Digitālā Ēra 2016 - Aldis Alliks. - Persona. Sabiedrība. NEO.

zvērināts advokāts Aldis Alliks
21.04.2016.
Persona.
Sabiedrība.
NEO

Zvērinātu advokātu birojs ALLIKS un PARTNERI www.alliks.lv
Kas ir “uzņēmējdarbība”?
Atvērts prāts, spēja saskatīt un radīt iespējas
pelnīt naudu
Zvērinātu advokātu birojs ALLIKS un PARTNERI
Fizisko personu datu aizsardzības likums
2.panta 3.punkts: fiziskās personas dati – jebkāda informācija, kas
attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu
2.panta 4.punkts: personas datu apstrāde – jebkuras ar personas
datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu,
ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu,
nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu
likumīgas darbības
ar fiziskās personas datiem

pelnīt naudu
Fizisko personu datu aizsardzības likums
7.pants. Personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav
noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

pelnīt naudu
1) ir datu subjekta piekrišana;
2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot
datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu
attiecīgu līgumu;
3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu
veikšanai;
4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli
svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;
5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu
ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai
personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;
6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta
pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas
likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

pelnīt naudu
 Satversmes 96.pants: ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves,
mājokļa un korespondences neaizskaramību.
 ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 12.pants: nedrīkst
patvaļīgi pārkāpt neviena cilvēka privātās dzīves, ģimenes, mājokļa
un korespondences neaizskaramību, ne arī apdraudēt viņa godu un
reputāciju. Katram cilvēkam ir tiesības uz likuma aizsardzību pret
pārkāpumiem vai apdraudējumiem.
 Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas
8.pants: ikvienam ir tiesības uz savu privāto un ģimenes dzīvi,
korespondences noslēpumu un dzīvokļa neaizskaramību. Valsts
institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot
gadījumus, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā
sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedrības drošības vai valsts
ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai
noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību, vai lai aizstāvētu
citu tiesības un brīvības.
ne/likumīgas darbības

pelnīt naudu
 Eiropas Savienības pamattiesību hartas 8.pants: ikvienai personai ir
tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Šādi dati ir jāapstrādā
godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgas personas piekrišanu
vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts normatīvajos aktos.
Ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības
ieviest labojumus šajos datos.
ne/likumīgas darbības

pelnīt naudu
APK 204.7
pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem
(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par
jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot
datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu,
pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu,
bloķēšanu vai dzēšanu, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70
līdz 570 euro, amatpersonām – no 140 līdz 570 euro, bet juridiskajām
personām – no 1400 līdz 11 400 euro, konfiscējot pārkāpuma
priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.
nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem
– administratīvais pārkāpums

pelnīt naudu
APK 204.7
(2) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem
personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās
personas sensitīvajiem personas datiem, ieskaitot datu vākšanu,
reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu,
izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai
dzēšanu, —
izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 280
līdz 700 euro, amatpersonām – no 430 līdz 700 euro, bet juridiskajām
personām – no 4 300 līdz 14 000 euro, konfiscējot pārkāpuma
priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.
(3) [...]
nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem
– administratīvais pārkāpums

pelnīt naudu
Krimināllikums
XIV nodaļa.
Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām
145.pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem
(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to
radīts būtisks kaitējums, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
[...]
nelikumīgas darbības
ar fiziskās personas datiem – kriminālatbildība

pelnīt naudu
APK 204.7
(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par
jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot
datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu,
pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu,
bloķēšanu vai dzēšanu, [...]
Krimināllikums. XIV nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret personas
pamattiesībām un pamatbrīvībām
KL 145.pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem
(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to
radīts būtisks kaitējums, [...]
nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem:
administratīvais pārkāpums / kriminālatbildība

pelnīt naudu
likums “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas
kārtību”
23.pants. (1) Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā
nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais
zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās
intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams.
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada
1.septembra spriedums lietā Nr. SKK-351/2008: “Satversmē garantēto
tiesību aizskārums katrā ziņā atzīstams par personas tiesību un interešu
ievērojamu apdraudējumu likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās
un piemērošanas kārtību” 23.panta izpratnē”
nelikumīgas darbības
ar fiziskās personas datiem – kriminālatbildība

pelnīt naudu
Krimināllikums
XIX nodaļa.
Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā
200.pants. Neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums,
izpaušana, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļauta iegūšana un
izpaušana un finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas
neatļauta izpaušana
(1) [...]
komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļauta
iegūšana un izpaušana

pelnīt naudu
(2) Par ekonomisko, zinātniski tehnisko vai citu ziņu, kuras ir
komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas
lietošanai vai izpaušanai, par šādu ziņu neatļautu izpaušanu citai
personai tādā pašā nolūkā, kā arī par finanšu instrumentu tirgus
iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
(3) [...]

