Ce diaporama a bien été signalé.
Nous utilisons votre profil LinkedIn et vos données d’activité pour vous proposer des publicités personnalisées et pertinentes. Vous pouvez changer vos préférences de publicités à tout moment.

Lekcija "Monetārā politika eiro zonā"

1 009 vues

Publié le

Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2014. gada 13. oktobrī.

Aplūkotās tēmas:
- Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
- Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
- Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
- Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
- Esošās situācijas izvērtējums.

Publié dans : Économie & finance
  • Soyez le premier à commenter

Lekcija "Monetārā politika eiro zonā"

  1. 1. 1 Monetārā politika eiro zonā Vija Mičūne, Latvijas Bankas vecākā ekonomiste 13.10.2014.
  2. 2. Eirozonas monetārās politikas mērķi •Primārais mērķis – nodrošināt cenu stabilitāti (Līgums par Eiropas Savienības darbību, 127. pants) ocenu stabilitāte ir svarīgs priekšnosacījums ekonomikas izaugsmei un dzīves līmeņa palielināšanai omonetārā politika var ietekmēt cenu līmeni tautsaimniecībā omonetārā politika var ietekmēt reālo ekonomiku tikai īstermiņā •Citi mērķi oatbalstīt ES ekonomisko politiku, tai skaitā “līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi” un “pilnu nodarbinātību” oizvairīties no pārlieku lielām IKP un nodarbinātības svārstībām onodrošināt finanšu stabilitāti (finanšu tirgus uzraudzība, stipras finanšu institūcijas, tirgus fragmentācijas novēršana, cenu “burbuļu” nepieļaušana u.c.)
  3. 3. Cenu stabilitāte •Cenu stabilitāte nozīmē izvairīšanos no ilgstošas un nozīmīgas inflācijas (cenu līmeņa pieauguma) un deflācijas (cenu līmeņa krituma) tautsaimniecībā •Lielāka cenu stabilitāte opalielina cenu mehānisma caurspīdīgumu, kas atvieglo lēmumu pieņemšanu par patēriņu un investīcijām osamazina procentu likmēs iecenoto inflācijas riska prēmiju, palielinot vēlmi investēt osamazina vajadzību pēc finanšu instrumentiem, kas novērš inflācijas vai deflācijas ietekmi onovērš tirgus izkropļojumus, ko rada inflācija vai deflācija onovērš ienākumu un turības pārdali, kas rodas negaidītas inflācijas vai deflācijas rezultātā osekmē finanšu stabilitāti
  4. 4. Cenu stabilitātes kvantitatīvā definīcija •1998.gada oktobrī ECB padome noteica cenu stabilitātes kvantitatīvo definīciju kā o“Cenu stabilitāte ir definēta kā saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) gada pieaugums eirozonā zem 2%” •ECB padome ir paskaidrojusi, ka nodrošinot cenu stabilitāti, tā cenšas noturēt inflāciju zem, bet tuvu pie 2% vidējā termiņā oInflācija zem, bet tuvu 2% ir pietiekoši zema, lai pilnībā izmantotu cenu stabilitātes priekšrocības oŠāds inflācijas līmenis nodrošina pietiekoši lielu rezervi, lai neiestātos deflācija un varētu ņemt vērā inflācijas atšķirības dažādās eirozonas valstīs •Cenu stabilitātes kvantitatīvās definīcija opadara monetāro politiku caurspīdīgāku oECB parāda inflācijas lielumu, kura ievērošana raksturo ECB galvenā uzdevuma izpildi odod norādi gaidām par nākotnes cenu attīstību •Fokuss uz visu eirozonu
