Atbilstoša mikroklimata nodrošināšanas nozīme mājokļos: gaisa temperatūra, mitrums, plūsma
1. 1
Darba drošības un vides
veselības institūts
Žanna Martinsone
Rīgas Stradiņa universitāte
Darba drošības un vides veselības institūts
Higiēnas un arodslimību laboratorija
e-pasts: Zanna.Martinsone@rsu.lv
2021.gada 16. decembrī
Vebinārs
Atbilstoša mikroklimata
nodrošināšanas nozīme mājokļos:
gaisa temperatūra, mitrums,
plūsma
2. 2
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍Kas ir mikroklimats, kas to raksturo un
ietekmē mikroklimatu?
֍Kas ir termālais komforts un kas to
ietekmē?
֍Kas ir atbilstošs mikroklimats?
֍Apkopojums par svarīgāko
Saturs
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
3. 3
Darba drošības un vides
veselības institūts
Vai atbilstošs mikroklimats visiem būs
komfortabls un pieņemams?
Avots: http://www.cartoonaday.com/hot-and-cold-office-battle-over-climate-control/
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
4. 4
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍Ar terminu mikroklimats saprot fizikālo faktoru kopumu,
kas veido organisma siltuma apmaiņu ar apkārtējo vidi
un nosaka organisma siltumstāvokli.
֍Mikroklimata parametri:
֍gaisa temperatūra, [°C];
֍virsmu temperatūra, [°C];
֍gaisa relatīvais mitrums, [%];
֍gaisa kustības ātrums jeb plūsma, [m/s];
֍siltuma starojuma (radiācijas) intensitāte, [W/m2].
Mikroklimats
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
5. 5
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍Mikroklimatu (īpaši gaisa temperatūru) telpās ietekmē:
֍klimats,
֍gadalaiks,
֍dienas laiks,
֍telpā notiekošās aktivitātes,
֍ telpā izmantojamās iekārtas,
֍gaisa apmaiņa,
֍darba telpu platība,
֍ iemītnieku skaits u.c. faktori.
Mikroklimatu ietekmējošie faktori
Temperatūra
Saule Mitrums
Izstarotais
siltums
Plūsma
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
6. 6
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimats: gaisa temperatūra 1
֍Temperatūra raksturo vides siltuma pakāpi.
Vispiemērotākā gaisa temperatūra telpā ir tā, pie kuras
cilvēks jūtas vislabāk.
֍Lai noteiktu optimālo temperatūru telpā, jāņem vērā arī
tajā esošo priekšmetu temperatūru. Turpretī saules
radītais starojums un/vai siltuma avoti telpā var izstarot
tik lielu siltuma daudzumu, ka izsauc organisma
pārkaršanu.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
7. 7
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimats: gaisa temperatūra 2
֍Augstai temperatūrai iedarbojoties uz cilvēka
organismu, var būt nosacījuma refleksu darbības
un kustību koordinācijas traucējumi, uzmanības un
precizitātes samazināšanās.
֍Visaugstākā darba produktivitāte ir novērota
pie temperatūras no +19 līdz +25°C.1
1
Korhonen P. A, K. Salmi, M. Tuomainen, J. Palonen, E. Nykyri, R.Niemelä, O. Kotzias D. Indoor air and human
exposure assessment – needs and approaches // Experimental and Toxicologic Pathology, 2005, 57; pp 5 – 7.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
8. 8
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimats: relatīvais mitrums
֍Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku koncentrācija gaisā.
Atkarībā no gaisa mitruma pakāpes cilvēks dažādi
uztver temperatūras iedarbību.
֍Zems relatīvais gaisa mitrums palielina darbinieku
sūdzības par acu kairinājumu, sausu roku un sejas
ādu. Turklāt, zems relatīvais gaisa mitrums var izraisīt
statisko elektrību.
֍Augsts gaisa mitruma līmenis kopā ar paaugstinātu
gaisa temperatūru var traucēt situma apmaiņu starp
cilvēka organismu un apkārtējo vidi, jo apgrūtina
sviedru iztvaikošanu.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
9. 9
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimats: gaisa kustības ātrums
֍Gaisa masu pārvietošanos telpā nodrošina temperatūras
un spiediena starpības. Dabīgi gaisa kustību telpā ietekmē
tās plūsma caur logiem, durvīm, u.c. Mākslīgi to uztur
ventilācijas sistēmas.
֍Telpās telpā tiek nodrošināta “piesārņota” gaisa apmaiņa
pret tīrāku gaisu. Ja telpā nav nodrošināta optimālā gaisa
kustība, tad var tikt traucēta siltuma atdeve starp
organismu un apkārtējo vidi.
