SlideShare une entreprise Scribd logo
1  sur  72
• Papilomas vīrusa ģints
• Papillomaviridae ģimene
Vīrus ir ļoti sugas specifisks: HPV inficē
tikai cilvēkus.
Ir vairāk nekā 150 HPV tipu
Uzbūve
Animal papilloma virus
Animal papilloma virus
Divu spirāļu DNS vīruss
Nav ārējā apvalka
Kapsīds sastāv no 72 kapsomēriem
Kapsomērs
Uzbūve
Kapsīdu veido divi
struktūralie proteīni L1 un L2.
Funkcionāli DNS ir
sadalīta vairākos reģionos, ko
apzīmē ar E1, E2, E4, E5, E6,
E7.
Kodējošos gēnus iedala
agrīnos un vēlīnos.
Genoms
• Primārā infekcija: Bazalie keratinocīti
• Izplatība: Kontaktceļā, STS
• Kontagioza slimība
• Inkubācijas periods: 2-10 mēnešus
Organismā vīruss iekļūst caur
nelielām skrambām, plaisām vai
noberzumiem.
Personīgās higiēnas neievērošana,
ciešas apakšveļas valkāšana, korpulentu
cilvēku ādas kroku macerācija, kā arī
imūndeficīta stāvoklis veicina lielu ādas
virsmas laukumu bojājumus.
Papilomas vīruss
Reprodukcija
Raga zviņas
Vīrsmas bojājums
Bazālie keratinocīti, cilme šūnas
Reprodukcija
Audu tropisms
Parastā endocitozes ceļā
Kinezīnu (transport OBV)
Kodola poras
Reprodukcija
Genetiska materijāla iekļušanā kodolā
Virusa genoms ierakstās cilvēka DNS
Vīrusa proteīnu sintēze
Jauno vīrusu veidošana
Vīrusi pamēt šūnu, inficējot blakus š
Reprodukcija
Reprodukcija
Patoģenēze
• E1 un E2 darbojas kā replikācijas un transkripcijas
faktori.
• E5 funkcija ir saistīta ar proliferāciju.
• E6 un E7 reģioni nosaka HPV onkogēnas īpašības.
No brīţa, kad notiek inficēšanās ar augsta riska HPV,
var paiet 20 gadi, līdz parādās vēţa šūnas. HPV persistence
ir nepieciešama, lai notiktu maligno šūnu transformācija.
Labdabīgajos HPV asociētajos HPV DNS lokalizēta
ārpus saimnieka šūnu hromosomām. Savukārt vēţa šūnām
raksturīga vīrusa DNS integrācija saimnieka šūnas genomā.
Patoģenēze
E6 un E7 gēniem ir
spēja destabilizēt šūnu
augšanu un modificēt to šūnu
bioloģiskos procesus, kuru
iekšienē notiek vīrusa
replikācija.
Patoģenēze
E6 vīrusa gēna produkts iedarbojas uz
imūnsupresoro proteīnu p53.
Ja p53 funkcija tiek inaktivizēta, bojātās šūnas
var turpināt dalīties un var notikt mutāciju akumulācija,
kas potenciāli var rezultēties ar audzēja veidošanos.
Kad E6 proteīns piesaistās p53, tad E6 asociēta
ubikvitīna ligāze un katalizē veicinā p53 degradāciju.
Tas iznīcina p53 audzēja supresorās īpašības.
HPV E7 – inaktivē Rb gēnu, atbrīvojot ciklīnu E,
kas savukārt liek šūnai pastāvīgi vairoties.
Patoģenēze
HPV tieksme inficēt daţādās ķermeņa vietās:
• Ādas epitēlijs
• Anogenitālais epitēlijs
• Citas gļotādas virsmas
Audu tropisms
Disease HPV type
Common warts 2, 7
Plantar warts 1, 2, 4, 63
Flat warts 3, 10, 8
Anogenital warts 6, 11, 42, 44 and others
Anal lesions 6, 16, 18, 31, 53, 58
Genital cancers
Highest risk: 16, 18, 31, 45
High risk: 33, 35, 39, 51, 52, 56, 58, 59
Probably high risk: 26, 53, 66, 68, 73, 82
Focal epithelial hyperplasia 13, 32
Oral papillomas 6, 7, 11, 16, 32
Oropharyngeal cancer 16
Verrucous cyst 60
Laryngeal papillomatosis 6,11
• Parastās karpas Verrucae Vulgares
• Diegveida Filiformes
• Mozaīkveida Plantares
• Zemnaga Subunguales
• Bērnu un jauniešu kārpas Verrucae Juveniles
• Smailās kondilomas Condylomata Acuminata
Verrucae
Labdabīga epidermas neoplazija.
Verrucae Vulgares
• Fibrokeratomas, daţādos Izmēros.
• Iekaisuma pazīmes nav.
• Lokalizējas visbieţāk uz roku pirkstiem.
• Histoloģija: hiperkeratoze, dermas asīnsvādi paplašināti, neregulāra
epidērma slāņi, epidermas akantolīze.
Verrucae Juveniles
Bērnu un jauniešu kārpas: ādas krāsā, ar gludu virsmu,
nedaudz piepacēltas virs ādas, sīkie elementi. Novietoti
cieši blakus viens otram. Lokalizējas uz sejas un dorsum
manus.
Condylomata Acuminata
Smailās kondilomas: Lokalizējas dzimumorgānu un tūpļa
apvidū. Sākumā ir sīkie, sārtie elementi, ātri pārvēršas
ziedkāpostam līdzīgā masā. Ja neārstē var pilnībā nosegt
dzimumorgānus un tūpļa atveri. Macerācija un asinsapgādes
traucējumi noved pie erozijām.
Condylomata Acuminata
• Lichten ruber planus
• Carcinoma spinocellulare
• Clavus
• Naevus
• Condyloma lata
• Molluscum contagiosum
Diferenciāldiagnoze
Ārstēšana
Lokālā:
Keratolītiskie līdzekļi:
10-30%salicilskābes un pienskābes laka
15% podofilīna spirta šķidrums
Pretvīrusu ziedes: Acyclovir
Sistēmiska:
Diseminācijas gadījumā: Acyclovir 400mg 2 mēnešus
Destrukcija ar lāzeru vai kristālisko ogļskābo gāzi.
Ārstēšana
Acyclovir
Valacyclovir
Famcyclovir
Penciclovir
Preparāti, kuri inhibē DNS sintēzi, nomāc vīrusa replikāciju, neiedarbojas
uz latento vīrusu.
Ārstēšana
Imūnterapija
Diphenylcyclopropenone
2% DCP
Dzemdes kakla vēzis
Dzemdes kakla vēzis pasaulē
ir otra bieţākā onkoloģiskā slimība.
Vislielākā saslimstība un
mirstība ir Indijā un Āfrikas valstīs.
Vismazākā saslimstība un
mirstība ir Īslandē, Somijā.
Epidemioloģija
Saslimstība svārstās no 7,6 līdz
46,8 uz 100 000 sieviešu.
Latvijā ap 200 slim. gad. gadā.
