SlideShare une entreprise Scribd logo
1  sur  33
Télécharger pour lire hors ligne
1
Darba drošības un vides
veselības institūts
Žanna Martinsone
Rīgas Stradiņa universitāte
Darba drošības un vides veselības institūts
Higiēnas un arodslimību laboratorija
e-pasts: Zanna.Martinsone@rsu.lv
2021.gada 16. decembrī
Vebinārs
Atbilstoša mikroklimata
nodrošināšanas nozīme mājokļos:
gaisa temperatūra, mitrums,
plūsma
2
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍Kas ir mikroklimats, kas to raksturo un
ietekmē mikroklimatu?
֍Kas ir termālais komforts un kas to
ietekmē?
֍Kas ir atbilstošs mikroklimats?
֍Apkopojums par svarīgāko
Saturs
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
3
Darba drošības un vides
veselības institūts
Vai atbilstošs mikroklimats visiem būs
komfortabls un pieņemams?
Avots: http://www.cartoonaday.com/hot-and-cold-office-battle-over-climate-control/
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
4
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍Ar terminu mikroklimats saprot fizikālo faktoru kopumu,
kas veido organisma siltuma apmaiņu ar apkārtējo vidi
un nosaka organisma siltumstāvokli.
֍Mikroklimata parametri:
֍gaisa temperatūra, [°C];
֍virsmu temperatūra, [°C];
֍gaisa relatīvais mitrums, [%];
֍gaisa kustības ātrums jeb plūsma, [m/s];
֍siltuma starojuma (radiācijas) intensitāte, [W/m2].
Mikroklimats
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
5
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍Mikroklimatu (īpaši gaisa temperatūru) telpās ietekmē:
֍klimats,
֍gadalaiks,
֍dienas laiks,
֍telpā notiekošās aktivitātes,
֍ telpā izmantojamās iekārtas,
֍gaisa apmaiņa,
֍darba telpu platība,
֍ iemītnieku skaits u.c. faktori.
Mikroklimatu ietekmējošie faktori
Temperatūra
Saule Mitrums
Izstarotais
siltums
Plūsma
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
6
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimats: gaisa temperatūra 1
֍Temperatūra raksturo vides siltuma pakāpi.
Vispiemērotākā gaisa temperatūra telpā ir tā, pie kuras
cilvēks jūtas vislabāk.
֍Lai noteiktu optimālo temperatūru telpā, jāņem vērā arī
tajā esošo priekšmetu temperatūru. Turpretī saules
radītais starojums un/vai siltuma avoti telpā var izstarot
tik lielu siltuma daudzumu, ka izsauc organisma
pārkaršanu.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
7
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimats: gaisa temperatūra 2
֍Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka
organismu, var būt nosacījuma refleksu darbības
un kustību koordinācijas traucējumi, uzmanības un
precizitātes samazināšanās.
֍Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota
pie temperatūras no +19 līdz +25°C.1
1
Korhonen P. A, K. Salmi, M. Tuomainen, J. Palonen, E. Nykyri, R.Niemelä, O. Kotzias D. Indoor air and human
exposure assessment – needs and approaches // Experimental and Toxicologic Pathology, 2005, 57; pp 5 – 7.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
8
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimats: relatīvais mitrums
֍Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku koncentrācija gaisā.
Atkarībā no gaisa mitruma pakāpes cilvēks dažādi
uztver temperatūras iedarbību.
֍Zems relatīvais gaisa mitrums palielina darbinieku
sūdzības par acu kairinājumu, sausu roku un sejas
ādu. Turklāt, zems relatīvais gaisa mitrums var izraisīt
statisko elektrību.
֍Augsts gaisa mitruma līmenis kopā ar paaugstinātu
gaisa temperatūru var traucēt situma apmaiņu starp
cilvēka organismu un apkārtējo vidi, jo apgrūtina
sviedru iztvaikošanu.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
9
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimats: gaisa kustības ātrums
֍Gaisa masu pārvietošanos telpā nodrošina temperatūras
un spiediena starpības. Dabīgi gaisa kustību telpā ietekmē
tās plūsma caur logiem, durvīm, u.c. Mākslīgi to uztur
ventilācijas sistēmas.
֍Telpās telpā tiek nodrošināta “piesārņota” gaisa apmaiņa
pret tīrāku gaisu. Ja telpā nav nodrošināta optimālā gaisa
kustība, tad var tikt traucēta siltuma atdeve starp
organismu un apkārtējo vidi.
֍Gaisa plūsmas ātrums parasti uzlabo cilvēka ķermeņa
siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi. Gadījumos, ja tā ir pārāk
intensīva (caurvējš > 0,3 m/s), var tikt traucēti organisma
termoregulācijas procesi (jāņem vērā fiziskās aktivitātes
līmenis), ir diskomforts un iespējama saaukstēšanās.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
10
Darba drošības un vides
veselības institūts
Organisma siltumapmaiņa
֍Mikroklimats ir fizikālo faktoru kopums, kas veido
organisma siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi un
nosaka organisma siltuma stāvokli.
֍Siltumatdevi nosaka ādas siltumapmaiņa ar apkārtējo
vidi.
֍Siltums, kas rodas organisma dzīvības uzturēšanas
laikā, tiek novadīts izstarošanas, konvekcijas,
kondukcijas un iztvaikošanas ceļā.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
11
Darba drošības un vides
veselības institūts
Siltumapmaiņas veidi
Avots: http://stradavesels.lv/Uploads/2014/02/12/Darba_higiena.pdf
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
