Ce diaporama a bien été signalé.
Nous utilisons votre profil LinkedIn et vos données d’activité pour vous proposer des publicités personnalisées et pertinentes. Vous pouvez changer vos préférences de publicités à tout moment.

Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidi

839 vues

Publié le

Konkurētspējas jēdziena un teoriju evolūcijas apskats, traktējums mūsdienu ekonomikas analīzē (t.sk. blue ocean). Ieskats novatoriskās idejās par izaugsmi. Praktiski piemēri: konkurētspējas vērtēšana pasaulē, izmantojot valstu salīdzināšanu, cenu un ārpuscenas konkurētspējas rādītāju dinamikas interpretācija attīstības valstīs un attīstītajās valstīs, Latvijas konkurētspēja (pozīcijas un dinamikas rādītāji).

Publié dans : Économie & finance
  • Soyez le premier à commenter

Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidi

  1. 1. 1 Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidi Daina Paula, Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste 2015. gada 27. novembrī
  2. 2. Saturs • Tautsaimniecības izaugsme – kas īsti aug? – iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību – vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska? – alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi • Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju? – (tautsaimniecības) konkurētspējas uztvere – Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos – Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem – Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
  3. 3. Virsproporcionāla attiecība starp IKP un iedzīvotāju skaita īpatsvaru pasaulē rada iespaidu, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs dzīvo turīgāk nekā vidējais pasaules iedzīvotājs Valsts īpatsvars pasaules iedzīvotāju skaitā, % Valsts īpatsvars pasaules IKP, %, 2014 Latvija 0.027 0.04 Ķīna 18.97 16.23 ASV 4.39 16.14 Brazīlija 2.84 3.02 Indija 17.84 6.83 Avots: Pasaules Banka, https://www.quandl.com/collections/economics/gdp-as-share-of-world-gdp-at-ppp-by-country
  4. 4. Konverģence: Latvijas cenu un reālo izdevumu attīstība (IKP, 1995-2014) Avots: Eurostat 1995 2014 0 10 20 30 40 50 60 70 80 0 10 20 30 40 50 60 70 80 Reāloizdevumuuz1iedz.līmenis,ES15=100% Cenu līmenis, ES 15=100%
  5. 5. Konverģence: Latvijas privātā patēriņa un kapitālpreču cenu un reālā izdevumu līmeņa attīstība (1999-2014) Avots: Eurostat Privātais patēriņš Kapitālpreces 1999 2014 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 Reāloizdevumuuz1iedz.līmenis,ES15= 100% Cenu līmenis, ES 15=100% 1999 2014 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 Reāloizdevumuuz1iedz.līmenis,ES15 =100% Cenu līmenis, ES 15=100%
  6. 6. Par izaugsmi un konkurētspēju nereti (gan mācību literatūrā, gan starptautiskos pētījumos, gan ekonomiskās politikas dokumentos) runā kā par pamatjēdzieniem, kurus nedefinē, tādējādi to uztvere saglabājas ļoti dažāda
  7. 7. • Klasiskās ekonomikas skolas pārstāvji definē ekonomiskās analīzes pamatjēdzienus, nav vienisprātis par procesiem, bet darbojas vienotā ietvarā – vērtības teorijā • neoklasiskās skolas pārstāvji (jauni jēdzieni, vairāk pievēršas sakarību pētīšanai, tehnoloģiskais progress eksogēns) • endogēnā izaugsme (tehnoloģiskais progress rodas sistēmas iekšienē) • alternatīvās teorijas (ekoloģijas ekonomika, institūciju lomas novērtēšana)
  8. 8. • Vajadzību neierobežotība rada iespaidu par pastāvīgas izaugsmes iespējamību no pieprasījuma puses; • toties materiālo lietu dematerializācijas iespējamība vai vismaz fizisko resursu taupīgas izmantošanas iespējas (īsākā laika periodā) – no piedāvājuma puses
  9. 9. Avots: http://steadystate.org/wp- content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf Bet
