1.
Linda Ziverte, Agnese Karaseva Oktobris 2011

2.
Saturs <ul><li>Projekta koncepts un mērķi </li></ul><ul><li>Rīcībpētījums (RP), tā pamatnostādnes, metodoloģija </li></ul><ul><li>RP priekšizpētes rezultāti </li></ul><ul><li>Talsu novada fonds – RP partneris; RP tēmas un RP process </li></ul>

3.
Projekta ietvars <ul><li>Valsts pētījumu programma “ Nacionālā identitāte ” </li></ul><ul><li>2010-2013 </li></ul><ul><li>Darba grupa : “Nacionālā identitāte un sociālā cilvēdrošība” </li></ul><ul><li>( analizē mijiedarbību starp sociālās drošības aspektiem un identitātes veidošanās procesu ) </li></ul><ul><li>/www.nacionalaidentitate.lv/ </li></ul>

4.
Sociālās drošības resursi <ul><li>Sistēmas analīze un makro dati (sociālā apdrošināšana, nodarbinātība, veselības aprūpe, sociālie pabalsti un pakalpojumi) </li></ul><ul><li>Iedzīvotāju iniciatīvas, kopienas, nevalstiskais sektors un pašpalīdzības prakses </li></ul>

5.
Pamatpieņēmumi <ul><li>Neformālās un formālās (NVO) iedzīvotāju iniciatīvas ir nozīmīgs sociālās drošības resurss situācijā, kad valsts finansējums samazinās </li></ul><ul><li>(neformālās iniciatīvas un NVO kā viens no nepietiekami apzinātiem sociālās drošības resursiem) </li></ul><ul><li>Nepieciešams veicināt iedzīvotāju iniciatīvas un stiprināt NVO kapacitāti sociālās drošības jomā un veidot sadarbību starp pētniekiem un NVO. Papildus stiprinot sociālo zinātņu metodoloģiju rīcībpētījumu jomā. </li></ul>

6.
Vērts ņemt vērā (teorija unn dati) <ul><li>NVO ir elastīgāks, spējīgs ātrāk un precīzāk reaģēt uz viet’’ejām vajadzībām (īpaši sociālo jautājumu risināšanā) </li></ul><ul><li>Balstās uz personīgu motivāciju, interesi; kā viens no ieguvumiem – gandarījums </li></ul><ul><li>NVO ietvars sniedz iespēju iegūt kopā darbošanās pieredzi, saliedē cilvēkus kopīga mērķa sasniegšanai, attīsta sadarbība prasmes, kas vienlaikus ir arī sociālās drošības resursu. Kopīgā pieredze veido un nostiprina arī pašu kopienu. </li></ul><ul><li>Latvijas situācijā raksturīga neuzticēšanās valsts pārvaldei un vispārēja iedzīvotāju piesardzība un nedrošība. Uzticēšnās pieaug tuvinoties grupu un indivīda līmenim. Jo tuvāk indivīdam un neformāliem attiecību tīkliem, jo augstāks uzticēšanās potenciāls. </li></ul>

7.
Sociālās drošības institūcijas un to sniegtā drošības sajūta (%tos no respondentiem)

8.
Indivīda rīcībā esošo resursu (izgl.,darbs,veselība, pašpārliecnātība) un sociālo kontaktu tīklu sniegtā drošības sajūta (%tos no visiem resp.)

9.
Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības sajūta

10.
Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās (skala 1-10) Attiecībās jābūt piesardzīgam Var uzticēties 1-3 4-5 6-7 8-10 46,5 % 28,7 % 21,4 % 6,3 %

11.
Pamatojums RP izvēlei <ul><li>Akcents uz t.s. bottom up pieeju </li></ul><ul><li>Orientēts rast praktiskus risinājumus </li></ul><ul><li>Integrē praksi un teoriju </li></ul><ul><li>Akcents uz indivīda un kopienas resursu atpazīšanu un stiprināšanu </li></ul><ul><li>Vecina atbildību un piederības sajūtu (caur iesaistīšanos un līdzdalību) </li></ul><ul><li>Priekšplānā izvirza sadarbību, attiecības, elastību, cieņu un respektu pret katru iesaistīto; ņem vērā dažādību un atšķirīgo </li></ul><ul><li>Paplašina pētnieka lomu un veido partnerību starp sociālo zinātņu pētniecību un praksi </li></ul>

