Uzņēmumu energoauditi

1. Inspecta Latvia

2. Mūsu vīzija
Inspecta
22.09.20162
Mēs veicinām drošību, kvalitāti un
ilgtspējīgu darba vides attīstību
Ziemeļeiropā

3. Inspecta skaitļos
22.09.20163
• Vairāk kā 30 gadu pieredze
• Tirgus līderis Ziemeļvalstīs
− 80 biroji visā Ziemeļeiropā,
• Vairāk kā 1 600 darbinieku
• Apgrozījums virs 180 MEur
Sākot ar 2015.gada jūniju:
• ACTA* = Shield Group + Kiwa + Inspecta
• Vairāk kā 70 gadu pieredze
• Tirgus līderis pasaulē
− Biroji 50 valstīs
• Vairāk kā 4 000 darbinieku
• Apgrozījums virs 400 MEur

4. Vērtības
Inspecta
22.09.20164
Uzticamība un kvalitāte ir vērtības, kas
raksturo Inspecta starptautiskā un vietējā
mērogā

5. 22/09/2016
Inspecta pakalpojumu jomas:
• Testēšana
• Inspicēšana
• Sertificēšana
• Darba aizsardzība
• Būvuzraudzība
• Inspecta Academy
Latvijā aptuveni 70 darbinieku
Filiāles Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī.
5
Viens partneris, daudzi pakalpojumi
Inspecta Latvia
TESTĒŠANA
INSPICĒŠANA
SERTIFICĒ-
ŠANA
DARBA
AIZSARDZĪBA
BŪVUZ-
RAUDZĪBA
INSPECTA
ACADEMY

6. Lielo uzņēmumu energoaudits
Jānis Kļaviņš
01.09.2016.

7. Uzņēmumu energoaudits - likumdošana
22.09.20167
2016. gada 26. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 487 "Uzņēmumu
energoaudita noteikumi", kas Izdoti saskaņā ar Energoefektivitātes
likuma prasībām
Energoaudits ir sistemātiska procedūra, ko veic uzņēmumos, lai iegūtu
piemērotu informāciju par visām uzņēmuma enerģijas patēriņa
struktūrām, kurām nosaka skaitliskā izteiksmē rentablas enerģijas
ietaupījuma iespējas, un kuras rezultātus apkopo uzņēmumu
energoauditora sagatavotajā un izsniegtajā ziņojumā.
Energoaudita procedūrā nosaka īpatnējo enerģijas patēriņu, kas
attiecināts uz saražotās produkcijas daudzumu, tilpumu, masu vai citu
atbilstošu mērvienību.

8. Uzņēmumu energoaudits lielajam uzņēmumam
22.09.20168
• Lielais uzņēmums ir komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249
darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus euro un
gada bilance kopumā — 43 miljonus euro (turpmāk — lielais uzņēmums).
• Lielo uzņēmumu sarakstu katru gadu līdz 1.decembrim izveido Centrālā
statistikas pārvalde, izmantojot uzņēmuma pēdējā apstiprinātā pārskata
perioda datus. Uzņēmums tiek iekļauts lielo uzņēmumu sarakstā, ja tas divos
pārskata periodos pēc kārtas atbilst lielā uzņēmuma kritērijiem.
• Energoaudita veikšana neattiecas uz lielajiem uzņēmumiem, ja tajos ieviesta
un sertificēta energopārvaldības sistēma vai ieviesta un sertificēta vides
pārvaldības sistēma un šajā sistēmā tiek nodrošināts nepārtraukts enerģijas
patēriņa izvērtēšanas process, lai kontrolētu un samazinātu enerģijas
patēriņu, aptverot vismaz 90 procentus no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas
galapatēriņa, un nodrošināta enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa
atbilstība Energoefektivitātes likuma nosacījumiem.

