Banku augstskolas rektores Līgas Peisenieces prezentācija konferencē skolotājiem "Vai dzīvei virtuālajā realitātē nepieciešama finanšu pratība?" 2022. gada 24. augustā.

1. Banku augstskolas rektore
Līga Peiseniece

2. Paaudžu mijiedarbība un naudas
prasmes digitālajās ekosistēmās
Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece
24.08.2022.
2

3. Avots: https://ec.europa.eu/information_society/newsroom/image/document/2018-20/lv-desi_2018-
country-profile-lang_4AA73DB4-0419-7542-DFB05BCC7A78BF7D_52350.pdf
19.vieta
Latvijas iedzīvotāju digitālā pratība uzlabojas (19. vieta, 2018)
3

4. Avots: https://latvia.representation.ec.europa.eu/jaunumi/jautajumi-un-atbildes-digitalas-ekonomikas-
un-sabiedribas-indekss-desi-2022-gada-2022-07-28_lv
Latvijas iedzīvotāju digitālā pratība uzlabojas (17. vieta, 2022)
4

5. Skaidrās un bezskaidrās naudas maksājumi (2017. un 2022. gads)
Avots: https://www.bank.lv/lb-publikacijas/maksajumu-radars-p 5

6. 2020. gada
OESD pieaugušo
iedzīvotāju finanšu
pratības pētījums
atklāj –
finanšu pratīgāki ir
iedzīvotāji, kuri
lieto digitālās
ierīces vai
pakalpojumus
6

7. BET...
finanšu pratība virtuālā vidē
kļūst sarežgītāka un bīstamāka
7

8. Foto: https://www.stockvault.net/photo/180397/businessman-holding-a-smartphone-with-information-technology-
holograph 8

9. Virtuālā vide
Virtuālā vide ir tīkla programmatūra, kas ļauj lietotājam interaktīvi
sadarboties ar pašu programmatūru un strādāt kopā ar citiem
lietotājiem.
Piemēri – e-pasts, tērzētavas, kopīgoti dokumenti, Zoom, WhatsApp
Avots: Blascovich, J. (2002). Social Influence within Immersive Virtual Environments. In R. Schroeder (Ed.), The
Social Life of Avatars: Presence and Interaction in Shared Virtual Environments (pp. 127-145). London: Springer.
9

10. Digitalā ekosistēma
Digitālā ekosistēma ir savstarpēji atkarīgu dalībnieku grupa (uzņēmumi,
cilvēki, lietas), kas dalās ar standartizētu digitālo platformu, lai
sasniegtu abpusēji izdevīgu mērķi.
Piemēri: SMART ID, Bankas lietotne
Avots:
https://www.gartner.com/imagesrv/cio/pdf/Gartner_CIO_Agenda_201
7.pdf
10

11. Pieaug finanšu krāpniecības risks
• 2022. gada pirmajā pusgadā iedzīvotājiem ar pašu apstiprinātiem
maksājumiem izkrāpti 4,9 miljoni eiro (Finanšu nozares asociācijas dati)
• Viltus pakalpojumu sniedzēji grūtāk atpazīstami
• Krāpnieki izmanto sociālās inženierijas paņēmienus
11

12. Avots: Centrālā Statistikas pārvalde
https://www.facebook.com/photo/?fbid=433972472092869&set=pb.100064403607267.-2207520000..
Katrai paaudzei ir savas tipiskās
intereses un vajadzības, arī
atšķirīgas vajadzības pēc
finanšu pakalpojumiem.
Virtuālās vides un digitālās
ekosistēmas pakalpojumi
atšķiras
Intereses un vajadzības var būt
līdzīgas dažādām paaudzēm –
Esam vienā virtuālā vidē un
izmantojam vienu un to pašu
digitālās ekosistēmas
pakalpojumu
12

13. Vecāku finanšu pratība ietekmē bērnu finanšu pratību
• Naudas pārvaldība ir viena no dzīves mācībām, kas vecākiem ir jānodod saviem bērniem. Neviens nevar
aizstāt vecākus kā galveno ceļvedi bērniem, kas mācās rīkoties ar naudu. (Wim Mijs, European Banking
Federation, 2016)
• Lielākā daļa mazu bērnu aptver visus galvenos naudas darbības aspektus un bērnu finansiālo paradumu
veidošanos līdz septiņu gadu vecumam. Ja pieaugušie vēlās prioritizēt tās uzvedības iezīmes, kas ved uz
finansiālo labklājību, ieskaitot tādas lietas kā taupīšanu, plānošanu, rēķinu nokārtošanu - ir jābūt
saprašanai un ticībai, ka šīm lietām ir vērtība (Bingham and Whitebread, Cambige University, 2013).
• Šis pētījums patiesi parāda vecāku ietekmes spēku un ilustrē, cik daudz no tā, ko jūs jaunībā iemācāties
un apgūstat, gan apzināti, gan neapzināti ietekmē jūsu izvēles visas atlikušās dzīves laikā.” (Kerolaina
Rūksa, Money Advice Service, 2013)
• Kabatas nauda agrā bērnībā ir viena no pirmajām finanšu vadības mācībām. Bērniem ir dotas tiesības
izlemt, kā un kur viņi izmantos ienākošo kabatas naudu, kas ir lieliska finanšu prakse, kas palīdz attīstīt un
padziļināt finanšu prasmes. Kad bērniem tiek dota iespēja pašiem pārvaldīt nelielas naudas summas, viņi
sāk labāk izprast finansiālo atbildību un palielina viņu pārliecību par pieņemtajiem finanšu lēmumiem
(Jorgensen & Savla, 2010).
13

