Prezentācijas sagatavota projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27717.html
1. Sabiedrības līdzdalība vides
sekotā: Zaļās brīvības pieredze
Jānis Brizga
Zaļā brīvība, Valdes priekšsēdētājs
Apmācības notiek projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo
integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.
2. ZB mērķi
Zaļā brīvība dibināta 1993.gadā
ZB mērķis ir attīstīt sabiedrību, kurā cilvēki dzīvo saskaņā ar sevi un
apkārtējo vidi.
ZB uzdevumi:
• Informēt sabiedrību par patērētājfilozofijas un globalizācijas
tendenču ietekmi uz dabu un sociālo vidi;
• Veicināt vides nevalstisko organizāciju līdzdalību nacionālās un
starptautiskās likumdošanas izstrādāšanas, pieņemšanas un
ieviešanas procesos;
• Veicināt cilvēkiem efektīvi līdzdarboties lēmumu pieņemšanā par
jautājumiem, kuri tieši vai netieši ietekmē viņu dzīvi;
• Pretoties ļaunprātīgai varas izmantošanai.
3. Ar ko mēs strādājam
• Ilgtspējīga attīstība un zaļā ekonomika;
• Ilgtspējīgs patēriņš (zaļā budžeta reforma,
zaļais iepirkums, ētiskais patēriņš u.tml.);
• Klimata pārmaiņu politika;
• Godīgā tirdzniecība;
• u.c.
5. – Vides politikas integrācija – lauksaimniecība, enerģētika,
ekonomika…
– Bibliotēka – publiska vides bibliotēka;
– Publikācijas un pētījumi – Zaļais ceļvedis, Zaļā iepirkuma
rokasgrāmata, Rokasgrāmata lauku attīstībai u.c.;
– Mājsalapa - www.zb-zeme.lv, www.zalakarte.lv;
– Pasākumi – diskusiju vakari, akcijas.
– Starptautiskā sadarbība – ANPED, European EcoForum,
FairFood u.c.
Kā mēs to darām
6. 1. Vides konsultatīvā padome
• 2003.gada februārī izveidota ar vides ministra
rīkojumu;
• VKP - konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras
darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību
vides politikas izstrādē un īstenošanā (VKP
nolikums, MK noteikumi Nr.209, 27.03.2007.).
• Pārstāvētas 20 vides NVO, kuras katru gadu tiek
ievēlētas;
• Darbs padomē ir brīvprātīgs
• Pastāvīgs koordinators (VARAM pārstāvis)
7. Galvenie VKP darbības virzieni
• Dalība vides nozares politikas plānošanā un īstenošanā – dalība Vides
politikas pamatnostādņu izstrādē, valdības deklarācijas un rīcības plāna
vides sadaļas izstrādē, u.c.
• Jūras piekrastes aizsardzība un apsaimniekošana - diskusijas par
Aizsargjoslu likumu, piekrastes telpiskajām pamatnostādnēm, dalība
Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupā;
• Mežu apsaimniekošana - ciršanas apjoma palielinājums Valsts mežos, mežu
aizsargjoslas ap pilsētām, grozījumi Meža likumā, VMD reforma;
• Attīstības un teritorijas plānošana - Rīgas pilsētas teritorijas plānojums,
LIAS‐2030 izstrāde, dalība Teritorijas attīstības plānošanas likuma izstrādē,
atzinums par Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma vides pārskatu, dalība
NAP izstrādē;
• Ūdeņu un ūdens bioloģisko resursu aizsardzība un apsaimniekošana -
diskusijas par Ūdensobjektu ekspluatācijas noteikumu izstrādāšanas kārtību,
diskusijas par mazajiem HES, makšķerēšanas noteikumiem un Zvejniecības
likumu
8. citas VKP aktivitātes
• Dalība diskusijās par jauno ES Kopējo lauksaimniecības
politiku, Atjaunojamo energoresursu likumu, EEZ un
Norvēģijas finanšu instrumentu 2009. –2014. gadam
• “Ministru kabineta lietas”
– sniegti iebildumi Valsts kancelejai un Zemkopības ministrijai par
nepamatotu normatīvu projektu izskatīšanu steidzamības kārtībā
• “Kanāla racēji”
– dalība darba grupā „Latvijas un Baltkrievijas sadarbība izmantojot
Daugavu transporta pakalpojumu sniegšanai”
• “Ābola serde”
– vairāki konkursa “Ābols”2008. gada laureāti sabiedrībai bija
pazīstami ar savu nihilistisko attieksmi pret vides prasībām;
– dīvains KPFI projektu konkursa rezultāts 2010. gadā, pretēji
konkursa nolikuma prasībām atbalstot Karvas HES būvniecību –
uzpludinājuma veidošanu, neierīkojot zivju ceļu.
