Datortehnoloģiju konkursa "Malnavai-90" darbs, autore Anastasija Barinova 2 grāmatveži - skolotāja Regīna Rudāne

2.  Reģ.nr. 4247002587
 PVN reģ.nr. 90000019505
 Malnava, Malnavas pagasts, p/n Vītoli,
 Kārsavas novads, LV-5750
 E-pasts: malnavaskol@inbox.lv

3. 1921.gada 10.martā Satversmes sapulces loceklis agronoms
Pēteris Sauleskalns no Latvijas valdības saņem uzdevumu
ierīkot un vadīt Latgales lauksaimniecības vidusskolu
Malnavā un Ludzas apriņķī. Minēto uzdevumu parakstīja
toreizējais Zemkopības ministrs Hugo Celmiņš un
lauksaimniecības departamenta direktors agronoms Vasīlijs
Skubiņš. Malnavas muiža pirmā pasaules kara laikā bija ļoti
izpostīta; muižas ēka daļēji sagrauta, iznīcināti lopi,
saimniecības inventārs, sēkla. Visu vajadzēja atjaunot.

4. Ar lielu enerģiju Sauleskalns darbojās salīkstot pirmos
skolas un saimniecības darbiniekus. Rūpējās par labu
mājdzīvnieku iegādi, iepirka šķirnes govis no Vidzemes
muižām, sameklēja labus zirgus, cūkas, aitas. Iepirka
augstvērtīgu lauksaimniecības kultūru sēklu. Pats
P.Sauleskalns par mācību dibināšanas sākuma posmu
vēlāk rakstīja: “Ar savu darbību mēģināju skolai
piešķirt latvisku veidojumu saskaņā ar latviešu dzīves
jēgu. Skolai bija divi mērķi:
1. Dot vidusskolas izglītību ar tiesībām iestāties
augstskolā.
2. Dot vidējo lauksaimniecības izglītību ar mērķi
sagatavoties praktiskam darbam.

5. 1921.gada 10.oktobrī svinīgi tika atklāta Latgales
lauksaimniecības vidusskola. Šis notikums bija īpaši svarīgs,
jo tā bija pirmā vidējā lauksaimniecības mācību iestāde
Latgalē ar četrgadīgu mācību kursu. Mācības uzsāka 22
audzēkņi, vēlākos gados to skaits pieauga līdz 200. Sākot ar
1935./1936. mācību gadu vidusskola pāriet uz piecgadīgo
mācību kursu. 1936.gada 10.septembrī Zemkopības ministrs
J.Birznieks deva rīkojumu Latgales vidusskolu ar
1936./1937. mācību gadu saukt par Valsts Malnavas
lauksaimniecības vidusskolu, kas tiešāk izteica tās atrašanās
vietu Latgalē.

6.  1940.gadā, kad Latvijā nodibinājās padomju vara
Sauleskalns tika atbrīvots no darba. Viņš pārcēlās uz savu
saimniecību Jaunraunas “Saulkalniem”. 1940.gada
29.novembrī direktora postenī apstiprināja Vladislavu
Pušmucānu (1931.gada absolventu), kurš karam sākoties
evakuējās ar padomju karaspēku uz Krieviju. Kara un pēckara
gados direktori mainījās bieži. Mācību iestādi vadīja:
 Ludvigs Vaivars 1941.jūlijs-1941.26.10
 Rihards Arvīds Skreija 1941.26.10- 1942.15.07
 Ludvigs Vaivars 1942.15.07- 1944.augusts

7.  Otrā pasaules kara laikā mācību iestāde
1943./1944.māc.gadā daļēji tika evakuēta uz Pļaviņām, kur
mācības notika Pļaviņu ģimnāzijas telpās. 1944.gada jūlijā
mācību iestādi pārdēvēja par Malnavas lauksaimniecības
tehnikumu un līdz 1946.gada aprīlim tā bija LPSR
Zemkopības Tautas komisariāta pakļautībā. Par direktoriem
šinī laikā strādāja:
 Vilhelms Nagļa 1944.23.08 - 1945.01.10
 Aleksandrs Popovs 1945.g.1.10 - 1946.23.05

