Kristaps Ločmelis, AS "Latvenergo"

1. Vadošo Latvijas rūpniecības
nozaru energointensitāte un
energoefektivitātes potenciāla
starptautiskā salīdzinošā
analīze
Dr.sc.ing. (Ph.D) Kristaps Ločmelis

2. • Energointensitāte raksturo enerģijas
patēriņu kaut kāda produkta vai
pakalpojuma ražošanai
• Statistiskas un salīdzināšanas nolūkos
energointensitāti mēra, izsakot cik daudz
energoresursi tiek patērēti, lai saražotu
noteiktu pievienoto vērtību
• Tā parāda, cik daudz ekonomiskā
aktivitāte ir saistīta ar energoresursu
patēriņu
• ES ir definējusi vienu Zaļā kursa prioritāti
- samazināt ekonomiskās izaugsmes
atkarību no energoresursu patēriņa –
tātad mazināt energointensitāti
• Energoefektivitāte ir energoresursu
patēriņa samazinājums, nodrošinot to
pašu ražošanas apjomu vai pakalpojuma
kvalitāti, vai dzīves līmeni
• Energoefektivitāte pēc būtības novērš
enerģijas izšķiešanu
• Lai gan energoefekivitāte mazina
energointensitāti, tā tomēr nenodrošina
strukturālas izmaiņas tautsaimniecībā
• Arī energoefektivitātes palielināšana ir
būtisks ES mērķis, jo palīdz cīnīties ar
enerģijas nelietderīgu izlietošanu
Termini. Vai energointensitāte ir
energoefektivitāte?

3. • Rūpniecība un būvniecība nav lielākie
energoresursu patērētāji Latvijā
• Salīdzinājumā vidēji pasaulē
rūpniecība patērē 1/3, bet ES 1/4 no
visiem energoresursiem
• 2019. gadā rūpniecības un
būvniecības sektors patērēja 10,6
TWh energoresursu
Energoresursu galapatēriņš Latvijā
3
31%
22%
14%
28%
5%
Transports
Rūpniecība un būvniecība
Komerciālais un sabiedriskais sektors
Mājsaimniecības
Augkopība, lopkopība, medniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība
Avots: CSP (2021)

4. 60%
20%
9%
4%
3%
2%
1%
1%
0%
0%
2%
Patēriņš
Koksnes izstrādājumi (16)
Nemetālisko minerāli (23)
Pārtikas produkti (10-12)
Gumijas un plastmasas izstrādājumu, mēbeļu un cita veida ražošana (22, 31, 32)
Ķīmiskās vielas (20, 21)
Gatavie metālizstrādājumi, datoru, elektroniskās u.c. iekārtas (25-28)
Tekstilizstrādājumi u.c. apģērbi (13-15)
Automobiļi, piekabes u.c. transportlīdzekļi (29, 30)
Papīrs, poligrāfija (17, 18)
Metāli (24)
Nozīmīgākās rūpniecības nozares Latvijā
4
26%
8%
18%
8%
7%
19%
4%
4%
5%
1%
14%
Pievienotā vērtība
Koksnes izstrādājumi (16)
Nemetālisko minerāli (23)
Pārtikas produkti (10-12)
Gumijas un plastmasas izstrādājumu, mēbeļu un cita veida ražošana (22, 31, 32)
Ķīmiskās vielas (20, 21)
Gatavie metālizstrādājumi, datoru, elektroniskās u.c. iekārtas (25-28)
Tekstilizstrādājumi u.c. apģērbi (13-15)
Automobiļi, piekabes u.c. transportlīdzekļi (29, 30)
Papīrs, poligrāfija (17, 18)
Metāli (24)
Koksnes,
nemetālisko
minerālu un
pārtikas rūpniecība
veido 90% no
patēriņa un 50% no
pievienotās
vērtības rūpniecībā
Avots: CSP (2021)

5. Rūpniecība izmantotie energoresursi
5
4% 5%
2%
6%
10%
13%
32%
46%
9%
4%
2%
10%
6%
18%
34%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
LV ES-28
Rūpniecības patēriņa sadalījums pa energoresursu veidiem
Cietais kurināmais Rūpnieciskās gāzes Kūdra
Naftas produkti Dabasgāze Atjaunojamā enerģija
Atkritumi Siltumenerģija Elektroenerģija
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
Energoresursu
sadalījums,
%
Energoresursu patēriņa sadalījums Latvijas rūpniecības
nozarēs (2017)
Elektroenerģija Naftas produkti Ogles Dabasgāze
Koksne Citi atjaunīgie resursi Atkritumi Siltumenerģija
Avots: CSP (2020)