  10. 10. Lai gan pasaules ekonomisti vēl arvien risina tos pašus jautājumus (resursu ierobežotība un cilvēka vajadzību neierobežotība), ir ļoti atšķirīgi apstākļi, kuros idejas, viedokļi un sistematizētu uzskatu kopums radās agrāk un tagad (empty vs full world) Avots: http://steadystate.org/wp- content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf
  11. 11. Ekonomiskās izaugsmes definēšanas veidi pārsvarā svārstās starp kapacitāti/potenciālu un faktiskās izlaides vērtības kāpumu • Investopedia: An increase in the capacity of an economy to produce goods and services, compared from one period of time to another. (..) The growth of an economy is thought (..) also as an improvement in the quality of life to the people of that economy. http://www.investopedia.com/terms/e/economicgrowth.asp#ixzz3YalruLZr • Wikipedia: the increase in the market value of the goods and services produced by an economy over time. It is conventionally measured as the % rate of increase in real GDP • Business dictionary: Increase in a country's productive capacity, as measured by comparing gross national product in a year with the GNP in the previous year. http://www.businessdictionary.com/definition/economic-growth.html#ixzz3Yb9RZPbP • H.E. Daly (Ecological economics, 2011): izaugsme = caurlaidspējas pieaugums (caurlaidspēja = resursu plūsma no dabas caur saimniekošanas sistēmu atpakaļ uz dabu kā atkritumi)
  12. 12. Konkrētu valstu politikas dokumentos izaugsme mēdz figurēt kā pašmērķis, bet izaugsmes uztvere pasaulē sliecas uz ilgtspēju • OECD: Sustainable economic growth in operational terms is the upward trend in environmentally adjusted net domestic product (EDP) under certain conditions and assumptions (Bartelmus, 1994). https://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=2628 • OECD, 2011: Green growth means fostering economic growth and development, while ensuring that natural assets continue to provide the resources and environmental services on which our well-being relies. http://www.oecd.org/greengrowth/48012345.pdf
  13. 13. Aizraušanās ar izaugsmi kā pašmērķi tiek arī kritizēta, jo izaugsme neatrisina daudzas lietas • James Gustave Speth, Growth fetish, 2013: – izaugsme nenodrošina solītos labumus (..) – IKP kā izaugsmes mērs ir kļūda – Koncentrēšanās uz IKP novērš no to lietu augšanas, kurām jāaug – pavēle augt rada varu tiem (galvenokārt uzņēmumiem), kuriem pieder kapitāls, lai šo izaugsmi nodrošinātu, bet tādējādi tiek noniecinātas daudzas sabiedriskās politikas, jo tās taču bremzē izaugsmi (slow growth and hurt economy); – ekonomiskā aktivitāte un tās kāpums ir galvenie iemesli masīvai vides degradācijai http://www.huffingtonpost.com/james-gustave-speth/growth-fetish-five- reason_b_4018166.html • Līdzīga tematika: McNeill, Something New Under the Sun https://www.nytimes.com/books/first/m/mcneill-sun.html
  14. 14. Taču ir arī pretēja kritika • jo IKP kritizētāji pārmet, ka IKP nekalpo tiem mērķiem, kam tas nemaz nav domāts (LSE pētījums)
  15. 15. Vai ekonomiskā izaugsme var kļūt par neekonomisko izaugsmi (Daly) 18 Avots: H.E. Daly, Ecological economics, 2011 • Robežderīgums un “rebežnederīgums” • Robežderīgums, patērējot saražotās preces un pakalpojumus vairāk; tam ir tieksme sarukt ar katru nākamo vienību • Robežnederīgums = viss, kas ziedots, lai saražotu minētā patēriņa pieaugumu (t.sk. brīvais laiks, vides piesārņojums u.c.); • Brīdī, kad otrais pārsniedz pirmo, ekonomiskā izaugsme saskaņā ar šo vērtēšanas pieeju kļūst neekonomiska
  16. 16. Alternatīvie izaugsmes un attīstības mērīšanas paņēmieni • Measure of economic welfare, (Nordhaus, Tobin); • Index of sustainable economic welfare (Daly, Cobb); • Human development index; • Gross sustainable development product; • Genuine progress index u.c; Nacionālie konti vs labklājības (welfare) konti, kuri balstās uz cilvēku vajadzību izvērtēšanu;
