1. 116 117
Būvinženieris Nr. 90
Inženierija
Mūsdienās gandrīz visas jaunās
ēkas – gan dzīvojamās, gan
publiskās – aprīko ar kādu
mehāniskās ventilācijas sistēmu –
ar centralizētu pieplūdes/nosūces
ventilācijas sistēmu, hibrīda sistēmu
vai arī vietēju, personalizētu
ventilācijas sistēmu.
Tas tiek darīts, lai uzlabotu iekštelpu gaisa
kvalitāti un vienlaikus maksimāli samazinātu
siltuma zudumus, kas neizbēgami rodas, iz-
mantojot dabisko ventilācijas sistēmu. Pēdē-
jos gados Covid-19 vīrusa izplatības dēļ ven-
tilācijas nozīme kļuvusi īpaši aktuāla, jo tai ir
nozīmīga loma šī un citu vīrusu izplatības ie-
robežošanā.
Taču svarīgi neielekt otrā grāvī ar ventilāci-
jas gaisa daudzuma pārspīlēšanu. Tikpat no-
zīmīgi kā izvēlēties atbilstošāko sistēmas vei-
du ir noteikt nepieciešamo ventilācijas gaisa
apjomu. Tam jābūt pietiekamam, lai nodroši-
nātu vajadzīgo gaisa kvalitāti, bet vienlaikus
nevajadzētu būt lielākam nekā nepieciešams,
jo tā radīsies lieks elektroenerģijas un siltuma
enerģijas patēriņš, ko tik ļoti cenšamies sama-
zināt.
Par aprēķina procedūru jālemj
projektētājam
Gaisa daudzuma izvēle jāveic atbilstoši spē-
kā esošajiem normatīviem, bet, ja tādu nav,
tad, lietojot normatīvu vērtības. Aplūkojot
spēkā esošos Latvijas būvnormatīvus, va-
ram secināt, ka vienīgais normatīvs, kurš
apraksta nepieciešamo gaisa daudzuma iz-
vēli, ir LBN 231-15 Dzīvojamo un publisko
ēku apkure un ventilācija. Tajā vispārīgi mi-
nēts: «Ventilācijas sistēmu ražīgumu aprē-
ķina atbilstoši izejas datiem. Ventilācijas
sistēmu ražīgumam jābūt pietiekamam, lai
nodrošinātu svaiga gaisa padevi, apmieri-
nošu komfortu vai tehnoloģiskos apstākļus
apkalpojamā zonā. Telpas gaisa piesārņoju-
ma avotus novērtē atbilstoši standartam
LVS EN ISO 7730:2006 (..) un standartam
LVS EN 16798-1:2019.» Šī normatīva 3. pie-
likumā var atrast arī minimāli pieļaujamo
ventilācijas gaisa apmaiņas apjomu dzīvoja-
mo ēku telpām. Tādējādi var secināt, ka
pieņemt lēmumu par nepieciešamā gaisa
daudzuma aprēķina procedūru ir paša pro-
jektētāja uzdevums.
Standartā LVS EN 16798-1:2021 minētās
procedūras ventilācijas gaisa apjoma no-
skaidrošanai publiskajām ēkām tiek sāktas ar
izvēlētās iekštelpu vides kvalitātes kategori-
jas noteikšanu. Kopumā ir četras iekštelpu
vides kvalitātes kategorijas – IEQI
līdz
IEQIV
. I līmenis nozīmē augstu gaisa kvalitāti.