֍Gaisa plūsmas ātrums parasti uzlabo cilvēka ķermeņa
siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi. Gadījumos, ja tā ir pārāk
intensīva (caurvējš > 0,3 m/s), var tikt traucēti organisma
termoregulācijas procesi (jāņem vērā fiziskās aktivitātes
līmenis), ir diskomforts un iespējama saaukstēšanās.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
10. 10
Darba drošības un vides
veselības institūts
Organisma siltumapmaiņa
֍Mikroklimats ir fizikālo faktoru kopums, kas veido
organisma siltumapmaiņu ar apkārtējo vidi un
nosaka organisma siltuma stāvokli.
֍Siltumatdevi nosaka ādas siltumapmaiņa ar apkārtējo
vidi.
֍Siltums, kas rodas organisma dzīvības uzturēšanas
laikā, tiek novadīts izstarošanas, konvekcijas,
kondukcijas un iztvaikošanas ceļā.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
11. 11
Darba drošības un vides
veselības institūts
Siltumapmaiņas veidi
Avots: http://stradavesels.lv/Uploads/2014/02/12/Darba_higiena.pdf
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
12. 12
Darba drošības un vides
veselības institūts
Termālais komforts 1
֍Termālo komfortu nosaka vides fizikālo un organisma
fizioloģisko faktoru līdzsvars organismā.
֍Termālā komforta nodrošināšanai ir būtiski vides
fizikālie faktori: gaisa un apkārtējo virsmu
temperatūra, gaisa mitrums un ātrums. Šo faktoru
izplatībai (sadalījumam) telpā un laikā.
֍Siltuma produkcija organismā ir atkarīga no
organisma metabolisma, ko ietekme fiziskā aktivitāte,
kā arī apģērbs.
֍Piemērots apģērbs palīdz kontrolēt siltumapmaiņu
starp ķermeni un apkārtējo vidi.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
13. 13
Darba drošības un vides
veselības institūts
Termālais komforts 2
֍Krasas mikroklimata svārstības var cilvēka organismā
izraisīt patoloģiskas pārmaiņas.
֍Mainoties vides temperatūrai, mainās organisma
vielmaiņas procesi: zemas temperatūras apstākļos tā
paaugstinās, parastā temperatūras darbības zonā (15–
25 °C) nemainās, 25 °C nedaudz pazeminās, bet 35–
40 °C atkal stipri paaugstinās.
֍Novērtējot siltuma izstarojumu, jāņem vērā apstarotās
virsmas platība, starojuma intensitāte, ilgums,
spektrālais sastāvs, apkārtējās vides temperatūra,
veicamā fiziskā darba intensitāte, gaisa kustība.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
14. 14
Darba drošības un vides
veselības institūts
Siltuma produkcija organismā ir
atkarīga no metabolisma (apzīmē ar
«met»)
Avots: http://www.nzdl.org/cgi-bin/library.cgi?e=d-00000-00---off-0envl--00-0----0-10-0---0---0direct-10---4-------0-1l-
-11-en-50---20-about---00-0-1-00-0-0-11-1-0utfZz-8-00&cl=CL1.1&d=HASH7fb3fd71d302d3efdfe64e.3.4&x=1
Gulēšana Viegls
darbs
Smags
darbs
Staigāšana Ātra
staigāšana
Skriešana
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
15. 15
Darba drošības un vides
veselības institūts
Apģērba siltumizolācijas spēju izsaka
«clo» vienībās
֍Apkures sezonā tas parasti būs ap 1 clo.
֍Vasaras sezonā tas parasti būs ap 0,5 clo.
Avots: http://www.blowtex-educair.it/downloads/thermal%20comfort.htm
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
16. 16
Darba drošības un vides
veselības institūts
Neatbilstoša mikroklimata iedarbības
sekas
֍Nelabvēlīgs mikroklimats:
֍Diskomforts (termālais stress)
֍Pazeminātas darba spējas
֍Kopā ar nepiemērotu apģērbu:
֍Hronisku slimību paasinājumi
֍t.sk. augšējo elpošanas ceļu slimības,
saaukstēšanās, bronhīti u.c.
֍pārkaršana (karstuma dūriens, saules
dūriens)
֍apsaldējumi
17. 17
Darba drošības un vides
veselības institūts
Organisma pārkaršana
֍Pārkaršana vieglā formā izpaužas šādi: galvassāpes,
nogurums, nespēks, sāpes muskuļos. Ļoti smagos
gadījumos cietušajam āda kļūst zilgana, ķermeņa
temperatūra var sasniegt 40–41 °C. Dažkārt novēro t.
s. krampju slimību – ekstremitātēs ir toniska rakstura
krampji, ko izskaidro ar nātrija hlorīda samazināšanos
asinīs un audos.
