Ce diaporama a bien été signalé.
Le téléchargement de votre SlideShare est en cours. ×

Regioforums 24 11-2011-mk-riga

Publicité
Publicité
Publicité
Publicité
Publicité
Publicité
Publicité
Publicité
Publicité
Publicité
Publicité
Publicité

Consultez-les par la suite

1 sur 36 Publicité

Plus De Contenu Connexe

Diaporamas pour vous (20)

Publicité

Regioforums 24 11-2011-mk-riga

  1. 1. 11/28/11 Māris Krastiņš Valsts reģionālās attīstības aģentūra 24.11.2011. Reģionu attīstība Latvijā 2010
  2. 2. Valsts reģionālās attīstības aģentūras ikgadējais pārskats 8. izdevums 11/28/11
  3. 3. 11/28/11 Pārskata sagatavošanas mērķi <ul><li>Sniegt valsts teritoriju attīstību raksturojošu informāciju: </li></ul><ul><ul><li>apkopot galvenos sociāli ekonomiskos rādītājus par plānošanas reģioniem, republikas pilsētām, novadiem; </li></ul></ul><ul><ul><li>veikt teritoriju attīstības analīzi laika dinamikā, novērot tendences, izdarīt secinājumus. </li></ul></ul><ul><li>Veidot pamatu citiem informatīviem ziņojumiem un tematiskiem pētījumiem reģionālās attīstības jomā. </li></ul>
  4. 4. 11/28/11 Mērķauditorija <ul><ul><li>Pašvaldību un valsts politikas veidotāji un īstenotāji. </li></ul></ul><ul><ul><li>Zinātnieki, pētnieki, studenti un eksperti. </li></ul></ul><ul><ul><li>Iedzīvotāji, kurus interesē attīstības procesi Latvijā. </li></ul></ul>
  5. 5. Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri, citas lielākās apdzīvotās vietas
  6. 6. 11/28/11 <ul><ul><li>Nacionālās nozīmes attīstības centri un to ietekmes areāli </li></ul></ul>
  7. 7. 11/28/11 <ul><ul><li>Nacionālie attīstības centri un to ietekmes areāli – 7 pilsētreģioni </li></ul></ul><ul><li>Latvijas vidējam atbilstoša demogrāfiskā struktūra. </li></ul><ul><li>Straujāka iedzīvotāju skaita samazināšanās. </li></ul><ul><li>Ekonomiskā aktivitāte ir tuva vidējam, bez Pierīgas. </li></ul><ul><li>Lielas iekšējās teritoriālās atšķirības (IIN, ekonomiskā aktivitāte.) </li></ul><ul><li>Pilsētreģionos (bez Pierīgas) relatīvi lielākas nekā citās teritoriju </li></ul><ul><li>grupās iekšējo teritoriju attīstības līmeņa atšķirības. </li></ul>Reģionos ar mazākām līmeņa atšķirībām – labvēlīgāka, veicinošāka pilsētu ietekme Reģionos ar lielākām līmeņa atšķirībām – vājāks pilsētu iespaids, teritoriju līmeņa atšķirības pieaug
  8. 8. 11/28/11 Rīgas metropoles reģions <ul><li>Rīgas kā urbānās telpas </li></ul><ul><li>izplešanās </li></ul><ul><li>Pieaug galvenokārt aktīvā darbspējas vecuma iedzīvotāju kustība </li></ul><ul><li>Pasliktinās galvaspilsētas demogrāfiskā struktūra </li></ul><ul><li>Relatīvi daudz augstāks un teritoriāli izlīdzinātāks iedzīvotāju ienākumu </li></ul><ul><li>līmenis </li></ul><ul><li>Rīga pozitīvi ietekmē komercdarbības aktivitātes un nodarbinātības līmeni </li></ul><ul><li>Migrācijas “vārti” – iekšējās plūsmas saņēmēja, emigrācijas plūsmas lielākais avots </li></ul>