  17. 17. Augšana fiziskā izpratnē var būt ierobežota, bet attīstības iespējas saglabājas arī pēc tam Piemēra avots: http://steadystate.org/wp-content/uploads/Daly_SciAmerican_FullWorldEconomics(1).pdf • Zivju nozvejas palielināšanai var ieguldīt kapitālā- flotē; • Iestājoties brīdim, kad ražošanas kapacitāte pārsniedz apstrādājamo resursu apjomu, jēgas palielināt kapacitāti nav (zivju paliek mazāk – lielāks kuģu skaits nepalīdz nozvejot vairāk); • Tomēr daudzās jomās t.s. zināšanu ekonomikas pieeja ir ar neierobežotu iespēju pieaudzēt produktivitāti vērtības izteiksmē: attīstība ir neierobežota
  18. 18. Produktivitāte un tās paaugstināšanas iespējas noteicošo faktoru kopums ir viens no veidiem, kā definē tautsaimniecības konkurētspēju; vienlaikus tas ir jēdziens, kas mēdz saistīt izaugsmi un konkurētspēju
  19. 19. Izaugsmes un konkurētspējas saikne/neatdalāmība aktuālajos pētījumos • The Global Competitiveness Report 2014-2015 assesses the competitiveness landscape of 144 economies, providing insight into the drivers of their productivity and prosperity(..) • Competitiveness is defined as the set of institutions, policies and factors that determine the level of productivity of a country. The level of productivity, in turn, sets the level of prosperity that can be earned by an economy. • (..)This 35th edition emphasizes innovation and skills as the key drivers of economic growth. http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2014-2015
  20. 20. • IMD direktors Arturo Bris: “(..)Competitiveness refers to such objective: it determines how countries, regions and companies manage their competencies to achieve long-term growth, generate jobs and increase welfare. Competitiveness is therefore a way towards progress that does not result in winners and losers: when two countries compete, both are better off.“, http://www.imd.org/wcc/ • The World Competitiveness Yearbook ranks and analyzes the ability of nations to create and maintain an environment in which enterprises can compete. http://www.imd.org/wcc/research-methodology/
  21. 21. (Tautsaimniecības) konkurētspējas daži citi definēšanas veidi • Populārs ir uzskats, ka konkurētspēja ir spēja ražot salīdzināmas kvalitātes preces lētāk nekā citi; • SVF ekonomistu pētījums: “ (..) This paper defines competitiveness as the ability of a given country to produce goods and services of international quality standards more cost effectively than other countries. This is hence a simple, broad-based definition of competitiveness that implicitly includes a number of macro, micro, and institutional of indicators.” https://www.imf.org/external/pubs/ft/wp/2007/wp07201.pdf • OECD: Konkurētspēja ir valsts spējas pārdot preces starptautiskajā tirgū neizdevīguma vai izdevīguma mērs. https://stats.oecd.org/glossary/detail.asp?ID=399
  22. 22. ECB Competitiveness Research Network (CompNet) “ Konkurētspējīga ekonomika ir tāda, kurā institucionālie un makroekonomiskie apstākļi ļauj produktīviem uzņēmumiem zelt. Rezultātā šādu uzņēmumu attīstība nodrošina nodarbinātības, investīciju un tirdzniecības kāpumu" (Mario Draghi, 2012).
  23. 23. Konkurētspējas uztveres piemēri • konkurētspēja kā sacensība vai ilgtspējas nodrošināšana – Uzņēmumu / valstu konkurētspēja (red, blue ocean strategy, produktivitāte, vai valstis tiešām/ tīšām sacenšas?) • Konkurētspēja kā izaugsmes pamats (starptautiskie pētījumi), tās paaugstināšana aktuāla pat visattīstītākajās valstīs, kuras ir augstās pozīcijās konkurētspējas rangos) • Konkurētspēja tiek uztverta arī kā kā apsēstība (Krugman, 1994 https://cs.uwaterloo.ca/~alopez-o/politics/dangcompet.html; Ecolinks, 2014 “Has the Competitiveness obsession killed Europe?”) • H.E.Daly: "Global competitiveness" (..) usually reflects not so much a real increase in resource productivity as a standard-lowering competition to reduce wages, externalize environmental and social costs, and export natural capital at low prices, while calling it income.”