  5. 5. ECB uzdevumi monetārajā politikā •Uzdevumi: ointerpretēt ekonomikas attīstību oanalizēt ekonomiskās attīstības ietekmi uz nākotnes cenu stabilitāti oņemt vērā, kā monetārās politikas lēmumi iedarbojas uz ekonomiku •Galvenās grūtības rodas no augsta nenoteiktības par: oekonomikas šoku raksturojumu un lielumu omakroekonomisko rādītāju savstarpējām sakarībām un šo sakarību stiprumu omonetārās politikas transmisijas mehānismu
  6. 6. ECB monetārās politikas transmisijas mehānisms •Monetārās politikas transmisijas mehānisms ir process, kurā monetārās politikas lēmumi ietekmē ekonomiku kopumā un tai skaitā cenu līmeni. Šo mehānismu raksturo daudz rādītāju un to ietekmes nobīde laikā (pie tam nobīdes ilgums nav zināms) •Precīzu monetārās politikas lēmuma ietekmi uz ekonomiku un cenu līmeni ir grūti prognozēt
  7. 7. ECB monetārās politikas transmisijas mehānisma grafiskais attēls Source: ECB mājas lapa
  8. 8. Banku procentu likmju un kredītu kanāli •Banku procentu likmju kanāls – monetārās politikas lēmumu ietekme uz banku kredītu un noguldījumu procentu likmēm •Banku procentu likmju kanāls skaidro, ka ekspansīvā monetārā politika osamazina īstermiņa un pēc tam arī ilgtermiņa tirgus procentu likmes otirgus procentu likmes kritums ietekmē reālās kredītu izmaksas un reālās depozītu procentu likmes •Banku kredītu kanāls – monetārās politikas lēmumu ietekme uz banku kredītu piedāvājumu •Banku kredītu kanāls skaidro, ka ekspansīvā monetārā politika osamazina noguldījumus bankās, līdz ar to banku pasīvus un aktīvus, tostarp arī kredītus ovar arī radīt arī pretēju efektu, ja bankas noguldījumus aizstāj ar tirgus finansējumu jeb nodarbojas ar vērtspapīrošanu (angl. – securitization) un iegūto finansējumu novirza kredītiem, uzņemoties lielāku risku •Praksē banku kredītu kanāls darbojas tandēmā ar procentu likmju kanālu
  9. 9. Banku kapitāla kanāls (regulatora prasību ietekme) •Banku kapitāla pietiekamība var ietekmēt banku kredītu piedāvājumu: obankām ar augstāku kapitāla pietiekamību ir vieglāka pieeja finansējumam, kas ļauj kreditēt obankām ar zemāku kapitāla pietiekamību ir sarežģītāka pieeja finansējumam un to darbību monetārā politika ietekmēs vairāk •Šis kanāls kļūst svarīgāks krīžu laikos, kad kapitālu piesaistīt nav viegli •Banku kapitāla kanāls nozīmīgs arī saistībā ar Bāzeles III kapitāla pietiekamības prasībām Eiropas bankām
  10. 10. ECB monetārās politikas pamatnostādnes •Saglabāt transmisijas mehānisma funkcionēšanu •Naudas tirgus funkcionēšana ir ļoti svarīga ECB procentu likmju transmisijas mehānismā •Skatīties nākotnē. Monetārās politikas maiņa šodien ietekmēs cenu līmeni pēc dažiem ceturkšņiem vai gadiem •Fokuss uz vidēju termiņu, lai reālajā ekonomikā nebūtu nevajadzīgu īstermiņa svārstību •Īstermiņā monetārā politika var pretdarboties negaidītiem cenu līmeņa šokiem, piemēram, izmaiņām dabas resursu cenās •Virzīt inflācijas gaidas. Svarīgi, ka centrālā banka paziņo savus mērķus, stingri pieturas pie noteiktas monetārās politikas realizācijas, atklāti un skaidri komunicē savus lēmumus un aktivitātes •Balstīties uz plašu rādītāju loku. Jāņem vērā visa pieejamā informācija, jālieto vairākas metodes un modeļi, lai saprastu kādi faktori ietekmē inflāciju un ekonomisko izaugsmi