  9. 9. Teritorijas attīstības salīdzinājums pēc attīstības līmeņa indeksa Attīstības līmeņa indekss pēc 2010. gada datiem   vērtība rangs Daugavpils -0,693 6 Jēkabpils -0,709 7 Jelgava 0,213 4 Jūrmala 0,505 1 Liepāja -1,209 8 Rēzekne -1,796 9 Rīga 0,291 2 Valmiera 0,215 3 Ventspils 0,037 5   Attīstības līmeņa indekss pēc 2010. gada datiem   vērtība rangs Garkalnes novads 2,500 1 Mārupes novads 2,209 2 Ādažu novads 1,934 3 Babītes novads 1,683 4 Ķekavas novads 1,663 5 Stopiņu novads 1,654 6 Ikšķiles novads 1,447 7 Carnikavas novads 1,280 8 Ropažu novads 1,239 9 Salaspils novads 1,003 10       Dagdas novads -1,372 101 Riebiņu novads -1,393 102 Viļakas novads -1,423 103 Aglonas novads -1,473 104 Vaiņodes novads -1,542 105 Zilupes novads -1,594 106 Vārkavas novads -1,604 107 Viļānu novads -1,725 108 Kārsavas novads -1,751 109 Baltinavas novads -1,767 110
  10. 10. Teritorijas attīstības salīdzinājums pēc nodokļu ieņēmumiem   Nodokļu ieņēmumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi   kopā, Ls uz 1 iedz., Ls % no pamat-budžeta kopā, Ls uz 1 iedz., Ls kopā, Ls uz 1 iedz., Ls Ādažu novads 4493108 449,0 72,7 3856081 385,3 627647 62,7 Aglonas novads 564085 128,7 17,4 505726 115,4 58359 13,3 Aizkraukles novads 3572540 361,1 37,1 3272490 330,8 280345 28,3 Aizputes novads 2200977 213,4 39,1 1962366 190,3 238611 23,1 Aknīstes novads 624957 196,3 33,8 559241 175,7 65716 20,6 Alojas novads 1123743 187,5 35,5 1005999 167,8 117744 19,6 Alsungas novads 352302 216,1 35,5 305160 187,2 47142 28,9 Alūksnes novads 4035111 211,0 35,5 3624237 189,5 384630 20,1 Amatas novads 1753939 277,0 39,2 1554567 245,5 199372 31,5 Apes novads 803670 189,1 22,3 679577 159,9 124093 29,2                 Vārkavas novads 315498 134,0 25,6 245884 104,4 69614 29,6 Vecpiebalgas novads 906920 192,0 33,2 806351 170,7 100569 21,3 Vecumnieku novads 2378328 246,8 46,5 2150510 223,1 227818 23,6 Ventspils novads 3512478 261,3 46,3 3030571 225,5 481907 35,9 Viesītes novads 851603 186,2 39,0 740341 161,9 111262 24,3 Viļakas novads 996730 157,7 28,6 898143 142,1 98587 15,6 Viļānu novads 1048066 149,1 29,9 962663 137,0 85403 12,2 Zilupes novads 448615 122,7 23,4 396643 108,5 51272 14,0 Novados 39362884 247,6 39,5 34831220 219,1 4475635 28,2 Latvijā 729221028 326,0 53,3 635586878 284,1 89688875 40,1
  11. 11. Teritorijas attīstības salīdzinājums pēc iedzīvotāju raksturojošiem rādītājiem   Iedzīvotāju blīvums Demogrāfiskā slodze Iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām 2011.g. sākumā, %   2011.g. sākumā 2011.g. sākumā līdz darbspējas vecumam darbspējas vecumā virs darbspējas vecuma Rīgas reģions 104,4 523,0 13,7 65,6 20,7 Vidzemes reģions 15,2 519,7 13,6 65,9 20,5 Kurzemes reģions 21,8 534,1 14,6 65,3 20,1 Zemgales reģions 25,8 505,2 14,3 66,4 19,3 Latgales reģions 23,0 507,2 12,7 66,3 20,9 Latvijā 34,5 519,5 13,7 65,8 20,5
  12. 12. Teritoriju attīstības pīlāri Pārvaldība Infrastruktūra Cilvēkresursi Sociāli ekonomiskie dati piecu gadu periodā
  13. 13. Cilvēkresursus raksturojošie rādītāji
  14. 14. Cilvēkresursus raksturojošie rādītāji
