Prochain SlideShare
Samazinot riskam pakļauto jauniešu skaitu: agrīnās iejaukšanās pieeju modelēšana
- 1. Samazinot riskam pakļauto jauniešu skaitu: agrīnās iejaukšanās pieeju modelēšana Ilona Kronberga, PROVIDUS pētniece 2013.Gada 27.novembris
- 2. Projekta ideja Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi
- 3. Antisociāla uzvedība vs prevencija
- 4. Projekta partneri un sadarbības iestādes:
- 5. Projekta virsmērķis: Attīstīt inovatīvas sociālā darba metodes Latvijas lauku novados, lai radītu iekļaujošu vidi pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem un viņu ģimenēm.
- 6. Projekta apakšmērķi: • mazināt atstumtības riskus pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem ar agrīniem sociālās uzvedības traucējumiem un radīt drošu vidi šo bērnu veiksmīgai attīstībai Latvijas lauku novados; • radīt un aprobēt Latvijas novadu specifikai atbilstošu, derīgu, ilgtspējīgu agrīno bērnu uzvedības risku atpazīšanas un novēršanas sistēmu, iesaistot šajā sociālajā procesā pirmsskolas un sākumskolas pedagogus, bērnu vecākus, vietējo pašvaldību speciālistus, vietējās sabiedrības pārstāvjus, kā arī pašus bērnus;
- 7. Projekta apakšmērķi: • veicināt pārmaiņu filozofiju darbā ar sociālā riska grupu bērniem: veidot atbalstošu un atjaunojošu, nevis nosodošu pieeju darbam ar bērniem no bērnu lietu speciālistu un visu ieinteresēto institūciju puses; • stiprināt sadarbību starp bērnu vecākiem un pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem, lai savlaicīgi identificētu un novērstu pirmsskolas un sākumskolas bērniem agrīnus uzvedības riskus;
- 8. Projekta apakšmērķi: • izveidot un īstenot lauku novadiem piemērotu atbalsta pasākumu sistēmu, kas veicina sociālās atstumtības riskam pakļauto pirmsskolas un sākumskolas bērnu un viņu vecāku iekļaušanos sabiedrībā, īpaši veicinot informācijas apmaiņu starp bērnu vecākiem un pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem, kā arī citiem valsts un pašvaldību iestāžu speciālistiem.
- 9. Problēma, kuru projekts aicināts risināt: o Lielākā daļa jauniešu, kuri pauž uzvedības problēmas pusaudža gados, tai skaitā pārkāpjot likumu, ir palikuši ārpus nepieciešamās pieaugušo ievērības jau daudz agrākā savas dzīves posmā. o Bērna antisociālas uzvedības vai likumpārkāpuma fakts bieži vien ir sekas ilgstošai kādas bērna vajadzības ignorēšanai no pieaugušo puses jau agrīnā bērna attīstības periodā.
- 10. Kā mēs uzzinājām par šo problēmu: Sabiedriskās politikas centram PROVIDUS ir pieredze līdzīgu projektu īstenošanā sadarbībā ar Madonas, Saldus, Cēsu pašvaldībām, strādājot ar jauniešu mērķa grupām. Šo projektu rezultāti liecina, ka pusaudžu un jauniešu uzvedības problēmas ir sekas, kas radušās bērnu agrākos attīstības posmos, kā arī to, ka sadarbība starp vecākiem, pedagogiem, valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju speciālistiem ir efektīvākā forma bērnu agrīnai antisociālas uzvedības prevencijai.
- 11. Projekts plānots saskaņā ar politikas dokumentiem Pamatnostādnēs “Bērniem piemērota Latvija 2004.2015.gadam” (īpaši A.,C. un D.sadaļas): iezīmēta šī un virkne citu problēmu, kas kavē bērnu psihoemocionālo attīstību Latvijā, tai skaitā nabadzība, atsvešinātība, nevienlīdzīgas iespējas izglītības ieguvei, noziedzības riski.