֍Akūtas organisma pārkaršanas smaga forma jeb
karstuma dūriens ir dzīvību apdraudošs stāvoklis,
kas radies sakarā ar termoregulācijas traucējumiem
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
18. 18
Darba drošības un vides
veselības institūts
Apsaldēšanās 1
֍Apsaldēšanās parasti skar ķermeņa perifērās daļas;
visvairāk no tās cieš deguns, vaigi un ausis, jo seju
parasti neapsedz. Arī roku un kāju pirksti var tikt
apsaldēti.
֍Smagākās aukstuma iedarbības sekas ir t. s.
hipotermija, kad cilvēka ķermenis zaudē savu siltumu.
Šādās situācijās parādās uzmanības trūkums,
koordinācijas zudums, nespēja saglabāt darba ritmu
un miegainība. Ārkārtas gadījumos, lai arī tādi
notiek reti, var iestāties nāve.
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
19. 19
Darba drošības un vides
veselības institūts
Apsaldēšanās 2
֍Organisma siltuma deficītu rada ķermeņa perifēro
daļu temperatūras pazemināšanās – visbiežāk tas
skar roku un kāju pirkstus, seju, ausis.
֍Akūta, vietēja zemas temperatūras iedarbība var
radīt apsaldējumus ne tikai tad, ja apkārtējā
temperatūra ir zemāka par 0°, bet arī +4°, +8° un pat
augstākā, it īpaši, ja aukstums iedarbojas ilgstoši.
֍Hroniska zemas temperatūras iedarbība var radīt
perifērās nervu sistēmas slimības, saaukstēšanās
slimības, kā arī hronisku slimību paasinājumus
(piemēram, nieru un urīnceļu vai balsta–kustību
sistēmas slimību paasinājumus).
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
20. 20
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimata ietekme uz
organismu: gaisa temperatūra
par
augstu
a) apgrūtināta
siltumatdeve no
ķermeņa apkārtējam
gaisam
b) ķermenis uzņem
siltumu no siltuma
avotiem
paaugstinās ķermeņa
temperatūra, paātrinās
sirdsdarbība,
samazinās darba
spējas, vairāk kļūdas,
miegainība
par zemu a) ķermenis atdot
savu siltumu
apkārtējam gaisam
vairāk nekā
nepieciešams
b) atdod siltumu
piem., aukstām
sienām, logiem
salšana, locītavu un
muskuļu stīvums,
samazinās
koncentrēšanās spējas
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
21. 21
Darba drošības un vides
veselības institūts
Gaisa temperatūras un mitrums ietekme uz
organisma ūdens zudumu caur ādu un
plaušām
(“Vides veselība”, 2008)
Gaisa
temperatūra
(°C)
Organisma ūdens zudums
(g/stundā)
Ļoti sauss
gaiss
Ļoti mitrs
gaiss
15 36,3 9,0
20 54,1 15,3
25 75,4 23,9
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
22. 22
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimata ietekme uz organismu:
Mitrums
par
augstu
apgrūtināta
sviedru
izdalīšanās
samazinās
izturība pret
paaugstinātu
temperatūru
par zemu spēcīgāka
iztvaikošana
gļotādu
izžūšana
(piem.,
degunā, mutē)
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
23. 23
Darba drošības un vides
veselības institūts
Mikroklimata ietekme uz organismu:
gaisa kustība
par
augstu
lokāli ādas
apaukstējumi
muskuļu sāpes,
caurvējš
par zemu sviedru
izgarojumi,
samazinās
ķermeņa
siltumapmaiņa
mitra āda,
rodas “slikts”
gaiss
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
24. 24
Darba drošības un vides
veselības institūts
Kas ir atbilstošs mikroklimats?
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
26. 26
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍91. Būvprojektā norāda šādus izejas datus:
֍…..
֍91.3. prasības telpas gaisa kvalitātei un vēlamie gaisa
kvalitātes parametri attiecīgajā telpā (gaisa
temperatūra, kas augstāka par 28°C vasarā un
zemāka par 18°C apkures periodā, pieļaujama pēc
saskaņošanas ar telpu īpašnieku vai lietotāju);
֍91.4. būvniecības vietas klimatiskie apstākļi atbilstoši
būvnormatīvam par būvklimatoloģiju;
֍91.5. paredzamais cilvēku skaits telpā dažādā
diennakts laikā, cilvēku darbības telpā un apģērbs;
֍…..