pelnīt naudu
Krimināllikuma 200.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais
nodarījums ir uzskatāms par pabeigtu ar to tīšo darbību izdarīšanas
brīdi, saistībā ar kurām vainīgā rīcībā nonāk komercnoslēpumu
saturošas ziņas.
Šim noziedzīgajam nodarījumam ir formāls sastāvs, līdz ar ko nav
nepieciešams konstatēt kaitīgu seku iestāšanos pēc komercnoslēpumu
saturošu ziņu iegūšanas.

pelnīt naudu
apelācijas instances spriedums:
KL 145 – stājies spēkā, KL 200 – pārsūdzēts

pelnīt naudu
I. Poikānam kriminālatbildība pēc inkriminētā Krimināllikuma
145.panta pirmās daļas iestājas tikai tad, ja ir veiktas nelikumīgās
darbības ar personas datiem un ar to radīts būtisks kaitējums. Būtisks
kaitējums ir šī noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme.
Būtiska kaitējuma kritēriji ir norādīti “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās
laiku un piemērošanas kārtību” 23.pantā. No minētā panta pirmās un
otrās daļas izriet divi būtiska kaitējuma veidi: 1) noziedzīga nodarījuma
rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, proti, tāds
mantiskais zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz
piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu
kopsummu, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātas
intereses; 2) citu ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums ir
ievērojams.
apelācijas instances tiesas spriedums –
KL 145 (1)

pelnīt naudu
Krimināllikumā nav noteikti būtiska kaitējuma kritēriji – tas ir [tiesas]
vērtējuma jēdziens. Vērtējuma jēdziena satura atklāšanā svarīga
nozīme ir interešu apdraudējuma veidam (izpausmei, raksturam), kā arī
tam, cik smagi interese apdraudēta, darbības vai bezdarbības
raksturam, intereses nesēja (personas, pret kuru vērsts apdraudējums)
īpašībām, kā arī tam, kā tas uztvēris konkrēto interešu apdraudējumu.
Vērtējot, vai Satversmē garantēto (konstitucionālo) un ar likumu
aizsargāto interešu apdraudējums ir būtisks, jāņem vērā, ka
apdraudējumam ir jābūt ievērojamam un tas jāvērtē saistībā ar konkrētā
nodarījuma faktiskajiem apstākļiem (sk. Krastiņš U. Vērtējuma jēdzieni
Krimināllikuma normās. Jurista vārds. 2012.gada 12.jūnijs, Nr.24).
KL 145 (1)

pelnīt naudu
Tādējādi, vērtējot ievērojama apdraudējuma izpausmes, var uzskatīt,
ka personu, kuru dati ir tikuši apdraudēti, attieksme faktiski varētu būt
noteicošā izdarot secinājumus par noziedzīga nodarījuma sastāva
objektīvās puses esamību.
KL 145 (1)

pelnīt naudu
No Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas dispozīcijas nepārprotami
izriet, ka krimināltiesiskā represija draud par neatļautām darbībām ar
fizisko personu datiem, tātad par fiziskajām personām radīto kaitējumu.
Liela nozīme personas datu aizsardzības tiesībās ir piešķirta arī pašas
personas gribai atklāt vai neatklāt noteiktu informāciju par sevi. Tāpēc
atbilstoši starptautisko dokumentu izpratnei Satversmes 96.pants būtībā
ietver arī personas tiesības pēc savas izvēles izpaust kādu informāciju
par sevi un ietver tā saucamo informacionālās pašnoteikšanās principu
(Autoru kolektīvs, ”Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII
nodaļa. Cilvēka pamattiesības”, Latvijas Vēstnesis, 2011, 248.lpp.).
KL 145 (1)