9. 2. Līdzdalība padomēs un darba
grupās
• Latvijā
Līdzdalība Bāzes jaudas izstrādes daba grupā pie Ekonomikas ministrijas
NVO pārstāvji iekļauti Struktūrfondu Uzraudzības komitejās un piedalās
to sēdēs, kā novērotāji
Regulārs darbs ar Finanšu, Vides, Zemkopības u.c. ministriju pārstāvjiem
un sociālajiem partneriem.
• Briselē
Darbojamies starptautiskā tīklā – SF Team
Regulāra informācijas apmaiņa par labo praksi un problēmjomām
Kopīga pozīcija EK regulām
Darbs ar Komisiju (DG ENVIRO, DG Regio), Eiroparlamentu un Padomi
(lobējot nacionālos pārstāvjus)
Publikācijas un semināri lēmumu pieņēmējiem
10. 3. Starptautiskā darbība
• CSD – Ilgtspējīgas attīstības komisija (Ņujorka)
Agenda 21 grupas: NVO, sievietes, zemnieki, jaunieši,
zinātne, bizness, arodbiedrības,
Darbs ar deklarācijām, NVO pozīciju un stratēģiju izstrāde
• UNEP – ANO Vides programma (Ženēva, Nairobi)
Nacionālie koordinatori
Līdzdalība Steikholderu forumā un Vadības padomē
• Aarhusas konvencija Par sabiedrības līdzdalību un pieeju
informācijai (UNECE reģions)
• Vide Eiropai process (Eiropas EcoForums)
11. 4. Informācijas
kampaņas, akcijas
• Ilgtspējīgas attīstības samits
(J’burga, Rio)
• Sadarbības memorandi par
Godīgo tirdzniecību
• Vides reklāmas kampaņas par
ekomarķējumiem un
mazgāšanas līdzekļiem
(+sadarbība ar tirgotājiem)
12. 5. Izdevējdarbība un pētniecība
• Izdevējdarbība – vairākas
publikācijas katru gadu
• Pētniecība – klimata politikas
novērtējums:
– Sadarbība ar vadošajiem pētniekiem
– Interešu grupu diskusijas
– Sadarbība ar valsts pārvaldes
iestādēm
– Rekomendāciju izstrāde
13. 6. Darbs ar medijiem
• Regulāra komunikācija par ilgtspējīgu
dzīvesveidu, ķīmisko piesārņojumu un zaļo
ekonomiku
• Viedokļu līderis – mediji pašu jūs uzrunās, ja
nebaidīsieties paust viedokli un runāt kamerā.
14. Secinājumi
• Nav problēmu rīcībām, kas iekļaujas vai
atbalsta pastāvošo sistēmu;
• Ietekmēšana prasa dažādu institūciju
sadarbību un vairāku instrumentu
pielietojumu, kā arī plašāku NVO kooperāciju;
• Darbības ārpus sistēmas ir nepieciešamas
virzības nodrošināšanai
• Pateicoties dažādajām darbībām esam kļuvuši
par viedokļu līderi ilgtspējīga dzīvesveida jomā