8.  1946.gada aprīļa līdz 1959.gada janvārī Malnavas
lauksaimniecības tehnikums bija LPSR lauksaimniecības
ministrijas pakļautībā. Šai laikā direktori bija:
 Mihails Solovjovs 1946.15.05 - 1946.15.06
 Vilis Rutmanis 1946.15.06 - 1950.01.05
 Antons Indāns 1950.01.05 - 1953. decembris
 Fricis Ezermalis 1953. decembris - 1954
 Alfrēds Bokmelders 1954 - 1961

9.  Alfrēds Bokmelders 1954 - 1961 1947.gadā atvērta jauna
specialitāte tehniķis – meliorators, kurā speciālistus gatavoja
līdz 1953.gadam. Sagatavoti 82 melioratori.
 1951.gadā klāt nāca specialitāte zootehniķi, kura pastāvēja
līdz 1970.gadam. Sagatavoti 484 zootehniķi.
 No 1959.gada janvāra līdz 1961.gada maijam mācību iestāde
bija Latvijas PSR Ministru padomes Valsts komitejas
pakļautībā.
 1961.gada maijā tehnikums atkal pāriet Latvijas PSR
lauksaimniecības ministrijas pārziņa. Par direktoru strādā
Konstantīns Students.

10.  1963.g. 1.septembrī tiek atvērta grāmatvedības un
elektrifikācijas nodaļas.
 1964.gadā 10.janvārī pievienoja Ludzas lauksaimniecības
tehnikumu – grāmatvedības specialitāti. Ar Latvijas PSR
lauksaimniecības produktu ražošanas un sagādes ministrijas
1964.gada 23.marta pavēli Nr.93 Malnavas l/s tehnikumam
pievienoja sovhozu Kārsava un mācību iestādi pārdēvēja par
Malnavas sovhoztehnikumu.
 Par direktoru nozīmēts Jāzeps Mežals.

11.  1970.gada 25.martā pārcelta viena agronomu mācību grupa
no likvidējamā Dagadas celtniecības tehnikuma.
 1972.gadā 1.septembrī atvērta mehanizācijas nodaļa. Līdz
1977.gadam notika vairāku kolhozu apvienošana un
pievienošana sovhoztehnikumam. Rezultātā kopējā zemes
platība sasniedz 11 926 ha.
 No 1977.g. – 1978.g. sovhoztehnikumu vadīja direktors
Jāzeps Laganovskis (1959.g. absolvents).
 No 1980.g. – 1992.g. direktors bija Aleksandrs Tomiļins.
Audzēkņu skaits svārstījās no 800 – 900.

12.  Atmodas laiku tehnikuma kolektīvs uzņēma ar sajūsmu.
Tehnikumā darbojās Tautas fronte. Tehnikumieši brauca uz
barikādēm Rīgā (1991.gada janvāris). Ar Latvijas republikas
lauksaimniecības ministrijas 1990.gada 13.augusta pavēli
Nr. 43k sovhoztehnikuma nosaukums izmainīts un nosaukts
par Malnavas lauksaimniecības tehnikumu.
 Ar 1992.gada 16.marta pavēli Nr. 59 izveidots Valsts
Malnavas lauksaimniecības tehnikums. Par direktoru iecelts
Pēteris Labanovskis (1961.gada absolvents).

13.  2003.gada 18.augustā Zemkopības ministrija, pamatojoties
uz Izglītības un zinātnes ministrijas ekspertu grupas
atzinumu par izglītības iestādes atbilstību noteiktajiem
kritērijiem, izdod rīkojumu par Valsts Malnavas
lauksaimniecības tehnikuma nosaukuma grozīšanu.
 Ar 2003.gada 1.septembri to pārdēvējot par Malnavas
koledžu.
 2003.gada 11.decembrī Izglītības un zinātnes ministrijā
Malnavas koledžai izsniegta reģistrācijas apliecība. Studijas
sāka pirmā autoservisa speciālistu grupa.

14.  Izglītības un zinātnes ministrija 2005.gada 1.jūnija
rīkojumu par Malnavas koledžas direktoru ieceļ Juri
Bozoviču.
 2005.gada septembrī notika Malnavas koledžas akreditācija
(mācību iestāde akreditēta uz neierobežotu laiku, studiju
programmas- uz 6 gadiem). Ir noslēgti sadarbības līgumi ar
Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Tehnisko
koledžu, Jēkabpils Agrobiznesa koledžu, Transporta un
sakaru institūtu, Krievijas Pleskavas Valsts politehnisko
institūtu, Lietuvas Ukmerģes tehnoloģiju un
uzņēmējdarbības skolu.