  24. 24. Izvēlētie rādītāji konkurētspējas vērtēšanai ir atkarīgi no tā, kāda ir konkurētspēja uztvere • Konkurētspējas uztvere mēdz būt tendēta uz sacensību, kā arī uz ilgtspēju • Konkurētspējas vērtējums var tikt veikts no stāvokļa (piem., tirgus daļas, globālie indeksi) un attīstības viedokļa (piem., relatīvo cenu un izmaksu, rādītāji)
  25. 25. Daži piemēri par tautsaimniecības konkurētspējas aspektiem • Tirgus daļu pieaugums (metodes un interpretācija) • Izmaksu (cenu) kritums (vai tas palīdz uzlabot tirdzniecības bilanci un dzīves līmeni?) • Augsta pievienotā vērtība = ? = high tech – kam pievienota vērtība? – kas pievieno vērtību? – Kur pievieno vērtību? • Tirdzniecības diversifikācija kā viens no ilgtspējas pieejas pozīcijas un dinamikas rādītājiem • “ Ir labi būt TOPā”
  26. 26. Konkurētspējas vērtējums var būt atkarīgs no tā, kādu valstu loku, kādu laika periodu un kādu rādītāja aprēķina metodi lieto
  27. 27. Augstu tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības nozares un preces: kur slēpjas jēdzienu saturs un pievilcība? Piev. vērt. / 1 nodarb., tūkst. EUR Piev. vērt. / izlaides vērtība, % DE FR LV DE FR LV Ekonomika kopā 59.9 69.8 22.8 48.7 50.4 42.7 Apstrādes rūpniecība 76.8 78.8 20.2 32.7 28.6 30.4 Naftas pārstrāde 277.5 210.7 75.0 6.1 3.5 26.3 Farmācija 179.7 271.2 45.2 50.2 49.2 61.0 Elektrisko iekārtu ražošana 81.3 79.3 23.3 41.2 31.1 37.5 Mēbeļu u.c. preču ražošana 55.1 53.0 13.9 45.1 42.1 36.8 Darījumi ar NĪ 616.5 693.0 118.3 75.9 81.5 69.5 Izglītība 48.5 55.9 12.1 76.6 81.7 76.3 Enerģija 201.8 232.7 53.1 38.1 28.3 22.7 Avots: Eurostat, 2013, Nacionāli konti
  28. 28. Sarkanā un zilā okeāna stratēģija (sadalīts tirgus / pieprasījuma izgudrošana): izaugsmes pamats vai pārlieka aizraušanās?
  29. 29. Tirgus daļas 100% Jebkuras valsts tirgus daļa var augt, tikai citām sarūkot
  30. 30. Latvijas tirgus daļas preču sektorā stabilas; pakalpojumu sektorā tās būtiski ietekmē transporta pakalpojumi 80 100 120 140 160 180 200 220 240 260 280 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015* Preču tirdzniecība (LV E/ W E) Preču tirdzniecība (LV E/ W I) Komercpakalpojumu tirdzniecība (LV E/ W E) Komercpakalpojumu tirdzniecība (LV E/ W I)** Komercpakalpojumu tirdzniecība (LV E/ W I) Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules preču un pakalpojumu importā/eksportā (2000=100) Avots: PTO, Latvijas Bankas aprēķini;* īstermiņa dati; ** - atšķirīga metodoloģija 33
  31. 31. Tās var augt arī, izmantojot citus tirgus daļas aprēķināšanas paņēmienus: korekcija ar iedzīvotāju skaita dinamiku Avots: PTO, PB 80 120 160 200 240 280 320 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 AU CN EE EL LV LT PL RU UAE 50 60 70 80 90 100 110 120 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 FR DE IT JP NL PT SE CH UK US 80 120 160 200 240 280 320 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 AU CN EE EL LV LT PL RU 50 60 70 80 90 100 110 120 130 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 FR DE IT JP NL PT SE CH UAE UK US
  32. 32. Cenu un izmaksu konkurētspēja pašlaik stabilizējusies 90 100 110 120 130 140 150 160 170 2005I III 2006I III 2007I III 2008I III 2009I III 2010I III 2011I III 2012I III 2013I III 2014I III 2015I 37 valstis, deflēts ar eksprota (preču un pakalpojumu) deflatoru 37 valstis, deflēts ar VDI ekonomikā kopā 37 valstis, deflēts ar SPCI 42* valstis, deflēts ar SPCI 35 REK indeksi 2005 = 100% Avots: EK; * - 42 valstu kompozīcijā iekļauta Krievija