12
Darba drošības un vides
veselības institūts
Termālais komforts 1
֍Termālo komfortu nosaka vides fizikālo un organisma
fizioloģisko faktoru līdzsvars organismā.
֍Termālā komforta nodrošināšanai ir būtiski vides
fizikālie faktori: gaisa un apkārtējo virsmu
temperatūra, gaisa mitrums un ātrums. Šo faktoru
izplatībai (sadalījumam) telpā un laikā.
֍Siltuma produkcija organismā ir atkarīga no
organisma metabolisma, ko ietekme fiziskā aktivitāte,
kā arī apģērbs.
֍Piemērots apģērbs palīdz kontrolēt siltumapmaiņu
starp ķermeni un apkārtējo vidi.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
13
Darba drošības un vides
veselības institūts
Termālais komforts 2
֍Krasas mikroklimata svārstības var cilvēka organismā
izraisīt patoloģiskas pārmaiņas.
֍Mainoties vides temperatūrai, mainās organisma
vielmaiņas procesi: zemas temperatūras apstākļos tā
paaugstinās, parastā temperatūras darbības zonā (15–
25 °C) nemainās, 25 °C nedaudz pazeminās, bet 35–
40 °C atkal stipri paaugstinās.
֍Novērtējot siltuma izstarojumu, jāņem vērā apstarotās
virsmas platība, starojuma intensitāte, ilgums,
spektrālais sastāvs, apkārtējās vides temperatūra,
veicamā fiziskā darba intensitāte, gaisa kustība.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
14
Darba drošības un vides
veselības institūts
Siltuma produkcija organismā ir
atkarīga no metabolisma (apzīmē ar
«met»)
Avots: http://www.nzdl.org/cgi-bin/library.cgi?e=d-00000-00---off-0envl--00-0----0-10-0---0---0direct-10---4-------0-1l-
-11-en-50---20-about---00-0-1-00-0-0-11-1-0utfZz-8-00&cl=CL1.1&d=HASH7fb3fd71d302d3efdfe64e.3.4&x=1
Gulēšana Viegls
darbs
Smags
darbs
Staigāšana Ātra
staigāšana
Skriešana
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
15
Darba drošības un vides
veselības institūts
Apģērba siltumizolācijas spēju izsaka
«clo» vienībās
֍Apkures sezonā tas parasti būs ap 1 clo.
֍Vasaras sezonā tas parasti būs ap 0,5 clo.
Avots: http://www.blowtex-educair.it/downloads/thermal%20comfort.htm
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
16
Darba drošības un vides
veselības institūts
Neatbilstoša mikroklimata iedarbības
sekas
֍Nelabvēlīgs mikroklimats:
֍Diskomforts (termālais stress)
֍Pazeminātas darba spējas
֍Kopā ar nepiemērotu apģērbu:
֍Hronisku slimību paasinājumi
֍t.sk. augšējo elpošanas ceļu slimības,
saaukstēšanās, bronhīti u.c.
֍pārkaršana (karstuma dūriens, saules
dūriens)
֍apsaldējumi
17
Darba drošības un vides
veselības institūts
Organisma pārkaršana
֍Pārkaršana vieglā formā izpaužas šādi: galvassāpes,
nogurums, nespēks, sāpes muskuļos. Ļoti smagos
gadījumos cietušajam āda kļūst zilgana, ķermeņa
temperatūra var sasniegt 40–41 °C. Dažkārt novēro t.
s. krampju slimību – ekstremitātēs ir toniska rakstura
krampji, ko izskaidro ar nātrija hlorīda samazināšanos
asinīs un audos.
֍Akūtas organisma pārkaršanas smaga forma jeb
karstuma dūriens ir dzīvību apdraudošs stāvoklis,
kas radies sakarā ar termoregulācijas traucējumiem
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
18
Darba drošības un vides
veselības institūts
Apsaldēšanās 1
֍Apsaldēšanās parasti skar ķermeņa perifērās daļas;
visvairāk no tās cieš deguns, vaigi un ausis, jo seju
parasti neapsedz. Arī roku un kāju pirksti var tikt
apsaldēti.
֍Smagākās aukstuma iedarbības sekas ir t. s.
hipotermija, kad cilvēka ķermenis zaudē savu siltumu.
Šādās situācijās parādās uzmanības trūkums,
koordinācijas zudums, nespēja saglabāt darba ritmu
un miegainība. Ārkārtas gadījumos, lai arī tādi
notiek reti, var iestāties nāve.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
19
Darba drošības un vides
veselības institūts
Apsaldēšanās 2
֍Organisma siltuma deficītu rada ķermeņa perifēro
daļu temperatūras pazemināšanās – visbiežāk tas
skar roku un kāju pirkstus, seju, ausis.
֍Akūta, vietēja zemas temperatūras iedarbība var
radīt apsaldējumus ne tikai tad, ja apkārtējā
temperatūra ir zemāka par 0°, bet arī +4°, +8° un pat
augstākā, it īpaši, ja aukstums iedarbojas ilgstoši.
֍Hroniska zemas temperatūras iedarbība var radīt
perifērās nervu sistēmas slimības, saaukstēšanās
slimības, kā arī hronisku slimību paasinājumus
(piemēram, nieru un urīnceļu vai balsta–kustību
sistēmas slimību paasinājumus).
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
20
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimata ietekme uz
organismu: gaisa temperatūra
par
augstu
a) apgrūtināta
siltumatdeve no
ķermeņa apkārtējam
gaisam
b) ķermenis uzņem
siltumu no siltuma
avotiem
paaugstinās ķermeņa
temperatūra, paātrinās
sirdsdarbība,
samazinās darba
spējas, vairāk kļūdas,
miegainība
par zemu a) ķermenis atdot
savu siltumu
apkārtējam gaisam
vairāk nekā
nepieciešams
b) atdod siltumu
piem., aukstām
sienām, logiem
salšana, locītavu un
muskuļu stīvums,
samazinās
koncentrēšanās spējas
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
21
Darba drošības un vides
veselības institūts
Gaisa temperatūras un mitrums ietekme uz
organisma ūdens zudumu caur ādu un
plaušām
(“Vides veselība”, 2008)
Gaisa
temperatūra
(°C)
Organisma ūdens zudums
(g/stundā)
Ļoti sauss
gaiss
Ļoti mitrs
gaiss
15 36,3 9,0
20 54,1 15,3
25 75,4 23,9