15.  2006.gada 8.jūlijā Malnavas skola nosvinēja 85 gadu jubileju.
Bija ieradušies pāri par 1000 absolventu, bijušo darbinieku un
viesu.
 2006.gada laikā tika īstenoti projekti (Phare un ESF) par
aptuveni 300000LVL. Tika nostiprināta materiāli tehniskā
bāze un izdoti daudzi metodiskie materiāli.
 2006.gada 1.septembrī tika uzsākta jaunas izglītības
programmas realizācija. Mācības sāka 30 cilvēku liela
lauksaimnieku grupa- lauku īpašumu apsaimniekotāji.
 2006.gada nogalē Malnavas koledžā praktiskās iemaņas uz
jaunajām autoservisa iekārtām apguva grupa Ukmerģes skolas
audzēkņu un skolotāju.

16.  Pēteris Sauleskalns – Latgales
lauksaimniecības vidusskolas
dibinātājs, satversmes sapulces
loceklis no Zemnieku
Savienības, agronoms un
Malnavas koledžas pirmais
direktors.
 Pēteris Sauleskalns strādāja
lauksaimniecības vidusskolā par
skolotāju, māte Lūcija
Sauleskalne(dzimusi Ērglis).

17.  Pētera Sauleskalna vadībā
vidusskola kļuva par
nozīmīgu izglītības iestādi,
kuras tradīcijas ir
ietekmējušas
lauksaimniecības izglītību
Latvijā.
Un par godu
P.Sauleskalnam tika
izveidots piemiņas akmens.
 Laimu pie Sauleskalna
piemiņas akmens Malnavā
pavada koledžas direktors
Pēteris Labanovskis
(2003.g.).

18.  Malnavas lauksaimniecības vidusskolas 1937.gada
absolvente,
sakaru uzturētāja ar Dzimteni,
devusi nozīmīgu papildinājumu Malnavas koledžas
muzejam.
 Laima Bērziņa (dz. Sauleskalns) dzimusi 1920.gada 2.maijā
Cēsu apriņķa Priekuļos, kur tēvs Pēteris Sauleskalns strādāja
lauksaimniecības vidusskolā par skolotāju, māte Lūcija
Sauleskalns (dzimusi Ērglis). P.Sauleskalns bija Satversmes
sapulces loceklis no Zemnieku Savienības. Kad valdība
viņam piedāvāja noorganizēt un vadīt lauksaimniecības
vidusskolu Latgalē, uz dzīvi Malnavā pārceļas arī visa
Sauleskalnu ģimene. 1921.g.rudenī

19.  Laima, būdama Malnavas skolas absolvente, kopš atmodas
gadiem uztur ciešus kontaktus ar Malnavas tehnikumu
(tagad koledža). Pateicoties Laimai, Malnavas muzeja
ekspozīcijas papildinājumam ir atceļojušas daudzas vēstules
ar vēsturiski nozīmīgiem aprakstiem, vairāki desmiti
fotogrāfiju. Arī Laima un viņas bērni ir bijuši Malnavā, jo te
taču Laimai pagājusi bērnība, te atdusas viņas māmuļa. Visi
Laimas bērni ASV ieguva labu izglītību un darbu,
nodrošināja normālus dzīves apstākļus arī saviem bērniem –
Laimas mazbērniem.

20.  Ar 1992.gada 16.marta pavēli Nr. 59
izveidots Valsts Malnavas
lauksaimniecības tehnikums. Bija iecelts
par Valsts Malnavas lauksaimniecības
tehnikuma direktoru. (1961.gada
absolvents).
 Dzimis 1943.gada 14.jūnijā Kārsavā.
Bērnību pavadīju laukos, tagadējā Ludzas
rajona Salnavas pagastā.
 Agronoms-ekonomists, pedagoģijas
maģistrs,
izglītības darbinieks un pašvaldības
deputāts
Dziedātājs, orķestra dalībnieks, piedalījies
Dziesmu svētkos.

