Eiropas Savienības ģeopolitiskās un sociālās situācijas ietekme uz sociālo dialogu / Raita Karnīte, ekonomiste / LIZDA konference 29.10.2014.

1. Eiropas Savienības ģeopolitiskās
un sociālās situācijas ietekme uz
sociālo dialogu
LIZDA konference
Sociālā dialoga loma nodarbināto sociāli
ekonomisko apstākļu uzlabošanā
Rīga, 2014. gada 29. oktobrī
Akad. Raita Karnīte

2. Ziņojuma saturs
Eiropas Savienības ģeopolitiskā situācija
Eiropas Savienības sociālā situācija
Ietekme uz sociālo dialogu

3. Eiropas Savienības ģeopolitiskā situācija: iekšējā
politiskā drošība
Iekšējā politiskā drošība nav apdraudēta
Kaut gan:
 Eiropas Parlamenta vēlēšanas, EK Prezidenta Žana Kloda Junkera,
komisāru un viceprezidentu izvirzīšanas politiskais tirgus, rada
daudz jautājumu par demokrātijas kvalitāti Eiropas Savienībā
 eiroskepticisms un eiroskeptiķu aktivitāte pieaug (eiroskeptiķuu
politiskā grupa Eiroparlamentā), taču tā vairāk izskatās pēc politiskā
kapitāla krāšanas, ietekme nav jūtama
 Eiropas Komisijas politizēšanās
 labējo un kreiso izteiktāka nošķiršanās
Tomēr nav pazīmju par bloka politiskā kursa krasu maiņu

4. Eiropas Savienības ģeopolitiskā situācija:
ārējā politiskā drošība
Galvenais apdraudējums - Krievijas agresija
ES lielajās dalībvalstīs Krievijas agresija nerada satraukumu - “Trešo
Pasaules karu neviens nesāks”
Ārpolitikā – ilgtermiņa aizsargājoši pasākumi (mērķorientētas sankcijas
pret personām, finanšu un tehnoloģiju boikots, energoresursu
cenas)
Un tomēr:
Kas notiks, ja Krievijas agresija paplašināsies uz Eiropas Savienības
Austrumu robežvalstīm – Baltijas valstīm, Poliju?
Vai Eiropas politiķi spēj novērtēt Krievijas rīcību?
Vai vairāk apdraudēto valstu paļaušanās uz NATO un starptautisko
solidaritāti šoreiz attaisnosies?
Attīstīto tirgus ekonomiku solidaritāte un saspēle

5. Eiropas Savienības ģeopolitiskā situācija:
ekonomiskā drošība
Enerģētiskā drošība (enerģētiskā atkarība no Krievijas) – siltums, cenas,
konkurētspēja:
 eksperti – nav ne mazākās iespējas, ka Krievija varētu Eiropai nogriezt gāzi
(Metju Braiza, ASV diplomāts, bijušais vēstnieks Azerbaidžānā, pašlaik
Tallinas Starptautiskā Aizsardzības studiju centra direktors, DB,
29.10.2014),
 ekonomiskās intereses versus politiskās intereses – ekonomiskās intereses
svarīgākas (valstu šķelšanās sankciju jautājumā),
 sankcijas versus enerģijas piegādes,
 atkarības mazināšana – alternatīvais gāzes vads “Dienvidu koridors” no
Azerbaidžānas Šah Denīzes gāzes laukiem līdz Itālijai ar iespējamu atzaru
uz Austriju un Vāciju,
 sašķidrinātās gāzes iepirkums globālajā tirgū var nosegt visu ES dalībvalstu
gāzes (80 miljonu m3, esošās jaudas jau šobrīd ir pietiekošas, maksā par
3.5 miljardiem USD lētāk kā gāzes iepirkums pēc Gazprom ilgtermiņa
līguma, tomēr gāzes tirgū paredzams cenu kāpums)
 energoresursu rezervju veidošana - dabiskās gāzes krātuves – Latvijas
“lielā iespēja”