6. Enerģijas intensitāte vadošajās nozarēs
6
• Lielās patērējošās rūpniecības nozares
Latvijā ir ar augstāku energointensitāte,
salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, kā arī
citām Baltija valstīm
• Jo īpaši atšķirība ir vērojama koksnes
izstrādājumu nozarē (C16), kur Latvijā
tiek patērēts vidēji 3X vairāk
energoresursu, lai saražotu to pašu
produkcijas pievienoto vērtību
• Augsta energointensitāte vēl neraksturo
energoefektivitātes potenciālu, drīzāk tā ir
zemas pievienotās vērtības problēma
Dati par 2018.gadu; Avots: EUROSTAT (2021)
8.3
10.3
2.1
1.4
6.5
1.5
3.1
9.9
2.5
2.6
5.5
1.7
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
Koksnes izstrādājumi (C16) Nemetāliskie minerāli (C23) Pārtika un dzērieni (C10-11)
Energointensitāte (enerģijas patēriņš pievienotās
vērtības radīšanai, MWh/tūkst.EUR)
Latvija Igaunija Lietuva ES vidēji

7. Energoefektivitātes potenciāla novērtējums
vadošajās rūpniecības nozarēs
7
• Pētījums balstīts uz rūpniecības
uzņēmumu energoauditu datu analīzi
Latvijā, kas veikta 2019.gadā
• Rūpnieciskie energoauditi «teorētiski»
sniedz informāciju par visu konstatēto
energoefektivitātes potenciālu
uzņēmumā (pat, ja ieteikumi netiktu
īstenoti)
• Liela energoefektivitātes potenciāla
izkliede, bet pārsvarā identificēts
ietaupījum potenciāls līdz 10% no
patēriņa
Avots: Ločmelis (2020)
64
29
4
7
1 1
4
1
0
10
20
30
40
50
60
70
0-5 5-10 10-15 15-20 20-25 25-30 30-35 35-40
auditu
skaits
identificētais energoefektivitātes potenciāls
Energoefektivitātes auditos identificētais
energoefektivitātes potenciāls pret patēriņu

8. Energoefektivitātes potenciāla novērtējums
vadošajās rūpniecības nozarēs
8
• Analizēti dati par 3 vadošajām rūpniecības
nozarēm un veikts salīdzinājums ar līdzīgu
pētījumu pa nozarēm Zviedrijā
• Ne visās nozarēs ir iespējams līdzvērtīgs
ietaupījumu potenciāls
• Nozaru līmenī Latvijā identificēts būtiski
zemāks potenciāls
• Manuālā Latvijas energoauditu analīze
norādīja uz energoauditu trūkumiem
• Ja primārais mērķis ir CO2 samazinājums,
tad jāvērtē ar industrijas enerģijas mix
Avots: Ločmelis (2020), Paramonova,Thollander (2016)
7
17
3
11
3
12
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
Latvija Zviedrija
Vidējais energoauditos konstatētais ikgadējā
ietaupījuma energoefektivitātes potenciāls, %
C16 C23 C10
2,5 – 4 reizes

9. • Latvijā izteikti dominē 3 rūpniecības nozares (C16,
C23, C10), kur viena pati kokrūpniecība patērē 12%
no visas valsts energoresursu patēriņa
• Dominējošās rūpniecības nozares uzrāda sliktākus
makroekonomiskos rādītājus salīdzinājumā ar ES
vidējo
• Mēs patērējam vismaz 2X vairāk energoresursu, lai
saražotu to pašu produkcijas pievienoto vērtību
nekā ES
• Tomēr rūpnieciskie energoauditi Latvijā uzrāda
salīdzinoši mazāku energoefektivitātes potenciālu
• Salīdzinošā analīze (benchmarking) nozaru,
apakšnozaru un uzņēmuma līmenī tomēr varētu
parādīt energoefektivitātes potenciāla plaisas
• Ne visās nozarēs energoefektivitāte vienlīdz mazina
CO2 emisijas
Secinājumi & paldies!
9