  15. 15. Nodarbinātības līmenis - nodarbināto iedzīvotāju (15-74 gadi) īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis plānošanas reģionos 2006.–2010. gadā, %
  16. 16. Darba meklētāji, kā brīvais (potenciālais) darbaspēks uzņēmējdarbības uzsākšanai Darba meklētāju īpatsvars ES dalībvalstīs 2007.–2010. gadā, % Latvijā darba meklētāju īpatsvars 2007.-2010. gadu periodā palielinājās par 12,7 procentpunktiem - 5 reizēs straujāk nekā vidēji ES valstīs. Darba meklētāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem 2006.–2010. gadā, tūkst. cilv.
  17. 17. Cilvēkresursus raksturojošie rādītāji
  18. 18. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa plānošanas reģionos 2006.–2010. gadā, Ls
  19. 19. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju pašvaldību budžetos 2010.gadā, Ls
  20. 20. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos plānošanas reģionos 2006.–2010. gadā, Ls
  21. 21. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz 1 iedzīvotāju Rīgas reģiona pašvaldību budžetos 2010.gadā, Ls Rīga 371,0 Jūrmala 357,4 Alojas novads 167,8 Ādažu novads 385,3 Babītes novads 423,9 Baldones novads 295,4 Carnikavas novads 363,2 Engures novads 262,6 Garkalnes novads 446,8 Ikšķiles novads 419,6 Inčukalna novads 362,5 Jaunpils novads 193,0 Kandavas novads 189,2 Krimuldas novads 262,7 Ķeguma novads 275,2 Ķekavas novads 413,7 Lielvārdes novads 291,4 Limbažu novads 224,9 Mālpils novads 278,8 Mārupes novads 403,6 Ogres novads 311,3 Olaines novads 313,7 Ropažu novads 279,5 Salacgrīvas novads 226,5 Salaspils novads 340,0 Saulkrastu novads 336,2 Sējas novads 300,1 Siguldas novads 328,8 Stopiņu novads 384,0 Tukuma novads 244,5
  22. 22. Cilvēkresursus raksturojošie rādītāji
  23. 23. 11/28/11 Demogrāfiskā slodze 2011.gada sākumā (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, reizināts ar 1000)
  24. 24. Iedzīvotāju blīvums 2011.gada sākumā
  25. 25. Iedzīvotāju blīvums Rīgas reģiona pašvaldībās 2011.gada sākumā Rīga 2322,0 Jūrmala 560,6 Alojas novads 9,5 Ādažu novads 61,6 Babītes novads 38,4 Baldones novads 32,0 Carnikavas novads 82,4 Engures novads 20,1 Garkalnes novads 48,2 Ikšķiles novads 67,2 Inčukalna novads 76,4 Jaunpils novads 13,1 Kandavas novads 15,1 Krimuldas novads 16,9 Ķeguma novads 12,8 Ķekavas novads 80,4 Lielvārdes novads 50,3 Limbažu novads 16,6 Mālpils novads 18,1 Mārupes novads 149,5 Ogres novads 39,1 Olaines novads 69,2 Ropažu novads 22,0 Salacgrīvas novads 14,7 Salaspils novads 184,3 Saulkrastu novads 129,3 Sējas novads 11,0 Siguldas novads 49,4 Stopiņu novads 187,6 Tukuma novads 27,9
  26. 26. Cilvēkresursus raksturojošie rādītāji
  27. 27. 11/28/11 Iedzīvotāju skaita izmaiņas no 2006.gada sākuma līdz 2011.gada sākumam (dzimušo un mirušo starpība un migrācijas saldo)
  28. 28. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas plānošanas reģionos 2006.-2011.gada sākumā, tūkst. cilv. Kopš 2006.gada sākumā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 64,9 tūkst. jeb par 2,8 %, bet Rīgas reģionā – par 7,2 tūkst. cilvēku jeb par 0,7%.
