Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē

1. 130 131 Būvinženieris Nr. 90 Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata rgoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Eiropa un Latvija ir noteikušas mērķi līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālas. Pārejā uz klimatneitrālu Eiropas Savienību (ES) līdzte- kus publiskai rīcībpolitikai un regulējumam ir jāpiedalās visiem sabiedrības un ekonomikas sektoriem. Eiropas Zaļais kurss ir vērsts uz trim pamat- principiem, kas, pārkārtojoties uz tīru enerģē- tiku, palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti: l nodrošināt, ka ES tiek droši apgādāta ar enerģiju par pieņemamu cenu; l izveidot pilnībā integrētu, savstarpēji sa- vienotu un digitalizētu ES enerģijas tirgu; l prioritizēt energoefektivitāti, ēku ener- gosnieguma un tādas elektroenerģijas noza- res attīstīšanu, kurā pamatā izmanto atjaunī- gos resursus. Latvijas iedzīvotāji jau sākuši veikt daudz dažādu pasākumu, kas būtiski samazina sil- tumenerģijas patēriņu. Tiek renovētas un siltinātas daudzdzīvokļu ēkas, notiek arī citi siltumenerģijas patēriņa samazināšanas pa- sākumi, taču līdz šim nav bijis efektīvu risi- nājumu, kā izmantot notekūdeņu potenciā- lu. Pašlaik pasaules tirgū ģeopolitisko apstāk- ļu ietekmē ir vērojama elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā cenu paaugstināšanās, kas mājsaimniecībām un uzņēmumiem liek mek- lēt risinājumus, kā samazināt energoresursu patēriņu. Siltumenerģijas patēriņš ēku apkurē ir no- zīmīga ekspluatācijas izdevumu daļa, kuru iespējams samazināt, izmantojot energoefek- tīvus risinājumus, proti, veicot kompleksus siltināšanas, apkures, ventilācijas, gaisa reku- perācijas un karstā ūdens apgādes sistēmas rekonstrukcijas darbus. Radot videi un veselī- bai draudzīgu dzīves telpu, iespējams panākt gan ekonomisko, gan ekoloģisko ilgtspējību, neatsakoties no kvalitātes standartiem, kas mūsdienās jau kļuvuši pašsaprotami. Siltumapmaiņas iekārta kā potenciāli efektīvs risinājums Eiropas Komisija 2021. gada 14. jūlijā apstip- rināja likumdošanas pakotni, t. sk. ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanai grozīta regula EU 2018/842, un tās preambulās uzsvērts, ka tā ir saistoša visām Eiropas Savienības dalībval- stīm. Regulas būtība ir daudzu jaunu ierobe- žojošu normu kopums plašā nozaru spektrā, kas mērķēts uz to, lai līdz 2030. gadam sama- zinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40%, bet 2035. gadā – par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tas nozīmē, ka jau vistuvākajā nākotnē atbilstoši regulas ieviešanas ātrumam katras dalībvalsts nozaru regulējošajos nor- matīvajos aktos mēs saskarsimies ar daudz stingrākiem siltumnīcas gāzu emisijas mazi- nāšanas noteikumiem. Šīs likumdošanas pār- maiņas skars dzīvojamo fondu, transportu un ražošanas sektoru. Secīgi jauno normu ievie- šana primāri skars pašvaldības, izstrādājot multifunkcionālus infrastruktūras objektus ar sabiedrisku nozīmi. Latvijai ir iespēja rīko- ties apsteidzoši un ieviest klimata ilgtspējā balstītus risinājumus, pirms iepriekš minētās normas gūst likuma spēku. Ir nepieciešams Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē Kaspars Grīnbergs, inženierzinātņu doktors Dzīvojamo māju, sabiedrisko ēku un rūpniecības objektu notekūdeņi satur enerģētisko potenciālu. Šī siltumenerģija tiek iegūta pamatā no karstā ūdens, ko plaši izmanto gan ēdienu gatavošanā, gan mazgāšanas vajadzībām. Karstais ūdens, kas nonācis notekūdeņos, ir apslēpts enerģijas avots, kas pašlaik netiek atkārtoti izmantots. Ekonomikas ministrija Klimata un enerģētikas ministrija