Šo līmeni pieņem, ja telpās uzturtas iemīt-
nieki ar īpašām vajadzībām, piemēram,
mazi bērni, vecāka gadagājuma cilvēki vai
personas ar invaliditāti. Par standarta līme-
ni pieņem vidējo jeb IEQII
, savukārt III lī-
menis nozīmē mērenas cerības uz labu kva-
litāti – lai gan tiks nodrošināta pieņemama
iekštelpu gaisa kvalitāte, pastāv paaugsti-
nāts risks, ka tā dažkārt ietekmēs cilvēku
veiktspēju. Attiecīgi IV līmenis nozīmē ze-
mas cerības uz labu gaisa kvalitāti, šādu lī-
meni varētu izvēlēties tikai atsevišķai ēkas
daļai, kurā cilvēki uzturas vien īsu laiku vai
ārkārtas apstākļos. Izvēlētais līmenis ir jā-
saskaņo ar pasūtītāju un citām izstrādāta-
jām būvprojekta sadaļām.
Ventilācijas gaisa
daudzuma noteikšana pēc
LVS EN 16798-1:2021
Jurģis Zemītis, asoc. prof., Dr. sc. ing.,
RTU BIF Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts
Anatolijs Borodiņecs, prof., Dr. sc. ing.,
RTU BIF Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts
Kategorija Sagaidāmā cilvēku neapmierinātība, % Gaisa plūsma uz cilvēku, l/s
IEQI
15 10
IEQII
20 7
IEQIII
30 4
IEQIV
40 2,5
1.tabula. Aprēķina ventilācijas gaisa daudzums dažādās gaisa kvalitātes kategorijās piesārņojuma novadīšanai no
sēdoša pieauguša cilvēka, kurš nav adaptējies konkrētajai videi.
Trīs gaisa daudzuma
noteikšanas metodes
Atbilstoši minētajam standartam izšķir trīs
dažādas nepieciešamā ventilācijas gaisa dau-
dzuma noteikšanas metodes. Gaisa daudzu-
mu var noskaidrot, izmantojot vienu vai vai-
rākas no šīm metodēm:
l 1. metode ir balstīta uz uztverto gaisa
kvalitāti. Šī metode ņem vērā ventilācijas sis-
tēmas spēju novadīt divu veidu piesārņoju-
mu – to, ko rada cilvēki, un to, ko rada pašas
ēkas. Tādējādi ir nepieciešams zināt cilvēku
skaitu, ēkas piesārņojuma klasi un nepiecie-
šamo gaisa daudzumu atbilstoši šiem para-
metriem, lai sasniegtu izvēlēto iekštelpu gai-
sa kvalitātes kategoriju. Vispārīgā gadījumā
aprēķins tiek veiks pēc formulas qtot
=n.
qp
+AR
.
qB
, kur qtot
– kopējais nepieciešamais gaisa
daudzums, l/s; n – cilvēku skaits telpā; qp
–
ventilācijas gaisa apjoms vienam cilvēkam,
l/s/pers.; AR
– grīdas platība, m2
; qB
– ventilā-
cijas gaisa apjoms telpas emisiju novadīša-
nai, l/s/m2
.
LVS EN 16798-1:2021 tabulā B6 (skat. 1. ta-
bulu) ir definēts ventilācijas gaisa daudzums
(l/s/persona), kas nepieciešams, lai novadītu
bioloģisko piesārņojumu, kā arī paredzamais
neapmierināto cilvēku procentuālais dau-
dzums šajos apstākļos. Savukārt tabulā B7
(skat. 2. tabulu) ir norādīts ventilācijas gaisa
daudzums (l/s/m2
), kas nepieciešams, lai aiz-
vadītu emisijas no pašas ēkas atbilstoši lieto-
tajiem materiāliem. Ēka tiek definēta kā bū-

2. 118 119
Būvinženieris Nr. 90
Inženierija
ve ar zemu piesārņojumu, ja lielākā daļa
celtniecības materiālu ir ar zemu emisiju un
veiktās darbības tajā nerada piesārņojumu
(piemēram, smēķēšana). Celtne var tikt defi-
nēta kā ēka ar ļoti zemu piesārņojumu, ja
lielākā daļa būvmateriālu, ko izmanto iekš-
telpu virsmu apstrādei, atbilst nacionālajiem
vai starptautiskajiem kritērijiem par mate-
riāliem ar ļoti zemu piesārņojumu.
