Latvijas likumdošana un
rīcībpolitika, kā arī atbildīgās
institūcijas migrācijas un imigrantu
integrācijas jomā
Dace Akule, PROVIDUS pētniece
Apmācības notiek projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo
integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.

Latvijas iedzīvotāju sastāvs
PMLP dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace Akule

Latvijas iedzīvotāju sastāvs
• PMLP dati par iedzīvotāju skaitu Latvijā 2010.gada 1.jūlijā
• Kopējais iedzīvotāju skaits: 2 245 357
Latvijas pilsoņi – 1 857 241
ES/EEZ pilsoņi – 9 943
Trešo valstu pilsoņi – 378 143
Latvijas nepilsoņi – 335 918
Ārzemnieki ar derīgām uzturēšanās atļaujām - 42 225
• Latvijas pilsoņi – 82%
• Latvijas nepilsoņi – 15%
• Ārzemnieki – 2%
• Trešo valstu pilsoņi (ieskaitot nepilsoņus) – 17%

Latvijas ārvalstnieku sastāvs
PMLP dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace Akule

Reģistrētā imigrācija un emigrācija
Centrālās Statistikas Pārvaldes dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs
Mežs, Dace Akule

Uzturēšanās atļaujas
• Ja vēlas uzturēties LV vairāk par 90 dienām 6 mēnešu laikā, nepieciešama UA.
• Ja mazāk, tad pietiek ar vīzu.
• UA var pieprasīt:
• Pašnodarbināta persona – uz 1 gadu
• Nodarbinātības dēļ – uz 5 gadiem. Darba līguma gadījumā uzturēšanās
atļauja tiek anulēta, kad līguma termiņš beidzas
• Ģimenes apvienošanās dēļ UA izsniedz uz to pašu laiku, uz kādu UA
izsniegta ‘sponsoram’ (pie kā ģimenes loceklis pārceļas). Ja ‘sponsors’ LV
ieradies nodarbinātības dēļ, tad ielūgums jākārto darba devējam.
• Studentam – uz 1 gadu, ja viņu ielūdz akreditēta izglītības iestāde.
• Investoram – ja veikti ieguldījumi LV (25 000 LVL LV uzņēmumā, kur
nodarbināti vismaz 50 strādnieki un samaksāto nodokļu apjoms ir vismaz
20 000 LVL; ne mazāk kā 100 000 LV uzņēmumā; ne mazāk kā 200 000 LVL
subordinētajā kapitālā LV reģistrētā bankā; ne mazāk par 100 000 LVL
nekustamajā īpašumā Rīgā vai 50 000 LVL ārpus Rīgas).

PMLP dati
Termiņuzturēšanās atļaujas – nesen iebraukušiem, kas uzturas Latvijā ilgāk par 90
dienām
Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas – tiem, kas Latvijā nodzīvojuši vismaz 5 gadus un nolikuši
latviešu valodas pārbaudi
TUA pieaugums “treknajos gados” – nodarbinātie imigranti
PUA pieaugums 2010.gadā – vairāk nekā 5000 nepilsoņi kļuva par Krievijas pilsoņiem

PMLP dati
Aptuveni 80% no ārzemniekiem ar PUA – Krievijas pilsoņi (1.4% no Latvijas iedzīvotājiem)
Aptuveni 40% no ārzemniekiem ar TUA – ES un EEZ pilsoņi (Lietuva, Vācija, Zviedrija,
Bulgārija un Rumānija)

Imigrācijas iemesli
• Ģimenes apvienošanās – 55%
• Nodarbinātība (darba ņēmējs, darba devējs) – 34%
• Studijas – 6% (PMLP dati no “Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi”,
BSZI)
• No bijušās PSRS (Krievija, Ukraina, Moldova, Baltkrievija)
• Piesaista ģeogrāfiskais tuvums, kultūras tuvums, iespēja runāt
krievu valodā
• “Trekno gadu” laikā – salīdzinoši labās algas noteiktos sektoros

Imigrācijas iemesli
PMLP dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace Akule

Patvēruma meklētāji un bēgļi
PMLP dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace Akule
Kopš 1998.-2010.gadam Latvija piešķīrusi bēgļa statusu 29 cilvēkiem, alternatīvais statuss
– 45 personām.

PMLP dati
Patvēruma meklētājs – persona, kas iesniedzis pieteikumu uz bēgļa vai alternatīvās
aizsardzības statusu.

PMLP dati
Bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī
vai iepriekšējās mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks) rases, reliģijas, tautības,
sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ.

