Prezentācijā apskatītas šādas tēmas: Eirozonas ekonomikas aktualitātes. Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte. Cenu stabilitāte un inflācija. Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem. Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.

1. 1
Eiro zonas ekonomika un monetārā
politika
Krista Kalnbērziņa
Monetārās politikas pārvaldes ekonomiste
05.04.2016

2. 2
• Nākam no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti,
maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c.
• Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu ..
• .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību
• Tādējādi sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas
Centrālās bankas padomē, ..
• .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos
• Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un
makroekonomiskā stabilitāte Latvijā

3. 3
Eirosistēma

4. ♦EIRO ZONA
♦CITAS EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTIS
♦VIENPUSĒJI IEVIESUŠAS EIRO
Ekonomikas un monetārā savienība - kuras valstis
izmanto eiro kā nacionālo valūtu?

5. Eirosistēmas uzdevumi
5
Pamatuzdevumi Citi uzdevumi
Noteikt un īstenot monetāro politiku Padomdevējfunkcija
Veikt valūtas operācijas Statistisko datu vākšana un apkopošana
Veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Banknošu emisija
Turēt un pārvaldīt iesaistīto ES dalībvalstu ārējās
rezerves
Starptautiskā sadarbība
Ieguldījums uzraudzībā un finanšu stabilitātē

6. ECB mērķis – cenu stabilitāte
GALVENAIS UZDEVUMS – CENU
STABILITĀTE
ECB padome
Pieņem monetārās politikas lēmumus
balstoties uz risku novērtējuma
Ekonomikas
rādītāju un
šoku
novērtējums
Monetāro
rādītāju
analīze
Visa pieejamā informācija
EKONOMIKAS
ANALĪZE
MONETĀRĀ
ANALĪZE
“stāsta”
saskaņošana

7. 7
Eiro zonas ekonomika

8. 8
Eiro zonas ekonomikas struktūra

9. 9
Eiro zona uz pasaules fona
Iedzīvotāju skaits (milj)
Eurostat, IMF WEO, World Bank

10. 10
75% Eiro zonas iedzīvotāju dzīvo Vācijā, Francijā, Itālijā vai
Spānijā
Eurostat
Eiro zonas iedzīvotāju sadalījums pa valstīm, 2014 (%)

11. 11
Eiro zona uz pasaules fona
Pasaules IKP, 2014 (%)
World Bank

12. 12
Vācija un Francija veido 50% Eiro zonas iekšzemes
kopprodukta
Eurostat
Eiro zonas IKP sadalījums pa valstīm, 2014 (%)

13. 13
Eiro zonas lielākie sektori ir valsts pārvalde un
rūpniecība
Eurostat
Eiro zonas pievienotās vērtības sadalījums pa sektoriem, 2014 (%)

14. 14
Eiro zona uz pasaules fona
IKP uz iedzīvotāju 2014.g (tūkst. USD)
World Bank

15. 15
IKP uz iedzīvotāju ļoti atšķiras eiro zonas valstu starpā
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
2004
2014
Eurostat
IKP uz iedzīvotāju (tūkst. EUR)

16. 16
Eiro zona uz pasaules fona
Pasaules eksports (%)
Eurostat, IMF WEO, World Bank

17. 17
Lielākās EA eksporta partnervalstis ir ASV, Lielbritānija
un Ķīna
Eurostat
Eiro zonas eksporta partnervalstis, 2015 (%)

18. 18
Lielākās EA eksporta preces ir mehānismi un transporta
aprīkojums
Eurostat
Galvenās preču grupas eiro zonas eksportā, 2014 (%)

19. 19
Ārējā vide

20. 20
Starptautiskais Valūtas fonds prognozē mērenu izaugsmi arī
tuvākajā nākotnē
Avots: SVF
Pasaules IKP, %
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
Attīstītās valstis Attīstības valstis

21. 21
Preču cenas, īpaši naftas cenas pasaulē šobrīd ir ļoti
zemā līmenī
Pasaules preču cenas (pārtika (indekss), nafta (USD/barelā)
Avots: Bloomberg
0
20
40
60
80
100
120
140
160
0
500
1000
1500
2000
2500
Pārtika
Nafta (labā ass)
-64%

22. 22
Kopš 2014. gada janvāra eiro kurss pret dolāru ir būtiski mazinājies,
atspoguļojot Eiro zonas grūtības atsākt izaugsmi pēc krīzes
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
1.2
1.4
1.6
1.8
80
85
90
95
100
105
110
115
120
125
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
NEER (38)
EUR USD
Eiro valūtas kursa svārstības pret USD un 38 galveno
tirdzniecības partnervalstu valūtām (NEER 99Q1=100)
Avots: Bloomberg