l 2. metode. Metode, kurā izmanto vielas
koncentrācijas robežvērtības. Šī aprēķina me-
tode balstās uz masas bilances aprēķinu mar-
ķiervielas (piemēram, CO2
) koncentrācijas
robežvērtības noteikšanu iekštelpu gaisā. Vis-
pārīgā gadījumā to nosaka pēc formulas
kur Qh – ventilācijas gaisa apjoms, kas nepie-
ciešams vielas atšķaidīšanai, m3
sekundē;
Gh – vielas pieauguma ātrums, mikrogrami
sekundē; Ch,i – pieļaujamā vielas koncentrāci-
ja atbilstoši norādījumiem, mikrogrami uz
m3
; Ch,o – vielas koncentrācija pieplūdes gai-
sā, mikrogrami uz m3
; ƐV – ventilācijas efekti-
vitāte.
Šī metode ir lietojama arī tad, ja ventilāci-
jas sistēma izstrādāta tā, lai automātiski re-
aģētu uz dažādiem noslogojuma rādītājiem.
Ja telpā pieaug cilvēku skaits, bet nepietieka-
mi palielinās ventilācijas gaisa apjoms, tad
iekštelpu gaisā būs lielāka CO2
koncentrāci-
ja. Sākotnējā CO2
koncentrācija var svārstī-
ties no 350 līdz 500 ppm. Atbilstoši jāpieņem
CO2
emisijas apjoms (piemēram, 20 l/h/per-
sona), bet CO2
pieaugumu var aprēķināt pie
dažādiem projektētajiem ventilācijas gaisa
apjomiem, kas tiek pievadīti un novadīti no
konkrētās telpas. Ja CO2
tiek izmantots kā
rādītājs cilvēku blīvumam, pieņemtās ro-
bežvērtības var atrast LVS EN 16798-1:2021
B9 tabulā (skat. 3. tabulu). Šo metodi var lie-
tot, arī veicot aprēķinu par gaidāmo CO2
koncentrāciju iekštelpas gaisā, lai tiktu izpil-
dīta Latvijas būvnormatīva LBN 231-15 Dzī-
vojamo un publisko ēku apkure un ventilācija
prasība, proti – publiskas ēkas gaisa kvalitā-
tei jānodrošina, ka CO2
koncentrācija iekš-
telpās nepārsniedz 1000 ppm. Tas nozīmē –
lai publiska ēka atbilstu šai prasībai, ventilā-
cijas gaisa apjomam jābūt tuvu IEQI
katego-
rijai.
l 3. metode balstīta uz iepriekš noteiktu
standartizētu ventilācijas gaisa daudzumu. Šī
ir vienkāršākā no trim metodēm. Gaisa dau-
dzums tiek definēts atbilstoši standarta LVS
EN 16798-1:2021 B10 tabulai (skat. 4. tabu-
lu), kurā ir norādītas noklusējuma vērtības
pie dažādām gaisa kvalitātes kategorijām gan
kā l/s/personai, gan l/s/m2
. Šīs vērtības svār-
stās no 5,5 līdz 20 l/s/personai un no 0,55 līdz
2 l/s/m2
. Piemērojot konkrētai apbūves zonas
situācijai (iedzīvotāju blīvuma izteiksmē), no-
teiktai kategorijai ir jāizmanto noklusējuma
ventilācijas ātruma vienības, kas nodrošina
nepieciešamo.
Nedzīvojamas ēkas ventilācijas sistēmu
projektēšanai un projektētās apkures un dze-
sēšanas slodzes aprēķināšanai projektēto ven-
tilācijas gaisa daudzumu nosaka, pamatojo-
ties uz valsts prasībām vai, ja nav pieejami
nacionālie noteikumi, izmantojot vienu no
iepriekš aprakstītajām trim metodēm. Atse-
višķos gadījumos ventilācijas gaisa apjomu
nosaka sildīšanas/dzesēšanas nepieciešamība
vai arī mitrināšanas/sausināšanas prasības.
