Katrai vietai jāizvēlas atbilstoša iekārta

1. 48 49 Būvinženieris Nr. 91 Vide Vides piekļūstamībai mūsu ikdienā ir liela loma, un tā skar ne tikai cilvēkus ar invaliditāti, bet arī plašu sabiedrības daļu. Piekļūstamības veicināšanā nozīme ir gan sabiedrības izpratnes maiņai, gan arī labās prakses popularizēšanai, kas ļauj gūt padziļinātākas zināšanas. Tieši izpratne un spēja iedziļināties lietotāju vajadzībās nosaka to, vai izpildījums reālajā dzīvē būs ērts un funkcionāls. Vides pieeja- mība ir svarīgs aspekts, kas jāņem vērā, gan plānojot, gan projektējot, gan uzturot dažādu veidu publiskās ēkas. «Vides pieejamība nozīmē iespēju jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fizis- kām spējām brīvi un patstāvīgi piekļūt, kur nepieciešams, un pārvietoties vidē atbilstoši būves vai telpas funkcijai. Praksē mēdz būt gana daudz gadījumu, kad pēc Ministru kabi- neta noteikumiem var uzskatīt, ka viss ir kār- tībā, taču izpildījums reālajā dzīvē nav lietotā- jam ērts. Katrā situācijā būtu jāizvēlas pēc ie- spējas universālāka iekārta, kas nodrošina plašākas sabiedrības vajadzības. Domājot par risinājumiem, būtu svarīgi atcerēties univer- sālā dizaina pieeju,» skaidro invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis. Pēc definīcijas universālais dizains nozīmē tādu produktu, vides, programmu un pakalpojumu izpildījumu, kurus, cik vien iespējams, visi cilvēki var izmantot bez pielāgošanas vai īpaša dizaina nepieciešamības. Tas ietver arī noteiktām personu ar invaliditāti grupām pa- redzētasatbalstaierīces,jatāsirnepieciešamas. Praksē universālais dizains nozīmē īpaši rūpī- gu pieeju arhitektūras un pakalpojumu dizaina izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai. Kā izvēlēties iekārtu un vietu Pirms izdarīt izvēli par to, kādu iekārtu izmantot, lai nodrošinātu iekļūšanu ēkā vai ne- traucētu pārvietošanos pilsētvidē, nepiecie- šams analizēt daudzus būtiskus aspektus, arī to, kurš varēs iekārtu lietot. «Nereti tiek piemirsts, ka vides pieejamība patiesībā ir daudz plašāka un skar lielāko sa- biedrības daļu, tādēļ svarīgi ieviest risināju- mus, kas ir daudzfunkcionāli, viegli un ērti lietojami ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī jebkuram citam, kuram kādā dzīves pos- mā rodas tāda nepieciešamība. Piemēram, panduss jeb uzbrauktuve var būt noderīga arī vecākiem ar bērna ratiņiem, lifts – senioriem, kuriem ir grūtības kāpt pa kāpnēm,» uzsver Jurģis Briedis. Eksperta ieskatā prioritārā secība par to, kādu iekārtu izraudzīties konkrētajai vietai, būtu šāda – panduss jeb uzbrauktuve, lifts, vertikālais pacēlājs, diagonālais pacēlājs. Pē- dējais derēs tikai cilvēkiem ratiņkrēslā, tāpēc tas nebūtu labākais risinājums. Savukārt pā- rējie trīs risinājumi būs noderīgi daudz lielā- kai sabiedrības daļai, piemēram, senioriem, cilvēkiem, kuriem ir smagāks nesamais vai bērnu ratiņi vai arī kāda cita iemesla dēļ kāp- šana pa kāpnēm ir apgrūtinoša. Var veidot arī dizainiskus un funkcionālus īpašos risināju- mus, kas arī būs plašai sabiedrībai lietojami. Tā, piemēram, Oslo viduslaiku pilī kāpnes transformējas par pacēlāju. Tomēr, domājot par atbilstīgāko risinā- jumu, ir jāizvērtē arī vēl daudzi citi aspekti, Katrai vietai jāizvēlas atbilstoša iekārta Laura Krastiņa, apvienība Apeirons Attēli no apvienības Apeirons arhīva