2. 132 133 Būvinženieris Nr. 90 pakāpeniski stiprināt aprites ekonomikas pa- matnostādnes sabiedrībā. Sākotnēji caur pub- lisko sektoru, integrējot energoefektīvus un klimatu saudzējošus inženiertehniskus risi- nājumus, nepieciešams parādīt sabiedrībai to praktisko pielietojumu. Notekūdeņu siltumapmaiņas iekārta varētu būt viens no efektīviem risinājumiem, kā piln- vērtīgāk izmantot esošo enerģētisko potenciā- lu. Šajā segmentā īstenoto projektu viens no lielākajiem izaicinājumiem būs pārvarēt eso- šos aizspriedumus, jo ir bijuši vairākkārtēji mēģinājumi izveidot šādas iekārtas. Latvijā ir uzstādītas siltuma atgūšanas iekārtas, taču nav atgūtas ieguldītās investīcijas, iekārtu apkope ir bijusi resursu ietilpīga, un tās nav sasniegu- šas vajadzīgo efektivitāti, jo nav ņemtas vērā notekūdeņu sistēmas īpatnības Latvijā. Viens no šī segmenta Latvijas uzņēmu- miem – SIA S plus – ir radījis iekārtu kom- pleksu, kas ļautu atgūt siltumenerģiju no no- tekūdeņiem, vienlaikus dzesējot ēkas iekštel- pas ar atdzisušiem notekūdeņiem, kā arī uz- krāt to siltumu akumulatorā brīdī, kad enerģijas cenas ir zemākas vai enerģija pieeja- ma no saules. Papildu, izmantojot Norvēģijas finanšu instrumenta neliela apjoma grantu shēmā Zaļo inovāciju un informācijas un ko- munikācijas tehnoloģiju produktu izstrāde piesaistīto finansējumu projekta Inovatīvas notekūdens siltumapmaiņas iekārtas prototipa izstrāde īstenošanai (līguma Nr. NP-2022/4), uzņēmums plāno izstrādāt inovatīvas notek- ūdeņu siltumapmaiņas iekārtas UKT–REC prototipu, veikt tā izmēģinājumus un izpētīt tā adaptēšanas iespējas esošajā infrastruktūrā Latvijā un Norvēģijā. Projekta īstenošanas laikā tiks atrasti jauni tehniskie risinājumi, jo līdz šim ir maz pētīti notekūdeņu siltuma po- tenciāla atgūšanas jautājumi. Iekārtas apraksts Visā pasaulē lielākajā daļā gadījumu apkures un dzesēšanas funkciju ēkās nodrošina sav- starpēji nesaistītas sistēmas. Tādējādi to eks- pluatācija un vadība ir sarežģīta un ne vien- mēr saskaņota. Ir arī mēģinājumi veidot sistē- mas, kas apvieno apkures un dzesēšanas funkcijas, taču tās arī ir sarežģītas un ne vien- mēr nodrošina paredzēto energoefektivitāti. Uzņēmuma S plus izstrādātais risinājums ir efektīvs un ekspluatācijā vienkāršs, tas sniedz iespēju samazināt enerģijas izmaksas un CO2 izmešu apjomu, kā arī atkarību no ārējiem enerģijas