Nosūces gaisa apjomu parasti sabalansē ar
pieplūdes apjomu, izņemot zonas, kurās spe-
ciāli paredz spiediena starpību, piemēram,
virtuves un telpas ar paaugstinātām prasībām
pret higiēnu.
Gaisa daudzuma aprēķinu var veikt ar
vairākām iepriekš minētajām metodēm, par
gala vērtību izvēloties lielāko. Gaisa sadalī-
jumu pa telpām – kurā telpā ir pieplūde, ku-
rā nosūce, kura telpa tiek ventilēta ar caur-
plūdes gaisu – izvēlas pats projektētājs, bal-
stoties uz labas prakses piemēriem, parasti
paredzot pieplūdi guļamistabās un dzīvoja-
mās istabās, bet nosūci tualetēs, dušas telpās
un virtuvēs. Gaisa sadalē jāņem vērā arī
praktiski apsvērumi, piemēram, tas, ka pā-
rāk mazu gaisa apjomu nevar padot caur di-
fuzoriem.
Neraugoties uz izvēlēto aprēķina metodi,
standartā tiek definēts minimālais pieļauja-
mais gaisa daudzums uz vienu cilvēku, kas
ir 4 l/s jeb 14,4 m3
/h. Tas ir ļoti tuvs Latvijas
būvnormatīvā LBN 231-15 Dzīvojamo un
publisko ēku apkure un ventilācija 97. pun-
ktā noteiktajam, ka svaigā gaisa padeves ab-
solūtais minimums ir 15 m3
/h uz cilvēku, ja
Kategorija
Ēka ar ļoti zemu
piesārņojumu,
l/(s∙m2
)
Ēka ar zemu
piesārņojumu, l/(s∙m2
)
Ēka, kas nav ar zemu
piesārņojumu, l/(s∙m2
)
IEQI
0,5 1 2
IEQII
0,35 0,7 1,4
IEQIII
0,2 0,4 0,8
IEQIV
0,15 0,3 0,6
2.tabula. Aprēķina ventilācijas gaisa daudzums dažādās gaisa kvalitātes kategorijās piesārņojuma novadīšanai no
ēkas ar dažādiem piesārņojuma līmeņiem.
ms pie šiem apstākļiem. Savukārt tabulā B7 (skat. 2.
s (l/s/m2
), kas nepieciešams, lai aizvadītu emisijas no
āliem. Ēka tiek definēta kā ēka ar zemu piesārņojumu,
u emisijas līmeni un veiktās darbības tajā nerada
r tikt definētā kā ēka ar ļoti zemu piesārņojumu, ja
elpu virsmu apstrādei, atbilst nacionālajiem vai
ar ļoti zemu piesārņojumu.
nātība, % Gaisa plūsma uz cilvēku, l/s
10
7
4
2,5
ms pie dažādām gaisa kvalitātes kategorijām
a cilvēka, kurš nav adaptējies konkrētajai videi.
Ēka ar zemu
piesārņojumu, l/(s ∙m2
)
Ēka, kas nav ar zemu
piesārņojumu, l/(s ∙m2
)
1,0 2,0
0,7 1,4
0,4 0,8
0,3 0,6
ms pie dažādām gaisa kvalitātes kategorijām
m piesārņojuma līmeņiem.
centrācijas robežvērtības. Šī aprēķina metode balstās
mēram, CO2) koncentrācijas robežvērtības noteikšanu
pēc šādas formulas: Qh =
ୋ౞
ୡ౞,౟ିୡ౞,౥
ή
ଵ
க౬
, kur Qh –
las atšķaidīšanai, m3
sekundē; Gh – vielas pieauguma
Kategorija
Atbilstošā CO2 koncentrācija virs āra gaisa koncentrācijas,
izteikta PPM attiecībā uz cilvēkiem, kas nav adaptējušies
IEQI
550 (10)
IEQII
800 (7)
IEQIII
1350 (4)
IEQIV
1350 (4)
3.tabula. Aprēķinātā noklusējuma CO2
koncentrācija virs āra gaisa koncentrācijas, pieņemot, ka standarta CO2
emisijas ir 20 litru stundā uz cilvēku.
