Autore: Liene Valdmane Prezentācija lasīta UNESCO ASP seminārā "Saliec lauzīšus-atver pasauli!"

1. Mūsdienīga pieeja dažādībai: Mediju
pratība izglītībā
L.Valdmane, LU doktora grāda
pretendente
liene.valdmane@gmail.com

2. Svaru kausos - dažādība vai tomēr visi kļūstam vienādi?
Mediju diktēta bērnība - vienas spēles, vienas sociālās lomas
A, B, C – kas notiek Latvijā? (uzdevums pāros)

3. Formas dažādas, saturs un pamats – viens «mediju pratība»

4. MĪTI:
1. Mūsdienu bērnam piemīt iedzimta mediju pratība
2. Mācību procesā mediji nodrošina izklaidi, nevis efektīvu izziņas darbību

5. MŪSDIENU BĒRNAM PIEMĪT IEDZIMTA MEDIJU PRATĪBA
JEB BĒRNĪBA INTERNETĀ
1. Zviedrijā 70% 3-4 gadīgi bērni, Norvēģijā 58% 0-6 gadīgi bērni, Austrijā gandrīz puse
3-6gadīgi bērni internetu izmanto regulāri (London School of Economics and Political Science, 2013)
2. Aizvien vairāk aplikāciju (nav nepieciešama attīstīta pirkstu motorika) ražo
pirmsskolas vecuma bērniem - jauns tirgus
3. Vecāku rīcība

6. MEDIJU PRATĪBAS DEFINĪCIJA
Kas ir mediju izglītība?
- tehnoloģiska prasme lietot visa veida medijus;
- sabiedrībā lietoto mediju lomas, nozīmes, ietekmes, darbības izpratne un
mediju praktisks lietojums;
- kritisku mediju tekstu uztveri, analīzi, sev piemēroto mediju izvēli un jaunu
mediju tekstu radīšanu un izplatīšanu.
Mediju izglītības rezultātā tiek attīstīta mediju pratība -
prasme uztvert, saprast, analizēt, strukturēt un vērtēt mediju vēstījumus.

7. MEDIJU PRATĪBA – rīcībspējas pamats
ES definētas 8 pamatkompetences:
komunikācija dzimtajā valodā;
komunikācija svešvalodās;
matemātisko, zinātnes un tehnoloģiju pamatu kompetence;
digitālā kompetence;
mācīšanās kompetence;
sociālā un pilsoniskā kompetence;
iniciatīva un uzņēmējdarbība;
kultūras pārzināšana un ekspresija.
(Pamatprasmes mūžizglītībai Eiropas pamatprincipu kopums, 2007)

8. KĀ ATTĪSTĪT MEDIJU PRATĪBU?
Latvijas izglītības politikas akcents – prasme tehniski lietot medijus, programmēt
www.visc.gov.lv
Datorika 1.-3.klasei. Mācību programmas paraugs integrētai datorikas jautājumu
apguvei
Datorikas pamati un programmvadāmas ierīces
Lietojumprogrammas
Algoritmi un programmēšana
Datorlietošanas tehniskie, ētiskie un tiesiskie aspekti savai un citu drošībai
www.startit.lv

9. MEDIJU PRATĪBA ATTĪSTĀS TIKAI MĒRĶTIECĪGĀ DARBĀ
«Tas noteikti jādara, bet ne manā mācību priekšmetā. Paskatieties programmas –
kad to darīt?»
Dodot uzdevumus, kuros skolēns mācās uztvert, saprast,
analizēt, strukturēt un vērtēt mediju vēstījumus.

10. MĀCĪBU PROCESĀ MEDIJI NODROŠINA IZKLAIDI, NE
EFEKTĪVU IZZIŅAS DARBĪBU
Mūsdienu izglītības mērķis – labs, pasauli mainošs cilvēks, kurš ir spējīgs
to izdarīt, ne tikai spējīgs mācīties. Mācīšanās nav izglītības mērķis, tas ir
ceļš kā kļūt labākam, spējīgākam.
Rīcībspēja ir viens no nozīmīgākajiem 21. gs dzīves kvalitātes indikatoriem.
Cilvēks, kurš ir spējīgs izvirzīt mērķus, izvēlēties un praktiski darboties, lai
mērķus sasniegtu, uzņemoties iniciatīvu, risku, pielāgojoties, radot ko jaunu,
pats vadot savu darbību ceļā uz mērķi.
https://www.youtube.com/watch?v=DX_BluBPsLY
Mediju pratība ir rīcībspējas stūrakmens.