Latvijā pašlaik ir ieviesta dzemdes
kakla vēţa skrīnings.
Skandināvijas valstīs jau daudzus
gadus organizētie diagnostikas
izmeklējumi norit ļoti veiksmīgi un
saslimstība ar invazīvu dzemdes
kakla vēzi ir dramatiski samazinās.
Epidemioloģija
Ir aprēķināts, ka 80% no seksuāli aktīviem
pieaugušajiem dzīves laikā ir tikuši inficēti ar kādu no
ģenitālā HPV veidiem.
Epidemioloģija
Cancer area
Average Annual
Number of cases
HPV Attributable
Cervix 11,967 11,500
Vulva 3,136 1,600
Vagina 729 500
Penis 1,046 400
Anus (woman) 3,089 2,900
Anus (men) 1,678 1,600
Oropharynx (woman) 2,370 1,500
Oropharynx (men) 9,356 5,900
Total (women) 21,291 18,000
Total (men) 12,080 7,900
• Vīrusa tips 16 un 18 lielāks onkoģenētiskais potenciāls
• Inficēšanās ar vairākiem augsta riska HPV tipiem
• Liela virālā slodze
• Imūnsistēmas supresija
• infekcija vai orgānu transplantācija
• Vairākas grūtniecības
• Agra dzimumdzīves sākšana
• Bieţa seksuālo partneru maiņa
• Smēķēšana
• Orālās kontracepcijas lietošana ilgāk par 5 gadiem
• STS Chlamydia trachomatis un HHV 2
• Staru terapija anamnēzē
• Slikts sociālekonomiskais līmenis
Ar HPV saistīti līdzfaktori:
HPV
Plakanais epitēlijs Cilindriskais epitēlijs
Seksuālā aktivitāte
Cervix
Invazīvā
adenokarcinoma
Plakanais epitēlijs Cilindriskais epitēlijs
Plakanās intraepitēliālās
izmaiņas
Zema pakāpe
Zema riska HPV
6 11 42 43 44
Augsta pakāpe
Augsta riska HPV
16 18 31 33 35
Dziedzerainās intraepitēliālās
izmaiņas
Adenokarcinoma in situ
Augsta riska HPV
16 18
+ Smēķēšana, orālie kontraceptīvi, daudz dzemdību,
imūnais statuss, gēnu izmaiņas, vecums.
Invazīvā plakanā
karcinoma
Retāk
Visbieţāk ir sastopami:
• Plakanšūnu vēzis 85%
• Adenokarcinoma 13%
• Mazo šūnu karcinomas
• Kārpainas karcinomas
• Sarkomas
• Limfomas
Histoloģija
Nav atšķirību dzīvildzes rādītājos.
Histoloģija
I stadija: Vēzis dzemdes kakla robeţās.
IA stadija: Invazīvs vēzis, kas pierādīts tikai mikroskopiski.
Invāzija dzemdes kakla stromā nepārsniedz 5 mm dziļumā un 7
mm plašumā.
IA 1 stadija: Invāzija dzemdes kakla stromā nepārsniedz 3
mm dziļumā un 7 mm plašumā.
IA 2 stadija: Invāzija stromā lielāka par 3 mm, bet nepārsniedz
5 mm dziļumā un 7 mm plašumā,
IB stadija: Audzējs neizplatās ārpus dzemdes kakla, bet invāzijas
dziļums pārsniedz IA stadijas gadījumā minēto.
IB 1 stadija: Audzējs nepārsniedz 4 cm diametrā.
IB 2 stadija: Audzējs pārsniedz 4 cm diametrā.
KlasifikācijaFIGO 1995
KlasifikācijaFIGO 1995
II stadija: Audzējs izplatās ārpus dzemdes kakla,
bet nav cieši saistīts ar iegurņa sienu. Ieaug
makstī, bet ne tālāk, kā līdz maksts apakšējai
trešdaļai
IIA stadija: Nav izteikta parametrija audu
infiltrācija.
IIB stadija: Izteikta parametrija audu infiltrācija.
KlasifikācijaFIGO 1995
III stadija: Audzējs izplatās uz iegurņa sienu. Izmeklējot rektāli,
nav brīvas telpas starp audzēju un iegurņa sienu. Audzējs infiltrē
maksts apakšējo trešdaļu. Neonkoloģiskās izcelsmes
hidronefroze un/vai nefunkcionējoša niere.
IIIA stadija: Nav pilnīgas pārejas uz iegurņa sienu.
IIIB stadija: Ir izplatība uz iegurņa sienu un/vai hidronefroze,
un/vai nefunkcionējoša niere.
KlasifikācijaFIGO 1995
KlasifikācijaFIGO 1995
IV stadija: Audzējs izplatās ārpus iegurņa un/vai ieaug urīnpūslī
vai taisnajā zarnā.
IVA stadija: Izplatība uz blakusorgāniem.
IVB stadija: Izplatība uz attāliem orgāniem.
Klasifikācija
Mx Nav iespējams vērtēt attālās
metastāzes.
M0 Attālu metastāţu nav.
M1 Atrod attālas metastāzes.
TNM sistēmas
TX Nav iespējams vērtēt primāro
audzēju.
T0 Nav pierādījumu par primāro
audzēju.
TIS In situ, intraepiteliāls audzējs
gļotādā bez lamina propria invāzijas.
T1 Audzējs norobieţots dzemdes kaklā
ar invaziju no daţiem mm līdz 4 cm.
T2 Audzējs izplatās ārpus dzemdes
kaklā
T3 Audzējs penetrē maksts apakšējo
daļu
T4 Audzējs ietver arī kādu
blakusstruktūru
NX Nav iespējams vērtēt
reģionālos limfmezglus.
N0 Reģionālo limfmezglu
metastāţu nav.
N1 Metastāzes 1 - 6 reģionālos
limfmezglos.
N2 Metastāzes 7-15 reģionālos
limfmezglos.
N3 Metastāzes vairāk nekā 15
reģionālos limfmezglos.
Klasifikācija
Pirmsvēţa šūnu histopatoloģijas kritēriji.
Vieglas pakāpes displāzijas
Pārmaiņas sākas no bazālās
membrānas
Carcinoma in situ
Klasifikācija
Diagnostika
Relatīvi agrīni simptomi:
• Pēc dzimumakta asiņošana un neregulāra asiņošana
no dzimumceļiem.
• Asiņaini, ar nepatīkamu smaku izdalījumi.
Vēlīni simptomi:
• Sāpes pa n.Ischiadicus gaitu
• Kājas tūska
• Dziļas sāpes iegurnī
• Urīnizvades traucējumi
• Fistulas
Sūdzības
Agrīnās stadijās dzemdes kakla vēzis būtiskus
veselības traucējumus nerada.
Diagnostika
• Dzemdes kakla un
maksts apskate spoguļos
• Onkoloģiskās uztriepes
paņemšana
• Bimanuāla izmeklēšana
• Kolposkopija
• Biopsija
Objektīvā izmeklēšana
Diagnostika
Onkoloģiskās uztriepes paņemšana.
Objektīvā izmeklēšana
Papanikolau metode
Diagnostika
Biopsija tieši no
bojājuma epicentra
redzes kontrolē caur
kolposkopu dod iespēju