pelnīt naudu
Kriminālprocesā nav ziņu, ka kāda no fiziskajām personām būtu
griezusies tiesībsargājošajās institūcijās ar iesniegumu norādot, ka ar I.
Poikāna veiktajām darbībām ir tikušas aizskartas tās tiesības uz privāto
dzīvi, kaut gan tieši fizisko personu pozīcijai šajā gadījumā būtu
noteicošā loma.
KL 145 (1)

pelnīt naudu
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, Latvija ir
neatkarīga demokrātiska republika. Demokrātiskā valstī ikvienam
sabiedrības loceklim faktiski pilnā apjomā ir tiesības brīvi iepazīties un
zināt tos datus, kuri bija nonākuši I. Poikāna rīcībā. Ir tiesības zināt
konkrētu valsts amatpersonu vārdus un uzvārdus, to saņemtā
atalgojuma apmērus. 2010.gada 15.jūnijā spēkā stājās grozījumi Valsts
pārvaldes iekārtas likuma 92.pantā, nosakot, ka “iestādes
amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicē iestādes
mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā
atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi”. Minētie likuma
grozījumi, Krimināllikuma 5.panta trešās daļas izpratnē un I.Poikānam
celtās apsūdzības kontekstā, ir uzskatāmi par apsūdzētajam
labvēlīgiem likuma grozījumiem un ir vērtējami lemjot par vienu no
kvalificējošajām pazīmēm - nodarīto būtisko kaitējumu.
KL 145 (1)

pelnīt naudu
Tiesu kolēģija uzskata, ka ar apsūdzētā I. Poikāna darbībām būtisks
kaitējums nav radīts.
KL 145 (1)

pelnīt naudu
VID iesniegums tiesai

pelnīt naudu
 I. Poikāna krimināllietā ir runa tikai par:
• no EDS lejuplādētiem datiem, kas ir tikai glabājušies I. Poikāna
cietajā diskā un nav publicēti;
• publicētiem datiem par personu atalgojumu, kur personas nav
identificējamas;
• publicētiem datiem par personu atalgojumu, kur personas ir
identificētas.
 Nepublicētajiem datiem piemērojama Fizisko personu datu
aizsardzības likuma 3.panta 3.daļa – likums neattiecas uz personas
datu apstrādi, ko fiziskas personas veic personiskām vai mājas un
ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpausti trešajām
personām. Līdz ar to nav pamata runāt par to, ka I. Poikāns veicis
aizliegtas darbības ar datiem, kuri nav tikuši izpausti.
daži papildus argumenti – KL 145 (1)

pelnīt naudu
Lielākā daļa datu par personas atalgojumu, kas tika publicēti, ir tikuši
publicēti anonimizētā veidā – nenorādot personu vārdu, uzvārdu,
amatu, personas kodu vai citus datus, pēc kuriem personas būtu
atpazīstamas. Fizisko personu datu aizsardzības likuma ir definēts, ka
personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai
identificējamu fizisko personu. Taču šeit ir runa par neidentificējamām
personām. Līdz ar to nav konstatējams, ka I. Poikāns būtu izpaudis
personas datus, jo nav konkrētu personu, ar kurām šie dati būtu
saistāmi.

pelnīt naudu
Tāpat ir jāņem vērā arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma
7.panta 5.punkts, kas nosaka – datu apstrāde ir atļauta, ja tā ir
nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu.

pelnīt naudu
Šajā kontekstā aizstāvība vēlas vērst tiesas uzmanību uz judikatūru,
kurā analizēts, ka atalgojums valsts sektorā ir sabiedriski nozīmīga
tēma un, izejot no tā, ka sabiedrības tiesības uzzināt informāciju ir
nozīmīgākas par individuālu personu tiesībām uz privātās dzīves (tai
skaitā – personas datu) aizsardzību:
•Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011.gada
12.janvāra lēmums lietā SKA-221/2011;
21.marta spriedums lietā SKA-254/2011;
26.maija spriedums lietā SKA-421/2011;
•Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 1.jūlija sprieduma
lietā Nr.SKA-347/2010.

pelnīt naudu
Augstākās tiesas Senāta spriedums lietā Nr. SKA-421/2011
Tēze: Tas, ka Latvijas Banka ir atvasināta publisko tiesību juridiskā
persona, no informācijas pieejamības viedokļa nepadara to par
sabiedrības leģitīmas intereses neskartu institūciju. Sabiedrībai ir
leģitīma interese saņemt informāciju par Latvijas Bankas amatpersonu
atalgojumu un sabiedrības tiesības uz šo informāciju ir lielākas nekā
attiecīgo personu tiesības uz savas privātās dzīves neaizskaramību. Lai
arī Latvijas Bankai ir noteikta augsta institucionālās un funkcionālās
neatkarības pakāpe, tāpēc nevar uzskatīt, ka tā ir pilnīgi ārpus valsts
sistēmas esoša institūcija.