9. Uzņēmuma sertificētas vides pārvaldības sistēmas papildinājums
(ISO 14001)
22.09.20169
Uzņēmums, kurā ir ieviesta sertificēta vides pārvaldības sistēma atbilstoši
standartam ISO 14001:2015 "Vides pārvaldības sistēmas. Prasības vadlīniju
lietošanai (ISO 14001:2015)", to papildina ar nepārtrauktu enerģijas patēriņa
izvērtēšanas procesu atbilstoši Uzņēmumu energoaudita noteikumos
minētajām prasībām.
Lai papildinātu atbilstoši standartam ISO 14 001:2015 "Vides pārvaldības
sistēmas. Prasības vadlīniju lietošanai (ISO 14001:2015)" sertificētu vides
pārvaldības sistēmu, uzņēmums:
1. nosaka enerģijas izmantošanas datus esošajā situācijā
2. izstrādā energoefektivitātes plānu
3. nosaka energoefektivitātes indikatorus un sasniedzamos mērķus
4. izstrādā monitoringa sistēmu
5. katru gadu izvērtē energoefektivitātes mērķu sasniegšanas gaitu.

10. Energopārvaldības sistēma (ISO 50001)
22.09.201610
1. Efektīvi izmantot energoresursus
2. Energoresursu izmantojuma caurspīdīgums
3. Veicināt energoresursu izmantošanas labākās prakses ieviešanu
4. Energoresursu izmantošanas novērtējums
5. Radīt priekšnosacījumus jaunu energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanai
6. Veicināt piegādātāju produktu un pakalpojumu energoefektivitātes uzlabošanu
7. Veicināt energoefektivitātes uzlabojumus un SEG emisiju samazināšanas projektu
realizāciju

11. Ieguvumi veicot uzņēmumu energoauditu
22.09.201611
• Uzņēmuma ēku un inženierkomunikāciju apsekošana;
• Enerģijas patērētāju inventarizācija;
• Darbinieku viedokļu uzklausīšana par nodrošināto mikroklimatu;
• Esošās situācijas fiksēšana un iekļaušana ziņojumā;
• Līdzšinējo enerģijas patēriņa datu analīze, lielāko patērētāju identifikācija;
• Iespējamo energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu un
inženiertehnisko sistēmu uzlabošanas pasākumu uzskaite.
• Ieviešamo energoefektivitātes pasākumu vienkāršotā ekonomiskā
analīze.

12. Elektroenerģijas patēriņa sadalījums
Energoauditu prakse
22.09.201612

13. Elektroenerģijas patērētāju mērījumi
Energoauditu prakse
22.09.201613

14. Apsekojumos iegūtā informācija
Energoauditu prakse
22.09.201614

15. Ieteiktie pasākumi ar vislielāko iespējamo ietaupījumu.
Energoauditu prakse
22.09.201615
Pasākums saskaņā ar nodaļu 6.1. Enerģijas
ietaupījums,
MWh
Ekonomiskie
ietaupījumi,
EUR
Darbu
izmaksas,
EUR/m2 bez
PVN
Darbu
apjoms,
m2
Aptuvenās
izmaksas,
EUR
Vienkāršais
atmaksāšanās
periods, gadiNr. Enerģijas veids
2.1. Siltumenerģija 89,9 3345,2 89,10 1449,3 129128 38,6
2.2. Siltumenerģija 73,1 2719,8 55,00 1457,2 80144 29,5
2.3. Siltumenerģija 597,5 22234,5 - - 20000 0,9
2.4. Siltumenerģija 284,1 10571,1 150,00 575,5 86331 8,2
Kopā punktiem 2.1. – 2.5. 315 604 8,3
Visu pasākumu ieviešana nodrošina ēkas norobežojošo konstrukciju atbilstību normatīvo aktu prasībām un
ēkas īpatnējais siltumenerģijas patēriņš prognozējams ~113 kWh/m2.
2.1.
Dobo keramikas ķieģeļu mūru siltināšana ar 110 mm biezu siltumizolācijas materiālu ar λ≤0,038 W/(m·K),
konstrukcijas kopējais U≤0,26 W/(m2·K)
2.2.
Jumta siltumizolācijas klāja atjaunošana ar papildus biezuma uzklāšanu. Siltumizolācijas materiāla kopējais biezums
210 mm, λ≤0,040 W/(m·K). Konstrukcijas kopējais U≤0,17 W/(m2·K)
2.3.
Rekuperācijas sistēmas uzstādīšana ventilācijas iekārtām, nodrošinot kopējo sistēmas sezonas lietderību vismaz
75%.
2.4.
Visu logu un durvju nomaiņa pret jauniem logiem un durvīm ar augstiem energoefektivitātes rādītājiem. Logu U≤0,9
W/(m2·K), durvīm un vārtiem U≤2,0 W/(m2·K). Ietaupījumā paredzēta termisko tiltu novēršana logu montāžas laikā,
regulējamu dabīgās ventilācijas atveru ierīkošana, tā lai dabīgā gaisa apmaiņas kārta samazinātos divas reizes.

16. Visu objektu apgaismojuma nomaiņa uz LED apgaismojuma sistēmām
Energoauditu prakse
22.09.201616
16. Apgaismojuma ķermeņu nomaiņa uz LED
17. Apgaismojuma ķermeņu nomaiņa uz LED
18. Apgaismojuma nomaiņa nomaiņa uz LED
19. Apgaismojuma nomaiņa nomaiņa uz LED
20. Apgaismojuma nomaiņa nomaiņa uz LED
21. Apkures sistēmu uzlabošana un sūkņu nomaiņa
Pasākums saskaņā ar nodaļu 6.1. Enerģijas
ietaupījums,
MWh
Ekonomiskie
ietaupījumi, EUR
gadā
Aptuvenās
izmaksas, EUR
Vienkāršais
atmaksāšanās
periods, gadiNr. Enerģijas veids
16. Elektroenerģija 238,7 27 885 95 097 3,5
17. Elektroenerģija 63,4 7 412 39 237 5,3
18. Elektroenerģija 6,7 782 6 479 8,3
19. Elektroenerģija 78,1 9 121 29 414 3,2
20. Elektroenerģija 6,3 730 6 378 8,7
21. Elektroenerģija 22,3 2 606 11 800 4,5

17. Iespējamie ietaupījumi noziņojuma aprēķiniem, MWh
Energoauditu prakse
22.09.201617
11 823
7 133
4 201
3 483
0
2 000
4 000
6 000
8 000
10 000
12 000
14 000
16 000
18 000
Esošais patēriņš, MWh Prognozētais patēriņš, MWh
MWh
Elektroenerģija
Siltumenerģija
91,8 kWh/m2
166,6 kWh/m2

18. Iespējamie ietaupījumi no ziņojuma aprēķiniem, EUR
Energoauditu prakse
22.09.201618
467 444
288 811
464 749
410 686
0
100 000
200 000
300 000
400 000
500 000
600 000
700 000
800 000
900 000
1 000 000
Esošās izmaksas, EUR Prognozētās izmaksas, EUR
EUR
Elektroenerģija
Siltumenerģija

19. Sistemātiska pieeja energoefektivitātes uzlabošanai
22.09.201619
• Lai tiktu nodrošināts vislielākais iespējamais energoresursu ietaupījums,
energoefektivitātes pasākumi būtu jāievieš kompleksi:
− Jāveic pilnīga apkures, ventilācijas un dzesēšanas sistēmu, kā arī enerģiju
patērējošo ražošanas līdzekļu inventarizācija
− Jāizstrādā katrai ēkai energoefektivitātes uzlabošanas plāns, kurā būtu ietvertas
visas siltumenerģiju un elektroenerģiju patērējošās sistēmas (apkure, ventilācija
un karstā ūdens apgādes sistēma) un tiktu izvērtētas to savstarpējā ietekme un
vienotas kontroles sistēmas izveides iespējamība.
− Jāizstrādā konkrēts tehnisko risinājumu projekts atbilstoši sastādītajam plānam,
kurā būtu jāparedz arī enerģijas patēriņa monitoringa sistēmas ieviešana un
− Izstrādājot siltumtīklu tehnisko projektu ir jānodala ražošana no ēku apkures un
karstā ūdens apgādes sistēmām
− Jāveic visi nepieciešamie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi saskaņā ar
LR normatīvo aktu prasībām un labāko pieejamo tehnoloģiju praksi, lai tiktu
sasniegts vislielākais iespējamais enerģijas ietaupījums.

20. AS «Inspecta Latvia» kontaktpersona lielo
uzņēmumu energoauditu jautājumos
Ainārs Cars
Tālrunis: +371 28660905
E-pasts Ainars.Cars@inspecta.com
Kontakti
22/09/201620
Jānis Kļaviņš
Tālrunis: +371 27857168
E-pasts Janis.Klavins@inspecta.com

21. 22.09.201621