  29. 29. 11/28/11 Iedzīvotāju skaita izmaiņas Rīgas reģiona pašvaldībās no 2006.gada sākuma līdz 2011.gada sākumam, % Rīga -2,9 Jūrmala 1,0 Alojas novads -8,0 Ādažu novads 22,8 Babītes novads 18,7 Baldones novads 8,5 Carnikavas novads 18,4 Engures novads -3,0 Garkalnes novads 36,1 Ikšķiles novads 22,8 Inčukalna novads 3,8 Jaunpils novads -7,1 Kandavas novads -5,0 Krimuldas novads -3,1 Ķeguma novads -1,4 Ķekavas novads 20,0 Lielvārdes novads 1,2 Limbažu novads -3,7 Mālpils novads -6,3 Mārupes novads 47,7 Ogres novads -0,1 Olaines novads 9,0 Ropažu novads 9,6 Salacgrīvas novads -6,6 Salaspils novads 9,0 Saulkrastu novads 4,6 Sējas novads 3,7 Siguldas novads 5,5 Stopiņu novads 21,5 Tukuma novads -1,4
  30. 30. Migrācijas saldo – starpība starp uz pastāvīgu dzīvi ieradušos un uz citām pastāvīgās dzīves vietām izbraukušo iedzīvotāju skaitu. Iedzīvotāju ilgtermiņa kopējais migrācijas saldo 2010.gadā, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem
  31. 31. 11/28/11 Iedzīvotāju ārējā (starpvalstu) ilgtermiņa migrācija Latvijā 2010.gadā - augstākais negatīvais migrācijas rādītājs pēdējo desmit gadu laikā – izbrauca par 7912 cilvēkiem vairāk nekā iebrauca. 2010. gadā izbraukušo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits bija piecreiz vairāk iebraukušo.
  32. 32. 11/28/11 Iedzīvotāju ārējā (starpvalstu) ilgtermiņa migrācija plānošanas reģionos 2006.–2010. gada periodā Rīgas reģionā kopumā migrācija nodrošināja 6,0 tūkst. iedzīvotāju pieaugumu Iedzīvotāju ilgtermiņa kopējās migrācijas saldo dinamika plānošanas reģionos 2006.–2010. gadā
  33. 33. 11/28/11 Iedzīvotāju ilgtermiņa kopējais migrācijas saldo Rīgas reģiona pašvaldībās 2010.gadā (-2855 cilv.) Rīga -3841 Jūrmala 144 Alojas novads -18 Ādažu novads 120 Babītes novads 92 Baldones novads 36 Carnikavas novads 39 Engures novads -2 Garkalnes novads 160 Ikšķiles novads 75 Inčukalna novads 11 Jaunpils novads -11 Kandavas novads -64 Krimuldas novads -7 Ķeguma novads -48 Ķekavas novads 127 Lielvārdes novads -1 Limbažu novads -61 Mālpils novads -49 Mārupes novads 251 Ogres novads -116 Olaines novads 147 Ropažu novads 150 Salacgrīvas novads -9 Salaspils novads 14 Saulkrastu novads -24 Sējas novads 44 Siguldas novads 22 Stopiņu novads 94 Tukuma novads -130
  34. 34. Iedzīvotāju dabiskais samazinājums Latvijā 2010.gadā veido 10,8 tūkst. cilvēku, Rīgas reģionā – 3,1 tūkst. cilvēku. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums (samazinājums) pašvaldību teritorijās 2010.gadā, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem
  35. 35. Pārskats pieejams latviešu un angļu valodā <ul><li>http://www.vraa.gov.lv/lv/petnieciba/petijumi/ </li></ul>
  36. 36. <ul><li>Valsts reģionālās attīstības aģentūra </li></ul><ul><li>Elizabetes iela 19, Rīga, LV-1010 </li></ul><ul><li>Tel. 67079000 </li></ul><ul><li>Fakss 67079001 </li></ul><ul><li>[email_address] </li></ul><ul><li>www.vraa.gov.lv </li></ul>11/28/11 Paldies! IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

×