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
22
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimata ietekme uz organismu:
Mitrums
par
augstu
apgrūtināta
sviedru
izdalīšanās
samazinās
izturība pret
paaugstinātu
temperatūru
par zemu spēcīgāka
iztvaikošana
gļotādu
izžūšana
(piem.,
degunā, mutē)
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
23
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimata ietekme uz organismu:
gaisa kustība
par
augstu
lokāli ādas
apaukstējumi
muskuļu sāpes,
caurvējš
par zemu sviedru
izgarojumi,
samazinās
ķermeņa
siltumapmaiņa
mitra āda,
rodas “slikts”
gaiss
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
24
Darba drošības un vides
veselības institūts
Kas ir atbilstošs mikroklimats?
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
25
Darba drošības un vides
veselības institūts
Likumdošana
26
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍91. Būvprojektā norāda šādus izejas datus:
֍…..
֍91.3. prasības telpas gaisa kvalitātei un vēlamie gaisa
kvalitātes parametri attiecīgajā telpā (gaisa
temperatūra, kas augstāka par 28°C vasarā un
zemāka par 18°C apkures periodā, pieļaujama pēc
saskaņošanas ar telpu īpašnieku vai lietotāju);
֍91.4. būvniecības vietas klimatiskie apstākļi atbilstoši
būvnormatīvam par būvklimatoloģiju;
֍91.5. paredzamais cilvēku skaits telpā dažādā
diennakts laikā, cilvēku darbības telpā un apģērbs;
֍…..
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
27
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍91.12. logu atvēršanas iespējas vai logu konstrukcijas
apraksts;
֍91.13. paredzētā logu apēnošana;
֍…..
֍91.16. plānotie pasākumi ventilācijas un gaisa
kondicionēšanas sistēmu iedarbināšanai, regulēšanai
un ekspluatācijai;
֍92. Gaisa kvalitāti un vēlamos parametrus attiecīgajās
telpās nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO
7730:2006 "Siltuma vides ergonomika. Termālā
komforta analītiska noteikšana un interpretācija,
izmantojot paredzamā vidējā balsojuma (PMV) un
paredzamā neapmierināto personu procenta (PPD)
indeksu kalkulāciju un lokālā termālā komforta
kritērijus", ….
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
28
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍…….
֍94. Vasarā paredz dzesēšanas sistēmas izslēgšanu,
kad tā nav nepieciešama komforta nodrošināšanai.
֍95. Ja nepieciešams izpildīt īpašas komforta vai
tehnoloģiskās prasības, būvprojektā var noteikt
pieļaujamās gaisa temperatūras un relatīvā mitruma
svārstību robežas telpā.
֍95.1 Publiskas ēkas gaisa kvalitātei nodrošina, ka
CO2 koncentrācija iekštelpās nepārsniedz 1000 ppm.
(MK 13.05.2021. noteikumu Nr. 303 redakcijā)
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
29
Darba drošības un vides
veselības institūts
Komforta apstākļi sēdošam darbam
(1,2 met, apkures periodā)
֍komforta temperatūra starp 20°C un 24°C (t.i. 22°C
 2°C)
֍vertikālā gaisa temp. starpība < 3°C
֍grīdu virsmu temp. starp 19°C un 26°C
֍vid. gaisa kustības ātrums < 0,23 m/s
֍starojuma temp. asimetrijai no aukstām vertikālām
virsmām < 10°C
֍starojuma temp. asimetrijai no siltām horizontālām
virsmām < 5°C
֍relatīvais mitrums robežās starp 30% un 70% (optimāli:
40 – 60%)
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
LVS EN ISO 7730:2006
30
Darba drošības un vides
veselības institūts
Komforta apstākļi sēdošam darbam (1,2
met, dzesēšanas periodā)
֍komforta temperatūra starp 23°C un 26°C (t.i.
24,5°C  1,5°C)
֍vertikālā gaisa temp. starpība < 3°C
֍grīdu virsmu temp. starp 19°C un 26°C
֍vid. gaisa kustības ātrums < 0,23 m/s
֍relatīvais mitrums robežās starp 30% un 70%
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
LVS EN ISO 7730:2006
31
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍Termālo komfortu nodrošina kompleksa gaisa
temperatūras, mitruma un plūsmas mijiedarbība,
mainoties vienam parametram, mainīsies arī mājokļa
iemītnieku apmierinātības līmenis saistībā ar termālo
komfortu.
֍Atbilstošs mikroklimats var nenodrošināt termālo
komfortu visiem mājokļa iemītniekiem, jo to ietekmēs:
fiziskā aktivitāte, apģērbs, vecums un citas
individuālās īpašības.
Svarīgi atcerēties!
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
32
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍Izmantojot papildus telpu ierīces
sildīšanai/dzesēšanai, nepieciešams tās lietot pareizi
un droši.
֍Ja nav iespējams regulēt mikroklimata parametrus
telpās, tad var atbilstoši apģērbties, lai nodrošinātu
atbilstošu siltumapmaiņas procesu starp ķermeni un
apkārtēju vidi.
֍ Energoefektivitātes nolūkos, taupot enerģiju, nedrīkst
aizmirst par mājokļu iemītnieku labsajūtu un veselību.
֍ Enerģijas taupīšana var pasliktināt arī gaisa kvalitāti
mājokļos ne tikai termālo komfortu, t.i.,
nevēdina/neventilē telpas, lai nepazeminātu vai
nepaaugstinātu temperatūru/mitrumu telpā.
Svarīgi atcerēties 2!
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
.
33
Darba drošības un vides
veselības institūts
Paldies par uzmanību!
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
Veidosim vidi mājoklī, domājot par komfortu
un veselību, un neaizmirsīsim arī par ēku
energoefektivitāti!

