Raimonds Kašs, VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktora p. i., Klimata finanšu un tehnoloģiju nodaļas vadītājs

1. Klimata politikas aktualitātes Latvijā un
Eiropā
Raimonds Kašs
Klimata pārmaiņu departamenta direktora p. i.,
Klimata finanšu un tehnoloģiju nodaļas vadītājs
2020. gada 26. februāris, Jūrmala
Seminārs «Kā lietot atjaunīgos energoresursus savā labā»

2. 22© Institute for Environmental Analytics

3. 3
© Institute for Environmental Analytics

4. • Latvijā 1960. - 2010. gadā vidējā gaisa temperatūra vidēji
paaugstinājusies par 0,7oC (visvairāk ziemā). Līdz 2100. gadam vidējā gaisa
temperatūra varētu paaugstināsies par 3,5oC līdz 5,5oC.
• Līdz gadsimta beigām sala dienu skaits samazināsies par 50-80 dienām un
dienu skaits bez atkušņiem samazināsies līdz tikai 40-50 dienām 2011. - 2040.
gadā un aptuveni 30 vai pat mazāk nekā 20 dienām 2100.gadā.
• Kopš 1961.gada Latvijā nokrišņu daudzums ir palielinājies par vidēji 39
mm. Līdz gadsimta beigām tas palielināsies par aptuveni 80-100 mm (13-
16%). Vislielākais pieaugums gaidāms ziemā – nozīmīgu klimata pārmaiņu
scenārijā pat par 35-51%, savukārt vasarā dažviet būs novērojama nokrišņu
daudzuma samazināšanās.
• Līdzšinējais augšanas sezonas ilgums Latvijā ir bijis 170-240 dienas. Vidējās
gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē līdz 2100.gadam tas
pagarināsies vidēji par 1 līdz 2 mēnešiem.
• Kopš 1961. gada Latvijā dienu skaits ar sniega segu katru gadu samazinās par
vidēji 0,5 dienām (vienu dienu divos gados). Līdz 2100. gadam Latvijā gaidāma
vidējā sniega segas biezuma samazināšanās par vismaz 50 %.
Latvijā vērojamās klimata pārmaiņas
Avots: LVĢMC, Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai, 2017, https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf

5. Klimata pārmaiņas ir nozīmīgākais
globālais risks!
Avots: http://reports.weforum.org/global-risks-2018/
Pasaules Ekonomikas Forums kopš 2007. gada globāli
izvērtē 50 būtiskākos riskus. Starp dominējošiem 5
riskiem kopš 2011.gada ierindotas klimata
pārmaiņas un ar tām saistītās problēmas!
2018.gadaskatījums
TOP5 pēc varbūtības TOP5 pēc ietekmes
1. Ekstrēmi laikapstākļi
1. Masu iznīcināšanas
ieroči
2. Dabas katastrofas 2. Ekstrēmi laikapstākļi
3. Kiberuzbrukumi 3. Dabas katastrofas
4. Datu viltošana un
zagšana
4. Nespēja samazināt
klimata pārmaiņas un
pielāgoties klimata
pārmaiņām
5. Nespēja samazināt
klimata pārmaiņas un
pielāgoties klimata
pārmaiņām
5. Ūdens krīzes

6. Elektroenerģijas dzīves cikla izmaksas
atjaunojamo energoresursu un konvenciālajām
tehnoloģijām
6

7. Avots: http://geopoliticsofrenewables.org/assets/geopolitics/Reports/wp-
content/uploads/2019/01/Global_commission_renewable_energy_2019.pdf
Atjaunojamo energoresursu (AER)
patentu attīstības tendences
30%
18%
14%
14%
9%
15%
AER patentu ģeogrāfiskais sadalījums
Ķīna
ASV
ES
Japāna
Dienvidkoreja
Pārējā pasaule

8. Labākā taktika?
1) Pakāpeniski vai uzreiz?
2) Bet noteikti izvairīties no
resursu «iesprostošanas»!
Avots: European Environment Agency (based on Platts, 2014)
!!! Ja esošās un jau ieplānotās iekārtas tiks
izmantotas līdz to tehnoloģiskās darbības
beigām, vismaz 1/3 no ogles un dabasgāzi
izmantojošajām iekārtām 2030.gadā būs
lieka – tajās ieguldītās investīcijas būs
«iesprostotas» & tas var būtiski apdraudēt
pāreju uz klimatneitralitāti. Šodienas lēmumi
ir kritiski svarīgi tuvākajām desmitgadēm!
1 Unit = 200 MWe
Gas-fired
Coal-fired

9. Būtiskākie instrumenti
mērķu sasniegšanai
9
Izglītošana un
informēšana
SEG emisiju
nodokļi
Atļauju
tirdzniecības
sistēmas
Likumdošanas
nosacījumi
Zaļais
publiskais
iepirkums
Oglekļacenas
iekļaušanasinstrumenti
Finansiālaatbalsta
nodrošināšanas
instrumenti
Standarti,
prasības
Zinātne un
pētniecība
Pasākumu
uzraudzība
un kontrole
SEG
inventarizā-
cija un
prognozē-
šana
Dotācijas
(granti)
Subsīdijas
Aizdevumi
Tiesības,
aizliegumi
Nodokļi un
nodevas
(izņemot
SEG)