piegādātājiem. Notekūdeņu siltumapmaiņas iekārtas UKT-REC tehnoloģijas risinājuma galvenās sastāvdaļas (skat. 1.1. attēlu) ir šādas: l notekūdeņu akumulācijas tvertne, kas uzkrāj pelēkos notekūdeņus siltuma pievadī- šanai/novadīšanai, siltumapmaiņas nodroši- nāšanai; l notekūdeņu cieto daļiņu atdalīšanas tvertne, kurā atdala notekūdeņu biezo frakciju; l siltumsūkņa kontūrs apkures vajadzībām; l brīvdzesēšanas kontūrs iekštelpu dzesē- šanas vajadzībām; l notekūdeņu sūkņa aka, kas nodrošina no- tekūdeņu padevi no pilsētas tīkliem uz iekārtu; l biezās frakcijas spiedvads, kas nodrošina atdalītās biezās frakcijas novadīšanu uz no- tekūdeņu savākšanas sistēmu. Notekūdeņu siltumapmaiņas iekārta ir iz- mantojama ēkas energoapgādē, ar to ir iespē- jams nodrošināt apkures, karstā ūdens un iekštelpu dzesēšanas vajadzības. Šai iekārtai nepieciešams pieslēgums ēkas notekūdeņu iz- vadam. Ja ēkā (piemēram, pilsētas kultūras centrā) nav pietiekams ģenerēto notekūdeņu potenciāls vai arī ir nepieciešams palielināt esošās iekārtas apkures un iekštelpu dzesēša- nas potenciālu, jāizveido pievienojums pilsē- tas centralizētajiem notekūdeņu tīkliem. Iekārtas darbības efektivitāte aprēķināma kā starpība starp ēkai nodoto siltumenerģiju un iekštelpu dzesēšanas vajadzībām novadīto, kas dalīta ar elektroenerģijas patēriņu, kas ne- pieciešams šī procesa nodrošināšanai. Iekār- Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata 1.1.attēls. Notekūdeņu siltumapmaiņas iekārtas UKT-REC galvenās sastāvdaļas.Tvertnes izmēri, kontūru garums, diametrs, skaits ir atkarīgs no iekārtas izvēlētās apkures un dzesēšanas jaudas. tas darba temperatūras diapazonu ieregulē pēcēkasiekšējāmikroklimatauzstādījumiem. Iekārtas darba temperatūra ir starp izdales temperatūru ēkas apkures vajadzībām (TA – zemākā temperatūra, pie kuras notekūdens tiek padots atpakaļ pilsētas kanalizācijas sistē- mā) un izdales temperatūru ēkas iekštelpu dzesēšanas vajadzībām (TFC – augstākā tem- peratūra, pie kuras notekūdeņi tiek padoti atpakaļ pilsētas kanalizācijas sistēmā): TA <Tdarba <TFC . Iekārtas uzdevums ir saglabāt darba tem- peratūru notekūdeņu tvertnē, tā saglabājot uzstādītos mikroklimata parametrus ēkā. Iz- dales temperatūru koridors varētu būt no 7 līdz 18 °C (skat. 1.2. attēlu), tas nozīmē, ka ziemā, siltumsūknim tērējot siltumu ēkas apkures vajadzībām, notekūdeņi