  33. 33. Ja eksports ir atkarīgs no importētajām izejvielām, uz cenu konkurētspējas rādītāju pārmaiņām abas tirdzniecības plūsmas var reaģēt vienādi (piemēram, Latvijā) -10 -5 0 5 10 15 20 -40 -30 -20 -10 0 10 20 30 40 50 1999I III 2000I III 2001I III 2002I III 2003I III 2004I III 2005I III 2006I III 2007I III 2008I III 2009I III 2010I III 2011I III 2012I III 2013I III Preču un pakalpojumu eksports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, % Preču un pakalpojumu imports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, % Lata reālais efektīvais kurss (PCI, gada pieauguma temps, %), labā ass Avots: CSP, LB, MPP aprēķini
  34. 34. Ieplūstot investīciju precēm gados, kad tika būvēta ražošanas kapacitāte, tirdzniecības bilance nav cieši saistīta ar eksporta izdevīgumu no cenu viedokļa -30 -25 -20 -15 -10 -5 0 5 10 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011* 2012 2013 2014 Preču ārējās tirdzniecības bilance, % no IKP Tirdzniecības nosacījumi, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, % Avots: CSP, MPP aprēķini; *- mainījusies metodoloģija TN
  35. 35. Preču eksporta noieta tirgi paplašinās galvenokārt Eiropas valstīs un ārpus ES Preču eksporta struktūra valstu grupu dalījumā (%) Avots:CSP 38 30.2 30.6 31.2 33.0 18.6 18.7 13.0 23.5 24.2 14.4 14.9 11.5 9.4 12.4 14.4 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% 2007 2014 2015 Janv-Sept Citas NVS Pārējā ES Pārējā EZ Baltijas valstis Polija 6.2%; Zviedrija 5.4%; Lielbritānija 5.3%; Dānija 4.1% Krievija 7.7%; Baltkrievija 1.5% Ukraina 0.6% Āzijas valstis 8.2% ASV 1.5% Vācija 6.6%; Nīderlande 2.5% Somija 1.9%; Lietuva 19.2%; Igaunija 11.9% 2015 Janv-Sept
  36. 36. Ar Herfindāla - Hiršmana indeksu var mērīt tirdzniecības diversifikācijas (valstu, preču, pakalpojumu) pakāpi 0.05 0.10 0.15 0.20 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 Latvijas HHI, preces (22 preču grupas) Latvijas HHI, valstis (20 lielākās 2013. gadā + pārējās) Latvijas HHI, valstis (20 lielākās 2014. gadā + pārējās) Avots: CSP, MPP aprēķini
  37. 37. Starptautiskie indeksi: ne katrs valstu ranžējums runā par konkurētspēju; taču katrs no tiem var nodrošināt kādu vērtētāja vajadzību
  38. 38. Kādam mērķim vēlamies starptautiskos indeksus indeksus lietot? Noder salīdzinājums ar Maslova piramīdu World giving index Happy planet index World happiness report Global competitiveness index (GCI) Social Sustainability adjusted GCI Environmental Sustainability adjusted GCI IMD World competitiveness yearbook Global Innovation index (World energy sustainability index) World energy trilemma index Doing Business Logistics performance index ekonomiskās brīvības indekss
  39. 39. Ne visas reformas palīdzējušas padarīt biznesa Latvijā vidi vienkāršāku un atbalstošāku 30 40 50 60 70 80 90 100 Biznesauzsākšana Būvatļauju iegūšana Elektrības pieejamība Īpašumareģistrācija Kredītapieejamība Mazākuma investoru aizsardzība Nodokļumaksāšana Pārrobežu tirdzniecība Līgumuizpilde Maksātnespējas risināšana 2010 2016 42 Attālums līdz “labākajai praksei” Doing Business rādītājos (100 = labākais vērtējums) Avots: http://www.doingbusiness.org/custom-query