precīzi noteikt diagnozi.
Ja bojājums ir vizuāli
pārliecinošs, indicēta
biopsija tieši no bojātā
apvidus.
Objektīvā izmeklēšana
Konusveida ekscīzija
Diagnostika
MRT vai CT iegurnim
un iliakālajiem un
paraaortālajiem limfmezgliem
procesa izplatības
noteikšanai.
Rektoskopija un
cistoskopija, lai noteiktu, vai
nav skarti blakus esošie
orgāni.
Intravenozā urogrāfija
un nieru ultrasonogrāfija
Diagnostika
• Sifilistiska čūla
• Dzemdes kakla erozija
• Enodocervikālie polipi
• Endometrija polipi
• Endometrija vēţa izplatības cervikālajā kanālā
• Metastātisku audzēju attīstība
No urīnpūšļa vai taisnās zarnas vēţa.
Diferenciāldiagnoze
Pielietotas ārstēšanas metodes nosaka pacientes:
• Vecums
• Vispārējais veselības stāvoklis
• Vēţa klīniskā stadija
Pirmās izvēles metodes ir ķirurģiskā ārstēšana un staru
terapija.
Ārstēšana
Ķīmijterapija var tikt izmantota
kā papildus metode staru terapijai
vai lokālu recidīvu novēršanai vai
attālu metastāţu gadījumā.
Ārstēšana
Monoterapija – neefektīva 15%
Kombinē:
Bleomicīns + ifosfamīds + cisplatīns
Ārstēšana
Vienā blokā tiek izņemtas:
• Dzemde
• Dzemdes kakls
• Augšēja maksts trešdaļa
• Parametriji
• Uterosakrālas saites
• Uterovezikālas saites
• Apakšēji paraaortālie limfmezgli
• Kopējas iegurņa vēnas limfmezgli
• Iegurņa limfmezgli
Ķirurģiskā ārstēšana
Radikālā histerektomija ar paraaortālu un
iegurņa limfadenektomiju.
Ārstēšana
Ķirurģiskā ārstēšana
Piecu gadu dzīvildzes rādītāji
pēc ķirurģiskās ārstēšanas:
• IB stadija: 85%
• IIA stadija: 75%
Ārstēšana
• Jebkuras stadijas ārstēšanā
• Paliatīvos nolūkos
Staru terapija
Kombinācijā ar ķirurģisko
ārstēšanu apjomīgo audzēju gadījumos.
Kombinācijā ar ķīmijterapiju lokāli
izplātīto audzēju gadījumos.
Uzlabo dzīvildzes rādītājus
Ārstēšana
Piecu gadu dzīvildzes rādītāji pēc staru
terapijas:
• IB stadija: 85%
• IIA stadija: 84%
• IIB stadija: 67%
• IIIA stadija: 45%
• IIIB stadija: 36%
• IV stadija: 14%
Staru terapija
Ārstēšana
Lokāli norobeţots
• Ja sākotnēji paciente tika ārstēta ķirurģiski, 25%
gadījumos slimības recidīva gadījumā pacientes tiek
izārstētas pēc staru terapijas kursa.
• Ja sākotnēji tika izmantota staru terapija var būt
izārstējošā operācija 70% gadījumos.
Recidīvu ārstēšana
Ārstēšana
Recidīvs ar metastāzēm.
Šādām pacientēm parasti nozīmē
ķīmijterapijas kursu.
Izārstēšanas bieţums ir ārkārtīgi
zems, ārstēšanas efekts vispār ir
apšaubāms un īslaicīgs.
Staru terapiju var izmantot
paliatīvos nolūkos, ja ir sāpīgas
metastāzes.
Recidīvu ārstēšana
Diseldorfas universitātes
zinātnieks Harald zur Hausen.
2008.gada oktobrī
ieguva Nobela prēmiju medicīnā,
Pierādīja, ka dzemdes
kakla vēţa izraisītājs ir HPV.
HPV vakcīna
Pasaulē un Latvijā pašlaik
pieejamas divas HPV vakcīnas:
• GlaxoSmithKline raţotā Cervarix,
kas iekļauta vakcinācijas kalendārā.
• Merck Sharp & Dohme raţotā
Silgard ko iespējams iegādāties tikai
pa maksu.
HPV vakcīna
ASV pazīstama ar
nosaukumu Gardasil
Vakcīna izraisa antivielu veidošanos, kas uzkrājas
dzemdes kakla gļotādas šūnās un neielaiţ tajās HPV vīrusu,
neļauj tam šūnā vairoties.
Rodas imunoloģiskās atmiņas veidošana, kas vēlāk,
vīrusam iekļūstot organismā, to atpazīst, iedarbina visa organisma
imūno sistēmu, un tā iznīcina vīrusu.
HPV vakcīna
Dzemdes kakla vēţa citoloģiskā skrīninga mērķis ir
konstatēt progresējošus dzemdes kakla pirmsvēţa stāvokļus, lai
varētu sākt ārstēšanu, novēršot invazīva vēţa veidošanos.
HPV skrīnings
Svarīgs faktors ir personīskās un
dzīmumdzīves higiēnas ievierošana.
HPV skrīnings
Sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem veikt
dzemdes kakla onkocitoloģisko izmeklējumu kā skrīningtestu
dzemdes kakla vēzim reizi trijos gados.
Sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem – rentgena
izmeklēšanu krūšu dziedzeriem (ar mammogrāfijas metodi)
vienu reizi 2 gados.
Pacientiem vecumā no 50 gadiem ģimenes ārsta
praksē vai laboratorijā veikt slēpto asiņu izmeklējumu
fēcēs(no trim sekojošām vēdera izejām) 1 reizi gadā.
Izmantotā literatūra
• Lejnieks: Klīniskā medicīna Pirmā grāmata; Medicīnas apgāds 2010.
• Ludmila Vīksna: Infekcijas slimības; Medicīnas apgāds 2011
• Robbins: Pathologic basis of Diseases 8 ed; Elsevier 2005
• А. Струков, В. Серов: Патологическая анатомия 5; Литтерра 2010
• McGraw Hill: Medical Microbiology 4th ed. 2004
• Kumar and Clark: Clinical Medicine 6 ed; Elsevier 2005
• Lekcija 5 Doc. Dr. Med. V. Ţarkovs
• Klīniskā vadlīnija
https://atlases.muni.cz/en/index.htmlhttp://revdi.lv/lat/zabolevanija/papiloma/
http://vimeo.com/26906093
http://en.wikipedia.org/wiki/Human_papillomavirus
http://www.cironline.ru/articles/oncol/75/
https://secure.health.utas.edu.au/inta
net/cds/pathprac/Files/Cases/Female/
Case563/Case5783.htm
http://vec.gov.lv/lv/420-kliniskas-vadlinijas/klinisko-vadliniju-datu-baze/reistrtas-
2013gad/dzemdes-kakla-va-c53-diagnostika-stadijas-noteikana-rstana-un-novroana
HPV