pilsētas notek- ūdeņu tīklos nenonāks zem 7 °C, savukārt, vasarā dzesējot iekštelpas, to temperatūra ne- pārsniegs 18 °C. Pilsētas notekūdeņi kalpo kā sistēmu balansējošais elements, proti, tas ir nepieciešams brīdī, kad kāda no ēkas mikroklimata nodrošināšanas vajadzībām (apkure vai dzesēšana) ņem virsroku. Vienā brīdī pil- sētas notekūdeņi nepieciešami siltuma pieva- dīšanai (ziemas mēneši), otrā brīdī – siltuma novadīšanai (vasaras mēneši). Ziemas mēnešos arī ēkās ar zemu enerģijas patēriņu pastāv iekštelpu dzesēšanas pieprasī- jums (līdzīgi ir ražošanas telpās, serveru tel- pās u. tml.). Dienvidu fasādes uzsilst, bet zie- meļu – atdziest. Tas nozīmē, ka, noņemot siltumu telpai, tas tiek novadīts uz notekūdeņu Notekūdeņu siltuma rekuperācijas iekārta Notekūdeņu sūkņaka, biezumu atdalītājs (2kw) D1000 Notekūdeņu akumulācijas tvertne 8000x4000x3500mm (200mm siltinājums) Ekspluatācijas vāki D600 Pieslēgums pie esošajiem kanalizācijas tīkliem Spiediena slāpēšanas krītaka D1000 Pieslēgums pie esošajiem kanalizācijas tīkliem (attece) Spiedvada D90 apvades līnija Siltumnesēja plūsmas sadales kolektors Dzesēšanas (freecooling) kolektors Stieņi konturu fiksēšanai 6 gab. Iekštelpu apkurei nepieciešamā kontūra balansēšanas armatūra. 3 kontūri, caurule D63 Iekštelpu dzesēšanai nepieciešamā kontūra balansēšanas armatūra. 2 kontūri, caurule D75 Pieslēgums siltumapgādes tīkliem 110x10/200 iekštelpu dzesēšanas "freecooling" sistēmai. Pieslēgums siltumapgādes tīkliem 90x8,2/160 paredzēts iekštelpu apkures vajadzībām, proti, siltumsūkņu kondensatoru dzesēšanai. Notekūd biezumu (2kw) D Notekūdeņu akumulācijas tvertne 8000x4000x3500mm (200mm siltinājums) Ekspluatācijas vāki D600 Pieslēgums pie es kanalizācijas tīklie Spiediena slāpēšanas krītaka D1000 Pieslēgums pie esošajiem kanalizācijas tīkliem (attece) Spiedvada D90 apvades līnija Siltumnesēja plūsmas sadales kolektors Dzesēšanas (freecooling) kolektors Stieņi konturu fiksēšanai 6 gab. Iekštelpu apkurei nepieciešamā kontūra balansēšanas armatūra. 3 kontūri, caurule D63 Iekštelpu dzesēšanai nepieciešamā kontūra balansēšanas armatūra. 2 kontūri, caurule D75 Pieslēgums siltumapgādes tīkliem 110x10/200 iekštelpu dzesēšanas "freecooling" sistēmai. Pieslēgums siltumapgādes tīkliem 90x8,2/160 paredzēts iekštelpu apkures vajadzībām, proti, siltumsūkņu kondensatoru dzesēšanai.