Kategorija
Kopējā aprēķina ventilācijas gaisa apmaiņas intensitāte telpai
l/s/persona l/(s∙m2
)
IEQI
20 2
IEQII
14 1,4
IEQIII
8 0,8
IEQIV
5,5 0,55
4.tabula. Aprēķina ventilācijas gaisa daudzums pie dažādām gaisa kvalitātes kategorijām cilvēkiem, kuri atrodas
birojā un nav adaptējušies konkrētajai videi.

3. 120 121
Būvinženieris Nr. 90
Inženierija
vienīgais telpas gaisa piesārņojuma avots ir
paši cilvēki. Tajā pašā laikā atbilstoši stan-
dartam ēkas ventilācijas apjoms var tikt sa-
mazināts periodos, kad nav cilvēku klātbūt-
nes. Šādos brīžos ir ieteikums saglabāt ven-
tilācijas gaisa apjomu vismaz 0,1–0,15 l/s/
m2
.
Dzīvojamās ēkas ventilācijas gaisa dau-
dzums jānorāda kā gaisa apmaiņa stundā kat-
rā telpā un/vai āra gaisa padeve vienai perso-
nai, un/vai nepieciešamais nosūces daudzums
(vannas istabas, tualetes un virtuves), norādot
kā kopējo nepieciešamo gaisa apmaiņas dau-
dzumu vai projektēto gaisa daudzumu katrai
istabai atkarībā no ēkas tipa un atvērumu lau-
kumiem. Standarts LVS EN 16798-1:2021 de-
finē, ka dzīvojamām ēkām gaisa daudzuma
aprēķins ir jābalsta uz iepriekš definētu gaisa
daudzumu atkarībā no telpas izmantošanas
veida, un piedāvā šādas aprēķinu metodes
opcijas:
l pēc kopējās gaisa apmaiņas kārtām vi-
sam dzīvoklim;
l pēc nosūces gaisa daudzuma no konkrē-
tām telpām;
l pēc pieplūdes gaisa daudzuma no kon-
krētām telpām;
l paredzot atvērumus dabiskai ventilācijai.
Dzīvojamās ēkas nepieciešamā gaisa
daudzuma aprēķina piemērs
Aprēķina piemērs atspoguļo LVS EN 16798-
1:2021 standartā sniegtos norādījumus par
nepieciešamā ventilācijas gaisa aprēķina pro-
cedūru dzīvojamās ēkās. Aprēķins tiek veikts
atbilstoši minētā standarta B3.2 nodaļas ap-
rakstam. Tālāk parādītajā aprēķinā tiek pie-
ņemts, ka dzīvoklis ir vienistabas ar atsevišķu
virtuvi. Dzīvokļa kopējā platība ir 33,3 m2
, bet
griestu augstums 2,5 m. Tādējādi kopējais
dzīvokļa tilpums ir 83,3 m3
. Pieņemts, ka dzī-
voklis ir paredzēts divām personām. Pieņem-
tā nepieciešamā gaisa kvalitātes kategorija –
IEQII
.
Gaisa daudzuma aprēķins pēc gaisa ap-
maiņas kārtām visam dzīvoklim. Nosakām
kopējo nepieciešamo gaisa daudzumu pēc
kārtām, zinot, ka kopējais ēkas tilpums ir
83,3 m3
, bet atbilstoši LVS EN 16798-1:2021
standarta B11 tabulas (1) kolonnai (skat.