12.
Pētnieka loma <ul><li>no eksperta par resursu personu (palīdz kopienai definēt problēmu un kopā strādājot rast tās risinājumu) </li></ul><ul><li>Veicināt izmaiņas (cilvēkos, kopienā, attiecībās, rutīnās, ierastajās praksēs un problēmrisināšanas modeļos) </li></ul><ul><li>Svarīgi ir rosināt produktīvas diskusijas clvēkiem, grupai kopienai rast pašai savus risinājumus un resursus identificētajai problēmai </li></ul><ul><li>Veicināt pēc iespējas dažādāku risinājumu un rīcību rašanu, apsverot to </li></ul><ul><li>The role is to assist in implementing the plan by rising issues and possible weaknesses and by helping to locate resources </li></ul>Adaptēts no Stringer, E.T, 2007

13.
Riski, papildus jautājumi <ul><li>Kā nodrošināt ilgtspēju pētnieku un praktiķu sadarbībai? </li></ul><ul><li>Kā veidot metodoloģijas bāzi? </li></ul>

14.
Priekšizpētes rezultāti: NVO vajadzības - atpazīstamība un organizācijas tēla veidošana Organizācijas atpazīstamība sabiedrībā. Avots: NVO institūts. 2005. Kā trūkst Latvijas NVO? (9.lpp.)

15.
Priekšizpētes rezultāti: NVO vajadzības - atpazīstamība un organizācijas tēla veidošana Avots: NVO Institūts. 2005. Kā trūkst Latvijas NVO? (9.lpp.)

16.
Priekšizpētes rezultāti: NVO vajadzības - atpazīstamība un organizācijas tēla veidošana <ul><li>Citos pētījumos līdzīgi jautājumi minēti kā šķēršļi NVO darbībai un sekmīgai līdzekļu piesaistei - „reklāmas un sabiedrisko attiecību trūkums, zema atpazīstamība un sabiedrības neizpratne par NVO darbību”, „nespēja profesionāli komunicēt savas organizācijas mērķus un uzrunāt sabiedrību”, citā pētījumā „komunikāciju prasmes”, „reklāma un mārketings, sabiedriskās attiecības, ziedojumu piesaiste, stratēģiskā plānošana”. </li></ul><ul><li>Latvijas Fakti. 2011. Sabiedrības viedoklis par NVO sektoru Latvijā. Sabiedriskās domas aptauja. </li></ul><ul><li>Baltijas Sociālo zinātņu institūts&Sabiedrības integrācijas fonds. Pārskats par NVO sektoru Latvijā. 2011 </li></ul>

17.
Priekšizpētes rezultāti: NVO vajadzības - atpazīstamība un organizācijas tēla veidošana <ul><li>Priekšizpēte (Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība, 2010: </li></ul><ul><li>Popularizēt un veicināt atpazīstamību </li></ul><ul><li>Veicināt organizāciju atvērtību un pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām (ir atsevišķas organizācijas, kurām tendence būt slēgtām) </li></ul><ul><li>Nepieciešama stratēģiskā plānošana (darbs ir haotisks, nav skaidras vīzijas, attīstības stratēģijas) </li></ul><ul><li>Jāuzlabo komunikācija ar apkaimi, citām organizācijām, vēlme veidot plašākas partnerības (otra puse – konkurence) </li></ul><ul><li>Nepieciešama mērķa grupu vajadzību izpēte </li></ul><ul><li>Jāiesaista plašāks ieinteresēto personu loks, jāveicina idzīvotāju sadarbība kopienas attīstībā, tai skaitā projektu plānošanā </li></ul><ul><li>Jāveido līdzsvarota un caurspīdīgā menedženta sistēma (mazināt līdera – “vilcēja” lomu, kas vienlaikus ir gan organizācijas ieguvums, gan attīstības risks ) </li></ul><ul><li>Jārod līderības resursi (jāstiprina potenciālie līderi) </li></ul>

18.
RP sadarbības partneris – Talsu novada fonds <ul><li>Dibināts 2003. gada 24.februārī ar Baltijas Amerikas partnerattiecību fonda atbalstu </li></ul><ul><li>Pirmais kopienas fonds Latvijā </li></ul><ul><li>TNF misija: fonds izkopj mērķtiecīgas labdarības tradīcijas un sekmē attīstību Talsos un novadā, atbalstot sabiedriskā labuma projektus un pozitīvas pārmaiņas vietējā sabiedrībā (TNF Attīstības stratēģija). </li></ul><ul><li>No 12.10.2006. fonda valdes priekšsēdētāja ir Iveta Rorbaha </li></ul>