PMLP dati
Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka:
• šai personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks)
draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās
pret to vai tās pazemojoša sodīšana;
• ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar
atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks).

PMLP dati

Ārzemju studenti
IZM dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace Akule

Imigrantu dzīves vieta
PMLP dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace Akule

Nelegālā migrācija
Robežsardzes dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace
Akule

Nelegāli nodarbināti imigranti
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011, I-VI Kopā 2005-2011
Krievija 10 13 17 48 8 11 12
119
Bulgārija 79
79
Ukraina 4 3 14 52 1
74
Moldova 1 1 27 18 2 1 1
51
ASV 5 4 7 13 3 2 2
36
Izraēla 4 4 3 7 1 1
20
Baltkrievija 2 5 6 2 1 1
17
Gruzija 2 1
3
Kanāda 2
2
Uzbekistāna 1 1
2
Citi 4 25 21 30 9 5 3
97
Kopā: 28 131 101 174 27 21 25 500
Robežsardzes dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace
Akule

Imigranti un nodarbinātība
• Priekšrocība vietējam (LV + ES) darbaspēkam – ja vakance brīva vismaz 1
mēnesi
• Izsniegtas darba atļaujas: 2005.gads – 505, 2006.gads – 1000, 2007.gads –
3113, 2008.gads – 2913, 2009.gads – 1156
• Sektori – būvniecība, rūpniecība, transports un loģistika, izmitināšana un
ēdināšana, tirdzniecība
• Treknajos gados spiediens strauji paaugstināt algu būtu mazāks, ja nebūtu bijis
akūts darbaspēka trūkums (R.Karnīte “Migrācijas ekonomiskās ietekmes kvantitatīvā analīze”)
• Ekonomiskā krīzes sekas – pieprasījums nodarbināt imigrantus sarūk, bet ne
visās profesijās (šauras specializācijas, kas neapmāca Latvijā; specifiskas
zināšanas – virtuve, netradicionālā medicīna, masāža)
• Likumdošana nosaka, ka minimālā alga ārvalstu strādājošajiem ir iepriekšējā
gada vidējā bruto darba alga (2008.gadā Ls 398, 2009.gadā – Ls 480, 2010. gadā
– Ls 461)

Imigranti un nodarbinātība
Issued work permits by economic sectors, 2007-2011
40% 2007
35%
30% 2008
25% 2009
20% 2010
15%
10% 2011-I
5%
0%
Finances
Education
Construction
Manufacturing
communication
Restaurants,
Real estate,
Trade repair
Public, social,
IT, science
individual
Transport,
services
hotels
logistics,
PMLP dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace Akule

Darba atļaujas 2010 - 2011
2010-I 2010-II 2011-I Kopā
Krievija 428 445 429 1302
Ukraina 240 241 314 795
Baltkrievija 161 140 206 507
ASV 34 48 20 102
Indija 28 45 22 95
Ķīna 19 23 24 66
Uzbekistāna 25 13 23 61
Gruzija 17 17 22 56
Turcija 16 7 33 56
Izraēla 23 16 14 53
Moldova 13 19 7 39
Kazahstāna 12 4 13 29
Taizeme 8 9 7 24
Armēnija 6 11 5 22
Kanāda 8 7 6 21
Citi 68 43 62 173
Kopā 1117 1097 1218 3432
PMLP dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace Akule

Imigranti un nodarbinātība
%
0 5 10 15 20 25
10
Agriculture, forestry 0
Industry, power industry 16
10
7
Construction 14
20
Trade, catering industry and tourism 20
12 Local population
Transport, logistics 14 Migrants
State administration 0 7
14
Education and health 10
Other services 14
21
NA 0 10
Avots: “Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi”, BSZI

Atbildīgās institūcijas
Iekšlietu ministrija
Vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē, tai skaitā migrācijas un pilsonības apakšnozarēs.
Izstrādā, organizē un koordinē iekšlietu politikas īstenošanu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Izsniedz vīzas iebraukšanai Latvijā vai tās šķērsošanai, izsniedz, pagarina, reģistrē un anulē
uzturēšanās atļaujas. Organizē naturalizācijas procedūru un pārbaudījumus. 2009.gadā sniegusi
atbalstu repatriantiem – trešo valstu valstspiederīgajiem.
Valsts robežsardze
Īsteno valsts robežas drošības, tai skaitā arī valsts migrācijas politiku, novērš nelegālo migrāciju,
kontrolē, kā tiek ievēroti noteikumi attiecībā uz ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu
un tranzītu Latvijā.
Ārlietu ministrija
Atbild par migrācijas un patvēruma jautājumu ārējo dimensiju – attiecībām ar trešajām valstīm un
migrācijas jautājumu saikni ar attīstības politiku. Ministrijas konsulārais departaments ir iesaistīts
ārvalstnieku izraidīšanas un vīzu izsniegšanas jautājumu risināšanā.