5. tabulu) II kategorijas klasei ir nepieciešama
0,6 h-1
gaisa apmaiņa: Q=0,6.
83,3=50 m3
/h.
Gaisa daudzuma aprēķins, balstoties uz
cilvēku skaitu. Nosakām kopējo nepiecieša-
mo gaisa daudzumu, balstoties uz cilvēku
skaitu atbilstoši LVS EN 16798-1:2021 stan-
darta B11 tabulas 2. kolonnai (skat. 5. tabulu),
kurā definēts, ka II kategorijas telpai nepie-
ciešami 7 l/s/cilv.:
Q=7.
2.
3,6=50,4 m3
/h.
Gaisa daudzuma aprēķins, balstoties uz
uztverto iekštelpu gaisa kvalitāti cilvēkam,
kurš ir pielāgojies konkrētajai videi. Aprē-
ķins ir sadalāms divās daļās – gaisa daudzums,
kas atkarīgs no cilvēku skaita telpā, un gaisa
daudzums, kas atkarīgs no telpu platības. Vis-
pirms nosakām gaisa daudzumu pēc cilvēku
skaita atbilstoši LVS EN 16798-1:2021 stan-
darta B11 tabulas 3. kolonnai (skat. 5. tabulu),
kurā definēts, ka II kategorijas klasei nepie-
ciešami 2,5 l/s/cilv.:
Qpers
=2,5.
2.
3,6=18 m3
/h.
Nosakām gaisa daudzumu pēc galve-
nās telpas platības, zinot, ka nepieciešami
0,15 l/s/m2
. Mūsu gadījumā par galveno dzī-
vojamo telpu uzskatām guļamistabu un virtu-
vi ar kopējo platību 24,9 m2
. Iegūstam
Qarea
=0,15.
24,9 .
3,6=13,5 m3
/h. Aprēķinām
kopējo nepieciešamo gaisa daudzumu:
Q=18+13,5=31,5 m3
/h.
Gaisa daudzuma aprēķins pēc nosūces
gaisa daudzuma no konkrētām telpām. Iz-
mantojot šo metodi, tiek aprēķināts nepie-
ciešamais nosūces daudzums un pēc tam
pieņemts, ka pieplūdes gaisam jābūt tādā ap-
jomā, lai kompensētu un balansētu sistēmu.
Aprēķinā tiek izmantotas LVS EN 16798-
1:2021 standarta B13 tabulā (skat. 6. tabulu)
sniegtās vērtības. Veicot aprēķinu mūsu ga-
dījumam, kurā ir divas galvenās telpas – gu-
ļamistaba un virtuve –, attiecīgi standartā
minētais nosūces daudzums ir 25 l/s no vir-
Kategorija
Kopējā ventilācija,
tostarp gaisa
infiltrācija (1)
Pieplūdes gaisa
plūsma uz
personu (2)
Pieplūdes gaisa plūsma, ņemot
vērā uztverto IGK cilvēkiem,
kuri ir adaptējušies (3)
l/s/m2
AKH l/s/persona
q p
l/s/persona
q B
L/s/m2
IEQI
0,49 0,7 10 3,5 0,25
IEQII
0,42 0,6 7 2,5 0,15
IEQIII
0,35 0,5 4 1,5 0,1
IEQIV
0,23 0,4
Aprēķina piemērā aplūkotā dzīvokļa plāns.
5.tabula. Kritēriji, kas balstīti uz iepriekš definētu ventilācijas gaisa apjomu. Kopējā ventilācija (1), piegādes gaisa
apjoms uz cilvēku (2) un (3).