  11. 11. Likviditātes analīze •Banku sistēmas likviditātes vajadzību rada obligātās rezerves (ko nosaka ECB) un autonomie faktori (ko parasti ECB tieši nevar ietekmēt) •Autonomie faktori: banknotes apgrozībā, valdības noguldījumi centrālajā bankā, citu institūciju noguldījumi centrālajā bankā u.c. •ECB parasti nodrošina banku vajadzības pēc likviditātes ar atklātajām tirgus operācijām •Ja tomēr likviditāte nav bijusi vienmērīgi sadalīta, bankas var dienas beigās izmantot ECB noguldījumu vai aizdevumu iespēju uz nakti •Likviditātes situācija nosaka, kur naudas tirgus likmes atrodas iepretim centrālās bankas noteiktajam procentu likmju koridoram
  12. 12. ECB monetāro operāciju iedalījums •Fiksētas likmes izsoļu procedūra •Loti ilga termiņa refinansēšanas operācijas •Ilgtermiņa refinansēšanas mērķoperācijas •Likviditāte ārvalstu valūtās •Ķīlas prasību atvieglošana Papildu likviditātes atbalsts •Nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas •Vērtspapīru tirgus programma •Tiešo monetāro darījumu programma •Ar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas programma Aktīvu uzpirkšanas programmas •Rezerves prasību samazināšana •Nākotnes gaidu veidošana Citas Regulārās operācijas Ārkārtas operācijas •Galvenās refinansēšanas operācijas •Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas •Precizējošās •Strukturālās Atklātās tirgus operācijas •Aizdevuma iespējas uz nakti •Noguldījumu iespējas Pastāvīgās aizdevumu/ noguldījumu iespējas •Rezervju bāze •Reservju prasības •Atlīdzība par rezervēm Minimālās rezervju prasības Kopš 2007.gada augusta
  13. 13. Galvenās refinansēšanas operācijas – iknedēļas likviditāti palielinoši darījumi ar 1 nedēļas termiņu 1. Finanšu krīzes fāze Fiksētas likmes izsoļu procedūra Pirmā 1-gada operācija Īslaicīgs uzlabojums pasaules finanšu krīzes laikā 2. Finanšu krīzes fāze Divu 1-gada operāciju ieviešana Divu 3-gadu operāciju ieviešana 3-mēnešu, 6-mēnešu un 1-gada operāciju pārtraukšana 0 50 100 150 200 250 300 350 400 0 50 100 150 200 250 300 350 400 EUR, miljardi EUR, miljardi Spānija Portugāle Itālija Grieķija Īrija Belģija Vācija Pārējās eirozonas valstis Eirosistēmas galveno refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās valstu dalījumā Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa
  14. 14. Fiksētas likmes izsoļu procedūra ar pilnu piešķīrumu – dod iespēju eiro zonas bankām neierobežoti aizņemties pa fiksētu likmi 0p.p. 10p.p. 20p.p. 30p.p. 40p.p. 50p.p. 0 % 1 % 2 % 3 % 4 % 5 % Likmju starpība (labā ass) Minimālā likme Robežlikme 0% 1% 2% 3% 4% 5% Fiksēta izsoles likme Galveno refinansēšanas operāciju procentu likme 0% 25% 50% 75% 100% 125% 0 100 200 300 400 500 Pieprasīts Piešķirts PIRMS KRĪZES 0% 25% 50% 75% 100% 125% 0 100 200 300 400 500 Apmierināts, % (labā ass) Pieprasītais un piešķirtais galveno refinansēšanas operāciju apjoms KRĪZES LAIKĀ Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa
  15. 15. Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – regulāri likviditāti palielinoši darījumi ar termiņu no 1 par 12 mēnešiem 0 200 400 600 800 1000 1200 1400 EUR, miljardi 1-mēneša 3-mēneša 6-mēnešu 1-gada 3-gadu 3-mēnešu operācijas *tika izmantotas jau pirms krīzes *sākoties krīzei, ECB nodrošināja papildu operācijas *papildu operācijas tika pārtrauktas 2009.XII 6-mēnešu *1. oper. – 2008.III *pārtrauktas 2009. XII * atjaunota 2011.VII 12-mēnešu *1. oper. – 2009.VII *2. oper. – 2011.X * 3. oper. – 2011.XII Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa termiņiem Avots: Thomson Reuters un Bloomberg datubāzes
