1.solis / Mīlestības lēmums Mīlestības pedagoģijā

2. 1. SOLIS
MĪLESTĪBAS LĒMUMS
MĪLESTĪBAS
PEDAGOĢIJĀ

3. Mīlestības pedagoģija
«Es būšu kopā ar tevi. Vienmēr. Būšu ar tevi arī tad, ja tev sāp.
Es iešu kopā ar tevi cauri . Līdz galam. Uzticies man!»
Tavs skolotājs

4. Mīlestības pedagoģija nav mācība par ideālām attiecībām.
Tā ir mācība par kopā būšanu.
Par pagriešanos bērna virzienā ar visu savu būtību.
Par vērtībām.
Par dalīšanos pārdzīvojumā.
1.Mīlestības pedagoga uzmanības centrā atrodas bērna iekšējā, subjektīvā attīstība un bērnu
grupas subjektīvā attīstība. ( vienreizējais cilvēks).
2. Mīlestības pedagogs ir pozitīvs. Meklē attīstības virzienu. Redz bērnā, ģimenē to, ko
šodien vēl nevar redzēt. Redz dvēseles attīstības virzienu. Mīlestība ir redzīga.
3. Mīlestības pedagogs izprot attīstības fāzes, pretestību un spēj kopā ar bērnu doties cauri
pretestībai.
4. Mīlestības pedagogs pazīst sevi , savas jūtas, prot savas bailes nodalīt no bērniem, spēj
strādāt ar jūtām, kas traucē attīstīties.
5. Mīlestības pedagogs ir emocionāls, spēj pielietot darbā ar bērniem savas emocijas un
strādāt ar bērnu emocijām, kas mēdz būt spēcīgas – dusmas, bailes, agresija, kauns u.t.t.
Mīlestības pedagogs spēj valdīt pār savām emocijām.
6. Mīlestības pedagogs mīl mākslu un mūziku , jo daudz to izmanto darbā ar bērniem.
7. Mīlestības pedagogs zina galvenos attīstības uzdevumus tam vecumam ar kuru strādā un
ņem to vērā. Pirmsskolas vecumposma galvenais attīstības uzdevums: radošums, spēja radīt,
attiecības bērniem ar bērniem, mācīties vadīt savas emocijas un jūtas.

5. . „Farizejs, to redzēdams, brīnījās, ka Viņš nemazgājās priekš
ēšanas. Bet Tas Kungs tam sacīja: "Tagad jūs, farizeji, šķīstījat
kausa un bļodas ārpusi, bet jūsu iekšpuse ir piepildīta ar laupījumu
un blēdību. Jūs bezprātīgie! Vai tas, kas radījis ārpusi, nav radījis
arī iekšpusi?
Bet dodiet, kas iekšā, par mīlestības dāvanu, un
redzi, viss jums būs šķīsts.” (Lk.11:38-41)

6. Cilvēks ir tas, uz kurieni iet”, tā
saka horvātu teoloģijas doktors,
pedagogs,profesors Tomislavs
Ivančičs, „ Tas pēc kā cilvēks
tiecas, atspoguļojas viņa
būtībā.”

7. Mīlestības lēmums –
pedagoģiskā darba instruments.
Mīlestība – tā ir attieksme.
Attieksme, kura veidojas, pieņemot
lēmumu.
Ja skolotājs, vecāks meklē mīlestību attiecībās
ar bērnu, ja meklē veidus saskarsmē, kā
mīlestību paust bērnam saprotamā veidā, - tad
viņa audzēkņi to redz, jūt un neapzināti iet līdzi.
blakus cilvēkam, kas izdzīvo mīlestības
lēmumu,
bērni ir veseli.
Mīlestība ir spēja ieraudzīt unikālo,
neatkārtojamo, kas katrā cilvēkā ir.

8. Tikai mīlestība izmaina
pasauli.
Ne gudri padomi, ne teorijas
psiholoģijas vai pedagoģijas
jomā,
bet
mīlestība un mīlestības
lēmumi.

9. Mīlestības lēmumu var izdzīvot,
ejot cauri vairākiem līmeņiem:
1.Pieņemot lēmumu savā sirdī,
2. Pasakot to skaļi bērnam,
3. Mainot savus negatīvos
saskarsmes paradumus pret
pozitīviem mīlestības
paradumiem.

10. Ja bērns rada sāpes, tas ir
audzēkņa vēstījums
pieaugušajam,
ka bērna būtība ir ievainota
un viņš pats izcieš dvēseles
sāpes.

