2. Vielu transporta veidi
• caur plazmatisko membrānu
– pasīvais transports (O2, CO2 difūzija),
– aktīvais transports (barības vielu eksocitoze un
endocitoze),
• nelieliem organismiem (sēnēm, sūnām, maziem
dzīvniekiem) – no šūnas uz šūnu aktīvā vai pasīvā
transporta veidā,
• augstāk attīstītie augi jeb vaskulārie augi –
vadaudi,
• augstāk attīstītie dzīvnieki – asinsrites sistēma.
3. Vielu transports augos:
• ūdens un tajā izšķīdušās vielas plūst pa
trahejām (segsēkļiem) vai traheīdām
(kailsēkļiem un paparžaugiem); to nodrošina:
• sakņu sūcējspēks – osmozes ceļā uzsūc ūdeni ar
izšķīdušajām vielām, tas rada saknes spiedienu (uz
augšu),
• kapilārie spēki – ūdens molekulu pārvietošanās uz
augšu pa vadaudiem, pieķeroties sieniņām,
• transpirācija (iztvaikošana) caur atvārsnītēm
rada transpirācijas sūcējspēju;
4. Vielu transports augos:
• transpirāciju ietekmē gaisa temperatūra,
mitrums, vējš utt.
• ūdenī izšķīdušās organiskās vielas (piemēram,
saharoze) pārvietojas pa lūksnes vadaudiem –
sietstobriem – jebkurā vajadzīgajā virzienā. To
nodrošina sietstobru pavadītājšūnas,kas
regulē vielu koncentrāciju sietstobros ar aktīvo
vielu transportu.
6. Vielu transports dzīvniekos
• artērijas – asinsvadi, pa kuriem asinis plūst no
sirds – elastīgi saistaudi, biezs muskuļu slānis,
ietekmē asinsspiedienu,
• kapilāri – sīkie asinsvadi, veidoti no vienas
segepitēlija šūnu kārtas, difūzijas ceļā notiek
vielu apmaiņa starp asinīm un audiem,
• vēnas – asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz
sirdi. To sienas ir plānākas kā artērijām, tajās ir
pusmēness vārstuļi, lai asinis netecētu atpakaļ.
8. Asinsrites sistēmu veidi (att. 115. lpp.):
• vaļēja asinsrites sistēma – asinis sajaucas ar
šūnstarpu šķidrumu (hemolimfa), ir primitīva
cauruļveida sirds (kukaiņiem),
• slēgta asinsrites sistēma: sirds artērijas
kapilāri vēnas sirds;
• evolūcijas gaitā mainās asinsrites loku un sirds
kambaru skaits (att. 116. lpp.).
9.
10. Zīdītāju asinsrites sistēma
• http://www.youtube.com/watch?v=D3ZDJgFDdk0,
http://www.youtube.com/watch?v=PgI80Ue-AMo&NR=1
• sirds: 2 kambari, 2 priekškambari, venozās un
arteriālās asinis nesajaucas,
• mazais asinsrites loks – no sirds labā kambara uz
plaušām, tur notiek gāzu maiņa, tad atpakaļ uz
kreiso priekškambari,
• lielais asinsrites loks – no sirds kreisā kambara uz
visiem orgāniem, kur kapilāros notiek vielu
apmaiņa ar audiem, tad atpakaļ uz labo
priekškambari.
11. Četrkameru sirds darbība
• impulsu sarauties dod sirds ritma noteicējšūnas, kas
darbojas automātiski, nervu sistēma šo darbību var tikai
paātrināt vai palēnināt,
• starp kambariem, priekškambariem un izejošajiem
asinsvadiem ir vārstuļi, kas regulē asins plūsmas virzienu
(http://www.youtube.com/watch?v=H04d3rJCLCE&feature=related );
• sirdsdarbības cikls:
– priekškambaru sistole (0,1 s),
– kambaru sistole (0,3 s)
– diastole jeb pauze (0,4 s);
• ļoti svarīgi ir, lai būtu veseli un darbotos sirdi apgādājošie
asinsvadi.
12.
13.
14. Cilvēka asinsrites parametri:
• asinsspiediens 120/70 mm Hg (kambaru
sistole / diastole)
– hipertensija – paaugstināts asinsspiediens virs
140/90 mm Hg,
– hipotensija – pazemināts asinsspiediens zem
105/65 mm Hg;
• pulss ~ 70 reizes minūtē.
15. Asinsrites sistēmas funkcijas
• gāzu maiņa audos,
• barības vielu transports,
• vielmaiņas galaproduktu transports,
• bioloģiski aktīvu vielu transports,
• organisma aizsardzība (asinsrece, imunitāte),
• organisma termoregulācija.
16. Vielas apguvei mājās:
• MG: Sausiņa, 4. d. 110-122.lpp. vai Porozova
u.c., 3.d. 23-25.lpp.
• http://www.uzdevumi.lv/vs/biologija-12-
klasei/Program?themeId=7792
• http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_12/default.asp
x@tabid=9&id=200.html