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
27. 27
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍91.12. logu atvēršanas iespējas vai logu konstrukcijas
apraksts;
֍91.13. paredzētā logu apēnošana;
֍…..
֍91.16. plānotie pasākumi ventilācijas un gaisa
kondicionēšanas sistēmu iedarbināšanai, regulēšanai
un ekspluatācijai;
֍92. Gaisa kvalitāti un vēlamos parametrus attiecīgajās
telpās nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO
7730:2006 "Siltuma vides ergonomika. Termālā
komforta analītiska noteikšana un interpretācija,
izmantojot paredzamā vidējā balsojuma (PMV) un
paredzamā neapmierināto personu procenta (PPD)
indeksu kalkulāciju un lokālā termālā komforta
kritērijus", ….
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
28. 28
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍…….
֍94. Vasarā paredz dzesēšanas sistēmas izslēgšanu,
kad tā nav nepieciešama komforta nodrošināšanai.
֍95. Ja nepieciešams izpildīt īpašas komforta vai
tehnoloģiskās prasības, būvprojektā var noteikt
pieļaujamās gaisa temperatūras un relatīvā mitruma
svārstību robežas telpā.
֍95.1 Publiskas ēkas gaisa kvalitātei nodrošina, ka
CO2 koncentrācija iekštelpās nepārsniedz 1000 ppm.
(MK 13.05.2021. noteikumu Nr. 303 redakcijā)
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
29. 29
Darba drošības un vides
veselības institūts
Komforta apstākļi sēdošam darbam
(1,2 met, apkures periodā)
֍komforta temperatūra starp 20°C un 24°C (t.i. 22°C
2°C)
֍vertikālā gaisa temp. starpība < 3°C
֍grīdu virsmu temp. starp 19°C un 26°C
֍vid. gaisa kustības ātrums < 0,23 m/s
֍starojuma temp. asimetrijai no aukstām vertikālām
virsmām < 10°C
֍starojuma temp. asimetrijai no siltām horizontālām
virsmām < 5°C
֍relatīvais mitrums robežās starp 30% un 70% (optimāli:
40 – 60%)
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
LVS EN ISO 7730:2006
30. 30
Darba drošības un vides
veselības institūts
Komforta apstākļi sēdošam darbam (1,2
met, dzesēšanas periodā)
֍komforta temperatūra starp 23°C un 26°C (t.i.
24,5°C 1,5°C)
֍vertikālā gaisa temp. starpība < 3°C
֍grīdu virsmu temp. starp 19°C un 26°C
֍vid. gaisa kustības ātrums < 0,23 m/s
֍relatīvais mitrums robežās starp 30% un 70%
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
LVS EN ISO 7730:2006
31. 31
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍Termālo komfortu nodrošina kompleksa gaisa
temperatūras, mitruma un plūsmas mijiedarbība,
mainoties vienam parametram, mainīsies arī mājokļa
iemītnieku apmierinātības līmenis saistībā ar termālo
komfortu.
֍Atbilstošs mikroklimats var nenodrošināt termālo
komfortu visiem mājokļa iemītniekiem, jo to ietekmēs:
fiziskā aktivitāte, apģērbs, vecums un citas
individuālās īpašības.
Svarīgi atcerēties!
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
32. 32
Darba drošības un vides
veselības institūts
֍Izmantojot papildus telpu ierīces
sildīšanai/dzesēšanai, nepieciešams tās lietot pareizi
un droši.
֍Ja nav iespējams regulēt mikroklimata parametrus
telpās, tad var atbilstoši apģērbties, lai nodrošinātu
atbilstošu siltumapmaiņas procesu starp ķermeni un
apkārtēju vidi.
֍ Energoefektivitātes nolūkos, taupot enerģiju, nedrīkst
aizmirst par mājokļu iemītnieku labsajūtu un veselību.
֍ Enerģijas taupīšana var pasliktināt arī gaisa kvalitāti
mājokļos ne tikai termālo komfortu, t.i.,
nevēdina/neventilē telpas, lai nepazeminātu vai
nepaaugstinātu temperatūru/mitrumu telpā.
Svarīgi atcerēties 2!
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
.
33. 33
Darba drošības un vides
veselības institūts
Paldies par uzmanību!
Vebinārs «Energoefektīvu ēku komforts vasaras
un ziemas periodā», 16.12.2021.
Veidosim vidi mājoklī, domājot par komfortu
un veselību, un neaizmirsīsim arī par ēku
energoefektivitāti!