10. 1
0
Eiropas Savienības pieeja

11. ES ceļakarte virzībai uz
klimatneitralitāti
- 21% ES
ETS* un -10%
ne–ES ETS
līdz 2020
- 43% ES
ETS un
-30% ne-
ETS
līdz 2030
…
līdz
2040
- 80% līdz
-100%
līdz 2050
-20% vismaz -40%
ES kopš 2013. gada
ievieš visaptverošu
klimata politiku, kas
virzīta uz >80% SEG
emisiju samazināšanu līdz
2050.g. salīdzinājumā ar
1990.g.
ES galvenais
klimata politikas
instruments – ES
Emisijas kvotu
tirdzniecības
sistēma (ETS).
SEGsamazinājums

12. Eiropas Savienības
stratēģija 2050.gadam
• 2018. gada 28. novembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja paziņojumu “Tīru planētu
visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu,
konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”.
• Tajā izklāstīts EK redzējums par klimatneitrālas Eiropas sasniegšanu līdz 2050.
gadam, ievērojot Parīzes nolīguma mērķi noturēt pasaules vidējās
temperatūras pieaugumu būtiski zem 20C robežas (un censties to ierobežot
1.50C robežās).
• Paziņojumā paredzētie 8 scenāriji grupēti trīs kategorijās:
 80–85 % SEG emisijas samazinājums līdz 2050. gadam
1.–5. scenārijs paredz SEG emisiju samazināšanu plaši izmantojot elektrifikāciju, dažādas
inovatīvas tehnoloģijas, kā arī palielinot energoefektivitāti.
 90 % SEG emisijas samazinājums līdz 2050. gadam
6. scenārijs, ietverot ZIZIMM sektoru un iepriekšējos scenārijos paredzēto iespēju
izmaksu ziņā efektīvāko kombināciju.
 100 % SEG emisijas samazinājums (klimatneitralitāte) līdz 2050.
gadam
7. un 8. scenārijs ietver 6.scenārijā paredzēto, kā arī paredz izmantot vairāk
bioenerģijas un CO2 piesaistītājsistēmas (tādējādi palielinot oglekļa uztveršanu un
uzglabāšanu), nodrošināt efektīvu aprites ekonomiku un uzvedības modeļu izmaiņas.
12
Paziņojums un tā pavadošie dokumenti pieejami: https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en

13. Eiropas zaļais kurss
1
3

14. Eiropas zaļais kurss
• Eiropas Zaļais kurss ir politikas iniciatīvu kopums, ko izvirzījusi Eiropas Komisija ar mērķi
padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu 2050.gadā.
• Paredzams, ka tiks iesniegts arī ietekmes novērtējuma plāns, lai palielinātu ES SEG
samazināšanas mērķi 2030. gadam vismaz par 50% - 55%, salīdzinājumā ar 1990.
gadu.
• Plāns paredz pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus attiecībā uz klimata politiku, kā
arī ieviest jaunus tiesību aktus saistībā ar aprites ekonomiku, ēku atjaunošanu,
bioloģisko daudzveidību, lauksaimniecību un inovācijām.
• Lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Zaļā kursa ietvaros, nākamajos desmit gados ES tiks
mobilizēti vismaz 1 triljons euro ilgtspējīgām investīcijām. Daļa no plāna ir Taisnīgas
pārejas mehānisma izveide, kas vērsta uz taisnīgu pāreju. Taisnīgas pārejas mehānisms
mobilizēs vismaz 100 miljardus euro investīcijās laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, lai
atbalstītu strādājošos tajos reģionos, kurus visvairāk ietekmēs pāreja uz klimatneitralitāti.
• Nākamais ES daudzgadu budžets no 2021. līdz 2027. gadam būs svarīgs instruments, lai
veicinātu ieguldījumus ar klimatu un vidi saistītos mērķos. Dažādās programmās Eiropas
Komisija ir rosinājusi vismaz 25% no izdevumiem atvēlēt klimata pārmaiņu ierobežošanas
darbībām un vides izdevumiem.