  16. 16. 3-gadu ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – paredz iespēju atmaksāt aizņēmumu divus gadus pirms operācijas termiņa beigām 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% Atmaksāts, % no sākotnējā apjoma Vid. 8 mljrd. eiro nedēļā Vid. 2 mljrd. eiro nedēļā Vid. 7 mljrd. eiro nedēļā 3- gadu operāciju atmaksāšana 1.operācija 2.operācija Piešķirts 2011.gada 21.decembrī 2012.gada 29.februārī Izsoles procedūra Fiksētas likmes ar pilnu piešķīrumu Piešķirts (EUR miljradi) 489.2 529.5 Saņēmēju skaits 523 800 Atmaksāts (EUR miljradi) 306.2 230.5 Atmaksāts (%) 62.6 43.5 •Procentuāli vairāk aizdevumu atmaksājušas omazas un lielas eirozonas bankas oeirozonas kodolu veidojošo valstu bankas •Bankām ir tendence atmaksāt vai nu visu aizņēmumu, vai tikai mazu daļu no tā Avots: Bloomberg datubāze un ECB Centrālo bankieru semināra materiāli
  17. 17. Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas – izmanto Eiropas parāda krīzes vissmagāk skartās valstis 1. Finanšu krīzes fāze Fiksētas likmes izsoles procedūra Pirmā 1-gada operācija Īslaicīgs uzlabojums pasaules finanšu krīzes laikā 2. Finanšu krīzes fāze Divu 1-gada operāciju ieviešana Divu 3-gadu operāciju ieviešana 3-mēnešu, 6-mēnešu un 1-gada operāciju pārtraukšana 0 200 400 600 800 1,000 1,200 0 200 400 600 800 1,000 1,200 EUR, miljardi EUR, miljardi Spānija Portugāle Itālija Grieķija Īrija Belģija Vācija Pārējās eirozonas valstis Eirosistēmas ilgtermiņa refinansēšanas operāciju atlikums mēneša beigās dalījumā pa valstīm Avots: Bloomberg datubāze un ECB mājas lapa
  18. 18. Noguldījuma iespēja/aizdevumu iespēja uz nakti – pastāvīga iespēja, ko var izmantot, lai nacionālajā centrālajā bankā veiktu noguldījumus/no tās aizņemtos uz nakti pa noteiktu procentu likmi -0.5 % 0.0 % 0.5 % 1.0 % 1.5 % 2.0 % 2.5 % 3.0 % 3.5 % 4.0 % 4.5 % 5.0 % 0 100 200 300 400 500 600 700 800 900 1,000 1,100 EUR, miljardi Noguldījumu iespēja, apjoms Noguldījumu iespēja, procentu likme (labā ass) Noguldījumu iespēja Aizdevumu iespēja uz nakti 0.0 % 0.5 % 1.0 % 1.5 % 2.0 % 2.5 % 3.0 % 3.5 % 4.0 % 4.5 % 5.0 % 5.5 % 0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 22 EUR, miljardi Aizdevumu iespēja uz nakti, apjoms Aizdevuma iespēja uz nakti, procentu likme (labā ass) Avots: ECB mājas lapa
  19. 19. Nodrošināto obligāciju 1. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka nodrošinātās obligācijas no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūnijam •ieviesta ar mērķi: opadarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem ostimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt •tika pieņemts lēmums pirkt tieši nodrošinātās obligācijas, jo: oeiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu onodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments •nodrošināto obligāciju nopirktais apjoms sasniedza plānotos 60 mljrd. eiro •nodrošinātās obligācija tika pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū •nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji: oemitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā oatbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām oemisijas apjoms lielāks par 500 milj. eiro, bet ne zemāks kā 100 milj. eiro ominimālais kredītreitings AA vai ekvivalents, bet jebkurā gadījumā ne zemāks par BBB-/Baa3 •nopirktās nodrošinātās obligācijas tika turētas līdz to termiņa beigām •2014.gada 3.oktobrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija 31.9 mljrd. eiro
