! D Nemels niekus!
5. Necenties pēc tā, kas nav
iespējams!
E Necel degunu
gaisā!
6. Nepārspīlē! G Melns kā peklē!
7. Nekļūsti iedomīgs! H Nemels niekus!