Atbildīgās institūcijas
Labklājības ministrija
Atbild par darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti
vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā.
Ekonomikas ministrija
Izstrādā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, iesaistīta ekonomiskās migrācijas jautājumos.
Nodarbinātības valsts aģentūra
Īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba
riskam pakļauto personu atbalsta jomā. Aģentūras uzdevums migrācijas jomā ir darba devēja
pieteikto brīvo darba vietu reģistrēšana, ja darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku.
Valsts darba inspekcija
Uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību
ievērošanu – tai skaitā imigrantu nelegālo nodarbinātību.
Juridiskās palīdzības administrācija
Sniedz valsts nodrošināto juridisko palīdzību ārzemniekiem, patvēruma meklētājiem, bēgļiem un
personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām.

Atbildīgās institūcijas
Veselības ministrija
Apstiprina slimību un veselības traucējumu sarakstu, kas varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un
kuru dēļ ārzemniekam var atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu.
Izglītības un zinātnes ministrija
Nosaka izglītības iestādes, kas sniedz vispārējās izglītības ieguves iespējas patvēruma meklētājiem. Kopā
ar Latviešu valodas aģentūru kopš 2010.gada strādā ar trešo valstu valtspiederīgo bērniem un vecākiem,
kā arī pedagogiem starpkultūru komunikācijas un latviešu valodas apguves veicināšanā.
Valsts izglītības satura centrs
Veic valsts valodas zināšanu pārbaudi ārzemniekiem, kuri ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās
atļauju un ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
Kultūras ministrija
Kopš 2011.gada atbild par imigrantu integrācijas politiku, tai skaitā koordinēt atbalsta sistēmas pilnveidi,
lai veicinātu imigrantu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā. Administrē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo
integrācijas fondu. Informē sabiedrību un trešo valstu valstspiederīgos par imigrantu integrācijas
jautājumiem, veido „Nacionālo integrācijas centru” imigrantu atbalstam.
Sabiedrības integrācijas fonds
Atbalsta un veicina sabiedrības integrāciju, kopš 2011.gada īstenojusi apmācības valsts iestāžu
darbinieku, pašvaldību pārstāvju u.c. speciālistiem starpkultūru komunikācijas jautājumos.

Aktīvās NVO
Latvijas Cilvēktiesību centrs
Nodarbojas ar cilvēktiesību izglītības, pētniecību par cilvēktiesību un nacionālo attiecību
jautājumiem. Juristi sniedz bezmaksas konsultācijas iedzīvotājiem par cilvēktiesību jautājumiem.
Centrs kopš 2010.gada veic regulāras dažādu profesionāļu apmācības par daudzveidības
jautājumiem.
Patvērums „Drošā māja”
Sniedz atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušajām personām, legālajiem migrantiem,
tajā skaitā patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss,
nodrošinot indivīda tiesības saņemt atbilstošu palīdzību un aizstāvību. Kopš 2009.gada regulāri
strādā ar imigrantu integrācijas jautājumiem, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo informāciju,
organizējot latviešu valodas un integrācijas kursus.
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Veic politikas analīzi, pētniecību, interešu aizstāvību, iesaistās politikas dokumentu un
likumdošanas izstrādē, sabiedrības informēšanā un apmācībās, tai skaitā par imigrantu integrācijas
jautājumiem. Kopš 2008.gada veikti pētījumi par imigrantu integrāciju ietekmējošo likumdošanu,
imigrantu bērnu tiesībām uz izglītību, pieeju latviešu valodas apguvei, imigrantu politisko
līdzdalību, kā arī skolotāju apmācības par starpkultūru prasmēm.