3. 134 135 Būvinženieris Nr. 90 tvertni caur brīvdzesēšanas kontūru, kur to izmanto, lai palielinātu siltumsūkņa darba efek- tivitāti (COP) un nodrošinātu ēkas siltumap- gādicaursiltumsūkņakontūru.Iekārta,ražojot siltumu, nav pilnībā atkarīga tikai no pilsētas notekūdeņu tīkliem, tie nosedz starpību, ko nenodrošina brīvdzesēšanas kontūrs, līdz mi- nimumam samazinot pilsētas notekūdenim noņemtā siltuma potenciālu, atsevišķos gadī- jumos to pat paaugstinot. Tas savukārt neno- slogo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, un tiek radīta lēta, energoefektīva un zaļa enerģija. Vasaras mēnešos pie augstāka iekštelpu dze- sēšanaspieprasījumanotekūdeņitvertnēuzsilst. Ja nav apkures un karstā ūdens pieprasījuma, tad siltumsūknis neieslēdzas, līdz ar to pieaug notekūdeņu temperatūra. Šajā brīdī ieslēdzas notekūdeņu sūkņaka, un no pilsētas kanalizāci- jas tīkla tiek piegādāti notekūdeņi ar zemāku temperatūru, nodrošinot tvertnē iekštelpu dze- sēšanai nepieciešamo pazemināto notekūdeņu temperatūru. Ar brīvdzesēšanas kontūru ir pie- tiekami, lai nodrošinātu atbilstošu komforta temperatūru (līdz noteiktai jaudai) gandrīz visu gadu. Vasaras mēnešu pīķa slodzes, iespējams, jāpiedzesē ar kompresoru iekārtām. Iekārtas vadības programma regulēs plūs- mas kontroles vārstus, vadoties pēc momen- tānā siltuma un dzesēšanas pieprasījuma ēkā un siltuma potenciāla notekūdens akumulā- cijas tvertnē. Siltuma potenciāls tvertnē tiek mērīts atkarībā no tvertnei pievadītā siltuma no ēkas un kanalizācijas notekūdeņu apjoma un temperatūras. Kanalizācijas siltummaiņa kontūri ir atdalīti ar plūsmas vārstiem, lai ma- zinātu hidrauliskās pretestības un elektro- enerģijas izmaksas sūkņu darbības nodroši- nāšanā. Tie atveras un aizveras pēc program- mas dotās komandas. Notekūdeņu siltum- maiņas kontūri tvertnē izvietoti atbilstoši siltuma plūsmas virzienam – zemākā tempe- ratūrā (paredzēts iekštelpu dzesēšanai) apak- šējā daļā, augstākā temperatūrā (paredzēts iekštelpu apkurei) augšējā daļā. Notekūdeņu tvertnes tilpumu aprēķina ar rezervi, lai no- drošinātu vienmērīgāku siltuma apmaiņu, mazinot nevienmērīgo plūsmu notekūdeņu tīklos, kā arī iespējamo tīklu avārijas risku ietekmi uz sistēmas darbību. Sistēmas vadības bloks kontrolē notekūdeņu izejas temperatū- ru atbilstoši iestatījumiem, nepieļaujot tem- peratūras samazinājuma/pieauguma novirzi no uzstādījumiem. Iekārtai iespējams mainīt temperatūras koridorus atbilstoši iekštelpu klimata prasībām atkarībā no gadalaika. Jo šaurāks TA<Tdarba <TFC koridors, jo biežāk mainīsies notekūdeņi tvertnē. Tas ļaus sistē- mu sabalansēt un mazināt ziemas un vasaras