19.
Galvenie TNF darbības virzieni: <ul><li>Piesaista līdzekļus no vietējiem avotiem – aicina ziedot vietējos iedzīvotājus un uzņēmumus; </li></ul><ul><li>Rīko projektu konkursus – finansējumu konkursa kārtībā piešķir plašiem sabiedriska labuma mērķiem; </li></ul><ul><li>Veido neaizskaramo kapitālu, lai no tā ienākumiem (procentiem) finansētu sabiedriska labuma projektus; </li></ul>

20.
Līdzšinējās RP aktivitātes Talsos <ul><li>Izpēte un situācijas apzināšana, kontakta veidošana, sadarbības virzienu meklēšana: </li></ul><ul><ul><li>intervija ar fonda valdes priekšsēdētāju Ivetu Rorbahu (pēc šīs intervijas – interese no TNF par sadarbību) </li></ul></ul><ul><ul><li>pētnieku grupas (Rajevska, Zīverte, Karaseva) tikšanās ar Rorbahu (16.08.2011) </li></ul></ul><ul><ul><li>pētnieku grupas tikšanās (Zīverte, Karaseva) ar Rorbahu (29.09.2011) </li></ul></ul><ul><ul><li>Sadarbības virzienu definēšana </li></ul></ul>

21.
Līdz šim definētie virzieni sadarbībai RP ietvaros <ul><li>1) Jaunu fonda dalībnieku iesaiste </li></ul><ul><li>2) Idejas jaunu ziedotāju piesaistīšanai </li></ul><ul><li>3) TNF publicitātes celšana, atpazīstamības veidošana </li></ul><ul><li>4) Izpēte par iepriekš notikušo iedzīvotāju forumu ietekmi, rezultātiem </li></ul>

22.
1) Jaunu dalībnieku piesaiste fondam <ul><li>TNF dalībnieki - Talsiem piederīgie iedzīvotāji, 1x gadā iemaksā dalības maksu Ls 30, piedalās TNF kopsapulcē, ir lemttiesīgi. </li></ul><ul><li>Patlaban TNF reģistrēti 88 dalībnieki, bet aktīvi fonda darbībā iesaistās puse. Fonda dalībnieku piesaiste notikusi kampaņveidīgi, pēdējā laikā aktivitāte apsīkusi. </li></ul>

23.
Problēmas/ jautājumi, kas prasa rīcību saistībā ar TNF dalībnieku piesaisti: <ul><li>TNF tēlu veidošana potenciālo dalībnieku auditorijā </li></ul><ul><li>Uzņēmēju iesaiste dalībnieku statusā </li></ul><ul><li>Nepieciešamas priekšlikumi par iespējām dažādot līdzdalību TNF (brīvprātīgais darbs, līdzdalība aktivitātēs) </li></ul><ul><li>Nepieciešams nodrošināt regulāru darbu TNF dalībnieku aktivizēšanai (ir laba pieredze – aktīvas darbības veicināja līdzekļu vākšanu neaizskaramajam kapitālam). </li></ul><ul><li>Nepieciešams uzturēt saikni ar tiem TNF dalībniekiem, kas devušies ar ārvalstīm, kā arī definēt, kāds varētu būt viņu ieguldījums TNF attīstībā. </li></ul><ul><li>Nepieciešams pateikties esošajiem aktīvajiem dalībniekiem. </li></ul>

24.
Vēlamais rezultāts/ rezultāti TNF dalībnieku piesaistē <ul><li>20 jauni aktīvi TNF dalībnieki. </li></ul>

25.
Potenciālie TNF un pētnieku sadarbības virzieni fonda dalībnieku piesaistē <ul><li>Izpēte un priekšlikumi par līdzdalības formu dažādošanu TNF: kādas ir līdzdalības formas citos kopienu fondos bez finansiālā ieguldījuma; </li></ul><ul><li>Aktīvo dalībnieku attiecību programmas izveide – kā uzturēt ikdienas saikni ar TNF dalībniekiem, motivēt tos piesaistīt jaunus dalībniekus; </li></ul><ul><li>Attālinātās sadarbības iespēju apzināšana ar izceļojušajiem talseniekiem, kas gribētu turpināt sadarbību, atbalstīt fondu. Izceļojušo aptaujas veikšana. </li></ul><ul><li>Ārvalstīs dzīvojošo talsenieku grupas veidošana sociālajos medijos. </li></ul>