Aktīvās NVO
Baltijas Sociālo zinātņu institūts
Veic pētījumus par sociālās un etniskās integrācijas, tai skaitā imigrantu integrācijas jautājumiem.
Baltā māja
Veicina sabiedrības un indivīdu sociālo integrāciju, saskaņu un labklājības attīstību. Kopš
2009.gada strādā ar atbalsta sniegšanu – informācijas un sociālo kontaktu, latviešu valodas un
vēstures apmācību nodrošināšanu – imigrantiem Latgalē.
Risinājumu darbnīca
Veicina dažādu sabiedrības grupu veiksmīgāku līdzdalību sabiedrības dzīvē, izstrādājot izglītojošos
un informatīvos materiālus, kā arī veicot pilsoniskās izglītības pasākumus. Kopš 2009.gada strādā
ar studentiem – trešo valstu valstspiederīgajiem.
Starptautiskā Migrācijas organizācija, Rīgas birojs
Kopš 2009.gada strādā arī ar imigrantu integrācijas jautājumiem – organizē apmācības dažādu
profesiju pārstāvjiem par rasisma un neiecietības novēršanu, kā arī integrācijas kursus trešo valstu
valstspiederīgajām sievietēm.

Aktīvās NVO
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO
Strādā ar cilvēku ar invaliditāti un hroniskām slimībām tiesību aizstāvību nacionālā un vietējā
līmenī. Kopš 2009.gada stiprinājusi savu kapacitāti strādāt ar trešo valstu valstspiederīgajiem ar
īpašām vajadzībām, kā arī izstrādājusi informatīvus resursus šai mērķgrupai.
Izglītības attīstības centrs
Rīko izglītojošus pasākumus, lai veicinātu izglītotas, demokrātiskas sabiedrības attīstību, sekmētu
pilsonisko līdzdalību un profesionālo konkurētspēju mūsdienu mainīgajā pasaulē. Kopš 2010.gada
organizējis vairākas skolotāju apmācības starpkultūru izglītībā, kā arī izveidojis un īstenojis
integrācijas kursus imigrantiem.
Sociālo pakalpojumu aģentūra
Sniedz profesionālu psihosociālu palīdzību, lai paaugstinātu cilvēku ar dažādām sociālām
problēmām integritātes pakāpi sabiedrībā, kā arī aizstāvētu viņu intereses un tiesības. Kopš
2009.gada rīkojusi apmācības vietējo profesionāļu kompetences celšanai darbā ar imigrantiem,
apmācības trešo valstu valstspiederīgajām sievietēm un bērniem, kā arī sniegusi konsultācijas
juridiskos un sociālos jautājumos.

Aktīvās NVO
Velku biedrība
Atbalsta vecākus rūpēs par bērniem, kuriem ir smagi garīgās attīstības vai citi funkciju traucējumi.
2009.gadā izveidoja informācijas un resursu atbalsta centru trešo valstu valstspiederīgajiem
vecākiem, kas audzina bērnus ar īpašām vajadzībām.
Izglītības un inovāciju attīstības centrs
Veicina izglītības resursu un pakalpojumu pieejamību visiem sabiedrības slāņiem, īpaši nabadzības
un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem cilvēkiem. Kopš 2009.gada izstrādā izglītojošus un
informatīvus materiālus trešo valstu valstspiederīgajiem.
Attīstības aģentūra Pieci
Kopš 2010.gada strādā ar imigrantu integrācijas jautājumiem, izveidojot integrācijas centru
bērniem, vecākiem un vecvecākiem – trešo valstu valstspiederīgajiem.
Elektronisko mācību līdzekļu kvalitātes asociācija
Sekmē elektronisko mācību līdzekļu attīstību un kvalitātes nodrošināšanu. Kopš 2011.gada strādā
imigrantu integrācijas jomā, izveidojusi apmācību programmu valsts iestāžu darbiniekiem, kas
ikdienā strādā ar imigrantiem, kā arī veido mācību programmas trešo valstu valstspiederīgajām
sievietēm latviešu valodas apguvei un savu tiesību izpratnei.

Aktīvās NVO
Latvijas Sarkanais Krusts
Kopš 2009.gada stiprina savu darbinieku kapacitāti darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem.
Kustība demokrātiskai domai
Strādā ar integrācijas jautājumiem, tai skaitā imigrantu integrāciju kopš 2011.gada, organizējot
izglītojošus seminārus dažādiem profesionāļiem par imigrantu integrāciju Latvijā un izglītojošu
nometni trešo valstu valstspiederīgajiem un vietējiem bērniem un jauniešiem.
Rīgas latviešu biedrība
Strādā ar kultūras projektiem, kopš 2011.gada iekļaujot arī imigrantu integrācijas jautājumus. Rīko
apmācības par starpkultūru prasmēm dažādiem profesionāļiem, kā arī apmācības un kultūras
pasākumus imigrantu ģimenēm ar bērniem.