pelnīt naudu
Augstākās tiesas Senāta spriedums lietā Nr. SKA-347/2010
Tēze: Iepretim preses brīvībai saņemt pieprasīto informāciju ir citu
personu tiesības uz privātās dzīves aizsardzību, kurā ietilpst arī dati par
personas finanšu līdzekļiem. Tomēr sabiedrības interese zināt valsts
darbiniekiem un amatpersonām izmaksāto prēmiju apmērus nav
uzskatāma par vienkāršu ziņkāri, jo tā ir interese zināt savu kā nodokļu
maksātāju naudas izlietojumu, kas ir leģitīma interese. Sabiedrības
tiesības uzzināt minēto informāciju ir lielākas nekā šo personu tiesības
uz datu aizsardzību.

pelnīt naudu
Augstākās tiesas nolēmumu vadmotīvs ir – sabiedrībai ir leģitīma
interese saņemt informāciju par amatpersonu atalgojumu, un
sabiedrības tiesības uz šo informāciju ir lielākas nekā attiecīgo personu
tiesības uz savas privātās dzīves neaizskaramību.
daži kasācijas sūdzības argumenti –
KL 200 (2)

pelnīt naudu
Krimināllikuma 200.pants. Neizpaužamu ziņu, kas nav valsts
noslēpums, izpaušana, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļauta
iegūšana un izpaušana un finanšu instrumentu tirgus iekšējās
informācijas neatļauta izpaušana
(2) Par ekonomisko, zinātniski tehnisko vai citu ziņu, kuras ir
komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas
lietošanai vai izpaušanai, par šādu ziņu neatļautu izpaušanu citai
personai tādā pašā nolūkā, kā arī par finanšu instrumentu tirgus
iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu —
[...]
KL 200 (2)

pelnīt naudu
Pieļauta plaša mēroga noziedzīga nolaidība Valsts ieņēmuma
dienestā (VID) un Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS)
izstrādātājkompānijā AS “Exigen”, kā rezultātā ir noticis bezprecedenta
gadījums – visu valsts nodokļu maksātāju dati tika padarīti
vispārpieejami jebkuram interneta lietotājam. Bet ne pret vienu VID vai
“Exigen” darbinieku neviena krimināllieta nav bijusi ierosināta un
neviena apsūdzība nav celta.
KL 200 (2)

pelnīt naudu
KL 200.pantā paredzētā nozieguma sastāva subjektīvā puse
izpaužas kā tiešs nodoms. I. Poikāna rīcības motīvi un nodoms ir ļoti
skaidri pausti viņa liecībās, kuras viņš ir sniedzis gan pirmstiesas
kriminālprocesa stadijā, gan tiesā.
KL 200 (2)

pelnīt naudu
 I. Poikāns ir norādījis, ka viņa rīcības mērķis (motīvs) ir bijis:
• sākotnēji – pievērst VID EDS administratoru uzmanību, datu
lejupielādi veicot demonstratīvi milzīgos apjomos brīvdienās, kas I.
Poikāna ieskatā bija būtisks iemesls, kāpēc kļūdu EDS darbībā
vajadzētu vieglāk pamanīt;
• pēc tam – ar pētniecisku interesi pavērot, cik ilgs laiks valsts
iestādei ir nepieciešams, lai pamanītu, ka tās uzturētā ļoti nozīmīgā
datu bāze darbojas kļūdaini;
• informēt sabiedrību, celt trauksmi, pievēršot sabiedrības uzmanību
vairākām visai sabiedrībai nozīmīgām problēmām, kas
ekonomiskās krīzes apstākļos 2009.gada nogalē – 2010.gada
sākumā bija īpaši akūtas (neefektīva valsts līdzekļu tērēšana, valsts
sektorā pastāvošā netaisnīgā atalgojuma sistēma un nevienādais
atalgojuma samazinājums publiskā sektora darbiniekiem – vieniem
samazinājums drastisks, citiem nejūtams vai pat vispār neesošs).
KL 200 (2)