15. 15
Klimata mērķu sasniegšanai ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu dekarbonizēta ES energosistēma.
Pamatprincipi

16. 1
6

17. 17
Eiropas zaļais kurss
Finansējums

18. Situācija Latvijā

19. Latvijas SEG emisiju avotu
struktūra (2017)
Enerģētika
14%
Rūpnieciskie procesi un
produktu izmantošana
4%
Transports
29%
Mājsaimniecības
5%
Cita ne-ETS enerģētika
16%
Ne-ETS rūpnieciskie
procesi un produktu
izmanotšana
2%
Lauksaimniecība
25%
Atkritumu
apsaimniekošana
5%
Ne-ETS
82%
ETS 18%
11 325 319 t CO2 ekv.
Avots: 2019.gada SEG inventarizācija, https://unfccc.int/documents/194812

20. Latvijas mērķi SEG ierobežošanai
2013-2020 2021-2025 2026-2030
Ne-ETS emisijas
+17%
(sadalīts arī ikgadējos mērķos)
-6%
(tiks sadalīts arī ikgadējos mērķos)
ETS emisijas
-21%
(sadalīts ikgadējos mērķos
konkrētām iekārtām)
-43%
(tiks sadalīts ikgadējos mērķos
konkrētām iekārtām)
ZIZIMMuzskaites
kategorijas
Apmežota zeme
Uzskaitāmās SEG
emisijas nepārsniedz
uzskaitāmo SEG
piesaisti
Uzskaitāmās
SEG emisijas
nepārsniedz
uzskaitāmo
SEG piesaisti
Uzskaitāmās
SEG emisijas
nepārsniedz
uzskaitāmo
SEG piesaisti
Atmežota zeme
Apsaimniekota meža zeme
(meža references līmenis)*
Apsaimniekota aramzeme
Apsaimniekoti zālāji
Apsaimniekotas mitrzemes
SEG - siltumnīcefekta gāzes
ETS – ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
ZIZIMM – zemes izmantošana, zemes
izmantošanas maiņa un
mežsaimniecība
* Meža references līmenis (MRL) 2013.-
2020.gadam ikgadēji noteikts -16 302 ktCO2 ekv
apmēŗā, taču tā gala vērtība pēc 2020. gada tiks
pārrēķināta tehnisko korekciju ietvaros. 2021-
2030.gadam MRL aprēķinās līdz 2023. gada 30. jūnijam.

21. 21
Klimata politikas virzieni un
aktualitātes Latvijā
Stratēģija Latvijas
klimatneitralitātes sasniegšanai
līdz 2050. gadam
Nacionālais enerģētikas un
klimata plāns 2021.-2030.
Latvijas pielāgošanās klimata
pārmaiņām plāns laika posmam
līdz 2030. gadam
Pielāgošanās
klimata
pārmaiņām
Klimata
pārmaiņu
ierobežošana

22. 22
Klimata pārmaiņas rodas, siltumam uzkrājoties atmosfēras zemākajos slāņos. Tas notiek, izveidojoties ūdens tvaika un
siltumnīcefekta gāzu (SEG) slānim atmosfērā, kas neļauj Zemei atstarot no Saules uzņemto siltumu.

23. 23
Enerģijas pārejas indekss LV ierindo
starp līderēm gatavībā pāriet uz «zaļo
enerģiju»
Enerģijas pārejas
indekss salīdzina valstu
energosistēmas, kā arī
to gatavību pārejai uz
drošu, ilgtspējīgu,
pieejamu un uzticamu
enerģijas nākotni.
Enerģijas
pārejas indekss
Latvijai – 64%
(2019.g.
23.vieta no
115)
Avots: Fostering Effective Energy
Transitioin 2019, World Economic Forum

24. Latvijas sabiedrība aktivizējas – gatava
pārmaiņām!
Foto: Jurģis Abeltiņš, @fridaysforfuturelatvia, Facebook
24
• Kustība “Fridays for Future”, iniciatīva Zero waste, Ekoskolu aktivitātes, biedrības Homo Ecos un Zaļā
Brīvība u.c. neformālās sabiedrības aktivitātes.

25. Valsts
budžets
•Emisijas kvotu
izsolīšanas
instruments
•Latvijas Vides
aizsardzības fonda
projekti
•Valsts pētījumu
programmas
•u.c.
Eiropas
Savienības
finansējums
•ES daudzgadu finanšu
ietvars (ERAF, KF, ESF,
ELJF, citas programmas
(Interreg Europe, LIFE,
Apvārsnis)) vismaz 25%
klimata mērķiem un Kopējā
lauksaimniecības politika –
vismaz 40% klimata
mērķiem
•Inovāciju fonds
•Modernizācijas fonds
•u.c.
Cits
finansējums
•Eiropas Ekonomikas
zonas finanšu
instrumenta
programma
•u.c.
Papildus
finansējums
•«zaļie» sertifikāti;
•«zaļās» obligācijas;
•kredītlīnijas;
•bilateriālie darījumi
•u.c.
Finansējums pārejai uz klimatneitralitāti ir
pieejams itin visur
Specifiski klimata mērķiem paredzēts & tāds, kurā
klimata aspekti integrējami horizontāli

26. • Klimata pārmaiņas ir realitāte un pieņemas
spēkā, turklāt pašreizējās ir cilvēku ierosinātas
• Mēs nevaram šīs politikas virzību apturēt & mēs
nevaram norobežoties no apkārt notiekošā!
• Vienīgais, ko mēs varam, ir izlemt, kādā
veidā Latvijā notiks pāreja uz oglekļa
mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību
(nevis vai tā notiks)!

27. Paldies par uzmanību!
www.varam.gov.lv
@klimatam