6. Eiropas Savienības ģeopolitiskā situācija:
ekonomiskā drošība
Globālā konkurētspēja –
 vienlaikus bloka atpalicība no ASV un atsevišķu valstu panākumi ekonomikā –
vairākas augstākās labklājības valstis ir Eiropas Savienībā vai Eiropas
Ekonomiskā zonā (Norvēģija, Luksemburgā, Vācija, citas Skandināvijas valstis)
Jaunas krīzes draudi – finanšu sistēma:
 banku sistēmas uzraudzība (arvien labāks stresa tests –no 130 lielākajām
bankām 25 bankas nav izturējušas stresa testu un 13 bankām nepieciešami
papildus finanšu ieguldījumi)
 vērtspapīru tirgus uzpūšanās
 stabilitāte (Eiropas finanšu stabilitātes fonds 440 miljardi EUR),
 kā rosināt tautsaimniecības finansēšanu
Tirgus samazinājums Krievijas noteikto sankciju dēļ:
 attīstības palēninājums lielajās Es dalībvalstīs un to ekonomiskajiem partneriem
Ekonomiskās drošības apdraudējumi pastāv

7. Eiropas Savienības sociālā situācija
ES galvenais mērķis – labklājība, un saistībā ar to
nodarbinātība un attīstība (dzīves standarta uzlabošana)
Sociālo situāciju ietekmē demogrāfija:
 sabiedrības novecošanās,
 darbaspēka nepietiekamība,
 darbaspēka cena,
 migrācija

8. Eiropas Savienības sociālā situācija - Galvenais
plāns
Eiropa 2020 izvirza trīs prioritātes, kuras savstarpēji pastiprina cita citu:
 gudra izaugsme - uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība;
 ilgtspējīga izaugsme - resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un
konkurētspējīgākas ekonomikas veicināšana;
 integrējoša izaugsme - tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības
līmenis un kas nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju.
Stratēģijas centrā ir pieci kopīgi mērķi nodarbinātības, inovācijas, izglītības, nabadzības
izskaušanas, klimata un enerģētikas jomā, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam:
 jābūt nodarbinātiem 75% iedzīvotāju vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem;
 3% no ES IKP jāiegulda pētniecībā un attīstībā;
 jāizpilda "20/20/20" mērķi klimata/enerģētikas jomā (tostarp par 30% jāpaaugstina
emisiju samazināšanas mērķis, ja apstākļi tam ir piemēroti);
 priekšlaicīgu skolu pametušo iedzīvotāju īpatsvaram, jābūt mazākam par 10% un
vismaz 40% jaunākās paaudzes iedzīvotāju jābūt augstākajai izglītībai;
 par 20 miljoniem jāsamazina cilvēku skaits, kuriem draud nabadzība.
Mērķu īstenošanai izveidotas 7 pamatiniciatīvas: Inovācijas Savienība, Jaunatne kustībā,
Digitālā programma Eiropai, Resursu ziņā efektīva Eiropa, Rūpniecības politika
globalizācijas laikmetā, Jaunu prasmju un darbavietu programma, Eiropas
platforma cīņai pret nabadzību

9. Eiropas Savienības sociālā situācija
Eiropa 2020 īstenošanai dalībvalstis izveido Nacionālos reformu plānus un
gatavo ikgadus Progresa ziņojumus, kurus izskata kopā ar Nacionālo
stabilitātes programmu (2014. - 2017. gadam)
Dalībvalstis izveido ar ES 2020 saskaņotus Nacionālos attīstības plānus, kas
pamato ES Struktūrfondu izmantošanu 2014 – 2017. gadam
Stratēģijas un plāni paredz:
Sasniegt augstāku darba kvalitāti ar inovāciju palīdzību
Attīstību veicinošus ES mēroga pasākumus –
 makroekonomiskā stabilitāte (vairāki attīstības un stabilitātes pakti), bet
saskaņota ar ekonomiskās augsmes vajadzībām,
 ekonomiskā vadība,
 vienotais tirgus, tā paplašināšana uz valstīm ārpus Eiropas Savienības,
 banku sistēmas uzraudzības centralizācija,
 (politiskā vadība, vienota valsts ?)

10. Eiropas Savienības sociālā situācija
Sociālais miers:
Taupības pasākumi skar sabiedrisko pakalpojumu jomas – izglītību,
veselības aizsardzību, iekšējo drošību, kaitina sabiedrību un
izsauc protestus
Neapmierinātību rada tas, ka palielinās atšķirības bloka iekšienē –
Vācija, Francija versus Spānija, Grieķija, Portugāle: iedzīvošanās
uz grūtībās nonākošo valstu rēķina (finanšu palīdzība, vietējās
ražošanas sabrukums un eksports, cilvēkresursu zudums
migrācijas rezultātā?)
Streiki un demonstrācijas pieder pie lietas, bet ar mēru (Spānijas,
Grieķijas piemēri)
Vai pacietīga sabiedrība ir laba sabiedrība savas valsts attīstībai –
taupības pasākumu sekas