Contenu connexe

Tendances

віруси
вірусивіруси
віруси
azazin
 
Osteomielīts un strutainais artrīts
Osteomielīts un strutainais artrīts Osteomielīts un strutainais artrīts
Osteomielīts un strutainais artrīts
Zane Garsele
 

Tendances (20)

Apkures automātika siltummezglā
Apkures automātika siltummezglāApkures automātika siltummezglā
Apkures automātika siltummezglā
 
Energoefektīvs LED apgaismojums un tā ietekme uz veselību
Energoefektīvs LED apgaismojums un tā ietekme uz veselībuEnergoefektīvs LED apgaismojums un tā ietekme uz veselību
Energoefektīvs LED apgaismojums un tā ietekme uz veselību
 
Darba aizsardzības prasības, veicot attālinātu darbu
Darba aizsardzības prasības, veicot attālinātu darbuDarba aizsardzības prasības, veicot attālinātu darbu
Darba aizsardzības prasības, veicot attālinātu darbu
 
Apkures automātika siltummezglā
Apkures automātika siltummezglāApkures automātika siltummezglā
Apkures automātika siltummezglā
 
віруси
вірусивіруси
віруси
 
Siltumapgādes sistēmu veidi
Siltumapgādes sistēmu veidi Siltumapgādes sistēmu veidi
Siltumapgādes sistēmu veidi
 
Saules kolektori: pielietojuma perspektīvas mājsaimniecībās
Saules kolektori: pielietojuma perspektīvas mājsaimniecībāsSaules kolektori: pielietojuma perspektīvas mājsaimniecībās
Saules kolektori: pielietojuma perspektīvas mājsaimniecībās
 
Siltumenerģijas uzskaite (alokators, siltumskaitītājs)
Siltumenerģijas uzskaite (alokators, siltumskaitītājs)Siltumenerģijas uzskaite (alokators, siltumskaitītājs)
Siltumenerģijas uzskaite (alokators, siltumskaitītājs)
 
Aktuālā situācija darba vidē: Nelaimes gadījumu statistika, cēloņi un analīze
Aktuālā situācija darba vidē: Nelaimes gadījumu statistika, cēloņi un analīzeAktuālā situācija darba vidē: Nelaimes gadījumu statistika, cēloņi un analīze
Aktuālā situācija darba vidē: Nelaimes gadījumu statistika, cēloņi un analīze
 
Apakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindroms
Apakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindromsApakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindroms
Apakšdelma kaulu diafizārie lūzumi. Compartment sindroms
 
Osteomielīts un strutainais artrīts
Osteomielīts un strutainais artrīts Osteomielīts un strutainais artrīts
Osteomielīts un strutainais artrīts
 
Результати районного етапу олімпіади з екології
Результати районного етапу олімпіади з екологіїРезультати районного етапу олімпіади з екології
Результати районного етапу олімпіади з екології
 
Siltumapgādes sistēmu veidi daudzdzīvokļu ēkā
Siltumapgādes sistēmu veidi daudzdzīvokļu ēkāSiltumapgādes sistēmu veidi daudzdzīvokļu ēkā
Siltumapgādes sistēmu veidi daudzdzīvokļu ēkā
 
Лекція Дифтерія Менінгококова.pptx
Лекція  Дифтерія Менінгококова.pptxЛекція  Дифтерія Менінгококова.pptx
Лекція Дифтерія Менінгококова.pptx
 
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
Energoefektivitāte ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās: normatīvi ...
 
Ergonomika
ErgonomikaErgonomika
Ergonomika
 
F 11 30_elektriskie_ladini
F 11 30_elektriskie_ladiniF 11 30_elektriskie_ladini
F 11 30_elektriskie_ladini
 
сон
сонсон
сон
 
Узагальнення та систематизація знань з теми «Теплові явища. Частина II. Змі...
Узагальнення та систематизація знань з теми «Теплові явища. Частина II. Змі...Узагальнення та систематизація знань з теми «Теплові явища. Частина II. Змі...
Узагальнення та систематизація знань з теми «Теплові явища. Частина II. Змі...
 
Darba aizsardzība kā domāšanas veids
Darba aizsardzība kā domāšanas veidsDarba aizsardzība kā domāšanas veids
Darba aizsardzība kā domāšanas veids
 

Plus de Elektrumlv

Plus de Elektrumlv (20)

Diskusija "Elektroierīču mūžs - izvēlies, lieto, labo, utilizē"
Diskusija "Elektroierīču mūžs - izvēlies, lieto, labo, utilizē"Diskusija "Elektroierīču mūžs - izvēlies, lieto, labo, utilizē"
Diskusija "Elektroierīču mūžs - izvēlies, lieto, labo, utilizē"
 
Kā iesaistīties un līdzdarboties, popularizējot aprites ekonomikas ideju?
Kā iesaistīties un līdzdarboties, popularizējot aprites ekonomikas ideju?Kā iesaistīties un līdzdarboties, popularizējot aprites ekonomikas ideju?
Kā iesaistīties un līdzdarboties, popularizējot aprites ekonomikas ideju?
 
Kas ietilpst elektroierīču aprites ciklā un kā to pagarināt?
Kas ietilpst elektroierīču aprites ciklā un kā to pagarināt?Kas ietilpst elektroierīču aprites ciklā un kā to pagarināt?
Kas ietilpst elektroierīču aprites ciklā un kā to pagarināt?
 