14. 2020. gada OESD pieaugušo iedzīvotāju finanšu pratības pētījuma
rekomendācijas
• Koncentrēties uz finanšu pratības pamatjēdzienu (budžeta veidošana,
plānošana un ietaupīšana) atgādināšanu.
• Nepieciešams izmantot efektīvus saziņas kanālus, digitālos rīkus un
novatoriskas metodes (piemēram, uzvedības paraugu
demonstrēšana), lai nodrošinātu pilsoņu vajadzībām pielāgotas
finanšu izglītības programmas
(piem. Swedbank – TV raidījums "Naudas pavēlnieks", Facebook grupa
"Tērējam gudri")
14

15. 2020.gada OESD pieaugušo iedzīvotāju finanšu
pratības pētījuma rekomendācijas
• Veidot tiešsaistes finanšu izglītības resursus, lai atbalstītu iedzīvotājus
pašreizējā krīzē, palīdzētu viņiem veidot ilgtermiņa finansiālo noturību
un turpinātu atbalstīt finansiālo iekļaušanu
(https://www.klientuskola.lv/lv/)
• Sniegt krāpšanas apkarošanas padomus un pastiprināt pasākumus, lai
cīnītos pret finanšu krāpniecību. Informācijai jābūt īsai un precīzai,
sniedzot viegli iegaumējamus noteikumus un padomus, pamatojoties
uz uzvedības pētījumu ieskatiem (https://www.fktk.lv/klientu-
aizsardziba/ )
15

16. Virtuālā vide ļauj viegli veidot paradumus
• no 6 gadu vecuma var lietot interneta banku, mobilo lietotni,
autentifikācijas rīkus, analizēt izdevumus, noteikt izdevumu limitus
• iegūt rakstisku informāciju un konsultāciju par finanšu produktu un to
izvērtēt
• pirms lēmumu pieņemšanas veikt produktu salīdzinājumu
• izmantot kalkulatorus aprēķinu veikšanai
• veidot atsevišķus kontus īpašiem mērķiem, arī drošības spilvenam
• saņemt ģimenes locekļu vai uzticamo cilvēku konsultācijas par
produktiem pirms to iegādes
16

17. Padomi kanādiešu ģimenēm
Ģimenes sapulču tēmas par finansēm
• Īstermiņa un ilgtermiņa ģimenes mērķi
• Ienākumu un izdevumu apjoms
• Ģimenes locekļu finanšu pozitīvā un negatīvā pieredze
• Lielo notikumu (slimība, bezdarbs u.c) ietekme uz finanšu situāciju
Kopējā ģimenes budžeta veidošana
Ģimenes turīguma plāna veidošana
Avots: https://gluskinsheff.com/wp-content/uploads/2020/11/Financial-Literacy-for-Your-Family_FINAL-
2020.pdf
17

18. Padomi kanādiešu ģimenēm
Izglītot bērnus agrīnā vecumā
• rādīt un skaidrot iepirkšanos, kas veido cenu, rādīt naudas izņemšanu no
bankomāta
• atvērt bankas kontu un ļaut ar to darboties
• dot kabatas naudu un dot iespēju iemācīties tērēt savu līdzekļu robežās
• dot kabatas naudu ar nosacījumu: ietaupīt savai nākotnei, tērēt vajadzībām un
vēlmēm un dāvināt labdarības mērķiem, kas pašam šķiet svarīgi
• vienoties ar pusaudzi par paša nopelnītās naudas sakrāšanu izglītībai, lielākam
pirkumam vai izklaidei
• ja esat izveidojis uzkrājuma kontu bērna izglītībai, izskaidrojiet to savam bērnam,
kādam nolūkam tas veidots, un kā tas veidojas
Avots: https://gluskinsheff.com/wp-content/uploads/2020/11/Financial-Literacy-for-Your-Family_FINAL-2020.pdf
18

19. Bērnu finanšu pratības veicināšanas izmantotie principi respondentu
pieredzē
(N=383, Banku augstskolas studentu A. Rāviņa, R. Reina, A. Šimkunas,
A. Stalidzēnas veiktais pētījums 2022. gadā)
19

20. Cik bieži sekojošās finanšu pratības tēmas tiek apspriestas ģimenē?
(N=383, Banku augstskolas studentu A. Rāviņa, R. Reina, A. Šimkunas, A. Stalidzēnas
veiktais pētījums 2022.gadā)
20

21. Paldies!
liga.peiseniece@ba.lv
21