  20. 20. Nodrošināto obligāciju 2. pirkšanas programma – ECB tirgū uzpirka nodrošinātās obligācijas no 2011. gada novembra līdz 2012. gada oktobrim •ieviesta ar līdzīgiem mērķiem kā 1. nodrošināto obligāciju pirkšanas programma: opadarīt pieejamākus kreditēšanas nosacījumus kredītiestādēm un uzņēmumiem ostimulēt kredītiestādes saglabāt kreditēšanu līdzšinējā apjomā vai pat to palielināt •nodrošinātās obligācijas tika izvēlētas pirkšanai līdzīgu iemeslu dēļ kā iepriekš: oeiro zonas bankas tās izmanto kā finansējuma avotu onodrošinātās obligācijas ir zema riska, augsta kredītreitinga finanšu instruments •tika plānots pirkt 40 mljrd. eiro apmērā, faktiski nopirktas16.4 mljrd. eiro apmērā •pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū •nodrošinātajām obligācijām tika izvirzīti vairāki kritēriji, piemēram: oemitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā oatbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām oemisijas apjoms lielāks par 300 milj. eiro un atlikušais termiņš ne ilgāks par 10.5 gadiem ominimālais kredītreitings BBB- vai ekvivalents vismaz no vienas vadošās kredītreitingu aģentūras •nacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas var aizdot •2014.gada 3.oktobrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €13.5 mljrd. eiro
  21. 21. Vērtspapīru tirgus programma – ECB tirgū aktīvi uzpirka vērtspapīrus no 2010. gada maija līdz 2011. gada augustam •ieviesta ar mērķiem: oatrisināt problēmas tajos vērtspapīru tirgus segmentos, kas kavē ECB monetārās politikas īstenošanu onodrošināt likviditāti vāji funkcionējošos tirgus segmentos •eiro zonas valsts un privātie parāda vērtspapīri tika pirkti sekundārajā tirgū •pērkot vērtspapīrus tika ņemti vērā attiecīgo eiro zonas valstu valdības vēlme un atsevišķos gadījumos papildu apņemšanās veikt nepieciešamos fiskālās politika mērus, lai sasniegtu īstermiņa un vidēja termiņa fiskālos mērķus •radītā papildu likviditāte tiek sterilizēta ar iknedēļas 7-dienu termiņnoguldījumiem •visvairāk vērtspapīru tika nopirkts: o2010.gada maijā, kad Grieķija iesniedza oficiālu atbalsta pieprasījumu o2011.gada augustā, kad strauji pieauga Itālijas un Spānijas valsts obligāciju peļņas procentu likmes •oficiāli darbību beidza 2012.gada 6. septembrī, kad tika paziņots par Tiešo monetāro darījumu programmas tehnisko ietvaru •2014. gada 26.septembrī programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru atlikums bija €148.7mljrd. eiro
  22. 22. Tiešo monetāro darījumu programma – ECB vērtspapīru pirkšanas programma, kas spēkā no 2012. gada septembra •ieviesta 2012. gada septembrī •eiro zonas valsts vērtspapīri tiek pirkti pie nosacījuma, ka valsts vienojas par EFSF/ESM atbalstu •fokusēta uz vērtspapīriem ar termiņu no 1 līdz 3 gadiem •pari passu statuss attiecībā pret pārējiem kreditoriem •nav iepriekš noteikta limita •tiek sterilizēta •informāciju par nopirkto vērtspapīru apjomu plānots publicēt katru nedēļu •informāciju par nopirkto vērtspapīru vidējo termiņu un dalījumu pa valstīm plānots publicēt katru mēnesi •programma tiek novērtēta kā veiksmīga, lai gan netika nopirkts neviens vērtspapīrs