pelnīt naudu
VID bija padarījis EDS datus pieejamus interneta lietotājiem. Līdz ar
to, lai lejuplādētu EDS datus, nevienai personai nebija ar VID jāslēdz
līgums un nebija jāiesniedz pieprasījumi normatīvos aktos noteiktā
kārtībā. Šo faktu apliecina VID darbinieku sniegtās liecības.
I. Poikāns EDS datus lejuplādēja nevis kā EDS lietotājs, bet bez
reģistrēšanās, līguma slēgšanas un formālu pieprasījumu iesniegšanas
VID. Lietā nav pierādījumu tam, ka bankas komercnoslēpumu vai
jebkādus personas datus I. Poikāns būtu lejupielādējis, iegājis EDS
sistēmā kā tās lietotājs.
KL 200 (2)

pelnīt naudu
Viens no elementiem, par ko izskatāmajā lietā noteikti ir jārunā, ir –
vai I. Poikāna rīcībai ir kaitīgs raksturs. KL 6.panta 1.daļa nosaka, ka
par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz
neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš
paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Tātad
– lai arī dažreiz (kā, piemēram, KL 200.panta gadījumā) tiek runāts par
formālu nozieguma sastāvu, tomēr obligāts elements, kura esamība ir
jākonstatē, ir – vai nodarījumam ir kaitīgs raksturs. Tātad – vai I.
Poikāns, lietojot vispārpieejamu datorprogrammu, lejuplādējot
vispārpieejamus datus un pēc tam daļu no tiem publicējot, ir izdarījis
kaut ko kaitīgu?
KL 200 (2)

pelnīt naudu
No I. Poikāna rīcības (kā viņš to arī bija vēlējies) bija pozitīvs efekts,
ieguvums visai valstij un sabiedrībai, nevis kāds kaitējums.
Par I. Poikāna rīcības kaitīgumu attiecībā uz bankas
komercnoslēpumu – vienīgais, kas ar bankas datiem noticis, ir:
•tie ir bijuši pieejami internetā (par to nebija un nav vainojams I. Poikāns
un par šo ārkārtas notikumu nav apsūdzēta pilnīgi neviena atbildīgā VID
vai AS “Exygen” persona);
•I. Poikāns tos ir lejuplādējis (lejuplādēšanas brīdī nezinot, ka lejuplādēti
tiek bankas dati) un
•pēc tam, iepazinies ar tiem, neko ar tiem tālāk nav darījis, jo tie
neattiecās uz I. Poikānu interesējošo tēmu – nepamatotie un
netaisnīgie tēriņi valsts sektorā.
KL 200 (2)

pelnīt naudu
Ņemot vērā KL 200.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
formālo sastāvu, rīcības kaitīgums būtu vērtējams vienlaikus ar I.
Poikāna rīcību, kas raksturo nozieguma subjektīvo pusi, proti – vai viņš
zināja vai nezināja, ka viņa rīcībā ir nonācis bankas komercnoslēpums.
No paša I. Poikāna un VID darbinieka S. M. liecībām ir redzams, ka I.
Poikāns nevarēja zināt, ka viņa rīcībā nonākusi bankas informācija un
ka šī informācija ir komercnoslēpums.
No lietas materiāliem ir redzams, ka pie I. Poikāna VID EDS dati par
banku nonāca, jo VID bija devusi iespēju tos lejuplādēt jebkurai
nereģistrētai personai, kas lieto internetu. Taču lejupielāde pati par sevi
nav nekas nelikumīgs.
KL 200 (2)

pelnīt naudu
Lai līdz galam tiktu izsvērts jautājums par iespējamo I. Poikāna tiešo
nodomu prettiesiski iegūt bankas komercnoslēpumu, ir nepieciešams
arī noskaidrot jautājumu – vai nav noticis tā, ka I. Poikāns ir tikai
izmantojis savas likumā paredzētās tiesības, līdz ar ko viņa darbībās
nav noziedzīga nodarījuma pazīmju?
Aizstāvība vēlas pievērst tiesas uzmanību Valsts informācijas sistēmu
likuma 11.pantam, kurā tiek noteikti principi informācijas pieejamībai.
Saskaņā ar minēto tiesību normu valsts informācijas sistēmas turētājs
nodrošina piekļūšanu valsts informācijas sistēmas vispārpieejamai
informācijai globālajā datoru tīklā (internetā), un valsts informācijas
sistēmās esošā informācija ir pieejama saskaņā ar normatīvajiem
aktiem.
KL 200 (2)