23. 23
Eiro zonas aktualitātes

24. Ekonomiskā aktivitāte eiro zonā turpināja atkopties arī
2015. gadā
1.6
2.6
2.9 3.0
3.8
2.1
0.9
0.6
2.2
1.6
3.2
2.9
0.4
-4.5
2.1
1.6
-0.8
-0.3
0.9
1.6
-5.0
-4.0
-3.0
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Eiro zonas IKP, gada pārmaiņas
Avots: Eurostat 24

25. Eiro zonas ekonomika vidēji vēl pavisam nedaudz atpaliek no
pirmskrīzes līmeņa; Latvijai vēl ir kur augt
Reālais IKP, indekss, 2008.g 1.cet.=100
70.0
75.0
80.0
85.0
90.0
95.0
100.0
105.0
110.0
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
EA-19
Germany
Greece
Spain
France
Italy
Latvia
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini
1.6
-0.9
-0.3
0.9
1.6
6.2
4.0
3.0
2.4
2.7
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
2011 2012 2013 2014 2015
Eiro zona
Latvija
Reālais IKP, pieauguma temps, %

26. -1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
Inflācija kopā
Pamatinflācija
ECB mērķis
26
Inflācija eiro zonā, %, gada pārmaiņas
Avots: Eurostat
Inflācija jau ilgstoši nespēj atkopties un tuvoties ECB mērķa
līmenim

27. Naftas cenu kritums ir būtiski mazinājis vidējo cenu
kāpumu
Inflācija pa komponentēm, procentu punkti
-1.0
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Pakalpojumi Enerģija
Pārējās preces Pārtika
Inflācija kopā
Source: Eurostat

28. Bez straujākiem izaugsmes tempiem arī
bezdarba līmenis samazinās ļoti gausi
Bezdarba līmenis, % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem
Avots: Eurostat
0
5
10
15
20
25
30
I 2007 I 2008 I 2009 I 2010 I 2011 I 2012 I 2013 I 2014 I 2015
Eiro zona
Vācija
Grieķija
Spānija
Francija
Itālija

29. Tomēr augstie parāda līmeņi un lēnais progress strukturālo reformu
jomā kavē ilgtspējīgu ekonomiskās izaugsmes atsākšanos
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
Grieķija
Itālija
Portugāle
Beļģija
Kipra
Spānija
Īrija
Francija
Austrija
Slovēnija
Vācija
Nīderlande
Malta
Somija
Slovākija
Lietuva
Latvija
Luksemburga
Igaunija
2007 2015*
Valdības parāds, % no IKP
Vidēji EZ
29
*EK prognozes
Avots: Eiropas Komisija

30. Fiskālā situācija ir būtiski uzlabojusies
Valsts budžeta pārpalikums/deficīts, % no IKP
Avots: Eurostat, * Eiropas Komisijas prognozes
-16
-14
-12
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
Spānija
Grieķija
Francija
Somija
Portugāle
Slovenija
Beļģija
Slovākija
Itālija
Īrija
Nīderlande
Austija
Malta
Latvija
Lietuva
Kipra
Luksemburga
Igaunija
Vācija
2009 2015*

31. Par spīti augstam valsts parādu līmenim valstu
aizņēmumu risks eiro zonā ir būtiski mazinājies
Valdības 10 gadu vērtspapīru procentu likmes, %
Avots: Bloomberg
0
5
10
15
20
25
30
35
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Spānija Itālija Portugāle
Grieķija Francija Vācija

32. 32
Monetārā Politika

33. 33
ECB mērķis: cenu stabilitāte vidējā termiņā
Monetārā transmisija
Ekonomiskā
aktivitāte
Inflācija
Inflācijas
gaidas
Procentu
likmes
Valūtas
maiņas kurss

34. 34
Jau kopš 2009. gada pasaules lielākās centrālās bankas bāzes
procentu likmes uztur tuvu pie nulles, citas jau negatīvā teritorijā
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
ECB
FED funds rate
BoJ
BoE bank rate
Riksbank repo rate
Swiss national bank LIBOR target rate
Danish repurchase repo rate
Lielāko centrālo banku bāzes procentu likmes (%)