Aprites ekonomika: ko tā nozīmē, ko no tās iegūsim mēs, mūsu vide un ekonomika?
Aprites ekonomika: ko tā nozīmē, ko no tās iegūsim mēs, mūsu vide un ekonomika?Aprites ekonomika: ko tā nozīmē, ko no tās iegūsim mēs, mūsu vide un ekonomika?
Aprites ekonomika: ko tā nozīmē, ko no tās iegūsim mēs, mūsu vide un ekonomika?
 
Energoaudits energoauditora acīm. Iespējas, ko izmantot!
Energoaudits energoauditora acīm. Iespējas, ko izmantot!Energoaudits energoauditora acīm. Iespējas, ko izmantot!
Energoaudits energoauditora acīm. Iespējas, ko izmantot!
 
Energoefektīva mikroklimata kontrole ar mainīgas plūsmas gaisa vārstiem
Energoefektīva mikroklimata kontrole ar mainīgas plūsmas gaisa vārstiemEnergoefektīva mikroklimata kontrole ar mainīgas plūsmas gaisa vārstiem
Energoefektīva mikroklimata kontrole ar mainīgas plūsmas gaisa vārstiem
 
Enerģijas monitoringa sistēmas ieviešanas ieguvumi
Enerģijas monitoringa sistēmas ieviešanas ieguvumiEnerģijas monitoringa sistēmas ieviešanas ieguvumi
Enerģijas monitoringa sistēmas ieviešanas ieguvumi
 
Building X - mērogainā digitālās ēkas platforma
Building X - mērogainā digitālās ēkas platformaBuilding X - mērogainā digitālās ēkas platforma
Building X - mērogainā digitālās ēkas platforma
 
Uzņēmuma virzība energoefektivitātes un ilgtspējas virzienā
Uzņēmuma virzība energoefektivitātes un ilgtspējas virzienāUzņēmuma virzība energoefektivitātes un ilgtspējas virzienā
Uzņēmuma virzība energoefektivitātes un ilgtspējas virzienā
 
ES fondu atbalsts apkures iekārtu nomaiņai
ES fondu atbalsts apkures iekārtu nomaiņaiES fondu atbalsts apkures iekārtu nomaiņai
ES fondu atbalsts apkures iekārtu nomaiņai
 
Izmaiņas un ierobežojumi apkures sistēmām Rīgā
Izmaiņas un ierobežojumi apkures sistēmām RīgāIzmaiņas un ierobežojumi apkures sistēmām Rīgā
Izmaiņas un ierobežojumi apkures sistēmām Rīgā
 
Kā izvēlēties un izvērtēt savam mājoklim piemērotāko siltumsūkni?
Kā izvēlēties un izvērtēt savam mājoklim piemērotāko siltumsūkni?Kā izvēlēties un izvērtēt savam mājoklim piemērotāko siltumsūkni?
Kā izvēlēties un izvērtēt savam mājoklim piemērotāko siltumsūkni?
 
Populārākie mīti par siltumsūkņu izmantošanu Latvijā
Populārākie mīti par siltumsūkņu izmantošanu LatvijāPopulārākie mīti par siltumsūkņu izmantošanu Latvijā
Populārākie mīti par siltumsūkņu izmantošanu Latvijā
 
Termiskās čaulas hermētisma un pretevēja aizsardzības materiāli, to efektīva ...
Termiskās čaulas hermētisma un pretevēja aizsardzības materiāli, to efektīva ...Termiskās čaulas hermētisma un pretevēja aizsardzības materiāli, to efektīva ...
Termiskās čaulas hermētisma un pretevēja aizsardzības materiāli, to efektīva ...
 
Controlit - Jumta kvalitātes kontroles risinājumi
Controlit - Jumta kvalitātes kontroles risinājumiControlit - Jumta kvalitātes kontroles risinājumi
Controlit - Jumta kvalitātes kontroles risinājumi
 
Apmestas fasādes - energoefektīva plānošana un realizācija
Apmestas fasādes - energoefektīva plānošana un realizācijaApmestas fasādes - energoefektīva plānošana un realizācija
Apmestas fasādes - energoefektīva plānošana un realizācija
 
Ventilējamo fasāžu ekspluatācija. Siltināšana.
Ventilējamo fasāžu ekspluatācija. Siltināšana.Ventilējamo fasāžu ekspluatācija. Siltināšana.
Ventilējamo fasāžu ekspluatācija. Siltināšana.
 
Pasīvo biroju eku piemēri un augstas energoefektivitātes projektēšanas pamatp...
Pasīvo biroju eku piemēri un augstas energoefektivitātes projektēšanas pamatp...Pasīvo biroju eku piemēri un augstas energoefektivitātes projektēšanas pamatp...
Pasīvo biroju eku piemēri un augstas energoefektivitātes projektēšanas pamatp...
 
Klimatneitralitāte kā konkurences priekšrocība
Klimatneitralitāte kā konkurences priekšrocībaKlimatneitralitāte kā konkurences priekšrocība
Klimatneitralitāte kā konkurences priekšrocība
 
Jaunas iespējas saules paneļu īpašniekiem
Jaunas iespējas saules paneļu īpašniekiemJaunas iespējas saules paneļu īpašniekiem
Jaunas iespējas saules paneļu īpašniekiem
 

Atbilstoša mikroklimata nodrošināšanas nozīme mājokļos: gaisa temperatūra, mitrums, plūsma