21.  Izglītības un zinātnes ministrija 2005.gada
1.jūnija rīkojumu par Malnavas koledžas
direktoru ieceļ Juri Bozoviču.
 Juris Bozovičs dzimis 1953.g. 18. janvārī
Rīgā, kā jaunākais bērns 5 bērnu ģimenē.
Vecāki – mamma Felicija un tēvs
Staņislavs .
 Darba vieta un amats - Malnavas pagasta
padome, padomes priekšsēdētājs
Ludzas rajona padome, padomes
priekšsēdētājs
Latgales attīstības padome, padomes
loceklis
Pārrobežu sadarbības padome, padomes
loceklis
SO "Pāri robežām", priekšsēdētājs .

22.  Malnavas koledža ir vecākā profesionālā mācību iestāde
Latgalē, kas dibināta 1921. gada 10. martā kā Latgales
lauksaimniecības vidusskola. Atrodas Kārsavas novada
Malnavas pagasta Malnavā.
 Izglītības iestāde savu nosaukumu mainījusi septiņas reizes:
1. Latgales lauksaimniecības vidusskola (1921—1936),
2. Valsts Malnavas lauksaimniecības vidusskola (1936—1944),
3. Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1944—1964),
4. Malnavas sovhoztehnikums (1964—1990),
5. Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1990—1992),
6. Valsts Malnavas lauksaimniecības tehnikums (1992—2003).

23.  Malnava ir vecākā lauksaimniecības mācību iestāde Latgalē,
kura 2011.gadā svinēs 90 gadu jubileju.
 Pašlaik Malnavas koledža ir vienīgā pēc Latvijas
Lauksaimniecības universitātes, kurā var iegūt 1.līmeņa
augstāko profesionālo izglītību lauksaimniecības jomā gan
klātienē, gan neklātienē.

25.  Koledža ir augstākās izglītības iestāde, kurā var iegūt
1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību 2- 3 gadu laikā.
Malnavā 2 gadu laikā var iegūt uzņēmējdarbības
lauksaimniecībā speciālista kvalifikāciju, bet 2,5 gadu laikā-
autoservisa speciālista kvalifikāciju (neklātienē attiecīgi
jāmācās 2,5 un 3gadi).
 Pilnas bakalaura programmas ieguvei var turpināt studijas
Latvijas Lauksaimniecības universitātē vai citā augstskolā
un tur tiek ieskaitīti visi Malnavā apgūtie priekšmeti.

26.  Ar vidusskolas izglītību var apgūt autoservisa speciālista un
uzņēmējdarbības lauksaimniecībā specialitātes. Pilna laika
studijās nav jāmaksā mācību maksa, bet labākie studenti
saņem stipendiju 70 Ls/mēn.
 Ar pamatskolas izglītību var apgūt automehāniķa,
grāmatveža, datorsistēmu tehniķa, lauku īpašumu
apsaimniekotāja specialitāti. No 2010./2011.mācību gada
var apgūt jaunu specialitāti – autoelektriķis. Mācību laiks ir
4 gadi, kura laikā tiek iegūta arī pilna vidējā izglītība ar
tiesībām turpināt izglītību jebkurā augstskolā.

27.  Neklātienē par maksu var apgūt 1.līmeņa augstāko
profesionālo izglītību autoservisa specialitātē (maksa 450
Ls/gadā) un uzņēmējdarbības lauksaimniecībā specialitātē
(maksa 400 Ls/gadā). No 2010.gada uzņemam arī
grāmatvedības specialitātēs abiturientus (maksa 400
Ls/gadā).

28. Izglītības Kvalifikācija Mācību ilgums
programma
Datorsistēmas Datorsistēmu tehniķis 4 gadi
Grāmatvedība Grāmatvedis 4 gadi
Autotransports Automehāniķis 4 gadi
Autotransports Autoelektriķis 4 gadi
Lauksaimniecība Lauku īpašumu 4 gadi
apsaimniekotājs