35. 35
2014. gada 6. jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo centrālo banku,
kas ieviesa negatīvas procentu likmes
→ Stabilizēt cenu līmeni
monetārajā savienībā
→ Uzlabot transmisijas
mehānismu
→ Samazināt īstermiņa
aizņēmumu procentu likmes
eiro zonas starpbanku tirgū
→ Stimulēt kreditēšanas attīstību
-1 %
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
Noguldījuma iespējas likme Galvenā refinansēšanas likme
Aizdevuma iespējas likmeAvots: ECB
Galvenās procentu likmes Eirosistēmā (%)

36. 36
-1%
0%
1%
2%
3%
4%
5%
6%
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Eonia
Euribor 3m
Avots: Bloomberg
ECB stimulējošās monetārās politikas rezultātā naudas tirgus
likmes Eirozonā ir nokritušās līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem
Eirosistēmas naudas tirgus procentu likmes (%)

37. samazina galvenās procentu likmes
paziņo par papildus monetāro stimulu ieviešanu
Sep -2014
ilgāka termiņa
refinansēšanas
mērķoperācijas
Jūn -
2014
nodrošināto obligāciju
iegādes programma
ar aktīviem nodrošināto
vērtspapīru pirkšanas
programma
paplašinātā aktīvu
pirkšanas programma
Standarta monetārās politikas rīki zemu procentu likmju apstākļos
kļūst mazāk iedarbīgi. Tādēļ ECB nolēma īstenot nestandarta
monetārās stimulēšanas programmas
paziņo
uzsāk
pagarina PAPP
samazina % likmi
Okt -2014
Nov -2014
Jan-2015 Mar-2015
Dec-2015
Jan-2016
% likmju samazināšana
PAPP paplašināšana
jaunas ilgāka termiņa
refinansēšanas mērķoperācijas
Mar-2016

38. 38
Kā paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) strādās?
Avots: ECB, BBC
Eirosistēma no finanšu
institūcijām iegādājas
parāda vērtspapīrus…
1. 3.
2.
4.
5.
…ļaujot uzņēmumiem un
mājsaimniecībām
aizņemties vairāk…
… kā rezultātā samazinās
procentu likmes…
…veicinot uzņēmumu
attīstību un mājsaimniecību
patēriņu…
…stimulējot
tautsaimniecības
izaugsmi

39. 39
Ko paplašināto aktīvu pirkšanas programma (PAPP/EAPP) ietver?
PAPP/EAPP (expanded asset purchase program)
CBPP3 (covered bond
purchase program)
Avots: ECB
ABSPP (asset-backed
securities purchase program)
ar aktīviem nodrošinātas
obligācijas
PSPP(public sector purchase
program)
eiro zonas valstu un pašvaldību
valdību obligācijas, Eiropas
starpvalstu institūciju parāda
vērtspapīri
→ EUR 60 mljrd / mēn., kopš 2016.g. aprīļa EUR 80 mljrd / mēn.
→2015.03 – 2017. 03 vai līdz brīdim, kad ECB vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās 2%
→kopā programmā EUR 1.74 trilj. (sākotnēji EUR 1.14 trilj.)
nodrošinātās obligācijas
sākums: 2014.10,
līdz šim iegādāti aktīvi
EUR 19 mljrd. vērtībā
sākums: 2015.03,
līdz šim iegādāti aktīvi EUR
598 mljrd. vērtībā
sākums: 2014.09,
līdz šim iegādāti aktīvi EUR
158 mljrd. vērtībā
CSPP (corporate sector
purchase program)
ne-banku korporāciju
obligācijas
sākums: 2014.06,
līdz šim nav iegādāti

40. 40
ECB monetārās politikas lēmumu
ietekme

41. 41
ECB noteiktajām likmēm seko naudas tirgus likmes – arī
negatīvā teritorijā
• Kredītiestādēm jāmaksā par
brīvajiem naudas līdzekļiem
(kas pārsniedz minimālo
obligāto rezervju prasības)
• Starpbanku darījumu likmes
samazinās, kļūst pat negatīvas
=> bankas aizdod vairāk nekā
saņem atpakaļ
Avots: ECB
Galvenās procentu likmes un naudas tirgus likmes Eirosistēmā (%)
-0.6
-0.4
-0.2
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
2014 2015 2016
Noguldījuma iespējas likme
Galvenā refinansēšanas likme
Aizdevuma iespējas likme
EONIA
EURIBOR-3M

42. Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna izsniegtiem kredītiem nefinanšu uzņēmumiem* (%)
Avots: ECB SDW, Latvijas Bankas aprēķini
Kredītiestāžu aizdevumu likmes uzņēmumiem ir ievērojami
samazinājušās kopš uzsākta PAPP
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Germany
Estonia
Finland
France
Greece
Ireland
Italy
Lithuania
Latvia
Portugal
Euro area
* Ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam

43. 43
Aizdevumu pieauguma tempi eiro zonā uzlabojas, it sevišķi kopš
ne-standarta monetārās politikas ieviešanas
-4.0%
-3.0%
-2.0%
-1.0%
0.0%
1.0%
2.0%
Jan-14
Feb-14
Mar-14
Apr-14
May-14
Jun-14
Jul-14
Aug-14
Sep-14
Oct-14
Nov-14
Dec-14
Jan-15
Feb-15
Mar-15
Apr-15
May-15
Jun-15
Jul-15
Aug-15
Sep-15
Oct-15
Nov-15
Dec-15
Jan-16
Mājsaimniecības Nefinanšu uzņēmumi
MFI aizdevumi mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem (g/g, %, s.i.)
Avots: ECB

44. 44
Pēc vājas izaugsmes 2011 -2012 gadā, 2013. un 2014.g Eiropas akciju tirgi
piedzīvoja strauju izaugsmi; 2015. g svārstības tirgū, bet 2016. g iesācies ar kritumu
30
50
70
90
110
130
150
170
190
210
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
MSCI World ASV S&P 500 EuroStoxx 50
ASV, Eiropas un pasaules akciju tirgus indeksi (Indekss: 31.01.2004=100)
Avots: Bloomberg, LB aprēķini

45. PAPP uztur valstīm labvēlīgus aizņemšanās nosacījumus
0
5
10
15
20
25
30
35
40
0
5
10
15
20
25
30
35
2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Spānija
Itālija
Portugāle
Francija
Vācija
Grieķija (labā ass)
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
0
1
2
3
4
5
6
7
Valdības 10 gadu vērtspapīru procentu likmes, %
Avots: Bloomberg
ECB samazina likmes
un paziņo par papildu
monetārajiem
pasākumiem
ECB paziņo un sāk
Paplašināto aktīvu
pirkšanas programmu
ECB paziņo APP
paplašināšanu,
samazina likmes

46. 46
Monetārās politikas lēmumu ietekmē eiro kursa vērtība samazinājusies
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
1.2
1.4
1.6
1.8
80
85
90
95
100
105
110
115
120
125
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
NEER (38)
EUR USD
Eiro valūtas kursa svārstības pret USD un 38 galveno
tirdzniecības partnervalstu valūtām (NEER 99Q1=100)
Avots: Bloomberg
0.8
0.9
1
1.1
1.2
1.3
1.4
1.5
100
102
104
106
108
110
112
114
116
118
120
Jan-13
Mar-13
May-13
Jul-13
Sep-13
Nov-13
Jan-14
Mar-14
May-14
Jul-14
Sep-14
Nov-14
Jan-15
Mar-15
May-15
Jul-15
Sep-15
Nov-15
Jan-16
NEER (38) EUR USD
ECB samazina likmes un
paziņo par papildu
monetārajiem pasākumiem
ECB paziņo un sāk
Paplašināto aktīvu
pirkšanas
programmu
ECB paziņo APP
paplašināšanu,
samazina likmes

47. 47
Monetārās politikas pasākumu ietekme uz reālo ekonomiku ir
bijusi mērena; prognozes pēdējā laikā pasliktinātas
1.4
1.7 1.8
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
2013 2014 2015 2016 2017 2018
Septembra 2015 prognozes
Decembra 2015 prognozes
Marta 2016 prognozes
Reālais IKP, %
Eiro zonas IKP un inflācija un ECB prognozes (gada pieauguma temps %)
0.1
1.3
1.6
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
2.0
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
2.0
2013 2014 2015 2016 2017 2018
Septembra 2015 prognozes
Decembra 2015 prognozes
Marta 2016 prognozes
Inflācija, %

48. 48
STUDENTU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS
Darbu iesniegšana:
Bankā no 2016. gada 16. maija līdz 27.
maijam.
Naudas balvas:
I vieta – 2000 eiro;
divas II vietas – 1 250 eiro katram;
trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas
tautsaimniecības makroekonomisko
problēmu apzināšanu un analīzi un
stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu
pētnieciskās domas attīstību.
Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko
tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas,
Baltijas valstu vai eiro zonas
tautsaimniecības kontekstā.

49. 49
Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un
eirozonā vienuviet:
www.makroekonomika.lv
• Aktuālie dati, to analīze
• Ekonomistu viedoklis
• Pētījumi
• Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija 

50. 50
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Diskusija
Aptaujas anketa