2. 50 51 Būvinženieris Nr. 91 Vide tostarp, vai būs skaidri izprotams, loģisks ceļš uz nepieciešamajām telpām, piemēram, ka- sēm, tualetēm u. tml., vai pārvietošanās un evakuācijas ceļi būs viegli un intuitīvi izprota- mi. Jāparedz arī pietiekams pagriešanās un apgriešanās rādiuss cilvēkiem, kas izmanto tehniskos palīglīdzekļus, piemēram, riteņ- krēslu. Savukārt virsmām nevajadzētu būt sli- denām, lai neradītu kādas pārvietošanās grū- tības. Nevajadzētu arī aizmirst, ka nepie- ciešams nodrošināt atbilstošas samainīšanās vietas, proti, lai šauram gaitenim vai ietvei ir paredzēta vieta, kur samainīties ar bērnu ra- tiem vai riteņkrēslu. Tāpat jāparedz atbilstoša piekļuve iekārtām, piemēram, biļešu automā- tam, informācijas ekrāniem, cilvēkiem no sē- dus pozīcijas vai augumā maziem cilvēkiem. Savukārt durvju atvēršanai būtu jābūt nodro- šinātai tā, lai nebūtu nepieciešamības lietot spēku – jāparedz viegli izmantojami slēdži, durvju aizslēgšanas, atvēršanas mehānismi, lai tos varētu izmantot jebkurš cilvēks – arī ar kādiem funkcionāliem ierobežojumiem, pie- mēram, bez plaukstām. Vērtējot, kādu iekārtu uzstādīt, jāņem vērā arī vides konteksts, kur tā atradīsies – transporta mezglos, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, pilsētvidē –, un tas, ka tehniskie palīglīdzekļi ir dažādi – arī lielāki un smagāki. Mūsdienās ir daudzveidī- gas iespējas, taču svarīgi atcerēties, ka privātai lietošanai paredzēti risinājumi tomēr nederēs publiskām ēkām. Atbilstoši jāuzstāda Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem joprojām mēdz būt sarežģīti iekļauties sabied- rībā. Viens no iemesliem, kas liedz iespēju justies neatkarīgiem un kvalitatīvi pavadīt lai- ku ārpus mājas, ir vides pieejamības problē- mas. Tādēļ ļoti svarīgi ir vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešamās iekārtas parei- zi uzstādīt un uzturēt lietošanas kārtībā. «Pie- ejamas vides nodrošināšanā ir svarīga katra detaļa un risinājuma kvalitāte. Pirmkārt, jā- domā par to, lai risinājums būtu ērts cilvē- kiem, viegli lietojams un saprotams, lai uz to varētu paļauties, tāpēc noteikti nevajadzētu izvēlēties zemākās cenas principu. Otrkārt, ļoti svarīga ir uzraudzība un ekspluatēšana, lai uzstādītajiem risinājumiem nodrošinātu regulāras apkopes,» uzskata Apeirona valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Viens no bieži izmantotiem risināju- miem, lai nodrošinātu pieejamību cilvē- kiem ar dažādiem kustību traucējumiem, ir vertikālās cēlējplatformas. 2022. gadā Patē- rētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir vērtējis piemērojamās vides piekļūstamības prasības vertikālajām un diagonālajām cē- lējplatformām, kas paredzētas personu ar kustību traucējumiem pārvietošanai, un pārbaudījis šo prasību izpildi uzstādītajām iekārtām. Diemžēl līdz šim veikto pārbaužu secinājumi nav iepriecinoši – neviena no pagājušajā gadā pārbaudītajām platformām neatbilst izvirzītajam mērķim. Visām PTAC pārbaudītajām vertikālajām cēlējplatfor- mām konstatētas būtiskas neatbilstības. PTAC sola, ka pārbaudes turpinās. «Viens no priekšnoteikumiem, lai cilvēki sabiedrī- bā dzīvotu līdzvērtīgi un vienlīdzīgi, ir ne tikai sapratne citam pret citu, bet arī vides pieejamība, kas sniedz iespēju jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fiziskām spējām brīvi un patstāvīgi pārvietoties, no- drošināt pieeju ikdienā vajadzīgajam, dar- bam un nepieciešamiem pakalpojumiem. PTAC turpinās veikt uzraudzību, lai sek- mētu vides pieejamības atbilstību un uzla- bošanu visām sabiedrības grupām,» atzīst PTAC direktore Baiba Vītoliņa. Pērn tika pārbaudītas 10 vertikālās cē- lējplatformas, kas uzstādītas no 2009. līdz 2016. gadam un atrodas pie tiltu pārvadiem, gājēju tuneļiem, paredzētas pasažieriem pat- stāvīgai lietošanai un nav reģistrētas Bīstamo iekārtu reģistrā. Vertikālo cēlējplatformu pārbaudēs tika konstatēts, ka neviena no tām nepilda paredzētās funkcijas. Tas visvai- rāk ietekmē tieši neaizsargātu un ļoti neaiz- sargātu lietotāju grupas, proti, cilvēkus ar kustību traucējumiem, kuri pārvietojas ra- tiņkrēslā vai izmanto kustību palīglīdzek- ļus, personas gados, kā arī personas ar bēr- nu ratiņiem. Neatbilstību cēlonis 50% gadī- jumu no visām konstatētajām problēmām ir iekārtu neatbilstoša uzturēšana, 17% ga- dījumu – neatbilstošs iekārtas tehniskais