  40. 40. Vajadzība, ko nodrošina indeksa lietojums Indekss Latvijas pozīcija / no x valstīm (gads) Pozīcijas pārmaiņas pret iepriekšējo (+ uzlabojums; - pasliktinājums ; ~ nemainīga) Apraksts (izstrādes mērķis, saturs vai citi komentāri) Iekļaušanās,piederībakādai grupai/cieņaunatzinība Global competitiveness index (GCI) Social Sustainability adjusted GCI Environmental Sustainability adjusted GCI IMD World competitiveness yearbook Global Innovation index 44 / 140 (2015/2016) 37/ 140 (2014/2015) 27 / 140 (2014/2015) 43 / 61 (2015) 33 / 136 (2014) - - + Definē konkurētspēju kā institūciju, politiku un faktoru kopumu, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī Veido augstas kvalitātes ainu par to, kā valstis apsaimnieko savu kompetenču un resursu kopumu, lai sasniegtu izaugsmi un pārticību Pēta veidus, kā saprast, izmērīt inovācijas, un kā mērķtiecīgas politikas un labā prakse var tās veicināt *- Dati nav tieši salīdzināmi, jo atšķiras valstu skaits
  41. 41. Kopsavilkums • Konkurētspēja nav skalārs, tieši novērojams lielums un to kā ražošanas faktoru nevar ietvert izaugsmes modelī, tomēr ekonomikas izaugsmes teorijas un konkurētspējas teorijas izmanto viena otras jēdzienus, elementus un procesu skaidrojumu; • Mūsdienu konkurētspējas teorijas attīstās, pievienojot tādus elementus kā ilgtspēja, veidojot ar sociāliem un ekoloģijas rādītājiem koriģētos konkurētspējas indeksus u.tml; • Biežāk sastopamie konkurētspējas vērtējumi mūsdienās balstās uz t.s. “izaugsmes ekonomiku” (pretstatā tās pastāvīgam stāvoklim); uzsver zināšanu lomu, tehnoloģisko progresu; meklē veidus, kā institūcijas un uzņēmēji var palīdzēt paaugstināt produktivitāti ilgtspējīgā veidā (resursi).
  42. 42. Interesanta, noderīga literatūra • Acemoglu D. “Introduction to Modern Economic Growth”, 2008 • Kim W.Ch., Mauborgne R. “Blue Ocean Strategy “, 2005 • Anderson Ch. “The Long Tail”, 2006 • Cho D.S., Moon H. Ch. “From Adam Smith to Michael Porter”, 2000 • Daly E.H., Farley J. Ecological Economics, 2nd edition, 2011 • Porter M. “On Competition”, 2008 • IMD, WEF, Īrijas, Lielbritānijas u.c. valstu konkurētspējas pārskati; • A. Meļihova, A. Zasovas, K. Vītolas, K.Beņkovska, G. Dāvidsoa u.c. pētījumi par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta konkurētspēju • http://steadystate.org/discover/definition/
  43. 43. MANA VIZĪTKARTE • Nāku no Latvijas Bankas un Eirosistēmas komandas – esam ekonomisti, maksājumu speciālisti, statistiķi, banknošu un monētu eksperti u.c. • Latvijas Bankā analizējam Latvijas un eirozonas ekonomiku un finanšu sistēmu .. • .. un prognozējam Latvijas iekšzemes kopprodukta, cenu, darba tirgus attīstību • Tā sagatavojam Latvijas Bankas prezidentu lēmumu pieņemšanai Eiropas Centrālās bankas padomē, .. • .. kā arī Saeimas un valdības konsultēšanai makroekonomiskajos jautājumos • Tādējādi arī no mana darba atkarīga cenu stabilitāte eiro zonā un makroekonomiskā stabilitāte Latvijā
  44. 44. 47 STUDENTU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS Darbu iesniegšana: Bankā no 2016. gada 16. maija līdz 27. maijam. Naudas balvas: I vieta – 2000 eiro; divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram. Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību. Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.
  45. 45. 48 Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un eirozonā vienuviet: www.makroekonomika.lv • Aktuālie dati, to analīze • Ekonomistu viedoklis • Pētījumi • Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija 
  46. 46. 49 PALDIES PAR UZMANĪBU! Diskusija Aptaujas anketa

×