Latvijas nodokļu sistēmas raksturojums, Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs

2. VAI LATVIJA BEIDZOT IEVIESĪS STABILITĀTI
NODOKĻU SISTĒMĀ?
2016. gada 6. maijā
2

3. LATVIJAS NODOKĻU SISTĒMAS
RAKSTUROJUMS
Uldis Rutkaste
Monetārās politikas pārvaldes vadītājs
3

4. NODOKĻU IETEKME UZ TAUTSAIMNIECĪBU
 Arnold (2009), OECD (2010):
Analīze liecina, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis tautsaimniecības izaugsmei ir
viskaitīgākais, kam seko iedzīvotāju ienākuma nodoklis un patēriņa nodokļi, kamēr
nekustamā īpašuma nodokļi ekonomikai ir mazāk kaitīgi.
 Widmalm (2001):
Jo lielāks ir ienākuma nodokļa īpatsvars, jo zemāka ir ekonomikas izaugsme. Pastāv
negatīva sakarība starp iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti un ekonomisko
izaugsmi.
4
Arnold, Jens., Do Tax Structures Affect Aggregate Economic Growth? Empirical Evidence From A Panel Of OECD Countries, OECD Economics
Department Working Paper no. 643 (2008)
OECD., Tax Policy Reform And Economic Growth, OECD Tax Policy Studies No. 20 (2010)
Widmalm, Frida., Tax Structure And Growth: Are Some Taxes Better Than Others?, Public Choice, June 2001, Volume 107, Issue 3, pp 199-219

5. NODOKĻU CELŠANA NEGATĪVI IETEKMĒ LATVIJAS
TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBU
PVN standarta likmes palielināšanas par 1%-punktu efekts uz makroekonomiskajiem rādītājiem Latvijā, novirzot papildus
ieņēmumus budžeta deficīta segšanai (% pret bāzes scenāriju)
1. gadā 2. gadā 3. gadā
Reālais IKP -0.33 -0.20 -0.15
Reālais privātais patēriņš -0.61 -0.57 -0.55
Reālais valsts patēriņš -0.25 -0.11 -0.06
Reālās investīcijas -0.25 -0.19 -0.17
Reālais eksports -0.02 0.17 0.24
Budžeta bilance (% no IKP) 0.15 0.17 0.19
Avots: Beņkovskis, Goluzins un Tkačevs (2015) “Latvia’s CGE model with a fiscal sector”, Latvijas Bankas pētījums, publikācijā.
5

6. LIELĀKS NODOKĻU SLOGS MAZINA EKONOMISKO AKTIVITĀTI,
PAT JA PAPILDUS IENĀKUMI TIEK IZTĒRĒTI
PVN standarta likmes palielināšanas par 1%-punktu efekts uz makroekonomiskajiem rādītājiem Latvijā,gadījumā, ja
budžeta bilance saglabājas nemainīga (% pret bāzes scenāriju)
1. gadā 2. gadā 3. gadā
Reālais IKP -0.23 -0.14 -0.10
Reālais privātais patēriņš -0.49 -0.45 -0.44
Reālais valsts patēriņš 0.41 0.58 0.63
Reālās investīcijas -0.18 -0.14 -0.12
Reālais eksports -0.24 -0.13 -0.09
Budžeta bilance (% no IKP) 0.00 0.00 0.00
Avots: Beņkovskis, Goluzins un Tkačevs (2015) “Latvia’s CGE model with a fiscal sector”, Latvijas Bankas pētījums, publikācijā.
6

7. PAPILDUS IZDEVUMU GADĪJUMĀ POZITĪVS EFEKTS TIKAI VALDĪBAS
SEKTORĀ, PRIVĀTAIS SEKTORS SARŪK
Efekts uz nozarēm 1. gadā pēc PVN pamatlikmes pacelšanas, % pret bāzes scenāriju
Avots: Beņkovskis, Goluzins un Tkačevs (2015) “Latvia’s CGE model with a fiscal sector”, Latvijas Bankas pētījums, publikācijā.
-0.7 -0.6 -0.5 -0.4 -0.3 -0.2 -0.1 0 0.1 0.2 0.3 0.4
(01-05) Agriculture, Forestry and Fishing
(10-14) Mining and Quarrying
(15-16) Food, Beverages and Tobacco
(17-19) Textiles and Textile Products, Leather
(20) Wood and Products of Wood
(21-22) Pulp, Paper and Publishing
(24) Chemicals and Chemical Products
(25) Rubber and Plastics
(26) Other Non-Metallic Mineral
(27-28) Basic Metals and Fabricated Metal
(29) Machinery, n.e.c.
(30-33) Electrical and Optical Equipment
(34-35) Transport Equipment
(36-37) Manufacturing, n.e.c.
(40-41) Electricity, Gas and Water
(45) Construction
(50) Sale of Motor Vehicles, Fuel
(51) Wholesale Trade
(52) Retail Trade
(55) Hotels and Restaurants
(60) Inland Transport
(61) Water Transport
(62) Air Transport
(63) Other Transport Activities
(64) Post and Telecommunications
(65-67) Financial Intermediation
(70) Real Estate Activities
(71-74) Renting of Mach.&Equip., Other Business Activities
(75) Public Administration and Defence
(80) Education
(85) Health and Social Work
(90-93) Other Services
7