3. 52 Vide izpildījums. Diezgan liels īpatsvars (33%) ir neatbilstoši risinājumi, kas izstrādāti būv- niecības gaitā, piemēram, nepareizi izbūvē- tas šahtas dēļ nav iespējams nodrošināt platformas apstāšanās līmeņa precizitāti, sliek- šņa augstumu vai to, ka iekārtas pieejas lau- kumā ir droša vide manevrēšanai. PTAC veiktajās pārbaudēs secināts, ka no būtiskākajām neatbilstībām biežāk konstatētas šādas: l nav abpusējo saziņas līdzekļu palīdzības izsaukšanai iesprostošanas gadījumā; l platformas ārkārtas apturēšanas spied- pogas (STOP) neatbilstoša darbība; l vadības un avārijas trauksmes spiedpogu simboli nav taktilā izpildījumā vai nav pietiekams izvirzījuma augstums; l neatbilstošs sliekšņa augstums, nelīdzens priekšlaukums; l ir apgrūtināta durvju roktura, stāva spiedpogu aizsniegšana vai to nav vispār; l šķēršļi ar asām šķautnēm; l režģa iesegums nenovērš kustību palīglī- dzekļu iesprūšanu; l neatbilstošs izpildījums ekspluatācijai āra apstākļos; l piekļūstamības zīme izvietota uz iekār- tām, kas neatbilst piekļūstamības prasībām; l ieejas aizsardzības pret nokrišņiem nav vispār vai tā ir neatbilstoša. Šī gada martā PTAC organizēja vebināru, kura laikā vēstīja par pārbaužu rezultātiem un biežāk sastopamajām neatbilstībām, savukārt Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Apeirona pārstāvji izklāstīja par vides pieejamības un iekārtu atbilstības aspek- tiem. Ar vebināra ierakstu un prezentācijām var iepazīties mājaslapā ptac.gov.lv. Vides pieejamības jautājumiem mūsdienās tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, tādēļ arī uzņēmēji, ēku īpašnieki un citi būvniecī- bas nozares pārstāvji ir aicināti apzināties sa- vu būtisko lomu tajā, lai kopīgiem spēkiem spētu situāciju uzlabot. BI

Katrai vietai jāizvēlas atbilstoša iekārta

Katrai vietai jāizvēlas atbilstoša iekārta

Recommandé

Contenu connexe

Plus de Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

Plus de Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk(20)

Katrai vietai jāizvēlas atbilstoša iekārta