Contenu connexe

Similaire à HPV

Akūti un hroniski vidusauss iekaisumi
Akūti un hroniski vidusauss iekaisumiAkūti un hroniski vidusauss iekaisumi
Akūti un hroniski vidusauss iekaisumiDanaMiule
 
Iegurņa iekaisuma slimības izraisīta neauglība
Iegurņa iekaisuma slimības izraisīta neauglībaIegurņa iekaisuma slimības izraisīta neauglība
Iegurņa iekaisuma slimības izraisīta neauglībaIv Vi
 
Veselība- globāla vērtība
Veselība- globāla vērtībaVeselība- globāla vērtība
Veselība- globāla vērtībaliela_stunda
 
Organ. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusiOrgan. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusiandrina2
 
Infekciozie keratīti
Infekciozie keratītiInfekciozie keratīti
Infekciozie keratītioftalmologija
 
Infekciozie keratīti
Infekciozie keratītiInfekciozie keratīti
Infekciozie keratītioftalmologija
 
Vai vakcinācija var pasargāt bērnus no vēža
Vai vakcinācija var pasargāt bērnus no vēžaVai vakcinācija var pasargāt bērnus no vēža
Vai vakcinācija var pasargāt bērnus no vēžaZane Garsele
 
Filariāze
FilariāzeFilariāze
FilariāzeIv Vi
 
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiem
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiemLokālās ādas infekcijas jaundzimušajiem
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiemIlga Grīnberga
 
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijasAkūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijasAlise Adoviča
 

Similaire à HPV (14)

Akūti un hroniski vidusauss iekaisumi
Akūti un hroniski vidusauss iekaisumiAkūti un hroniski vidusauss iekaisumi
Akūti un hroniski vidusauss iekaisumi
 
Iegurņa iekaisuma slimības izraisīta neauglība
Iegurņa iekaisuma slimības izraisīta neauglībaIegurņa iekaisuma slimības izraisīta neauglība
Iegurņa iekaisuma slimības izraisīta neauglība
 
Veselība- globāla vērtība
Veselība- globāla vērtībaVeselība- globāla vērtība
Veselība- globāla vērtība
 
Organ. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusiOrgan. daudzveid. 2.temats-virusi
Organ. daudzveid. 2.temats-virusi
 
Lamblioze
LambliozeLamblioze
Lamblioze
 
Infekciozie keratīti
Infekciozie keratītiInfekciozie keratīti
Infekciozie keratīti
 
Infekciozie keratīti
Infekciozie keratītiInfekciozie keratīti
Infekciozie keratīti
 
Kakla cistas
Kakla cistasKakla cistas
Kakla cistas
 
Krūts dziedzera vēzis
Krūts dziedzera vēzis Krūts dziedzera vēzis
Krūts dziedzera vēzis
 
Vai vakcinācija var pasargāt bērnus no vēža
Vai vakcinācija var pasargāt bērnus no vēžaVai vakcinācija var pasargāt bērnus no vēža
Vai vakcinācija var pasargāt bērnus no vēža
 
Filariāze
FilariāzeFilariāze
Filariāze
 
Hormonu ietekme uz maksts mikrofloru
Hormonu ietekme uz maksts mikrofloruHormonu ietekme uz maksts mikrofloru
Hormonu ietekme uz maksts mikrofloru
 
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiem
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiemLokālās ādas infekcijas jaundzimušajiem
Lokālās ādas infekcijas jaundzimušajiem
 
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijasAkūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
Akūta tonsilīta klīniskā norise un komplikācijas
 

Plus de Михаил Павлович

Autoimūna hemolītiska anēmija. Viktorija Grebņeva
Autoimūna hemolītiska anēmija. Viktorija GrebņevaAutoimūna hemolītiska anēmija. Viktorija Grebņeva
Autoimūna hemolītiska anēmija. Viktorija GrebņevaМихаил Павлович
 
Antifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina Novaša
Antifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina NovašaAntifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina Novaša
Antifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina NovašaМихаил Павлович
 