  • 1. 1 Darba drošības un vides veselības institūts Žanna Martinsone Rīgas Stradiņa universitāte Darba drošības un vides veselības institūts Higiēnas un arodslimību laboratorija e-pasts: Zanna.Martinsone@rsu.lv 2021.gada 16. decembrī Vebinārs Atbilstoša mikroklimata nodrošināšanas nozīme mājokļos: gaisa temperatūra, mitrums, plūsma
  • 2. 2 Darba drošības un vides veselības institūts ֍Kas ir mikroklimats, kas to raksturo un ietekmē mikroklimatu? ֍Kas ir termālais komforts un kas to ietekmē? ֍Kas ir atbilstošs mikroklimats? ֍Apkopojums par svarīgāko Saturs Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 3. 3 Darba drošības un vides veselības institūts Vai atbilstošs mikroklimats visiem būs komfortabls un pieņemams? Avots: http://www.cartoonaday.com/hot-and-cold-office-battle-over-climate-control/ Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 4. 4 Darba drošības un vides veselības institūts ֍Ar terminu mikroklimats saprot fizikālo faktoru kopumu, kas veido organisma siltuma apmaiņu ar apkārtējo vidi un nosaka organisma siltumstāvokli. ֍Mikroklimata parametri: ֍gaisa temperatūra, [°C]; ֍virsmu temperatūra, [°C]; ֍gaisa relatīvais mitrums, [%]; ֍gaisa kustības ātrums jeb plūsma, [m/s]; ֍siltuma starojuma (radiācijas) intensitāte, [W/m2]. Mikroklimats Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 5. 5 Darba drošības un vides veselības institūts ֍Mikroklimatu (īpaši gaisa temperatūru) telpās ietekmē: ֍klimats, ֍gadalaiks, ֍dienas laiks, ֍telpā notiekošās aktivitātes, ֍ telpā izmantojamās iekārtas, ֍gaisa apmaiņa, ֍darba telpu platība, ֍ iemītnieku skaits u.c. faktori. Mikroklimatu ietekmējošie faktori Temperatūra Saule Mitrums Izstarotais siltums Plūsma Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 6. 6 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimats: gaisa temperatūra 1 ֍Temperatūra raksturo vides siltuma pakāpi. Vispiemērotākā gaisa temperatūra telpā ir tā, pie kuras cilvēks jūtas vislabāk. ֍Lai noteiktu optimālo temperatūru telpā, jāņem vērā arī tajā esošo priekšmetu temperatūru. Turpretī saules radītais starojums un/vai siltuma avoti telpā var izstarot tik lielu siltuma daudzumu, ka izsauc organisma pārkaršanu. Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 7. 7 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimats: gaisa temperatūra 2 ֍Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka organismu, var būt nosacījuma refleksu darbības un kustību koordinācijas traucējumi, uzmanības un precizitātes samazināšanās. ֍Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota pie temperatūras no +19 līdz +25°C.1 1 Korhonen P. A, K. Salmi, M. Tuomainen, J. Palonen, E. Nykyri, R.Niemelä, O. Kotzias D. Indoor air and human exposure assessment – needs and approaches // Experimental and Toxicologic Pathology, 2005, 57; pp 5 – 7. Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 8. 8 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimats: relatīvais mitrums ֍Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku koncentrācija gaisā. Atkarībā no gaisa mitruma pakāpes cilvēks dažādi uztver temperatūras iedarbību. ֍Zems relatīvais gaisa mitrums palielina darbinieku sūdzības par acu kairinājumu, sausu roku un sejas ādu. Turklāt, zems relatīvais gaisa mitrums var izraisīt statisko elektrību. ֍Augsts gaisa mitruma līmenis kopā ar paaugstinātu gaisa temperatūru var traucēt situma apmaiņu starp cilvēka organismu un apkārtējo vidi, jo apgrūtina sviedru iztvaikošanu. Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 9. 9 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimats: gaisa kustības ātrums ֍Gaisa masu pārvietošanos telpā nodrošina temperatūras un spiediena starpības. Dabīgi gaisa kustību telpā ietekmē tās plūsma caur logiem, durvīm, u.c. Mākslīgi to uztur ventilācijas sistēmas. ֍Telpās telpā tiek nodrošināta “piesārņota” gaisa apmaiņa pret tīrāku gaisu. Ja telpā nav nodrošināta optimālā gaisa kustība, tad var tikt traucēta siltuma atdeve starp organismu un apkārtējo vidi. ֍Gaisa plūsmas ātrums parasti uzlabo cilvēka ķermeņa siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi. Gadījumos, ja tā ir pārāk intensīva (caurvējš > 0,3 m/s), var tikt traucēti organisma termoregulācijas procesi (jāņem vērā fiziskās aktivitātes līmenis), ir diskomforts un iespējama saaukstēšanās. Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 10. 10 Darba drošības un vides veselības institūts Organisma siltumapmaiņa ֍Mikroklimats ir fizikālo faktoru kopums, kas veido organisma siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi un nosaka organisma siltuma stāvokli. ֍Siltumatdevi nosaka ādas siltumapmaiņa ar apkārtējo vidi. ֍Siltums, kas rodas organisma dzīvības uzturēšanas laikā, tiek novadīts izstarošanas, konvekcijas, kondukcijas un iztvaikošanas ceļā. Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 11. 11 Darba drošības un vides veselības institūts Siltumapmaiņas veidi Avots: http://stradavesels.lv/Uploads/2014/02/12/Darba_higiena.pdf Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 12. 