11. MEDIJU FUNKCIJAS
informatīvā funkcija – mediju kultūra nozīmē noteiktu informatīvā procesa tipu,
kādu līdz šim pasaule nav pazinusi; tā padara iespējamu informācijas
uzkrāšanu un vairošanu, kā arī cilvēces uzkrātās pieredzes saglabāšanu
unikālā veidā;
komunikatīvā funkcija – mediju kultūra ir saskarsmes akts starp varu un
sabiedrību, starp dažādām valstīm, tautām, sociālām grupām, indivīdiem utt.;
šo komunikāciju nodrošina tehniskie kanāli, tā ir mūsdienu kultūru dialoga
pamats;
normatīvā jeb ideoloģiskā funkcija – mediji ir radījuši jaunu ticības formu –
noticēšanu, tie izvirza autoritātes, kas stiprina šo ticību un kam tauta seko
(Kūle, 2006); mediji mūsdienās ir galvenais ideoloģiju balsts;

12. MEDIJU FUNKCIJAS
izklaidējošā funkcija – mediju kultūra ietver sevī spēles elementu, tā piedāvā plašu
relaksācijas iespēju spektru, kas nodrošina patērētāju sabiedrības vajadzības;
radošā funkcija - mediju kultūra nodrošina pasaules apguves un pārveides iespēju;
tā paplašina indivīda pieredzes robežas, tādējādi iespaidojot pasaules redzējumu
un personības pilnveides procesu;
integrējošā funkcija – mediju kultūra tuvina tautas, sociālās grupas, valstis; tā ir
vērsta uz kultūru dialogu miera un savstarpējās sapratnes nodrošināšanai;
starpnieka funkcija – mediju kultūra ir sociālais starpnieks, kas stiprina saites starp
sociālajām grupām sabiedrībā, mediji ir tā saucamā „ceturtā vara”, kas pilda arī
politiskās varas funkciju;
izglītojošā un audzinošā funkcija - mediju kultūra palīdz apgūt dzīvei informācijas
sabiedrībā nepieciešamās prasmes un attieksmes, uztvert un kritiski izvērtēt
informāciju. (Куриллова,2005)

13. IZKLAIDE VAI MĀCĪŠANĀS?
https://www.youtube.com/watch?v=mbcAb13hXwg

14. Informācijas salīdzināšana
Pūces ir plēsīgi putni. Lielākā daļa no tiem ir vientuļnieki un aktīvi naktī. Tos
var sastapt gandrīz jebkurā vietā uz sauszemes, izņemot Antarktīdu. Latvijā
sastopamas 13 pūčveidīgo sugas, no kurām 7 ir iekļautas Latvijas
Sarkanajā grāmatā. Lielākais pūčveidīgais putns, kas dzīvo Latvijā ir ūpis.
Visbiežāk sastopamā suga ir meža pūce. Pūcēm ir tālredzība un tie neredz
tuvumā, dažus centimetrus no sejas to redze ir ļoti vāja. To redze tālumā
tumsā ir ļoti laba.

15. Vai vienmēr mediji nodrošina labāku rezultātu jeb kā
izvērtēt medijus mācību procesā?
Tehnoloģiju lietošanai jābūt pakārtotai mācību mērķim:
Iesaistīšana – mediji fascinē skolēnus, tāpēc skolēnus vieglāk iesaistīt mācību
uzdevumu veikšanā:
- izvērtējiet, vai tehnoloģijas palīdz iesaistīt skolēnus satura apguvē
- vai tehnoloģijas palīdz fokusēt skolēnu uzmanību saturam
- vai tehnoloģijas palīdz skolēnus padarīt no pasīviem zināšanu uztvērējiem par
aktīviem apguvējiem