  23. 23. Eirozonas perifērijas valstīs valsts obligāciju peļņas procentu likmju starpība ar Vācijas obligāciju peļņas procentu likmēm ievērojami sarukusi 0.0 2.5 5.0 7.5 10.0 12.5 15.0 EUR, miljardi Vērtspapīru tirgus programma Nodrošināto obligāciju 2. programma Nodrošināto obligāciju 1. programma bp. 700 bp. 1400 bp. 2100 bp. 2800 bp. 3500 bp. 4200 bp. bp. 300 bp. 600 bp. 900 bp. 1200 bp. 1500 bp. 1800 bp. Portugāle Itālija Spānija Grieķija (labā ass) 10-gadu valsts obligāciju peļņas likmes starpība ar Vācijas obligāciju peļņas likmi NVPP–1 NVPP–2 VTP TMDP Nopirkto vērtspapīru apjoms nedēļā Avots: Bloomberg datubāze
  24. 24. ECB Prezidents uzrunā De Nederlandsche Bank 200 gadiem veltītajā konferencē iezīmē iespējamos ECB nākotnes rīcības virzienus •Īstermiņa naudas tirgus likmju kāpums ietekmēs naudas tirgus likmju nākotnes izredzes vidējā termiņā, stingrāka monetārā politika citos reģionos veicinās eirozonas valsts obligāciju peļņas procentu likmju kāpumu, ievērojami nostiprināsies eiro valūtas kurss oprocentu likmju samazināšana, t.sk. negatīva noguldījumu iespēju procentu likme ofiksētas likmes izsoļu procedūras ar pilnu piešķīrumu termiņa pagarināšana pēc 2015. gada jūlija ojaunas ilgtermiņa refinansēšanas operācijas •kreditēšanas nosacījumi pakāpeniski neuzlabosies, kā paredzēts: oilgtermiņa refinansēšanas operācijas ar nosacījumu, ka saņēmējs palielinās izsniegto kredītu apjomu oar aktīviem segto vērtspapīru pirkšanas programma •inflācijas vidēja termiņa nākotnes izredzes pasliktināties oaktīvu uzpirkšanas programma ECB rīkosies, ja
  25. 25. Daudzām eirozonas valstīm kredītu atlikums sarūk -20% -15% -10% -5% 0% 5% 10% AT BE CY DE EE ES FI FR GR MFI privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps (%) 25 Avots: ECB mājas lapa -20% -15% -10% -5% 0% 5% 10% IE IT LU LV MT NT PT SI SK 2013 2014 I – VII 2014 VIII
  26. 26. Nepietiekama kreditēšana palēnina reālās tautsaimniecības attīstību 26 IEKŠZEMES KOPPRODUKTS Lēnāk pieaugot vai pat sarūkot investīcijām un mājsaimniecību patēriņam, reālās tautsaimniecības attīstība pavājinās PATĒRIŅŠ INVESTĪCIJAS Samazinoties kreditēšanai, uzņēmumiem kļūst grūtāk piesaistīt nepieciešamo finansējumu investīcijām Kreditēšanās samazināšanās ietekmē mājsaimniecību patēriņu, kam dažādi pirkumi kļūst mazāk pieejami KREDITĒŠANA
  27. 27. Ilgtermiņa refinansēšanas mērķoperācijas veidotas, lai veicinātu kreditēšanas attīstību 1. un 2. izsolēs bankas kopsummā varēs aizņemties līdz 7% no eiro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma 2014.IV (izņemot mājsaimniecību mājokļa kredītus) Naudas daudzums, ko bankas varēs aizņemties 3. – 8. izsolēs ir atkarīgs no tā, cik daudz jaunu kredītu tās izsniegs eiro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām (izņemot mājokļa kredītus) Ja bankas NEIZSNIEGS pietiekoši daudz JAUNU kredītu, tām TLTRO ietvaros aizņemtā nauda pilnībā vai daļēji būs JĀATGRIEŽ ATPAKAĻ ĀTRĀK (2016. IX) 2015. III 2015. VI 2015. IX 2015.XII 2016.III 2016.VI 2014. IX 2014. XII C1 C2 C3 C4 C5 C6 C7 C8 1. – 2. izsole C1+C2 ≤ 7% OL, C1 un C2 ir aizdevuma apjoms attiecīgi 1. un 