Presentation made by the students of Jelgava State Grammar School about Easter and some ideas how to celebrate it at school. The presentation is made for the COMENIUS project "Democracy and Culture at School".

1. Lieldienas.
Veidoja:
Santa Karnišauska
Sindija Rikmane
Madara-Lote Peizuma

2. Kas ir Lieldienas?
• Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara
un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina
palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes
auglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas
mūsdienās ir savijušās ar latviskajām. Kristiešiem šis ir
Kristus augšāmcelšanās laiks. Latviešu tradīcijās ienākušas
tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms
Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, kas tiek
saukta arī par Lielo Piektu. Tomēr šo tradīciju ievirze
latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota: tā ir
tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt
saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika
pareģošanu, auglības nodrošināšanu, veselību u.c.

3. Kā tās tiek atzīmētas?
• Lieldienas tiek svinētas katru gadu citā laikā. Rietumos tās tiek
svinētas pirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās.
• Pirms Lieldienām ir grēku nožēlošanas laiks, lielais gavēnis, un
Lieldienas ir līksmības diena. Lielais gavēnis sākas Pelnu trešdienā –
40 dienas pirms Lieldienu svētdienas. No Lielā gavēņa svētdienām
piekto dēvē arī par Kluso svētdienu, bet pēdējā pirms Lieldienām ir
Pūpolu svētdiena. Nedēļu pirms Lieldienām sauc par Svēto
nedēļu, un tajā ir Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena. Lielais
gavēnis beidzas Svētās sestdienas pusnaktī. Lielā piektdiena ir
diena, kurā piemin Jēzus nāvi pie krusta, piektdiena pirms
Lieldienām. Kristiešiem tā ir sēru un grēku nožēlas diena. Tomēr
latviskajās Lieldienu tradīcijās kristietības elementu nav daudz. Seno
Lieldienu tradīcijas, kas atspoguļo auglības rituālus un maģiskas
darbības, saglabājušās maz.

4. Ko latvieši dara Lieldienās?
Lieldienu olu krāsošana:
• Ar sīpolu mizām olas var nokrāsot dzeltenīgi brūnas, ar alkšņu
mizām – iesarkanas, bērzu lapām un sūnām – dzelteni
zaļas, kumelītēm – viegli dzeltenas, rudzu zelmeni – koši zaļas.
• Lai iegūtu vienkrāsainas olas, tās vāra nokāstā novārījumā, mazliet
raibākas sanāks, ja biezumus atstāsi katliņā. Ja gribi lāsumainas vai
rakstainas, samitrini olu, ar lupatiņu pietin mizas vai putraimus klāt
un cieši nosien.
• Lai iegūtu svītrainas olas, tās jāapsien ar dažādu krāsu diegiem. Var
nosiet arī ar baltiem, bet tad tās jāvāra krāsainā ūdenī.
• To, cik sena ir olu krāsošana, pateikt nevar, taču pie senākajām
Lieldienu tradīcijām tā nepieder. Visparastākais un visbiežāk
sastopamais olu krāsošanas veids bija vārīt tās sīpolu mizās, tad olas
ieguva zeltaini brūnganu krāsu.

5. Spēles!
• Olu meklēšana:
Lielā daļā ģimeņu Lieldienu rīts sākas tieši ar olu meklēšanu. Vecāki/vecvecāki pagalmā zem
krūmiem, uz velēnām un citur saslēpj olas. Bērni pēc pamošanās dodas tās meklēt. Īpaši motivēta ir
meklēšana, ja starp vārītajām olām ieslēpusies arī kāda šokolādes ola. Pēc laimīgas olu atrašanas var
sākties našķošanās ar tām.
• Olu ripināšana:
Šai rotaļai jāsagatavojas laikus. Jāsarūpē speciāla renīte, kuru novieto slīpi. Var izmantot arī
vienkārši dēli vai tamlīdzīgu priekšmetu. Spēlētāji pa vienam ripina lejā savu olu. Katrs nākamais
cenšas, lai viņa ola pieripotu pirmajai blakus un to izkustinātu. Ja tā notiek, ripinātājs var paņemt
savu un izkustināto olu. Ja neizdodas – zaudē savēj, atstājot to nākamajiem ripinātājiem. Uzvar
tas, kurš ieguvis visvairāk olu.
• Augstu šūpoties:
Tas vairāk ir kā rituāls, bet bērni par to ir sajūsmā. Šūpošanās simboliski atgādina saules
šūpošanos, ar to saistās arī dažādi ticējumi. Rotaļas pieskaņu šim pasākumam var
piešķirt, atceroties ticējumus: katrs, kurš nonācis šūpolēs, skaļi pārējiem pasaka kādu ar šūpošanos
vai Lieldienām vispār saistītu ticējumu. Labi, ja iespējams neatkārtoties.
• Lieldienu rotaļa:
• Sētas vidū izkaš mazu bedrīti, kur nu jāiedzen koka klucītis, saukts par cūciņu. Viens nostājas pie
bedrītes ar koka nūju, tas ir cūciņas sargātājs, bet pārējie stāv ar nūjām pie savām bedrītēm un
mēģina cūciņu iedzīt sargātāja bedrītē. Ja kādam spēlētājam tas izdodas, tad spēlīte ir vinnēta.