pīķa slodžu ietekmi, tomēr palielinās iekārtas ražotās enerģijas izmaksas. Uzņēmuma S plus piedāvājumā būs trīs ie- kārtu modeļi ar jaudas diapazonu līdz 20, 35 un 50 kW. Iekārtas pēc pasūtījuma un ražoša- nas cikla noslēguma tiks piegādātas objektā jau nokomplektētā veidā ar visiem pieslēgumiem, un atliks tās tikai integrēt esošajā sistēmā. Pamatojums iekārtas darbībai Uzņēmumā radītā tehnoloģija ļaus gan nova- dīt siltumenerģiju no notekūdeņiem, gan to pievadīt. Novadot siltumenerģiju no notek- ūdeņiem, to var izmantot ēkas siltumapgā- dē – karstā ūdens un apkures vajadzībām –, savukārt, pievadot tam siltumenerģiju, vasaras mēnešos ēku var atdzesēt. Daudzdzīvokļu namos ir vairākas pastāvī- gas enerģijas patēriņa vērtības, kuras gada griezumā mainās mazās robežās; interesanti, ka šīs vērtības tikpat kā nemainās arī tad, ja ēka ir renovēta, siltināta. Runa ir par karstā ūdens uzsildīšanas un cirkulācijas siltumu. Cirkulāci- jas siltums pēc siltumenerģijas patēriņa aprēķi- na metodikas tiek pieņemts kā konstanta vērtī- ba. Tomēr, veicot mērījumus, izrādās, ka bieži pieņemtā vērtība būtiski atšķiras no metodikā pieņemtās (parasti pieņem 0,1 MWh uz dzī- vokli, tomēr dabā šīs vērtības var atšķirties no 1,5 līdz 2,5 reizēm). Par piemēru tiek ņemta siltināta daudzdzīvokļu māja ar kopējo platību 2460 m2 un 62 dzīvokļiem. 2.1. attēlā redzamas ēkas siltumenerģijas, karstā ūdens uzsildīšanas un cirkulācijas patēriņa izmaiņas pirms un pēc ēkas siltināšanas. 2.1. attēlā redzams, ka ēkas apkures patēriņš samazinājies divas reizes, kamēr karstā ūdens sagatavošanai un cirkulācijai patērētais siltum- enerģijas apjoms palicis nemainīgs. Daļēji to var izskaidrot, jo projektā netika siltināti ēkas karstā ūdens stāvvadi, tomēr jāatceras, ka daudzdzīvokļu mājā ēkas karstā ūdens sistēmai pieslēgta arī vannas istabas apkure (dvieļu žā- vētāji), kas nemitīgi tērē siltumenerģiju. Piemērā minētā ēka vidēji diennaktī ģene- rē 10,5 m3 notekūdeņu, to temperatūra ēkas izvadā svārstās no 25 līdz 27 °C. Novadot no ēkas notekūdeņiem iegūto enerģiju, to var iz- Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 ũĂŶǀĈƌŝƐ ĨĞďƌƵĈƌŝƐ ŵĂƌƚƐ ĂƉƌţůŝƐ ŵĂŝũƐ ũƻŶŝũƐ ũƻůŝũƐ ĂƵŐƵƐƚƐ ƐĞƉƚĞŵďƌŝƐ ŽŬƚŽďƌŝƐ ŶŽǀĞŵďƌŝƐ ĚĞĐĞŵďƌŝƐ ^ŝůƚƵŵĞŶĞƌŔŝũĂƐƉĂƚĤƌŝźĂŝǌŵĂŝźĂƐƉŝƌŵƐƵŶƉĤĐĤŬĂƐƐŝůƚŝŶĈƓĂŶĂƐ ƉŬƵƌĞDt,ͬŵĤŶĞƐţϮϬϭϮ͘ŐĂĚĈ ĂƌƐƚĈƻĚĞŶƐƐĂŐĂƚĂǀŽƓĂŶĂƵŶĐŝƌŬƵůĈĐŝũĂDt,ͬŵĤŶĞƐţ ƉŬƵƌĞDt,ͬŵĤŶĞƐţϮϬϭϲ͘ŐĂĚĈ͕ƉĤĐĤŬĂƐƐŝůƚŝŶĈƓĂŶĂƐ ĂƌƐƚĈƻĚĞŶƐƐĂŐĂƚĂǀŽƓĂŶĂƵŶĐŝƌŬƵůĈĐŝũĂDt,ͬŵĤŶĞƐţ͕ƉĤĐĤŬĂƐƐŝůƚŝŶĈƓĂŶĂƐ 2.1.attēls.Ēkassiltumenerģijas,karstāūdensuzsildīšanasuncirkulācijaspatēriņaizmaiņaspirmsunpēcēkassiltināšanas. 1.2.attēls.Iekārtas pievienojuma principiālā shēma.