29. Studiju programma Kvalifikācija Mācību ilgums
Autotransports (pilna laika) Autoservisa speciālists 2.5 gadi
Autotransports (nepilna laika) Autoservisa speciālists 3 gadi
Uzņēmējdarbība Uzņēmējdarbības 2 gadi
lauksaimniecībā (pilna laika) speciālists
lauksaimniecībā
Uzņēmējdarbība Uzņēmējdarbības 2.5 gadi
lauksaimniecībā (nepilna laika) speciālists
lauksaimniecībā
Grāmatvedība un finanses Grāmatvedis 2.5 gadi
(nepilna laika)

30. Vispārizglītojošie obligātie mācību kursi
Lietišķā svešvaloda; Matemātika ekonomistiem;
Elektroniska datu apstrāde; Mikroekonomika;
Makroekonomika; Saskarsmes psiholoģija;
Socioloģija; Darba aizsardzība; Civilā aizsardzība;
Profesijas mācību kursi
Statistika un pētījumu metodes; Grāmatvedības pamati;
Uzņēmējdarbība; Vadības grāmatvedība; Finanses un
kredīts; Projektu vadība; Finanšu grāmatvedība;
Nodokļi un nodevas; Uzņēmumu finanšu vadība;
Uzņēmējdarbības tiesiskie pamati; Iekšējā kontrole un
audits; Datorgrāmatvedība; Lietvedība; Tirgzinības;
Menedzmenta pamati; Prakse: grāmatvedība; Prakse:
uzņēmējdarbība; Kvalifikācijas darbs.
Iegūst kvalifikāciju: grāmatvedis
Grāmatvedis veic finansu operāciju pilnu uzskaiti,
gatavo finansu pārskatus, apkopo, analizē statistikas
un uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus, seko LR
likumu un citu normatīvo aktu ievērošanai un
piemērošanai grāmatvedības jomā, organizē un vada
citus darbiniekus.

31. Vispārizglītojošie obligātie mācību kursi:
Profesionāla svešvaloda; Matemātika; Filozofija;
Elektroniska datu apstrāde; Socioloģija;
Ekoloģija; Statistika un pētījumu metodoloģija; Darba un
vides aizsardzība; Civilā aizsardzība; Agrārpolitika;
Profesijas mācību kursi:
Uzņēmējdarbības likumdošana; Lietvedība; Grāmatvedība;
Ekonomikas teorija; Uzņēmējdarbība; Investīcijas un
finanses; Tirgzinība; Vadības zinības; Augkopība, tās
produkcijas ražošana; Lopkopība, tās produkcijas ražošana;
Mehanizācija; Projektu vadīšana; Augu un dzīvnieku
bioloģija; Prakse: lauksaimniecība; Prakse: uzņēmējdarbība;
Kvalifikācijas darbs.
Iegūst kvalifikāciju: Uzņēmējdarbības speciālists
lauksaimniecībā
Nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Organizē
uzņēmējdarbību, plāno komercdarbību struktūrvienībā vai
uzņēmumā. Veic uzskaiti un saimnieciskās darbības analīzi.
Sniedz konsultācijas par ražošanas organizāciju,
produktivitātes paaugstināšanu un kvalitāti. Realizē
projektus. Vada citus darbiniekus.

32. Vispārizglītojošie mācību kursi:
Ekonomika; Svešvaloda ; Saskarsme; Menedžmenta pamati ;
Augstākā matemātika; Loģistika; Fizika; Datoru mācība;
Civilā aizsardzība;
Profesijas mācību kursi:
Iekšdedzes motori; Automobiļu un elektronika; Automobiļu
uzbūve; Automobiļu apkope un diagnostika; Automobiļu
remonts ;Autotransporta līdzekļu tehniskā ekspluatācija un
remonts ;
Auto satiksmes drošība ;Uzņēmējdarbības tiesiskā
reglamentācija; Inženiergrafika; Tehniskās dokumentācijas
standarti; Metroloģija, pielaides un sēžas ;Inženiertehniskā
mehānika; Materiālu mācība un tehnoloģija; Autotransporta
līdzekļu mehānika; Automobiļu ekspluatācijas materiāli
;Darba un vides aizsardzība; Prakse; Kvalifikācijas darbs.
Iegūst kvalifikāciju: Autoservisa speciālists
Autoservisa speciālists strādā automobiļu tehniskās apkopes un
remonta uzņēmumos, automobiļu diagnostikas centros,
automobiļu tehniskās apskates punktos un tamlīdzīgos
radnieciskos uzņēmumos. Autoservisa speciālists spēj veikt
automobiļa tehnisko apkopi, tehniskā stāvokļa diagnostiku un
remontu.. Autoservisa speciālists spēj komunicēties ar klientu
un vadīt uzņēmuma darbiniekus.