pelnīt naudu
No Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā ietvertā demokrātiskās
republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā darbībā ievērot
tiesiskas valsts pamatprincipus, tostarp – tiesiskās paļāvības principu.
Publiski tiesiskās attiecības starp valsti un privātpersonu tiek regulētas
ar Administratīvā procesa likumu, kura 10.pantā ir noteikts tiesiskās
paļāvības principa saturs – “privātpersona var paļauties, ka iestādes
rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā
privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas
sekas”. Šis tiesiskais regulējums visai precīzi atspoguļo izskatāmās
lietas būtību. Ir notikusi VID kā valsts iestādes kļūda, jo interneta
lietotājiem ir ilgstoši padarīti pieejami VID EDS dati, lai gan tā tam
nebija jānotiek. I. Poikāns “neuzlauza” EDS, bet gan tikai lejuplādēja
elektroniskos dokumentus, ko VID jau bija padarījis brīvi pieejamus.
KL 200 (2)

pelnīt naudu
Lieciniece I. N.: Strādāju LTV1. Saņēmām datus – informāciju no VID
“cauruma”. Publiskojām informāciju. Paziņojām VID, ka ir “caurums”.
Informāciju saņēmām e-pastā no “4ATA” un “NEO”. Žurnālistiem ir
daudzi avoti, kuri nevēlas atklāt savu identitāti. Žurnālists pārbauda, vai
atbilst patiesībai, un vērtē, vai sabiedrībai ir svarīgi uzzināt. Saņemot
informāciju, pārbaudījām, un tur bija arī Latvijas TV darbinieku saraksts
ar personu vārdiem. Publiskojām, jo no žurnālista viedokļa tas bija
svarīgi sabiedrībai. Svarīgākais bija tas, ka dati skaidri parādīja, ka
laikā, kad valstī ekonomiskā krīze un tiek ziņots, ka tiek samazinātas
algas, algu samazināšana nav bijusi solidāra. Tas bija daudz svarīgāk.
Vēstulē bija paskaidrots, ka cilvēku grupa, kas sevi sauc par 4ATA,
uzskata, ka tas, kas valstī notiek nav saskaņā ar labas pārvaldes
tradīcijām. Publiskošanas labums bija neapstrīdams. Motīvs bija
sabiedrības tiesības zināt. Tas bija saistīts ar nodokļu maksātāju
naudas izlietojumu.
>>>
kā uz to visu raudzījās žurnālisti?

pelnīt naudu
>>>
Pēc šī gadījumā šis jautājums kļuvis daudz caurspīdīgāks. Mēs
parādījām, ka algu samazināšana nav bijusi solidāra. Šis ir jautājums
par sabiedrisko labumu. Ja es kā žurnāliste esmu ieguvusi informāciju,
kas dod labumu visai sabiedrībai, tad mans pienākums to publiskot.
Mani kolēģi izteica sašutumu par to, kā VID tik vieglprātīgi un
neadekvāti glabā šos datus. Kā šie dati vispār varēja kļūt pieejami un kā
valsts uztur savas datu bāzes. Mēs informējām VID par to, kas ir
noticis. Ja NEO nebūtu sniedzis šāda veida informāciju, vai sabiedrība
nebūtu varējusi uzzināt, ka VID datu bāzēs nav drošības un atalgojums
sabiedriskajā sektorā nav taisnīgs. Spriežot pēc tā, kā VID reaģēja, viņi
būtu centusies to noslēpt. Par to neviens nebūtu uzzinājis. Uzdevām
VID jautājumu, vai šīs lietas sakarā VID kāds ir zaudējis darbu. VID
atbilde bija, ka bijuši daži disciplinārsodi, neviens nav atlaists un IT
vadītājai alga samazināta par 20% uz pāris mēnešiem.
kā uz to visu raudzījās žurnālisti?

Paldies par uzmanību!
28 39 2222
AAA@ALLIKS.LV

Digitālā Ēra 2016 - Aldis Alliks. - Persona. Sabiedrība. NEO.

Recommandé

Recommandé

Contenu connexe

Plus de Andris Soroka

Plus de Andris Soroka (20)

Digitālā Ēra 2016 - Aldis Alliks. - Persona. Sabiedrība. NEO.