4. 136 137 Būvinženieris Nr. 90 mantot karstā ūdens sagatavošanai un cirku- lācijas siltuma nodrošināšanai. Protams, ar šo enerģijas apjomu apkures periodā siltuma pieprasījumu varēs kompensēt tikai daļēji. Turpretī vasaras periodā papildu siltuma no- vadīšana no notekūdeņiem ar šo iekārtu ļauj tos atkal piesildīt ar ēkas iekštelpu dzesēšanai novadīto siltumenerģiju. Apkures un iekštelpu dzesēšanai nepiecie- šamo enerģiju ēkā var samazināt ievērojami, tikmēr iedzīvotāju karstā un aukstā ūdens ik- dienas lietošanas paradumi paliek nemainīgi un joprojām veido ekvivalentu apjomu apkures pieprasījumam gada griezumā. Vasaras mēnešos bez siltumenerģijas pieprasījuma karstā ūdens sagatavošanai pastāv arī iekštel- pu dzesēšanas pieprasījums. Diemžēl arī jauno dzīvojamo namu projek- tos tikai retos gadījumos paredz iekštelpu gaisa rekuperācijas un atdzesēšanas ierīces, jo tās ra- da papildu izdevumus uzstādīšanā un eksplua- tācijā, pastāv arī maldīgs iespaids, ka tās ir ak- tuālastikaidažusmēnešusgadā. Konvenciālais risinājums paredz uzsilušo gaisu iekštelpā at- dzesēt ar dzesēšanas sistēmām, kur novadītā siltumenerģija tiek izlādēta atmosfērā. Uzņēmumā S plus radītais risinājums paredz atdot telpas siltuma potenciālu notek- ūdeņu siltuma atgūšanas iekārtai. Uzņēmums ir izveidojis tehnoloģiju, lai siltumsūkņa radī- tā enerģija abās izejās tiktu izmantota pilnībā, izlīdzinot aukstuma un siltuma ciklu nevien- mērību dienas gaitā (skat. 2.2. attēlu). Karstā ūdens sagatavošanas un cirkulācijas siltuma pieprasījums, tāpat arī notekūdeņu ģenerētais apjoms ēkā ir vērtība, kas gada griezumā mainās nelielās robežās. Iekštelpu dzesēšanas pieprasījums ir vērtība, kas atkarī- ga no āra gaisa parametriem vasaras periodā. Normālos apstākļos, kad ēka būvēta saska- ņā ar zema enerģijas patēriņa standartiem, karstā ūdens un cirkulācijas siltuma jauda būs lielāka par atgūto notekūdens siltuma un ēkas iekštelpu dzesēšanas jaudu: (Qkarsts ūdens +Qcirkulācija )= (Qnotekūdeņi +Qdzesēšana ). Uzņē- mumā radītās iekārtas uzdevums ir šīs vērtī- bas tuvināt. Tas nozīmē, ka vasaras mēnešos iekštelpu dzesēšanu ēkā varēs nodrošināt, da- ļēji vai pilnībā kompensējot to ar atdzesēto notekūdeņu potenciālu. BI Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata 2.2.attēls. Enerģijas patēriņa līknes vasaras periodā daudzdzīvokļu mājā. Projekta Inovatīvasnotekūdens siltumapmaiņasiekārtasprototipa izstrāde īstenošanu atbalsta Norvēģijas granti. 0 5 10 15 20 25 30 0 5 10 15 20 25 30 35 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 KWh EŽƚĞŬƻĚĞŶƐƐŝůƚƵŵĂƉŽƚĞŶĐŝĈůƐ͕ŬǁŚ /ĞŬƓƚĞůƉƵĚǌĞƐĤƓĂŶĂƐƐŝůƚƵŵƐ͕ŬǁŚ ĂƌƐƚĈƻĚĞŶƐƐĂŐĂƚĂǀŽƓĂŶĂƐƵŶĐŝƌŬƵůĈĐŝũĂƐƐŝůƚƵŵƐ͕ŬǁŚ /archidea.lv /archidealv /archidealv /archidea-lv +͓ͱPLSHJ9ͧNH3= ; ,PUMV'HYJOPKLHS] www.archidea.lv 7VY[͊SZ)΍]SHRTZS]PLN΍Z[QHUPKLU[P[͊[PU WHWSHúPUHHKP[VYPQ)HS[PQHZ]HSZ[T͓YVN͊ ;PLúZHPZ[LZüYU͊SZHYOP[LR[΍YHZI΍]UPLJͧIHZ UKPaHPUHUVaHYWYVMLZPVU͊ͱPLT

Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē

Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē

Recommandé

Contenu connexe

Similaire à Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē

Similaire à Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē(20)

Plus de Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

Plus de Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk(20)

Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē