Vita Jaunzeme, Lielās Talkas organizatore

1. Lielā Talka
meditācija ar tagadni
Vita Jaunzeme
vebināram
"Videi draudzīga šodiena – zaļāka Latvija nākotnē"

2. ieskats pagātnē:
klaušas 15. - 19. gs
talkas - 19.gs
subotņiki - padomju laiks no 1945. - 1990.
talkas - atjaunotā Latvija
lielā talka - 2008. gads - līdz šim

3. no Latvijas Nacionālais vēstures
muzeja arhīviem:
Lai gan talkas vispirms asociējas ar kolektīvi darāmu smagu darbu, tās
varam uzskatīt par vienu no senākajām dzīves svinēšanas tradīcijām,
jo ​​tās reti kad noslēdzās bez jautrām svinībām. Jau 18. gadsimtā
Gothards Frīdrihs Stenders rakstīja: "Par talkām sauc salūgtus
strādniekus un strādnieces, kurus pēc darba dūšīgi uzcienā".
Aizņemtajā lauku dzīves ritmā talkas bija kā maza svētku reize, kurā
varēja uzzināt apkārtnes jaunumus, izrādīt čaklumu un paskatīties uz
apkārtējo darba spējām. Talkās nolūkotas līgavas un līgavaiņi, par
prioritāti izvirzot nevis smukumu, bet gan strādīgumu, kas,
saimniekojot saimniecībā, bija ļoti būtiski – par to liecina arī teiciens
"No skaistuma nevar nokosties". Slinkāko meitu mātes, lai nepaliktu
neprecētas, centušās izdomāt dažādas tās atrunas, nelaižot savas
meitas uz talkām.

4. tautas folklora...
Div' rociņas, div' kājiņas
Lielu darbu nejaudaja;
Daudz rociņas, daudz kājiņas,
Tàs darbiņus veicinaja.
Ak tu manu bāleliņu,
Tavu lielu rudzu lauku!
Trīs dieniņas talka pļāva,
Vēl maliņas neredzeja.
Mani balti bāleliņi
Ar talciņu vien dzīvoja:
Talkâ pļāva miežus, rudzus,
Talkâ sūdus vizinaja.

5. Tagadne
Tagadnes sākums vienmēr ir atrodams pagātnē
Tagadnē radīta vīzija nosaka ceļu pa kuru doties
nākotnē
Ceļš uz vīzijas realizāciju atrod daudzus gājējus, ja kāds
vai kādi no vīzijas elementiem ir uzrunājis maksimāli
daudzus interesentus
Vīzijai vienmēr ir tieksme attālināties tāpat kā ceļam
nekad nebeigties
Prasmīgi veidota un iedvesmojoša vīzija, maina tagadni
un nākotni
Vīzijā ir integrēta motivācija, ja vīzija ir kvalitatīva un
aktuāla

6. Vīzija un motivācija ir viens vesels

7. Visi

8. Ikviens

9. Dzimums

10. Vecums

11. Mēs esam katrs unikāls un neatkārtojams. Mums katram ir sava dzīves pieredze,
kura tiek ģenētiski pārmantota. To sauc par ģenētisko atmiņu. Mums katram ir savs
sociālais statuss sabiedrībā. Sava hierarhija. Mēs katrs ieņemam savu vietu
atbilstoši savām spējām, talantiem, materiālajam stāvoklim, sakariem un prasmēm.
Mēs neesam un nevaram būt vienādi. Mums katram ir savs priekšstats gan par sevi,
gan apkārtējo pasauli, tāpat kā pasaulei par mums. Mums katram ir sava dvēseliskā
struktura, inteliģence, intelekts, empātija, pieredze, egoisms utt
Un tomēr, ir dažas lietas , kurās mēs esam visi pilnīgi vienādi. Vienalga vai esam
prezidenti, skolotāji, sanitāri skolēni vai uzņēmēji. Mēs visi esam bioloģiskas būtnes
sauktas arī par homo sapiens. Mēs elpojam vienu un to pašu gaisu, dzeram ūdeni,
lietojam pārtiku. Esam dzīvi un esam miruši. Mēs visi dzīvojam uz vienas planētas.
Tāpēc ikkreiz, kad ieskatāmies spogulī, der atcerēties - uz šīs zemes šajā laikā un
telpā es esmu kopā ar miljardiem citu būtņu un mana rīcība ir tikpat svarīga kā citu
rīcības. Mans piemērs var būt labs vai slikts. Jebkura darbība, ko savas dzīves laikā
esmu veicis veido algoritmus. Algoritmi veido mūsu tagadni un pārveido mūsu
nākotni. Tāpēc, ja tagad, te un tūlīt mēs nemainīsim kaut ko uz labu, nākotnes
varianti var izradīties ne tik labvēlīgi mums visiem. Meditācija ar tagadni ir
nākotnes aģoritmu ģenerēšana.

13. Paldies par uzmanību!
Tiekamies visā Latvijā 22. aprīlī
www.talkas.lv