Fibromialģija. Danute Ražuka-Ebela un Agija Liepiņa.
Fibromialģija. Danute Ražuka-Ebela un Agija Liepiņa.Fibromialģija. Danute Ražuka-Ebela un Agija Liepiņa.
Fibromialģija. Danute Ražuka-Ebela un Agija Liepiņa.Михаил Павлович
 
Nealkohola taukainā aknu slimība. Jekaterīna Kucina
Nealkohola taukainā aknu slimība. Jekaterīna KucinaNealkohola taukainā aknu slimība. Jekaterīna Kucina
Nealkohola taukainā aknu slimība. Jekaterīna KucinaМихаил Павлович
 
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KP
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KPBariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KP
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KPМихаил Павлович
 
Paroksismāla nakts hemoglobinūrija. Rita Kuzņecova.
Paroksismāla nakts hemoglobinūrija. Rita Kuzņecova.Paroksismāla nakts hemoglobinūrija. Rita Kuzņecova.
Paroksismāla nakts hemoglobinūrija. Rita Kuzņecova.Михаил Павлович
 
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.Михаил Павлович
 
Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.
Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.
Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.Михаил Павлович
 

Plus de Михаил Павлович (20)

Autoimūna hemolītiska anēmija. Viktorija Grebņeva
Autoimūna hemolītiska anēmija. Viktorija GrebņevaAutoimūna hemolītiska anēmija. Viktorija Grebņeva
Autoimūna hemolītiska anēmija. Viktorija Grebņeva
 
Alkohola septāla ablācija. Mairita Mažule
Alkohola septāla ablācija. Mairita MažuleAlkohola septāla ablācija. Mairita Mažule
Alkohola septāla ablācija. Mairita Mažule
 
Klīniskais gadījums. Sergejs Pavlovičs
Klīniskais gadījums. Sergejs PavlovičsKlīniskais gadījums. Sergejs Pavlovičs
Klīniskais gadījums. Sergejs Pavlovičs
 
Antifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina Novaša
Antifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina NovašaAntifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina Novaša
Antifosfolipīdu sindroms. Arnita Baklašova un Arina Novaša
 
Šegrēna sindroms. Justīne Kreitūze.
Šegrēna sindroms. Justīne Kreitūze.Šegrēna sindroms. Justīne Kreitūze.
Šegrēna sindroms. Justīne Kreitūze.
 
Fibromialģija. Danute Ražuka-Ebela un Agija Liepiņa.
Fibromialģija. Danute Ražuka-Ebela un Agija Liepiņa.Fibromialģija. Danute Ražuka-Ebela un Agija Liepiņa.
Fibromialģija. Danute Ražuka-Ebela un Agija Liepiņa.
 
Zollingera Ellisona sindroms. Ligita Skrule
Zollingera Ellisona sindroms. Ligita SkruleZollingera Ellisona sindroms. Ligita Skrule
Zollingera Ellisona sindroms. Ligita Skrule
 
Nealkohola taukainā aknu slimība. Jekaterīna Kucina
Nealkohola taukainā aknu slimība. Jekaterīna KucinaNealkohola taukainā aknu slimība. Jekaterīna Kucina
Nealkohola taukainā aknu slimība. Jekaterīna Kucina
 
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KP
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KPBariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KP
Bariatriskā ķirurģija kā otrā tipa cukura diabēta ārstēšanas metode RSU KP
 
Paroksismāla nakts hemoglobinūrija. Rita Kuzņecova.
Paroksismāla nakts hemoglobinūrija. Rita Kuzņecova.Paroksismāla nakts hemoglobinūrija. Rita Kuzņecova.
Paroksismāla nakts hemoglobinūrija. Rita Kuzņecova.
 
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.
Multiplās mielomas inducēts nieru bojājums. Tatjana Mikijanska.
 
Osteoporoze. Zane Svikle
Osteoporoze. Zane SvikleOsteoporoze. Zane Svikle
Osteoporoze. Zane Svikle
 
Vazopātijas
VazopātijasVazopātijas
Vazopātijas
 
Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.
Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.
Medikamentu inducēts QT intervāla pagarināšanās. Laura Sviklāne.
 
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
Ievads klīniskajā EKG. Kristīne Spalva.
 
Arrhythmogenic Right Ventricular Dysplasia
Arrhythmogenic Right Ventricular DysplasiaArrhythmogenic Right Ventricular Dysplasia
Arrhythmogenic Right Ventricular Dysplasia
 
Uzmanības deficīta sindroms
Uzmanības deficīta sindromsUzmanības deficīta sindroms
Uzmanības deficīta sindroms
 
Reino slimība
Reino slimībaReino slimība
Reino slimība
 
Alcheimera slimība
Alcheimera slimībaAlcheimera slimība
Alcheimera slimība
 
Hroniska sirds mazspēja
Hroniska sirds mazspējaHroniska sirds mazspēja
Hroniska sirds mazspēja
 