6. • Lieldienas tika svinētas trīs dienas. Vēstures avoti
liecina, ka līdz viduslaikiem Lieldienas svinētas
veselu nedēļu, vēlāk ierobežotas līdz trim dienām.
• Lieldienas ir arī laiks, kad latvieša klēts ir jau
iztukšota un laiks, kad sākas pavasara
darbi, latvietim ir visnabagākais.
• Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte
rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret
sauli. Tas ir maģisks šķīstīšanās rituāls, kas palīdz
iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un
skaistumu.

7. Lieldienu simboli.
• Ola ir dabas radīts ideāls iepakojums jaunai dzīvībai.
Laikiem ejot, ola ir simbolizējusi
noslēpumu, burvestību, ārstniecisku līdzekli, barību un zīmi.
Tā ir visā pasaulē izplatīts Lieldienu svinību simbols.
• Olu krāso un citādi izrotā, izceļot tās īpašo simbolismu.
Pirms olu sāka cieši saistīt ar kristīgajām Lieldienām, to
godināja daudzos ar pavasara atnākšanu saistītos rituālos.
Pagānu laikos ola attēloja zemes atdzimšanu. Kristīgajā
pasaulē ola simbolizē ne vairs zemes, bet gan cilvēka
atdzimšanu. Kristieši aizguva olas simbolu, salīdzinot olu ar
kapu, no kura augšāmcēlās Kristus. Lai gan šodien retais
vairs tic olai kā zīmei vai noslēpumam, tās simboliskā
nozīme ir saglabājusies, un katru pavasari olas krāso un
izgrezno miljoniem cilvēku visā pasaulē.

8. • To, cik sena ir olu krāsošana, pateikt nevar, taču pie senākajām Lieldienu
tradīcijām tā nepieder. Visparastākais un visbiežāk sastopamais olu
krāsošanas veids bija vārīt tās sīpolu mizās, tad olas ieguva zeltaini
brūnganu krāsu. Tautas ticējumos minēti arī citi krāsošanas paņēmieni.
• Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas
puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules
simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku
līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums.
Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās
tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām.
Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan
ļaunuma atvairīšanai. Tāpat kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un
šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās. Šūpošanās ir
maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu
Lieldienu rītā. Šūpošanās ar maģijas palīdzību it kā palīdz saulei
iešūpoties, lai vieglāk būtu uzkāpt debesu kalnā līdz augšai.

9. • Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci.
Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu
pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu. Šūpojās visas trīs Lieldienas
un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc šūpošanās
beigšanas, šūpoles nedrīkstēja atstāt, tad putniem
neizdodoties perēšana, vārnas aiznesot cāļus. Šūpoles
parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur
šūpoties.
• Olu simbolika ir plaša latviešu Lieldienu tradīcijās. Olu
ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz
lopiem. Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos. Olas
vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt
un smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini un
būs viegli tos kult. Lieldienās olas tiek nestas arī uz
kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz
atdzimtu.

10. Pasākuma norise.
• Pasākums notiks mūsu skolas stadionā.
Skolēni tiks iedalīti vairākās grupās(klasēs).
Skolēniem būs viens mērķis-sasniegt
Lieldienas. Lai sasniegtu šīs Lieldienas
skolēniem būs jāiziet 7 stacijas. Šajā
pasākumā piedalās 7. klases skolēni.

11. 1.stacija.
• Šīs stacijas dalībniekiem uzdevums būs
saistīts ar ticējumiem. Uz lapas būs iedots
kāds ticējums ar iztrūkstošiem vārdiem. Lai
pabeigtu šo staciju dalībniekiem kopīgi būs
jāpabeidz šie ticējumi. Uz otro staciju netiks
tik ilgi, kamēr nebūs stacija izpildīta.

12. 2.stacija.
• Šīs stacijas dalībniekiem uzdevums būs
saistīts Lieldienu apsveikumiem. Tas precīzāk
būs neliels konkursiņš.
Viskaistākā, visinteresantākā apsveikuma
autors(klase) saņems arī nelielu balviņu.

13. 3.stacija
• Trešās stacijas dalībniekiem uzdevums būs
saistīts ar Lieldienu rotaļām. Rotaļās piedalās
pilnīgi visi pasākuma dalībnieki. Tas
nozīmē, ka kopīgi tiks izspēlētas dažādas
Lieldienu rotaļas.