- 12. Projekts plānots saskaņā ar politikas dokumentiem Ģimenes valsts politikas nostādnēs 2011.2017.gadam norādīts, ka būt vecākiem ir sarežģīts uzdevums, tāpēc vecākiem ir nepieciešams atbalsts savu pienākumu īstenošanā (nostādņu 3.3.3.p.); uzsvērts, ka pirmajos dzīves gados bērnam ir nepieciešama jo īpaši liela vecāku uzmanība un gādība, kas ir priekšnosacījums labvēlīgai bērna attīstībai vēlākos gados.
- 13. Atsevišķas mērķa grupu īpatnības: o Vecumā no 4 līdz 7 gadiem norit tālāka cilvēcisko attiecību apgūšana, kur bērns uzvedības normas apgūst no savu vecāku parauga. o Pirmsskolas un sākumskolas periodā norit bērna adaptācija ārpus ģimenes vidē - pirmsskolas izglītības iestādē skolā, interešu izglītības pulciņā, vienlaikus mātei vai tēvam pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām ir jāspēj atgriezties darba tirgū – salāgot savu profesionālo karjeru ar rūpēm par bērnu audzināšanu.
- 14. Projekta struktūra:
- 15. Ko plānojam tieši darīt: Saldū, Kuldīgā un Cesīs - tiks izstrādāts multidisciplinārs sadarbības modelis (1) starp pirmsskolas un sākumskolas, pašvaldību un vietējo nevalstisko organizāciju speciālistiem, ar mērķi izstrādāt un ieviest praksē vietējām vajadzībām atbilstošu metodiku bērnu sociālās uzvedības risku agrīnai noteikšajai un novēršanai (2). Metodika bērnu sociālās uzvedības risku agrīnai noteikšanai un sadarbībai ar vecākiem tiks izstrādāta praktiska darba īstenošanas un analīzes gaitā - 2 gadu laikā īstenojot 15 nodarbību ciklu ar projektā iesaistītiem bērniem un vecākiem pirmsskolas izglītības iestādēs un sākumskolā.
- 16. Plānotie pasākumi projektā: Lai veicinātu sadarbību starp institūcijām, kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu ģimeņu ar bērniem atbalstam paredzētas starpinstitūciju darba grupas (SDG) (3). Plānots, ka šajās darba grupās katrā novadā kodolu veidos projekta koordinators un asistents, pirmsskolas, sākumskolas izglītības iestāžu speciālisti, un valsts un pašvaldības iestāžu speciālisti.
- 17. Plānotie pasākumi projektā: Viens no SDG galvenajiem uzdevumiem ir sniegt savstarpēju kolēģu atbalstu profesionālo jautājumu risināšanā, tāpēc svarīgi, ka par novados identificētajām problēmām tiek diskutēts arī starpnovadu vidē. Tāpēc projektā paredzēts Neveiksmju novēršanas instruments (NNI), kas būtībā ir kolēģu konsultāciju pasākums. NNI mērķis - dot speciālistiem iespēju risināt profesionālās problēmas sadarbībā ar kolēģiem no citiem projektā iesaistītajiem novadiem un novērst neveiksmes profesionālajā darbībā.
- 18. Plānotie pasākumi projektā: Projektā plānoti trīs veidu publicitātes pasākumi - projekta uzsākšanas konference. Tās mērķis sniegt projektā iesaistītajiem speciālistiem iespēju iegūt plašāku informāciju par darbu ar bērniem, vecākiem un uzvedības risku vadību. Otra aktivitāte paredz publikācijas portālā www.politika.lv; trešā publicitātes aktivitāte paredz noslēguma pasākumu, kurā tiks skaidroti projekta rezultāti un rezultātu ilgtspējas iespējas. Noslēguma pasākumā tiek publiskoti projekta Monitoringa rezultāti (6), bet projekta noslēgumā projekta Monitoringa ziņojums.
- 19. Sadarbība ar ārvalstu kolēģiem: Lai veicinātu labās prakses un zināšanu apmaiņu starp Latvijas un citu valstu speciālistiem projekta īstenošanā tiek iesaistīti: 1) ārvalstu eksperti no Norvēģijas, Igaunijas, Lietuvas un Beļģijas. 2) un Bulgārijas partneri.
- 20. Paldies par uzmanību!
Soyez le premier à commenter