12 Darba drošības un vides veselības institūts Termālais komforts 1 ֍Termālo komfortu nosaka vides fizikālo un organisma fizioloģisko faktoru līdzsvars organismā. ֍Termālā komforta nodrošināšanai ir būtiski vides fizikālie faktori: gaisa un apkārtējo virsmu temperatūra, gaisa mitrums un ātrums. Šo faktoru izplatībai (sadalījumam) telpā un laikā. ֍Siltuma produkcija organismā ir atkarīga no organisma metabolisma, ko ietekme fiziskā aktivitāte, kā arī apģērbs. ֍Piemērots apģērbs palīdz kontrolēt siltumapmaiņu starp ķermeni un apkārtējo vidi. Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 13. 13 Darba drošības un vides veselības institūts Termālais komforts 2 ֍Krasas mikroklimata svārstības var cilvēka organismā izraisīt patoloģiskas pārmaiņas. ֍Mainoties vides temperatūrai, mainās organisma vielmaiņas procesi: zemas temperatūras apstākļos tā paaugstinās, parastā temperatūras darbības zonā (15– 25 °C) nemainās, 25 °C nedaudz pazeminās, bet 35– 40 °C atkal stipri paaugstinās. ֍Novērtējot siltuma izstarojumu, jāņem vērā apstarotās virsmas platība, starojuma intensitāte, ilgums, spektrālais sastāvs, apkārtējās vides temperatūra, veicamā fiziskā darba intensitāte, gaisa kustība. Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 14. 14 Darba drošības un vides veselības institūts Siltuma produkcija organismā ir atkarīga no metabolisma (apzīmē ar «met») Avots: http://www.nzdl.org/cgi-bin/library.cgi?e=d-00000-00---off-0envl--00-0----0-10-0---0---0direct-10---4-------0-1l- -11-en-50---20-about---00-0-1-00-0-0-11-1-0utfZz-8-00&cl=CL1.1&d=HASH7fb3fd71d302d3efdfe64e.3.4&x=1 Gulēšana Viegls darbs Smags darbs Staigāšana Ātra staigāšana Skriešana Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 15. 15 Darba drošības un vides veselības institūts Apģērba siltumizolācijas spēju izsaka «clo» vienībās ֍Apkures sezonā tas parasti būs ap 1 clo. ֍Vasaras sezonā tas parasti būs ap 0,5 clo. Avots: http://www.blowtex-educair.it/downloads/thermal%20comfort.htm Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 16. 16 Darba drošības un vides veselības institūts Neatbilstoša mikroklimata iedarbības sekas ֍Nelabvēlīgs mikroklimats: ֍Diskomforts (termālais stress) ֍Pazeminātas darba spējas ֍Kopā ar nepiemērotu apģērbu: ֍Hronisku slimību paasinājumi ֍t.sk. augšējo elpošanas ceļu slimības, saaukstēšanās, bronhīti u.c. ֍pārkaršana (karstuma dūriens, saules dūriens) ֍apsaldējumi
  • 17. 17 Darba drošības un vides veselības institūts Organisma pārkaršana ֍Pārkaršana vieglā formā izpaužas šādi: galvassāpes, nogurums, nespēks, sāpes muskuļos. Ļoti smagos gadījumos cietušajam āda kļūst zilgana, ķermeņa temperatūra var sasniegt 40–41 °C. Dažkārt novēro t. s. krampju slimību – ekstremitātēs ir toniska rakstura krampji, ko izskaidro ar nātrija hlorīda samazināšanos asinīs un audos. ֍Akūtas organisma pārkaršanas smaga forma jeb karstuma dūriens ir dzīvību apdraudošs stāvoklis, kas radies sakarā ar termoregulācijas traucējumiem Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 18. 18 Darba drošības un vides veselības institūts Apsaldēšanās 1 ֍Apsaldēšanās parasti skar ķermeņa perifērās daļas; visvairāk no tās cieš deguns, vaigi un ausis, jo seju parasti neapsedz. Arī roku un kāju pirksti var tikt apsaldēti. ֍Smagākās aukstuma iedarbības sekas ir t. s. hipotermija, kad cilvēka ķermenis zaudē savu siltumu. Šādās situācijās parādās uzmanības trūkums, koordinācijas zudums, nespēja saglabāt darba ritmu un miegainība. Ārkārtas gadījumos, lai arī tādi notiek reti, var iestāties nāve. Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 19. 19 Darba drošības un vides veselības institūts Apsaldēšanās 2 ֍Organisma siltuma deficītu rada ķermeņa perifēro daļu temperatūras pazemināšanās – visbiežāk tas skar roku un kāju pirkstus, seju, ausis. ֍Akūta, vietēja zemas temperatūras iedarbība var radīt apsaldējumus ne tikai tad, ja apkārtējā temperatūra ir zemāka par 0°, bet arī +4°, +8° un pat augstākā, it īpaši, ja aukstums iedarbojas ilgstoši. ֍Hroniska zemas temperatūras iedarbība var radīt perifērās nervu sistēmas slimības, saaukstēšanās slimības, kā arī hronisku slimību paasinājumus (piemēram, nieru un urīnceļu vai balsta–kustību sistēmas slimību paasinājumus). Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 20. 20 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimata ietekme uz organismu: gaisa temperatūra par augstu a) apgrūtināta siltumatdeve no ķermeņa apkārtējam gaisam b) ķermenis uzņem siltumu no siltuma avotiem paaugstinās ķermeņa temperatūra, paātrinās sirdsdarbība, samazinās darba spējas, vairāk kļūdas, miegainība par zemu a) ķermenis atdot savu siltumu apkārtējam gaisam vairāk nekā nepieciešams b) atdod siltumu piem., aukstām sienām, logiem salšana, locītavu un muskuļu stīvums, samazinās koncentrēšanās spējas Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 21. 21 Darba drošības un vides veselības institūts Gaisa temperatūras un mitrums ietekme uz organisma ūdens zudumu caur ādu un plaušām (“Vides veselība”, 2008) Gaisa temperatūra (°C) Organisma ūdens zudums (g/stundā) Ļoti sauss gaiss Ļoti mitrs gaiss 15 36,3 9,0 20 54,1 15,3 25 75,4 23,9 Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 22. 