HPV

  • 1.
  • 2. • Papilomas vīrusa ģints • Papillomaviridae ģimene Vīrus ir ļoti sugas specifisks: HPV inficē tikai cilvēkus. Ir vairāk nekā 150 HPV tipu Uzbūve
  • 5. Divu spirāļu DNS vīruss Nav ārējā apvalka Kapsīds sastāv no 72 kapsomēriem Kapsomērs Uzbūve
  • 6. Kapsīdu veido divi struktūralie proteīni L1 un L2. Funkcionāli DNS ir sadalīta vairākos reģionos, ko apzīmē ar E1, E2, E4, E5, E6, E7. Kodējošos gēnus iedala agrīnos un vēlīnos. Genoms
  • 7. • Primārā infekcija: Bazalie keratinocīti • Izplatība: Kontaktceļā, STS • Kontagioza slimība • Inkubācijas periods: 2-10 mēnešus Organismā vīruss iekļūst caur nelielām skrambām, plaisām vai noberzumiem. Personīgās higiēnas neievērošana, ciešas apakšveļas valkāšana, korpulentu cilvēku ādas kroku macerācija, kā arī imūndeficīta stāvoklis veicina lielu ādas virsmas laukumu bojājumus. Papilomas vīruss
  • 9. Reprodukcija Audu tropisms Parastā endocitozes ceļā Kinezīnu (transport OBV) Kodola poras
  • 10. Reprodukcija Genetiska materijāla iekļušanā kodolā Virusa genoms ierakstās cilvēka DNS Vīrusa proteīnu sintēze Jauno vīrusu veidošana Vīrusi pamēt šūnu, inficējot blakus š
  • 13. Patoģenēze • E1 un E2 darbojas kā replikācijas un transkripcijas faktori. • E5 funkcija ir saistīta ar proliferāciju. • E6 un E7 reģioni nosaka HPV onkogēnas īpašības. No brīţa, kad notiek inficēšanās ar augsta riska HPV, var paiet 20 gadi, līdz parādās vēţa šūnas. HPV persistence ir nepieciešama, lai notiktu maligno šūnu transformācija. Labdabīgajos HPV asociētajos HPV DNS lokalizēta ārpus saimnieka šūnu hromosomām. Savukārt vēţa šūnām raksturīga vīrusa DNS integrācija saimnieka šūnas genomā.
  • 14. Patoģenēze E6 un E7 gēniem ir spēja destabilizēt šūnu augšanu un modificēt to šūnu bioloģiskos procesus, kuru iekšienē notiek vīrusa replikācija.
  • 15. Patoģenēze E6 vīrusa gēna produkts iedarbojas uz imūnsupresoro proteīnu p53. Ja p53 funkcija tiek inaktivizēta, bojātās šūnas var turpināt dalīties un var notikt mutāciju akumulācija, kas potenciāli var rezultēties ar audzēja veidošanos. Kad E6 proteīns piesaistās p53, tad E6 asociēta ubikvitīna ligāze un katalizē veicinā p53 degradāciju. Tas iznīcina p53 audzēja supresorās īpašības. HPV E7 – inaktivē Rb gēnu, atbrīvojot ciklīnu E, kas savukārt liek šūnai pastāvīgi vairoties.
  • 17. HPV tieksme inficēt daţādās ķermeņa vietās: • Ādas epitēlijs • Anogenitālais epitēlijs • Citas gļotādas virsmas Audu tropisms
  • 18. Disease HPV type Common warts 2, 7 Plantar warts 1, 2, 4, 63 Flat warts 3, 10, 8 Anogenital warts 6, 11, 42, 44 and others Anal lesions 6, 16, 18, 31, 53, 58 Genital cancers Highest risk: 16, 18, 31, 45 High risk: 33, 35, 39, 51, 52, 56, 58, 59 Probably high risk: 26, 53, 66, 68, 73, 82 Focal epithelial hyperplasia 13, 32 Oral papillomas 6, 7, 11, 16, 32 Oropharyngeal cancer 16 Verrucous cyst 60 Laryngeal papillomatosis 6,11
  • 19. • Parastās karpas Verrucae Vulgares • Diegveida Filiformes • Mozaīkveida Plantares • Zemnaga Subunguales • Bērnu un jauniešu kārpas Verrucae Juveniles • Smailās kondilomas Condylomata Acuminata Verrucae Labdabīga epidermas neoplazija.
  • 20. Verrucae Vulgares • Fibrokeratomas, daţādos Izmēros. • Iekaisuma pazīmes nav. • Lokalizējas visbieţāk uz roku pirkstiem. • Histoloģija: hiperkeratoze, dermas asīnsvādi paplašināti, neregulāra epidērma slāņi, epidermas akantolīze.
  • 21. Verrucae Juveniles Bērnu un jauniešu kārpas: ādas krāsā, ar gludu virsmu, nedaudz piepacēltas virs ādas, sīkie elementi. Novietoti cieši blakus viens otram. Lokalizējas uz sejas un dorsum manus.
  • 22. Condylomata Acuminata Smailās kondilomas: Lokalizējas dzimumorgānu un tūpļa apvidū. Sākumā ir sīkie, sārtie elementi, ātri pārvēršas ziedkāpostam līdzīgā masā. Ja neārstē var pilnībā nosegt dzimumorgānus un tūpļa atveri. Macerācija un asinsapgādes traucējumi noved pie erozijām.
  • 24.
  • 25.
  • 26. • Lichten ruber planus • Carcinoma spinocellulare • Clavus • Naevus • Condyloma lata • Molluscum contagiosum Diferenciāldiagnoze
  • 27. Ārstēšana Lokālā: Keratolītiskie līdzekļi: 10-30%salicilskābes un pienskābes laka 15% podofilīna spirta šķidrums Pretvīrusu ziedes: Acyclovir Sistēmiska: Diseminācijas gadījumā: Acyclovir 400mg 2 mēnešus Destrukcija ar lāzeru vai kristālisko ogļskābo gāzi.
  • 28. Ārstēšana Acyclovir Valacyclovir Famcyclovir Penciclovir Preparāti, kuri inhibē DNS sintēzi, nomāc vīrusa replikāciju, neiedarbojas uz latento vīrusu.
  • 31. Dzemdes kakla vēzis pasaulē ir otra bieţākā onkoloģiskā slimība. Vislielākā saslimstība un mirstība ir Indijā un Āfrikas valstīs. Vismazākā saslimstība un mirstība ir Īslandē, Somijā. Epidemioloģija
  • 32. Saslimstība svārstās no 7,6 līdz 46,8 uz 100 000 sieviešu. Latvijā ap 200 slim. gad. gadā. Latvijā pašlaik ir ieviesta dzemdes kakla vēţa skrīnings. Skandināvijas valstīs jau daudzus gadus organizētie diagnostikas izmeklējumi norit ļoti veiksmīgi un saslimstība ar invazīvu dzemdes kakla vēzi ir dramatiski samazinās. Epidemioloģija