11. .
Mīlestības attieksme, kas rada
dziedinošas pārmaiņas attiecībās ar
bērniem, ietver sevī
četrus soļus
garīgam darbam ar sevi:

12. 1.Piedot katru dienu, konkrētam
bērnam, kas atnes pieaugušā
cilvēka dzīvē nemieru, sāpes,
dusmas vai citu nepatīkamu
emocionālu stāvokli.
Piedot to sāpju dēļ, kuras cieš bērna dvēsele.
Tas nozīmē pieņemt lēmumu iziet no paša
aizvainojuma, lai piedotu sāpes, kuras rodas
bērna dvēseles ciešanu rezultātā.
Metodes :1) saprast, kas sāp bērnam un mācamies runāt ar
bērnu par sāpi ,satikties viņa dvēseles sāpē. 2) Atklāt savu sāpi.
Kas sāp man pašai. Strādāt ar savu sāpi.

13. 2. Domās, lūgšanā, lūgt
piedošanu bērnam par
ievainojumiem, kas rodas mūsu,
pieaugušo vārdu, rīcības vai
attieksmes rezultātā.
Īpaši svarīgi tas ir situācijās, kad attiecības starp
pieaugušo un bērnu ir saasinātas
Ne vienmēr uzreiz ir iespējams piedošanu izteikt skaļi.
Pedagoģiskās situācijas mēdz būt ļoti dažādas un sarežģītas.
Tomēr skolotāja, vecāka, vecāsmātes piedošanas lūgums bērna
dvēselei, vienmēr nes atvieglojumu gan pašam pieaugušajam, gan
bērnam un atdara telpu tālākam attiecību risinājumam.
Metode: Domās skaties bērnam acīs un lūdz piedošanu par visu,
kas atnesis nemieru, sasprindzinājumu vai sāpes bērna dvēselei.

14. 3. Būt pateicīgam par bērnu,
kurš tev ir uzticēts.
Katra satikšanās ir iespēja pieaugt un attīstīties. No vienas
puses - tā ir iespēja pieaugt mīlestībā, no otras puses šo
bērnu Dievs tev uztic, lai tu viņam sniegtu palīdzību.
Katra sarežģīta attiecību situācija ir pārbaudījums,
kuram jāiziet cauri.
Ne vienmēr ir viegli pateikties par cilvēku, kurš tevi ievaino
katru dienu.
Šīs sāpes, kas rodas no bērna sāpēm, traucē pieaugušajam
piedot līdz galam.
Katra nepiedošana, aizvainojums, kas slēpjas mūsu sirdī, ir
šķērslis tuvām attiecībām ar Dievu un tuvāko

15. 4. Mīli savu bērnu!
Mīli šo bērnu, kas sagādā tik daudz rūpju,
raižu un sirds
sāpju!
Tikai mīlestība uz šīs pasaules kaut ko būtiski maina.
Kāda skolotāja reiz man jautāja: „Man ir tik daudz skolnieku,
kā es viņus visus varu mīlēt?”
Mīlestība tas ir īpašs, cilvēka izvēlēts dzīvesveids.
Mīlestības attieksme ir jākopj, jātrenē. Tad ar laiku tā nāk
pati par sevi.

16. Mīlestība ir ierasto attieksmju, ikdienas
reakciju veidošana par tādām, kas nodod
otram vēsti saprotamā veidā «Es tevi mīlu»
Bērnam ir svarīgi saņemt viņam saprotamā veidā :
To, ka es viņu mīlu,
To, ka es cienu viņa pašvērtējumu,
To, ka es priecājos par viņa radošajiem darbiem,
To, ka es priecājos par viņa uzbūvētajām mājām un padarītajiem
labajiem saimnieciskajiem darbiem,
To, ka es lepojos ar viņu,
To, ka es mācu robežas bērnam saprotamā veidā,
Es dziedu saviem bērniem,
Es lasu pasakas un stāstus. Stāstu valodā nododu vēsti, ko gribu bērnos
ieaudzināt.
Es atvainojos, ja esmu vainīga.

17. Tu esi vienreizējs, neatkārtojams un unikāls.
Nav otra cilvēka - tāda kā tu uz šīs pasaules.
Tev ir vienreizējs, unikāls un neatkārtojams dzīves
ceļš.
Tavs aicinājums ir vienreizējs un to piepildīt vari
tikai tu.
Tev ir vienreizēji, neatkārtojami un unikāli bērni.
Un Dievs tev uzticas, ka tu to paveiksi labi.
Tu esi vienīgā un visbrīnišķīgākā mamma saviem
bērniem.
Un tu esi vienīgais visbrīnišķīgākais tētis saviem
bērniem.
Tu esi skolotāja, kurai uzticēti bērni un tas ir
mīlestības ceļš, kurā esi aicināta.
To vienmēr atceries.
Lai Dievs mūs visus svēta