11. Eiropas Savienības sociālā situācija
ETUC uzskata, ka, pamatojoties uz ekonomiskās situācijas apdraudējumiem,
pašreizējā Eiropas Savienības ekonomiskā politika nepamatoti lobē darba
devēju intereses, sociālie mērķi nav pietiekoši ievēroti, Eiropas sociālais
modelis ir apdraudēts.
Esošās politikas ietekmē, ieskaitot Eiropa 2020:
 Palielinās nevienlīdzība
 Pieaug bezdarbs, sevišķi jauniešu bezdarbs
 Palielinās ģeogrāfiskās attīstības atšķirības
 Tiek sekmēta iedzīvotāju novecošanos
 Tiek sekmēta nevērīga resursu izmantošana un enerģijas cenu kāpums
 Palielinās nenoteiktība banku sektorā
ETUC uzsver, ka ES politiķi krīzes ierobežošanai un konkurētspējas
atjaunošanai ir īstenojuši skarbus taupības plānus, tādejādi graujot sociālās
drošības sistēmas un ticību tām
ETU kategoriski uzstāj, ka budžeta stabilizāciju var veikt tikai labu ienākumu
apstākļos, bet nevis krīzes laikā.
Kaut gan šī pozīcija netiek skaļi reklamēta, ES Dienvidu zonas dalībvalstu
pieredze liecina, ka fiskālo pasākumu ietekme uz sociālo situāciju tiek
ņemta vērā

12. Ietekme uz sociālo dialogu
Eiropa 2020 arodbiedrību loma maz pieminēta:
EK paziņojumā par Eiropa 2020, sadaļā par rūpniecību: Komisija cieši sadarbosies ar
ieinteresētajām personām dažādās nozarēs (uzņēmējdarbība, arodbiedrības,
akadēmiskās aprindas, VNO, patērētāju organizācijas) un izstrādās struktūru modernai
rūpniecības politikai, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, virzītu rūpniecību un palīdzētu tai
sagatavoties šo uzdevumu risināšanai, veicinātu Eiropas primārās ražošanas, ražošanas
un pakalpojumu nozares un palīdzētu tām izmantot iespējas, ko piedāvā globalizācija un
videi nekaitīga ekonomika.
Žozē Manuela Barrozu (José Manuel Barrosso) priekšvārdā (3. lpp):
„Panākumu nosacījums ir Eiropas vadītāju un iestāžu reāla atbildība. Mūsu jaunā programma
nosaka vajadzību pēc saskaņotas Eiropas mēroga reakcijas, tostarp ar sociālajiem
partneriem un pilsonisko sabiedrību. Rīkojoties kopā, mēs varam pretoties krīzei un
izkļūt no tās vēl stiprāki”
Sociālo partneru loma norādīta vēl dažās vietās, galvenokārt jautājumos par izglītības
standartiem un kvalitāti, ļoti vispārīgi par nodarbinātību.
Eiropa 2020 īstenošanas gaitas analīzes dokumentos sociālo partneru līdzdalība netiek
analizēta
Praktisks piemērs: Lielbritānijā strādājošo sociālās garantijas maina pret materiāliem
labumiem (darbinieku akcijas, prēmijas), arodbiedrību protesti tiek ignorēti

13. Ietekme uz sociālo dialogu
Sociālais dialogs ir atzīts, taču arodbiedrības kļūst arvien mazāk
vēlamas, tām ir atļauts darboties, bet to ieteikumus un prasības
neievēro
Arodbiedrību pretsoļi:
 Valdis Dombrovskis – Eiropas Komisijas
viceprezidents eiro un sociālā dialoga
jautājumos
 ETUC atjaunošanas plāns ilgtspējīgai attīstībai un labām darba vietām
 Arodbiedrību veiktspējas un pārstāvniecības palielināšana sociālā
dialoga veikšanai
 Sociālo partneru veiktspējas saskaņošana (parasti valdība un pat darba
devēji ir labāk sagatavoti sociālā dialoga vešanai)
 Sociālā dialoga institucionālās bāzes uzlabošana (viens vai vairāki
sociālie partneri, sociālā dialoga līmeņa paaugstināšana)
 ES līmeņa nozaru sociālais dialogs (neskaidra nozaru pārstāvniecība)
 Sociālā dialoga instrumentu efektīva izmantošana (piemēram,
ģenerālās vienošanās darba samaksas un darba apstākļu uzlabošanai)
 Neatkarīga pētniecība un ekspertīzes