33.  Malnavas koledžas
(Latgales lauksaimniecības
vidusskolas) karogs. Skices
autors Henriks Logins
1939. gadā mācījās Valsts
Malnavas lauksaimniecības
vidusskolas 5. klasē,
mākslinieks Jēkabs Bīne.
1992. gadā atjaunots,
mākslinieks Pēteris
Galeviuss. Karogs
izgatavots Rīgā, Teātru
biedrības darbnīcā

34.  Malnavas muižas ēka, kurā
1921. gadā tika izvietota
Latgales lauksaimniecības
vidusskola.

35. Malnavas koledžas jaunais korpuss. Atklāts 1971. gadā

36.  Dienesta viesnīca ir renovēta, silta, jaunas mēbeles. Ir virtuves, kur gatavot maltītes.
Ir datorklase ar interneta pieslēgumu, labi aprīkotas sporta aktivitāšu telpas. Dienesta
viesnīca atrodas blakus mācību korpusiem.
Ar dzīvošanu dienesta viesnīcā nodrošinām visus gribētājus. Istabiņā dzīvo 2-3
īrnieki. Mēnesī par dzīvošanu maksājot 6 Ls.

37.  Malnavas koledža
sadarbojas ar Latvijas
Lauksaimniecības
universitāti, Sakaru un
transporta institūtu,
Rēzeknes Augstskolu,
Pleskavas Politehnisko
institūtu, Ukmerģes un
Utenas tehnoloģiju un
uzņēmējdarbības skolām.

38.  Profesionālās vidusskolas
audzēkņi saņem stipendiju no 7-
25Ls/mēn. + mērķstipendiju (no
ESF) no 10-50 Ls/mēn.
Stipendijas apmērs ir atkarīgs no
nodarbību apmeklējuma un
zināšanu vērtējuma.
 Koledžas studenti saņem
stipendiju (piešķirtā finansējuma
ietvaros) 70Ls/mēn. Priekšroka
ir sociāli maznodrošinātām
personām.

40.  Malnavas muižas pils Baltie vārti - četri balti krāsoti mūra stabi piebraucamā ceļa sākumā. Virs
katra staba dakstiņu jumtiņš. Baltie vārti saglabājušies no muižas laikiem.
 Pils priekšā - ieapaļš parādes pagalms. Pagalma labajā pusē var apskatīt 19.gs. sākumā celtu klēti
klasicisma stilā. Blakus skolotāju jeb "direktora" māja, pabeigta 1931.g.. Celta kā skolotāju
dzīvojamā māja. Blakus muižas dīķis.
 Malnavas muižas pils. Celta 19.gs., pārbūvēta piemērojot skolas vajadzībām 1922-28. gados.
 Gar pils labo pusi ieejam parkā.
 Parks ir stādīts ap 1830.g. pēc grāfa Šadurska projekta. Parkā aug 150 koku sugas. Tas aizņem 6,9
ha. Mūsdienās tas vēl joprojām ir skaists un dzīvības pilns. Parkā, iepriekš saskaņojot, var kurt
ugunskuru.
 Jāiet gar autostāvvietu, gar saimniecības ēkām. Priekšā skaists tāls skats uz apkārtējiem laukiem.
 Aiz saimniecības ēkām, blakus parkam, ierīkots mācību poligons. Te studenti var mācīties pareizi
braukt, ievērojot visas ceļazīmes.
 Garām pilij, "direktora" mājai, 19.gs. klētij.
 Jaunais tehnikuma mācību korpuss. Te atrodas arī tehnikuma vēstures muzejs.
 Pa Kārsavas ceļu līdz Ziedonim.
 Ziedonis ir Malnavas parka otrā daļa. Tas pastāvēja jau kopš 1830.g.. Ziedoņa vidū atrodas dīķis
(2x6 m). Ir nostāsti, ka tas ir bezdibenis).
 Atpakaļ pie pils Baltajiem vārtiem. Labā pusē būs tehnikuma kopmītnes.