8. KĀ MĒRĪT NODOKĻU SLOGU?
1. Iekasētais nodokļu apjoms % no IKP – taču to ietekmē ēnu ekonomika – iekasējot
relatīvi nelielu nodokļu apjomu, tas nenozīmē, ka nodokļu maksātāja slogs ir
zems (compliance gap);
2. Papildus ēnu ekonomikai, iekasēšanas apjomu ietekmē arī nodokļu sistēmā
iestrādāto atlaižu un pazemināto likmju apjoms (policy gap);
3. Aprēķinot, cik nodokļos samaksā tipisks uzņēmējs vai darba ņēmējs (tax wedge),
var iegūt reālu ainu par nodokļu slogu ekonomiskās aktivitātes veicējiem.
8

9. IEKASĒTO NODOKĻU APJOMS LATVIJĀ IR STARP
ZEMĀKAJIEM EIROPAS SAVIENĪBĀ
Avots: Eurostat
-5
5
15
25
35
45
55
Iekasētais nodokļu apjoms, % no IKP
2008 2014
9

10. TOMĒR EIROPAS SAVIENĪBA IR IZTEIKTI AUGSTU NODOKĻU REĢIONS:
VAI LABĀKĀ MĒRAUKLA LATVIJAI?
Avots: OECD, Eurostat
15
20
25
30
35
40
45
Eiro zona Eiropas
Savienība
OECD Latvija Kanāda Japāna Austrālija Šveice ASV Koreja Čīle
Iekasētais nodokļu apjoms, % no IKP
2008 2014
10

11. DARBASPĒKA NODOKĻOS IEKASĒTAIS APJOMS LATVIJĀ
IR ŠĶIETAMI ZEMS…
Avots: Eurostat
0
5
10
15
20
25
30
35
Dānija
Beļģija
Francija
Somija
Austrija
Vācija
Itālija
Eirozona
EiropasSavienība
Nīderlande
Luksemburga
Spānija
Norvēģija
Slovēnija
Portugāle
Grieķija
Čehija
Zviedrija
Ungārija
Polija
Islande
Igaunija
Slovākija
Lielbritānija
Serbija
Horvātija
Īrija
Šveice
Lietuva
Latvija
Malta
Rumānija
Kipra
Bulgārija
Iekasētais nodokļu apjoms (2014), % no IKP
Sociālās apdrošināšanas iemaksas Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
11

12. … TOMĒR NODOKĻU SLOGS DARBA ŅĒMĒJAM IR AUGSTS
Avots: Eurostat, OECD
0
10
20
30
40
50
60
Beļģija
Austrija
Vācija
Ungārija
Francija
Itālija
Somija
Latvija
Čehija
Zviedrija
Slovēnija
Rumānija
Portugāle
Slovākija
EiropasSavienība
Lietuva
Spānija
Grieķija
Igaunija
Turcija
Dānija
Nīderlande
Luksembruga
Norvēģija
OECD
Polija
Islande
Bulgārija
Japāna
ASV
Kanāda
Liebritānija
Austrālija
Īrija
Malta
Šveice
Koreja
Izraēla
Meksika
Jaunzēlande
Čīle
Nodokļu plaisa: vienai personai, kas saņem vidējo algu, %
2008 2014
12

13. PĒC NESENAJĀM IZMAIŅĀM LATVIJA PIEVIENOJUSIES VISAUGSTĀKO
IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKĻU VALSTU GRUPAI
0
10
20
30
40
50
60
Latvija
Zviedrija
Portugāle
Dānija
Beļģija
Nīderlande
Somija
Īrija
Vācija
Francija
Austrija
Slovēnija
Itālija
Grieķija
Horvātija
Spānija
Lielbritānija
Luksemburga
Malta
Kipra
Polija
Slovākija
Čehija
Igaunija
Ungārija
Rumānija
Lietuva
%
Nodokļi uz iedzīvotāju ienākumiem ES valstīs (maksimālās likmes, 2015)
Avots: Eurostat
13

14. ARĪ IIN MINIMĀLO LIKMJU ZIŅĀ LATVIJA KRIETNI APSTEIDZ
KAIMIŅVALSTIS
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Austrija
Nīderlande
Dānija
Zviedrija
Itālija
Somija
Beļģija
Francija
Latvija
Grieķija
Īrija
Igaunija
Lielbritānija
Kipra
Spānija
Vācija
Slovākija
Polija
Ungārija
Slovēnija
Rumānija
Lietuva
Malta
Čehija
Luksembur…
Portugāle
Horvātija
%
Nodokļi uz iedzīvotāju ienākumiem ES valstīs (minimālās likmes, 2015)
Avots: Eurostat
14