22 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimata ietekme uz organismu: Mitrums par augstu apgrūtināta sviedru izdalīšanās samazinās izturība pret paaugstinātu temperatūru par zemu spēcīgāka iztvaikošana gļotādu izžūšana (piem., degunā, mutē) Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 23. 23 Darba drošības un vides veselības institūts Mikroklimata ietekme uz organismu: gaisa kustība par augstu lokāli ādas apaukstējumi muskuļu sāpes, caurvējš par zemu sviedru izgarojumi, samazinās ķermeņa siltumapmaiņa mitra āda, rodas “slikts” gaiss Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 24. 24 Darba drošības un vides veselības institūts Kas ir atbilstošs mikroklimats? Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 25. 25 Darba drošības un vides veselības institūts Likumdošana
  • 26. 26 Darba drošības un vides veselības institūts ֍91. Būvprojektā norāda šādus izejas datus: ֍….. ֍91.3. prasības telpas gaisa kvalitātei un vēlamie gaisa kvalitātes parametri attiecīgajā telpā (gaisa temperatūra, kas augstāka par 28°C vasarā un zemāka par 18°C apkures periodā, pieļaujama pēc saskaņošanas ar telpu īpašnieku vai lietotāju); ֍91.4. būvniecības vietas klimatiskie apstākļi atbilstoši būvnormatīvam par būvklimatoloģiju; ֍91.5. paredzamais cilvēku skaits telpā dažādā diennakts laikā, cilvēku darbības telpā un apģērbs; ֍….. Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 27. 27 Darba drošības un vides veselības institūts ֍91.12. logu atvēršanas iespējas vai logu konstrukcijas apraksts; ֍91.13. paredzētā logu apēnošana; ֍….. ֍91.16. plānotie pasākumi ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu iedarbināšanai, regulēšanai un ekspluatācijai; ֍92. Gaisa kvalitāti un vēlamos parametrus attiecīgajās telpās nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 7730:2006 "Siltuma vides ergonomika. Termālā komforta analītiska noteikšana un interpretācija, izmantojot paredzamā vidējā balsojuma (PMV) un paredzamā neapmierināto personu procenta (PPD) indeksu kalkulāciju un lokālā termālā komforta kritērijus", …. Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 28. 28 Darba drošības un vides veselības institūts ֍……. ֍94. Vasarā paredz dzesēšanas sistēmas izslēgšanu, kad tā nav nepieciešama komforta nodrošināšanai. ֍95. Ja nepieciešams izpildīt īpašas komforta vai tehnoloģiskās prasības, būvprojektā var noteikt pieļaujamās gaisa temperatūras un relatīvā mitruma svārstību robežas telpā. ֍95.1 Publiskas ēkas gaisa kvalitātei nodrošina, ka CO2 koncentrācija iekštelpās nepārsniedz 1000 ppm. (MK 13.05.2021. noteikumu Nr. 303 redakcijā) Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 29. 29 Darba drošības un vides veselības institūts Komforta apstākļi sēdošam darbam (1,2 met, apkures periodā) ֍komforta temperatūra starp 20°C un 24°C (t.i. 22°C  2°C) ֍vertikālā gaisa temp. starpība < 3°C ֍grīdu virsmu temp. starp 19°C un 26°C ֍vid. gaisa kustības ātrums < 0,23 m/s ֍starojuma temp. asimetrijai no aukstām vertikālām virsmām < 10°C ֍starojuma temp. asimetrijai no siltām horizontālām virsmām < 5°C ֍relatīvais mitrums robežās starp 30% un 70% (optimāli: 40 – 60%) Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021. LVS EN ISO 7730:2006
  • 30. 30 Darba drošības un vides veselības institūts Komforta apstākļi sēdošam darbam (1,2 met, dzesēšanas periodā) ֍komforta temperatūra starp 23°C un 26°C (t.i. 24,5°C  1,5°C) ֍vertikālā gaisa temp. starpība < 3°C ֍grīdu virsmu temp. starp 19°C un 26°C ֍vid. gaisa kustības ātrums < 0,23 m/s ֍relatīvais mitrums robežās starp 30% un 70% Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021. LVS EN ISO 7730:2006
  • 31. 31 Darba drošības un vides veselības institūts ֍Termālo komfortu nodrošina kompleksa gaisa temperatūras, mitruma un plūsmas mijiedarbība, mainoties vienam parametram, mainīsies arī mājokļa iemītnieku apmierinātības līmenis saistībā ar termālo komfortu. ֍Atbilstošs mikroklimats var nenodrošināt termālo komfortu visiem mājokļa iemītniekiem, jo to ietekmēs: fiziskā aktivitāte, apģērbs, vecums un citas individuālās īpašības. Svarīgi atcerēties! Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021.
  • 32. 32 Darba drošības un vides veselības institūts ֍Izmantojot papildus telpu ierīces sildīšanai/dzesēšanai, nepieciešams tās lietot pareizi un droši. ֍Ja nav iespējams regulēt mikroklimata parametrus telpās, tad var atbilstoši apģērbties, lai nodrošinātu atbilstošu siltumapmaiņas procesu starp ķermeni un apkārtēju vidi. ֍ Energoefektivitātes nolūkos, taupot enerģiju, nedrīkst aizmirst par mājokļu iemītnieku labsajūtu un veselību. ֍ Enerģijas taupīšana var pasliktināt arī gaisa kvalitāti mājokļos ne tikai termālo komfortu, t.i., nevēdina/neventilē telpas, lai nepazeminātu vai nepaaugstinātu temperatūru/mitrumu telpā. Svarīgi atcerēties 2! Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021. .
  • 33. 33 Darba drošības un vides veselības institūts Paldies par uzmanību! Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras un ziemas periodā», 16.12.2021. Veidosim vidi mājoklī, domājot par komfortu un veselību, un neaizmirsīsim arī par ēku energoefektivitāti!