2. Kopš kura gada Jūs
strādājat mūsu skolā?
Rīgas 88. vidusskolā es strādāju
kopš 1998. gada.
Tajā laikā sāku strādāt par latviešu
valodas un latviešu literatūras
skolotāju un mācīju 5.-6. klases.
Man iepatikās darbs, pēc studijām
es paliku strādāt šajā skolā. Pēc
kāda laika ar prieku uzņēmos
klases audzinātāja pienākumus!
3. Kas Jūs iedvesmoja
kļūt par skolotāju?
Tā laikam bija nejaušība! Iestājos Latvijas
Universitātes Filoloģijas fakultātē, jo man patika
literatūra, valodniecība, un tolaik domāju, ka
strādāšu kādā izdevniecībā. Studiju laikā izmēģināju
darbu žurnālistikā, bet sapratu, ka man ir ļoti svarīgs
dienas režīms un laika plānošanas prognozējamība.
Biju uzsākusi darbu JA un Jūrskolā, turpināju studēt.
3. kursa beigās kolēģi man piedāvāja darbu
Rīgas 88. vidusskolā. Tika meklēts latviešu valodas
un literatūras skolotājs. Tiekoties ar direktori Ņinu
Labadu, es pieņēmu šo izaicinājumu un joprojām
augu, attīstos izglītības jomā!
4. Vai Jūs gribējāt būt par
skolotāju no bērnības vai
Jums bija kādi citi sapņi?
Nevaru apgalvot, ka no
bērnības esmu ilgojusies
būt skolotāja, bet man jau
sen bija skaidrs, ka
nākotnē strādāšu ar
cilvēkiem, darīšu darbu,
kas saistīts ar literatūru,
valodu, vai mācībām!
5. Kur Jūs
mācījāties?
Mana pirmā skola bija Vecumnieku
vidusskola, tur mācījos no 1. līdz
12. klasei.
Vecumnieki atrodas netālu no Rīgas,
skola slavena kā daudzu kultūras
darbinieku, sportistu, izglītības
darbinieku un politiķu šūpulis.
Bijušajā sākumskolas korpusa ēkā
šobrīd ir brīnišķīgs muzejs.
Studēju LU Filoloģijas fakultātē,
pedagoģiju apguvu Rēzeknes
augstskolā, iegūtas vēstures
skolotāja un karjeras konsultanta
specialitātes. Pabeigta LU
maģistrantūra izglītības vadībā – tās
iespaidā ar prieku piedalāmies
starptautiskajos izglītības pētījumos.
6. Kāpēc izvēlējāties
tieši Rīgas
88. vidusskolu?
Šajā skolā strādāja mana kursabiedrene, tieši
viņa piedāvāja pamēģināt strādāt kā latviešu
valodas skolotājai mazākumtautību skolā. Tā
kā es tajā brīdī dzīvoju skolas tuvumā, šo
piedāvājumu pieņēmu.
Šī tolaik bija divu maiņu skola, tāpēc no rīta
es mācījos un pēcpusdienās strādāju.
7. Kur Jūs vēlētos strādāt,
ja nestrādātu skolā?
Es šobrīd neapsveru domu, ka varētu
strādāt kaut kur citur, jo skola ir ļoti
dinamiska vieta, te regulāri jāmācās.
Man joprojām patīk apgūt jaunas
zināšanas un prasmes, te ir ļoti plašs
darba lauks! Kā jau teicu iepriekš, sevi
varu iedomāties arī kādā izdevniecībā,
kur vajadzīgs redaktors vai korektors,
bet to lieliski realizēju arī šeit!
8. Kas, Jūsuprāt, ir lielākais
sasniegums dzīvē,
ko esat sasniegusi?
Sasniegums ir izbaudīt visu, ko dari un
padarīt to pēc labākās sirdsapziņas. Dzīvē
nav nejaušību. Katrs mazais ikdienas
panākums virza uz ko cēlāku un tu nepaliec
nepamanīts. Svarīgi izzināt sevi, nobriest.
Sasniegums ir apzināti darīt lietas, kas patīk,
gūt prieku no procesa, tā darot laimīgus
apkārtējos. No sirds priecājos un lepojos ar
saviem 2 brīnišķīgajiem bērniem. Caur viņiem
iepazīstu pusaudžu un bērnu intereses,
vajadzības. Bieži ar viņiem aprunājos un,
ieviešot kādas pārmaiņas darbā, apjaušu, ka
reizēm domāju ne tikai kā iestādes vadītāja,
bet arī kā vecāks.
9. Vai mūsu lielo skolu
vadīt nav grūti?
Manuprāt tas nav grūti! Tieši otrādi –
interesanti. Katra diena nes ko jaunu!
Apkārt ir laba un stabila komanda,
lielisks skolotāju kolektīvs, atbalstoši
vecāki. Tas nav grūti, jo mēs visi
skatāmies vienā virzienā!
10. Vai Jūs uzturat kontaktus ar
kādu no saviem skolēniem,
kuri jau ir beiguši skolu?
Protams!
Mēs sazināmies sociālajos tīklos, viņi atnāk
ciemos uz skolu, ar saviem stāstiem iedvesmo
topošos absolventus, ved mācīties savus
bērnus
Daži skolēni jau ir pabeiguši kādas ārvalstu vai
Latvijas augstskolas, tad viņi nāk un stāsta par
savu pieredzi, kā viņiem klājas. Vienmēr ir
patīkami satikt savus bijušos skolēnus un
redzēt, ka skolas laiks ir palicis viņu sirdīs kā
gaišs un svarīgs dzīves posms!
11. Jūsu novēlējums mūsdienu skolēniem
Būt pašpietiekamiem, dinamiskiem,
sasniegt savus izvirzītos mērķus!
Domu gaišumu, sirds viedumu,
darboties prieku!