14. Rotaļu varianti.
Rotaļas:
• Mīklu maratons – spēlēt gribētāji sadalās divās komandās. Spēles vadītājiem jau
laicīgi ir jāsagatavo mīklas, ko uzdot dalībniekiem. Spēlē uzvar tā komanda, kura
būs atminējusi visvairāk mīklu. Daži Lieldienu mīklu piemēri – Četras kājas
kumeļam, augšpēdus danco. (Šūpoles); Mazs, mazs vīriņš, zīda svārciņi mugurā.
(Pūpols); Pats sarkans, acis baltas. (Pūpols); Atlauž muciņu, uziet sudrabu; atlauž
sudrabu, atrod zeltu. (Ola);
• Sietiņos iešana
Šī rotaļa piemērota lielākiem kolektīviem – bērnudārza grupiņām, skolnieku
bariņiem. Rotaļnieki sastājas kolonnā pa pāriem sadevušies rokās. Viens stāv
priekšgalā ar muguru pret pārējiem un skaļi sauc kolonnas beigās stāvošajam
pārim: „Sij, sij, Sieriņ!” Pārējie atsaucas: „Kādu miltu?” Vadītājs sauc: „Smalku!”
Līdz ko tas pateikts, pēdējais pāris izšķiras un skrien uz priekšu gar savu kolonnas
pusi lai priekšā satiktos. Saucējs mēģina vienu no viņiem noķert. Ja tas
izdodas, saucējs ar noķerto nostājas kolonnas priekšā kā jauns pāris. Nenoķertais
iet saucēja vietā. Ja šķirtais pāris paspēj savienoties, par saucēju un ķērāju vēlreiz
paliek iepriekšējais.

15. • Olu stafete – spēlēt gribētāji, sadalās divās komandās, kur katras komandas dalībnieki sastājas divās
rindās viens aiz otra. Katras komandas pirmajam dalībniekam iedod pa vienai karotei ar olu tajā.
Nosaka, stafetes sākuma un beigu līniju, tās atzīmējot ar krēslu, virvi vai ko citu. Kad ir dots signāls un
stafete ir sākusies, tad pirmais komandas dalībnieks ar karoti un olu skrien līdz noteiktajai beigu līnijai
un atpakaļ, nododot karoti ar olu nākamajam dalībniekam. Ja gadījumā ola izkrīt no karotes, tad stafetes
dalībniekam var pieprasīt ķīlu, ko vēlāk vajag izpirkt.
• Diena un nakts
Laukuma galos atzīmē divas robežlīnijas. Rotaļas dalībnieki sadaļas uz pusēm: vieni ir Diena, otri - Nakts.
Abi pulki nostājas taisnās rindās nelielā attālumā viens no otra. Vidū stāv vadītājs - rokās koka ripa, kam
vien puse balta, otra - melna. Šo ripu viņš met gaisā. Ja tā nokrīt ar melno pusi uz augšu, tad viņš sauc:
„Nakts!" Nakts pulks skrien uz savu robežlīniju. Pretējā grupa cenšas kādu noķert - to drīkst darīt tikai
līdz robežlīnijai. Noķertajiem jāpāriet Dienas pusē. Vadītājs atkal met ripu. Spēle turpinās tik ilgi, kamēr
viens pulks izķerts.
• Vistiņas ķeršana
Vienam aizsien acis, un tas nu rasa: "Kur tu mani vedīsi?"- "Uz cūkkūtiņu putru ēst"- "Vai karote ir?"-
"Meklē pats!" Tad visi sāk bēgt, bet ķērājs lūko kādu sagūstīt. Kuru noķer, tas stājas ķērāja vietā.

16. 4.stacija.
• Šajā stacijā dalībniekiem uzdevums būs
saistīts ar vienu no lieldienu simboliem-olām.
Tās būs dažādas spēles, kā, piemēram, olu
meklēšana, ripināšana, utt.

17. 5.stacija.
• Piektās stacijas dalībniekiem uzdevums būs
saistīts ar Lieldienu ēdieniem. Tiks dekorēti
dažādi gardumi.

18. 6.stacija.
• Šīs stacijas dalībnieku uzdevums būs saistīts
ar dekorāciju veidošanu. Tiks iedoti materiāli
un no šiem materiāliem būs jāizveido
interesantas dekorācijas. Labākā dekora
autoram(precīzāk grupai) tiks piešķirta neliela
balviņa.

19. 7.stacija=pēdējā pieturvieta.
• Šī stacija ir pēdējā stacija un tādejādi visiem
dalībniekiem būs viens liels uzdevums:
nodziedāt tautasdziesmu. Šī tautasdziesma
noteikti būs visiem zināma un pazīstama.
Kopīgi nodziedot šo dziesmu tiks sasniegts
mūsu mērķis-Lieldienas.

20. Kolāžas, dekorācijas.
• No uzņemtajām bildēm tiks izveidota
kolāža, bet no izveidotajām dekorācijām tiks
izveidota liela kompozīcija, kas arī būs mūsu
skolas Lieldienu dekorācija.