16. MEDIJU AVOTU DALĪJUMS
1.Pirmās pakāpes informācijas avoti – oriģinālie avoti, kas nav interpretēti – foto,
pētījumi, dokumenti, izrāde, filma u.c.
2. Otrās pakāpes avoti – žurnāli, datu analīze, zinātniskas grāmatas u.c.
3. Trešās pakāpes avoti – referāti, enciklopēdijas, mācību grāmatas u.c.
Piemērs
1.Martina Lutera Kinga vēstule
2. Mājas lapa par Luteru Kingu
3. Pilsoņu tiesību cīnītāju enciklopēdija ar L.Kinga citātiem
Sīkāk http://iite.unesco.org/pics/publications/ru/files/3214708.pdf

17. MEDIJU PRATĪBA PRAKTISKĀ DARBĪBĀ
1. Pierādījums – kā mēs zinām to, ko mēs zinām?
2. Viedoklis – kurš runā ar mums? Kas ir autors, kāds ir vēstījuma nolūks?
3. Cēloņi un sekas – kas ko izraisa? Kā tiek piesaistīta mūsu uzmanība?
4. Interpretācijas iespējamība, kuri fakti varētu mainīt vēstījuma būtību?
5. Būtiskā noteikšana – kam tas rūp, kas izlaists, noklusēts – kas no tā pelna?

18. KĀ MEDIJI IETEKMĒ SKOLĒNU DOMĀŠANU
Desmit atšķirības domāšanas veidā jaunajai un iepriekšējai paaudzei (smadzeņu
struktūra mainās, ja kādu darbību veic 100 minūtes dienā, 5 dienas nedēļā, 10
nedēļas pēc kārtas)
1. Lēcienveida uztveres ātrums, vēlme nekavējoties reaģēt, nevis pasīvi vērot.
Uzdevumi – dinamiski, interaktīvi, uz sadarbību vērsti
2. Paralēla datu apstrāde pretstatā lineārai – paralēli veic vairākus uzdevumus,
darbības, dalīta uzmanība
3. Nejauša izvēle pretstatā secīgai – neseko secīgai loģikas ķēdei, uztver saraustītu,
nejaušu informāciju, no tā veido slēdzienus

19. 4. Vispirms attēls nevis teksts – vizuālā inteliģence (P.M.Grīnfilda)
5. Kontakti pretstatā savrupībai – elektroniskā saziņa, pasaule bez robežām
6. Aktivitāte pretstatā pasivitātei – tūlītēja reakcija (datorspēļu rezultāts), lēmuma
pieņemšana, interaktivitāte
7. Spēle pretstatā darbam – informāciju var iegūt dažādi, jaunā paaudze dod
priekšroku patīkamajam, nevis smagam darbam

20. 8. Kas man par to būs – tūlītējs rezultāts, novērtējums, praktiski izmantojamas
prasmes, zināšanas
9. Fantāzija pretstatā realitātei – tehnoloģijas ļauj veidot nereālu vidi, personību
10.Tehnoloģijas kā draugs nevis kā ienaidnieks – digitālā tehnoloģiju valodā runājoši
skolēni digital natives un mēs kā digital imigrants
Umberto Eko: «Slikti ir tas, ka paļaušanās uz datoru, kurš jebkurā mirklī spēj atbildēt
uz taviem jautājumiem, mazina vēlmi saglabāt informāciju atmiņā. Smadzenes ir
dators, kurš vienmēr tev ir līdzi un kalpo līdz 90 gadu vecumam, ja vien tās vingrina»

21. PEDAGOGA UZDEVUMS
Mūsdienu pasaulē ir svarīgi darbības vārdi izprast, sadarboties, radīt, analizēt.
Pedagogs pārbauda kvalitāti, strukturē. Tehnoloģijas ir lietvārdi (PowerPoint,
Wikipedia, Youtube u.c. – nemitīgi mainīgi), līdzeklis, kas palīdz apgūt darbības
vārdus. (M.Prencky)

22. Paldies!
Liene.valdmane@gmail.com