2. izsolē; OL – attiecināmo kredītu atlikums 2014. IV Banka pirmajās divās izsolēs varēs aizņemties: 3. – 8. izsoles Ck ≤ 3 x (CNLk – BEk) – (C3+ C4 … + Ck-1) C3 , C4, … Ck ir aizdevuma apjoms attiecīgi 3., 4. un k-tajā izsolē CNLk – no 2014. V līdz noteiktam laikam īsi pirms k-tās izsoles uzkrātie neto attiecināmie kredīti BEk – atsauces līmenis, kas aprēķināts, balstoties uz neto attiecināmo kredītu datiem no 2013.V līdz 2014.IV Banka k-tajā izsolē varēs aizņemties: ja starpība ir pozitīva 27
  28. 28. Ar aktīviem segto vērtspapīru un nodrošināto vērtspapīru uzpirkšanas programmas – tiks uzsākta šā gada 4.ceturksnī •ilgs vismaz 2 gadus •programmu mērķis ir veicināt monetārās politikas transmisiju un kreditēšanu eirozonā •nodrošinātās obligācijas otiks pirktas gan primārajā, gan sekundārajā tirgū otām ir izvirzīti vairāki kritēriji, piemēram: •emitētas eiro un tās emitents darbojas eiro zonā •atbilst Eirosistēmas kredītoperācijās izmantotās ķīlas prasībām •Kredī†reitinga ierobežojums onacionālās centrālās bankas nopirktās nodrošinātās obligācijas varēs aizdot
  29. 29. Krīzes laikā Eirosistēmas bilances aktīvi ievērojami pieauga, pēs tam samazinājās, atgriežoties pie normāla līmeņa. Tuvāko gadu laikā tie atkal pieaugs -3500 -3000 -2500 -2000 -1500 -1000 -500 0 500 1000 1500 2000 2500 3000 3500 -3500 -3000 -2500 -2000 -1500 -1000 -500 0 500 1000 1500 2000 2500 3000 3500 Citi aktīvi Vērtspapīri un vispārējās valdības parāds Citas prasības pret eiro zonas kredītiestādēm Citas operācijas Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas Galvenās refinansēšanas operācijas Ārvaltu eiro aktīvi Ārvalstu valūtas rezerves Eiropā Ārvalstu valūtas rezerves ārpus Eiropas Zelts un zeltā izteiktas prasības Pašu kapitāls un rezerves Pārvērtēšanas konti un citas saistības Saistības ārvalstu valūtā Eiro saistības pret eiro zonas nerezidentiem Eiro saistības pret eiro zonas rezidentiem Citas ar operācijām un ķīlas pārvaldību saistītās prasības Termiņdepozīti Noguldījumu iespējas Korkonti Skaidra nauda apgrozībā AKTĪVI PASĪVI Eirosistēmas bilance Avots: Bloomberg datubāze
  30. 30. 30 Latvijas Banka Latvijas Banka: •līdzdarbojas monetārās politikas noteikšanā un īstenošanā; •pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta rezerves; •veicina maksājumu sistēmu raitu darbību; •nodrošina starpbanku maksājumus; •nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī; •vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku; •pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās. To dara: •ekonomisti un ekonometristi; •grāmatveži; •finanšu tirgus analītiķi; •statistiķi; •maksājumu sistēmu eksperti; •finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji; •kases operāciju metodikas eksperti; •maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.
  31. 31. 31 Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss Darbu iesniegšana: Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29. maijam. Naudas balvas: I vieta – 2000 eiro; divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram. Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību. Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.
  32. 32. 32 Vairāk informācijas: MAKROEKONOMIKA.LV
  33. 33. 33 PALDIES PAR UZMANĪBU! Diskusija Aptaujas anketa

×