26.
2) Ziedotāju piesaiste <ul><li>2011.gadā tiek organizētas 14 mērķstipendiju programmas (noteikta organizācija ziedo konkrēta stipendijas saņēmēja atbalstīšanai), </li></ul><ul><li>Ziedojumu vākšanas akcijas noteiktu iedzīvotāju grupu atbalstam/ noteiktu vajadzību apmierināšanai (akcija „Brīnumam tici” Ziemassvētku pasākuma rīkošanai, akcija „Skolas soma”, ikgadēja ziedojumu vākšana Dižmāras tirgū augustā, pirmo reizi šogad notiks Lūgšanu brokastis) </li></ul><ul><li>Problēma: vispārīgo ziedojumu piesaiste, kas nodrošina TNF neaizskaramā kapitāla pieaugumu. </li></ul>

27.
Problēmas/ jautājumi, kas prasa rīcību ar ziedojumu piesaisti: <ul><li>Nepieciešamas jaunas idejas speciāli organizētiem ziedojumu piesaistes pasākumiem (līdzīgiem pasākumiem kā deputātu koncerts) </li></ul><ul><li>Nepieciešamas idejas citām aktivitātēm ziedotāju piesaistei. </li></ul><ul><li>Nepieciešama ziedotāju attiecību programma, lai godinātu un radītu motivāciju ziedot. </li></ul><ul><li>Kā piesaistīt finansējumu neaizskaramā kapitāla veidošanai? </li></ul><ul><li>Kā definēt ziedotāja ieguvumu no TNF atbalstīšanas ar ziedojumu (ziedotājus nedrīkst reklamēt). </li></ul>

28.
3) TNF publicitātes veicināšana <ul><li>Nepieciešams dažādot publicitāti, veidot to novada, nacionālā līmenī. </li></ul><ul><li>TNF vēlas popularizēt to, kas ir izdevies. </li></ul><ul><li>TNF atpazīstamība caur labās prakses piemēriem. </li></ul><ul><li>Publicitāte kā iespēja piesaistīt jaunus dalībniekus, atbalstītājus. </li></ul><ul><li>Vēlas caur publicitāti komunicēt ar potenciālajiem ziedotājiem. </li></ul>

29.
4) Izpēte par iedzīvotāju forumu rezultātiem <ul><li>Notikuši 3 iedzīvotāju forumi (tai skaitā labi apmeklētas darbnīcas pagastu centros) ar plašu sabiedrības iesaisti. </li></ul><ul><li>Nofiksēts daudz ideju, iedzīvotāji tikuši aktivizēti. </li></ul><ul><li>Svarīgi izprast, kas noticis pēc forumiem, kā realizējušās izteiktās idejas. </li></ul><ul><li>Jāparāda sasaiste starp iedzīvotāju līdzdalības aktivitāti un reālajiem darbiem. </li></ul>

30.
Iedzīvotāju forumu rezultātu piemēri <ul><li>Labo lietu lāde </li></ul><ul><li>TNF iesaiste akcijās “Skolas soma”, Paēdušai Latvijai” </li></ul><ul><li>“ Kartupeļu akcija” </li></ul><ul><li>Foruma idejas iestrādātas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos </li></ul>

31.
Sources <ul><li>Central Statistical Bureau of Latvia. www.csb.gov.lv </li></ul><ul><li>Human Development Report of Latvia. 2002/2003 </li></ul><ul><li>National Identity and Social Human Security Survey, December, 2010 </li></ul><ul><li>Rajevska, F., Romanovska L.Crisis Impact on Social Policy in Latvia. 2011. Retrieved from www.cps.ceu.hu </li></ul><ul><li>Reason P., Bradbury H. Handbook of Action Research: Participatin Inquiry and practice. Sage Publications. 2001. </li></ul><ul><li>Reeb R.N. (ed). Community Action Research. Benefits to community members and services providers. 2006. The Haworth Press </li></ul><ul><li>http://depts.washington.edu/ccph/commbas.html 31/05/2010Stringer, E.T. Action Research. 3rd ed. Sage Publications, 2007 </li></ul><ul><li>Swantz, Marja L. Participatory Action Research as Practice. 2009 </li></ul><ul><li>The SAGE Handbook of Action Research. Participative Inquiry and Practice (second edition).2009. SAGE </li></ul><ul><li>Online resources of the Ministries of Latvia: www.lm.gov.lv , www.em.gov.lv </li></ul>