  • 33. Ir aprēķināts, ka 80% no seksuāli aktīviem pieaugušajiem dzīves laikā ir tikuši inficēti ar kādu no ģenitālā HPV veidiem. Epidemioloģija
  • 34. Cancer area Average Annual Number of cases HPV Attributable Cervix 11,967 11,500 Vulva 3,136 1,600 Vagina 729 500 Penis 1,046 400 Anus (woman) 3,089 2,900 Anus (men) 1,678 1,600 Oropharynx (woman) 2,370 1,500 Oropharynx (men) 9,356 5,900 Total (women) 21,291 18,000 Total (men) 12,080 7,900
  • 35.
  • 36. • Vīrusa tips 16 un 18 lielāks onkoģenētiskais potenciāls • Inficēšanās ar vairākiem augsta riska HPV tipiem • Liela virālā slodze • Imūnsistēmas supresija • infekcija vai orgānu transplantācija • Vairākas grūtniecības • Agra dzimumdzīves sākšana • Bieţa seksuālo partneru maiņa • Smēķēšana • Orālās kontracepcijas lietošana ilgāk par 5 gadiem • STS Chlamydia trachomatis un HHV 2 • Staru terapija anamnēzē • Slikts sociālekonomiskais līmenis Ar HPV saistīti līdzfaktori:
  • 37. HPV Plakanais epitēlijs Cilindriskais epitēlijs Seksuālā aktivitāte Cervix
  • 38. Invazīvā adenokarcinoma Plakanais epitēlijs Cilindriskais epitēlijs Plakanās intraepitēliālās izmaiņas Zema pakāpe Zema riska HPV 6 11 42 43 44 Augsta pakāpe Augsta riska HPV 16 18 31 33 35 Dziedzerainās intraepitēliālās izmaiņas Adenokarcinoma in situ Augsta riska HPV 16 18 + Smēķēšana, orālie kontraceptīvi, daudz dzemdību, imūnais statuss, gēnu izmaiņas, vecums. Invazīvā plakanā karcinoma Retāk
  • 39. Visbieţāk ir sastopami: • Plakanšūnu vēzis 85% • Adenokarcinoma 13% • Mazo šūnu karcinomas • Kārpainas karcinomas • Sarkomas • Limfomas Histoloģija Nav atšķirību dzīvildzes rādītājos.
  • 41. I stadija: Vēzis dzemdes kakla robeţās. IA stadija: Invazīvs vēzis, kas pierādīts tikai mikroskopiski. Invāzija dzemdes kakla stromā nepārsniedz 5 mm dziļumā un 7 mm plašumā. IA 1 stadija: Invāzija dzemdes kakla stromā nepārsniedz 3 mm dziļumā un 7 mm plašumā. IA 2 stadija: Invāzija stromā lielāka par 3 mm, bet nepārsniedz 5 mm dziļumā un 7 mm plašumā, IB stadija: Audzējs neizplatās ārpus dzemdes kakla, bet invāzijas dziļums pārsniedz IA stadijas gadījumā minēto. IB 1 stadija: Audzējs nepārsniedz 4 cm diametrā. IB 2 stadija: Audzējs pārsniedz 4 cm diametrā. KlasifikācijaFIGO 1995
  • 43. II stadija: Audzējs izplatās ārpus dzemdes kakla, bet nav cieši saistīts ar iegurņa sienu. Ieaug makstī, bet ne tālāk, kā līdz maksts apakšējai trešdaļai IIA stadija: Nav izteikta parametrija audu infiltrācija. IIB stadija: Izteikta parametrija audu infiltrācija. KlasifikācijaFIGO 1995
  • 44. III stadija: Audzējs izplatās uz iegurņa sienu. Izmeklējot rektāli, nav brīvas telpas starp audzēju un iegurņa sienu. Audzējs infiltrē maksts apakšējo trešdaļu. Neonkoloģiskās izcelsmes hidronefroze un/vai nefunkcionējoša niere. IIIA stadija: Nav pilnīgas pārejas uz iegurņa sienu. IIIB stadija: Ir izplatība uz iegurņa sienu un/vai hidronefroze, un/vai nefunkcionējoša niere. KlasifikācijaFIGO 1995
  • 45. KlasifikācijaFIGO 1995 IV stadija: Audzējs izplatās ārpus iegurņa un/vai ieaug urīnpūslī vai taisnajā zarnā. IVA stadija: Izplatība uz blakusorgāniem. IVB stadija: Izplatība uz attāliem orgāniem.
  • 46. Klasifikācija Mx Nav iespējams vērtēt attālās metastāzes. M0 Attālu metastāţu nav. M1 Atrod attālas metastāzes. TNM sistēmas TX Nav iespējams vērtēt primāro audzēju. T0 Nav pierādījumu par primāro audzēju. TIS In situ, intraepiteliāls audzējs gļotādā bez lamina propria invāzijas. T1 Audzējs norobieţots dzemdes kaklā ar invaziju no daţiem mm līdz 4 cm. T2 Audzējs izplatās ārpus dzemdes kaklā T3 Audzējs penetrē maksts apakšējo daļu T4 Audzējs ietver arī kādu blakusstruktūru NX Nav iespējams vērtēt reģionālos limfmezglus. N0 Reģionālo limfmezglu metastāţu nav. N1 Metastāzes 1 - 6 reģionālos limfmezglos. N2 Metastāzes 7-15 reģionālos limfmezglos. N3 Metastāzes vairāk nekā 15 reģionālos limfmezglos.
  • 47. Klasifikācija Pirmsvēţa šūnu histopatoloģijas kritēriji. Vieglas pakāpes displāzijas Pārmaiņas sākas no bazālās membrānas Carcinoma in situ
  • 49. Diagnostika Relatīvi agrīni simptomi: • Pēc dzimumakta asiņošana un neregulāra asiņošana no dzimumceļiem. • Asiņaini, ar nepatīkamu smaku izdalījumi. Vēlīni simptomi: • Sāpes pa n.Ischiadicus gaitu • Kājas tūska • Dziļas sāpes iegurnī • Urīnizvades traucējumi • Fistulas Sūdzības Agrīnās stadijās dzemdes kakla vēzis būtiskus veselības traucējumus nerada.
  • 50. Diagnostika • Dzemdes kakla un maksts apskate spoguļos • Onkoloģiskās uztriepes paņemšana • Bimanuāla izmeklēšana • Kolposkopija • Biopsija Objektīvā izmeklēšana
  • 53.
  • 54. Diagnostika Biopsija tieši no bojājuma epicentra redzes kontrolē caur kolposkopu dod iespēju precīzi noteikt diagnozi. Ja bojājums ir vizuāli pārliecinošs, indicēta biopsija tieši no bojātā apvidus. Objektīvā izmeklēšana Konusveida ekscīzija