15. IEKASĒTAIS UZŅĒMUMU IENĀKUMU NODOKĻA APJOMS STARP
ZEMĀKAJIEM ES …
Avots: Eurostat
0
1
2
3
4
5
6
7
UIN iekasēšana ES un Latvijā (2014), % no IKP
15

16. UIN VIDĒJĀS LIKMES ZEMAS, BET LĪDZĪGAS KĀ CITUR AUSTRUMEIROPĀ
Avots: ZEW pētījums Eiropas Komisijai
0
5
10
15
20
25
30
35
40
UIN vidējās likmes ES valstīs (2015)
%
16

17. PVN IEKASĒŠANA LATVIJĀ VIRS ES VIDĒJĀ
Avots: Eurostat
0
2
4
6
8
10
12
14
PVN iekasēšana ES un Latvijā 2014. gadā, % no IKP
17

18. PVN LIKMES ES VALSTĪS: LATVIJĀ GAN SAMĒRĀ AUGSTA LIKME, GAN
PLAŠA APLIEKAMĀ BĀZE
Valsts
Standarta
likme
Samazinātā
likme
Likme
zem 5%
Papildu
likme
Ungārija 27 5/18
Dānija 25
Zviedrija 25 6/12
Horvātija 25 5/13
Somija 24 10/14
Polija 23 5/8
Īrija 23 9/13.5 4.8 13.5
Grieķija 23 6/13
Portugāle 23 6/13 13
Itālija 22 5/10 4
Slovēnija 22 9.5
Latvija 21 12
Čehija 21 10/15
Beļģija 21 6/12 12
Valsts
Standarta
likme
Samazinātā
likme
Likme
zem 5%
Papildu
likme
Spānija 21 10 4
Lietuva 21 5/9
Nīderlande 21 6
Austrija 20 10/13 13
Slovākija 20 10
Bulgārija 20 9
Francija 20 5.5/10 2.1
Igaunija 20 9
Rumānija 20 9
Lielbritānija 20 5
Kipra 19 5/9
Vācija 19 7
Malta 18 5/7
Luksemburga 17 8 3 14
18

19. Avots: Eurostat
TOMĒR LATVIJĀ LIELS POTENCIĀLS PALIELINĀT PVN IEŅĒMUMUS
19

20. -10
-5
0
5
10
15
20
25
Spānija
Polija
Portugāle
Grieķija
Īrija
Malta
Lielbritānija
Francija
Itālija
Luksemburga
Nīderlande
Slovēnija
Austrija
Somija
Zviedrija
Beļģija
Vācija
Ungārija
Igaunija
Čehija
Lietuva
Latvija
Bulgārija
Slovākija
Dānija
Rumānija
%
Īstenojamā izņēmumu plaisa
Likmes plaisa
PVN IEŅĒMUMU PALIELINĀŠANAS IESPĒJAS AR POLITIKAS PĀRMAIŅĀM
IR NELIELAS – JĀFOKUSĒJAS UZ IEKASĒŠANAS UZLABOŠANU
Avots: Eurostat
20

21. RELATĪVI MAZĀK TIEK IEKASĒTS ĪPAŠUMA NODOKĻOS, IT ĪPAŠI NO
MĀJSAIMNIECĪBĀM
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
Īpašuma nodokļi, 2014, % no IKP
21

22. REGULĀRAS IZMAIŅAS NODOKĻU LIKUMDOŠANĀ APGRŪTINA
UZŅĒMĒJDARBĪBAS PLĀNOŠANU
-1
0
1
2
3
4
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Nodokļu pasākumu ietekme uz budžetu, % no IKP
PVN IIN SAI Citi netiešie
Avots: LB novērtējums
2008.-2012. +1,155 milj. EUR
2013.-2016. -448 milj. EUR
2017.-2018. +180 milj. EUR
22

23. BŪTISKĀKO NODOKĻU PĀRMAIŅU SKAITS PĒDĒJO GADU BUDŽETOS
Avots: Valsts budžeta plāns 2012-2016
0
1
2
3
4
5
6
IIN Akcīzes nodoklis PVN SAI Citi
2012 2013 2014 2015 2016 2017
Būtiskāko izmaiņu skaits ar nodokļiem saistītajos normatīvajos aktos
23

24.  Lai gan iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem ES, nodokļu slogs Latvijā ir augsts
 Turpmāka nodokļu paaugstināšana bremzēs ekonomikas izaugsmi, pasliktinās
konkurētspēju
 Darbaspēka nodokļu slogs ir nesamērīgi augsts un nākotnē būtu mazināms
 Budžeta ieņēmumu palielināšanai jāturpina darbs pie ēnu ekonomikas apkarošanas un
nodokļu iekasēšanas uzlabošanas; izdevumu pusē efektīvāk jāizmanto esošie budžeta
resursi
 Jāuzlabo nodokļu sistēmas pārskatāmība un stabilitāte, nemainot nodokļu likmes
vismaz viena vēlēšanu cikla ietvaros
SECINĀJUMI
24

25. VAI LATVIJA BEIDZOT IEVIESĪS STABILITĀTI
NODOKĻU SISTĒMĀ?
2016. gada 6. maijā
25