4. 122
Inženierija
Galveno
istabu skaits
dzīvoklī
Aprēķinātā nosūces gaisa caurplūde (l/s)
Virtuve
Vannas istaba
vai dušas telpa
ar vai bez
tualetēm
Cita mitra
telpa
Tualetes
Viendzīvokļa
māja
Vairākdzīvokļu
māja
1 20 10 10 10 10
2 25 10 10 10 10
3 30 15 10 10 10
4 35 15 10 15 10
5 vai vairāk 40 15 10 15 10
6.tabula. Nepieciešamais ventilācijas gaisa apjoms atkarībā no istabu skaita un telpas veida.
Kategorija
Standarta LVS EN
16798-1:2021 B13 tabulā
definētās gaisa plūsmas
intensitātes ir reizinātas ar:
IEQI
1,4
IEQII
1
IEQIII
0,7
IEQIV
0,5
7.tabula. Nepieciešamā reizinājuma koeficienta
noteikšana atkarībā no iepriekš definētās gaisa kvalitā-
tes kategorijas.
tuves un 10 l/s no tualetes. Ņemot vērā, ka
ēkai ir pieņemta II kategorija, iegūtie rezul-
tāti ir jāreizina ar 1 (skat. 7. tabulu), līdz ar
to tie ir nemainīgi. Aprēķinātais kopējais ne-
pieciešamā gaisa daudzums tādējādi ir šāds:
Q=(25+10).
3,6=126 m3
/h.
Kā redzams no dzīvojamās ēkas aprēķina
piemēra, atkarībā no lietotās aprēķina meto-
des var iegūt ļoti atšķirīgus rezultātus. Tādēļ
projekta izstrādes laikā nepieciešams vieno-
ties ar pasūtītāju un fiksēt izmantoto aprēķina
metodi. Pieļaujams veikt aprēķinus pēc vairā-
kām metodēm, par gala rezultātu izmantojot
lielāko vērtību. BI
Literatūra
LVS EN 16798-1:2021. Ēkuenergoefektivitāte.Ēkuventilācija.1.daļa:Telpumikroklimataievadesparametriēkuenergoefektivitātes
projektēšanaiunnovērtēšanai,ņemotvērātelpugaisakvalitāti,temperatūrasrežīmu,apgaismojumuunakustiku.M1-6modulis – 82. lpp.
LVS CEN/TR 16798-2:2022. Ēkuenergoefektivitāte.Ēkuventilācija.2.daļa:EN16798-1standartaprasībuinterpretācija.Telpumikroklimata
ievadesparametriēkuenergoefektivitātesprojektēšanaiunnovērtēšanai,ņemotvērātelpugaisakvalitāti,temperatūrasrežīmu,
apgaismojumuunakustiku.M1-6modulis – 86. lpp.
Olesen, B.W., Sekhar, C.,Wargocki, P. TheConceptforSubstitutingVentilationbyGasPhaseAirCleaning,Vent.Inf.Pap.AIVC. (2021) 1–8.
U-CERT, D2.4 BuildingperformanceindicatorsbasedonmeasureddataforholisticEPCs, (2020). https://www.rehva.eu/fileadmin/user_
upload/U-CERT_D2.4.pdf.
Šis darbs izstrādāts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda
atbalstu projektā Optimālaiekštelpugaisakvalitātesun
siltumakomfortakontrole,pamatojotiesuztelpasreāllaika
3Dskenēšanasdatiem (proj. Nr. 1.1.1.1/21/A/010).
(,523$66$9,(1Ŝ%$
Eiropas RHŕLRQŅOŅV
DWWŝVWŝEDVIRQGV
, ( * 8 / ' Ŝ - 8 0 6 T A 9 ń 1 ń K O 7 1 Ŋ
•1R]DUHV]LïDVXQDNWXDOLWÃWHV
•3UDNWLVNLSDGRPL
•3URIHVLRQÃOLVSHFLÃOLVWL
•%ĉYL]PDNVDV
•1R]DUHVX]ïÑPXPXGDWXEÃ]H
352)(6,21Â/$35$.7,6.$,1)250Â,-$
•DUKLWHNWĉUD•EĉYPDWHULÃOL•FHOWQLHFÝED