  • 55. Diagnostika MRT vai CT iegurnim un iliakālajiem un paraaortālajiem limfmezgliem procesa izplatības noteikšanai. Rektoskopija un cistoskopija, lai noteiktu, vai nav skarti blakus esošie orgāni. Intravenozā urogrāfija un nieru ultrasonogrāfija
  • 57. • Sifilistiska čūla • Dzemdes kakla erozija • Enodocervikālie polipi • Endometrija polipi • Endometrija vēţa izplatības cervikālajā kanālā • Metastātisku audzēju attīstība No urīnpūšļa vai taisnās zarnas vēţa. Diferenciāldiagnoze
  • 58. Pielietotas ārstēšanas metodes nosaka pacientes: • Vecums • Vispārējais veselības stāvoklis • Vēţa klīniskā stadija Pirmās izvēles metodes ir ķirurģiskā ārstēšana un staru terapija. Ārstēšana
  • 59. Ķīmijterapija var tikt izmantota kā papildus metode staru terapijai vai lokālu recidīvu novēršanai vai attālu metastāţu gadījumā. Ārstēšana Monoterapija – neefektīva 15% Kombinē: Bleomicīns + ifosfamīds + cisplatīns
  • 60. Ārstēšana Vienā blokā tiek izņemtas: • Dzemde • Dzemdes kakls • Augšēja maksts trešdaļa • Parametriji • Uterosakrālas saites • Uterovezikālas saites • Apakšēji paraaortālie limfmezgli • Kopējas iegurņa vēnas limfmezgli • Iegurņa limfmezgli Ķirurģiskā ārstēšana Radikālā histerektomija ar paraaortālu un iegurņa limfadenektomiju.
  • 61. Ārstēšana Ķirurģiskā ārstēšana Piecu gadu dzīvildzes rādītāji pēc ķirurģiskās ārstēšanas: • IB stadija: 85% • IIA stadija: 75%
  • 62. Ārstēšana • Jebkuras stadijas ārstēšanā • Paliatīvos nolūkos Staru terapija Kombinācijā ar ķirurģisko ārstēšanu apjomīgo audzēju gadījumos. Kombinācijā ar ķīmijterapiju lokāli izplātīto audzēju gadījumos. Uzlabo dzīvildzes rādītājus
  • 63. Ārstēšana Piecu gadu dzīvildzes rādītāji pēc staru terapijas: • IB stadija: 85% • IIA stadija: 84% • IIB stadija: 67% • IIIA stadija: 45% • IIIB stadija: 36% • IV stadija: 14% Staru terapija
  • 64. Ārstēšana Lokāli norobeţots • Ja sākotnēji paciente tika ārstēta ķirurģiski, 25% gadījumos slimības recidīva gadījumā pacientes tiek izārstētas pēc staru terapijas kursa. • Ja sākotnēji tika izmantota staru terapija var būt izārstējošā operācija 70% gadījumos. Recidīvu ārstēšana
  • 65. Ārstēšana Recidīvs ar metastāzēm. Šādām pacientēm parasti nozīmē ķīmijterapijas kursu. Izārstēšanas bieţums ir ārkārtīgi zems, ārstēšanas efekts vispār ir apšaubāms un īslaicīgs. Staru terapiju var izmantot paliatīvos nolūkos, ja ir sāpīgas metastāzes. Recidīvu ārstēšana
  • 66. Diseldorfas universitātes zinātnieks Harald zur Hausen. 2008.gada oktobrī ieguva Nobela prēmiju medicīnā, Pierādīja, ka dzemdes kakla vēţa izraisītājs ir HPV. HPV vakcīna
  • 67. Pasaulē un Latvijā pašlaik pieejamas divas HPV vakcīnas: • GlaxoSmithKline raţotā Cervarix, kas iekļauta vakcinācijas kalendārā. • Merck Sharp & Dohme raţotā Silgard ko iespējams iegādāties tikai pa maksu. HPV vakcīna ASV pazīstama ar nosaukumu Gardasil
  • 68. Vakcīna izraisa antivielu veidošanos, kas uzkrājas dzemdes kakla gļotādas šūnās un neielaiţ tajās HPV vīrusu, neļauj tam šūnā vairoties. Rodas imunoloģiskās atmiņas veidošana, kas vēlāk, vīrusam iekļūstot organismā, to atpazīst, iedarbina visa organisma imūno sistēmu, un tā iznīcina vīrusu. HPV vakcīna
  • 69. Dzemdes kakla vēţa citoloģiskā skrīninga mērķis ir konstatēt progresējošus dzemdes kakla pirmsvēţa stāvokļus, lai varētu sākt ārstēšanu, novēršot invazīva vēţa veidošanos. HPV skrīnings Svarīgs faktors ir personīskās un dzīmumdzīves higiēnas ievierošana.
  • 70. HPV skrīnings Sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem veikt dzemdes kakla onkocitoloģisko izmeklējumu kā skrīningtestu dzemdes kakla vēzim reizi trijos gados. Sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem – rentgena izmeklēšanu krūšu dziedzeriem (ar mammogrāfijas metodi) vienu reizi 2 gados. Pacientiem vecumā no 50 gadiem ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā veikt slēpto asiņu izmeklējumu fēcēs(no trim sekojošām vēdera izejām) 1 reizi gadā.
  • 71. Izmantotā literatūra • Lejnieks: Klīniskā medicīna Pirmā grāmata; Medicīnas apgāds 2010. • Ludmila Vīksna: Infekcijas slimības; Medicīnas apgāds 2011 • Robbins: Pathologic basis of Diseases 8 ed; Elsevier 2005 • А. Струков, В. Серов: Патологическая анатомия 5; Литтерра 2010 • McGraw Hill: Medical Microbiology 4th ed. 2004 • Kumar and Clark: Clinical Medicine 6 ed; Elsevier 2005 • Lekcija 5 Doc. Dr. Med. V. Ţarkovs • Klīniskā vadlīnija https://atlases.muni.cz/en/index.htmlhttp://revdi.lv/lat/zabolevanija/papiloma/ http://vimeo.com/26906093 http://en.wikipedia.org/wiki/Human_papillomavirus http://www.cironline.ru/articles/oncol/75/ https://secure.health.utas.edu.au/inta net/cds/pathprac/Files/Cases/Female/ Case563/Case5783.htm http://vec.gov.lv/lv/420-kliniskas-vadlinijas/klinisko-vadliniju-datu-baze/reistrtas- 2013gad/dzemdes-kakla-va-c53-diagnostika-stadijas-noteikana-rstana-un-novroana